Rūpnieciskais īpašums: Vispārpieņemts termins, ar kuru kopš 19. gadsimta beigām apzīmē lielāko no intelektuālā īpašuma tiesību grupām, kurā ietilpst tiesības uz rūpnieciskā īpašuma objektiem (izgudrojumiem, lietderīgajiem modeļiem, dizainparaugiem, preču zīmēm, pakalpojumu zīmēm, firmu nosaukumiem, norādījumiem uz izcelsmi (jeb ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm) un citiem līdzīgiem objektiem, ieskaitot tiesības uz aizsardzību pret negodīgu konkurenci). Praksē nereti un nepareizi rūpniecisko īpašumu pretstata intelektuālajam īpašumam. (sk. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, skaidrojošā vārdnīca, autors G.Poļakovs, Rīga 1999)
Intelektuālais īpašums: Vispārpieņemts termins, ar kuru šā gadsimta otrajā pusē apzīmē, ņemot kopā, autortiesības, blakustiesības un rūpnieciskā īpašuma tiesības. Precīzāk - ar terminu "Intelektuālais īpašums" saprot tiesības uz intelektuālā darba rezultātiem, ieskaitot literāros, mākslas un zinātniskos darbus, izpildītājmākslinieku priekšnesumus, fonogrammas, raidījumus, izgudrojumus, dizainparaugus, preču un pakalpojumu zīmes, komercnosaukumus un komercnorādes, tiesības uz aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā arī jebkuras citas līdzīgas tiesības zinātnes, literatūras un mākslas jomā. (sk. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, skaidrojošā vārdnīca, autors G.Poļakovs, Rīga 1999).
Ja cilvēces pirmsākumos intelektuālā darba rezultāti netika nekādā veidā reģistrēti vai aizsargāti, tad laika gaitā, cilvēcei attīstoties un saprotot, ko nozīmē intelektuālais īpašums un kādu lomu tas ieņem valsts ekonomikā, ir izveidota sistēma, kas nodrošina šī intelektuālā darba aizsardzību.
Kad intelektuālā darba rezultātā ir tapis gala produkts, tad tā autoram ir tiesības saņemt atlīdzību par to, ka viņa darbs tiek izmantots, un gadījumā, ja šis darbs tiek izmantots bez autora (tiesību īpašnieka) atļaujas, tad tas ir klasificējams kā zādzība, par ko pienākas attiecīgs sods.
Kaut gan saskaņā ar vairuma pasaules valstu likumdošanu intelektuālā īpašuma izmantošana bez tiesību īpašnieka atļaujas ir sodāma, šīs tiesības tiek pārkāptas, un ik gadus tiesību īpašniekiem un arī valstu ekonomikai tas nes milzīgus zaudējumus.
Parasti ar šāda veida nelegālu darbību nodarbojas noziedzīgās struktūras, un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšana tām nes aizvien lielāku peļņu, līdzīgi kā tirdzniecība ar narkotikām vai ieročiem, tikai starpība ir tāda, ka sods par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanu ir salīdzinoši mazs un arī risks ir daudz zemāks.
Ja tiesību īpašniekam, lai radītu kaut ko jaunu, ir jāiegulda lielas investīcijas, jāveic pētījumi, jāriskē, ka prece nebūs pieprasīta, jāreklamē un jāatbild par tās kvalitāti, tad "pirātam" ir tikai jānokopē tas, ko kāds jau ir izdomājis, pie tam šī kopija ir nekvalitatīva. Tas, ka viltotā prece tiek pārdota par daudz zemāku cenu, ir iemesls, kāpēc šādas preces tiek pirktas. Pirātu vienīgā interese ir šī vieglā peļņa, kuras iegūšanai ir salīdzinoši zems risks. Ar katru gadu pirātisko un viltoto preču apgrozījums pieaug, un tiesību īpašniekiem vieniem pašiem ar šo problēmu cīnīties nav iespējams, tāpēc intelektuālā īpašuma aizsardzības procesā ir iesaistītas arī valsts institūcijas.
Statistikas dati par ES dalībvalstu muitas dienestu kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai.
Viens no nosacījumiem, lai Latvija varētu pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai, bija nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību Latvijas Republikā.
1999.gada 1.septembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas sastāvā tika izveidota Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļa. Visās VID teritoriālajās muitas iestādēs ir nozīmētas atbildīgās muitas amatpersonas, kuru uzdevums ir koordinēt sava reģiona muitas iestāžu darbu cīņā pret viltotām un pirātiskām precēm.
Pēc Latvijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai jautājums par muitas iestāžu darbu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā ir kļuvis īpaši aktuāls. Strauji palielinājusies tiesību īpašnieku aktivitāte, un Latvijas muitas administrācija saņem arvien vairāk iesniegumu no tiesību īpašniekiem, kuri vēlas, lai viņu intelektuālā īpašuma tiesības tiktu aizsargātas. 2004.gada 30.septembrī starp VID Galveno muitas pārvaldi un intelektuālā īpašuma tiesību koalīcijām CIPR (Coallition for Intellectual Property Rights) un SNB-REACT ir noslēgts sadarbības memorands, kura ietvaros notiek regulāra informācijas apmaiņa, tiek veikta muitas amatpersonu apmācīšana par viltoto preču identificēšanas iespējām, muitas iestādes saņēmušas bezatlīdzības lietošanā fototehniku, kā arī pieejas tiesības SNB-REACT elektroniskajai datu bāzei.
Eiropas Savienības normatīvie akti, kas nosaka muitas rīcību intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā:
-
Padomes Regula (EK) Nr. 1383/2003 (2003.gada 22.jūlijs)par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības;
-
Komisijas Regula (EK) Nr. 1891/2004 (2004.gada 21.oktobris), ar ko paredz piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības.
Savu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai ir iespējams aizpildīt un iesniegt muitas iestādei noteiktas formas veidlapas:
Svarīgas un steidzamas informācijas iesniegšana
Lai uzlabotu muitas iestāžu un tiesību īpašnieku sadarbību intelektuālā īpašuma aizsardzībā, izstrādātas divas jaunas veidlapas - Red Alert un New Trends, kuru mērķis ir precīzas un strukturētas informācijas nosūtīšana ES dalībvalstu muitas iestādēm. Ja tiesību subjektu rīcībā ir steidzama informācija par kādu viltotu preču sūtījumu vai arī informācija par jaunām tendencēm attiecībā uz viltoto preču kustību, iespējams aizpildīt pievienotās veidlapas un nosūtīt attiecīgās ES valsts muitas dienesta kontaktpunktam - kontaktpunkti
-
RED ALERT veidlapa, lai sniegtu muitas iestādei steidzamu, specifisku informāciju;
-
NEW TRENDS veidlapa, lai sniegtu muitas iestādei informāciju par jaunām tendencēm.
Saņemtie tiesību subjektu pieteikumi:
Kopsavilkums par LR muitas iestādēs saņemtajiem pieteikumiem par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību