Sākumlapa
LV EN RU
Youtube Flickr twitter facebook draugiem.lv
 
 
Sākumlapa / Nodokļi
Saimnieciskās darbības veicēji

Saimnieciskās darbības reģistrācija

1. Fiziskajai personai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) kā nodokļu maksātājai – saimnieciskās darbības veicējai –, norādot jomu, kurā persona veiks saimniecisko darbību.

2. Reģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējai, personai ir jāuzrāda pase un jāaizpilda nodokļu maksātāja reģistrācijas lapa. Reģistrējot struktūrvienību, papildus iesniedz ziņas par struktūrvienībām.

Kas ir saimnieciskā darbība?

Par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.

Profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera, zvērināta tiesu izpildītāja, grāmatveža vai arhitekta darbība.

Fiziskās personas darbību kvalificē kā saimniecisko darbību, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) darījumu regularitāte un sistemātiskums – trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados;
2) ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma atsavināšanas (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu);
3) darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Fiziskās personas ienākuma gūšanu no kapitāla un ienākuma gūšanu no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas nekvalificē kā saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Fiziskās personas ienākuma gūšanu no metāllūžņu pārdošanas nekvalificē kā saimniecisko darbību, izņemot gadījumu, kad metāllūžņus pārdod individuālais komersants, kurš atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai saņēmis licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā.

Maksa par reģistrāciju nav paredzēta.

Par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu ir iespējams pārliecināties publiski pieejamā VID Nodokļu maksātāju reģistrā.

Informācija par fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību un ir reģistrētas VID Nodokļu maksātāju reģistrā, pieejama VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā “Noderīgi” – “VID publiskojamo datu bāze” – “Lietot VID publiskojamo datu bāzi” – “Saimnieciskās darbības veicēji”. 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas režīmi
Nodoklis par ienākumiem
no saimnieciskās darbības
Patentmaksa par atsevišķu
veidu saimnieciskās darbības veikšanu
Samazinātā patentmaksa par atsevišķu
veidu saimnieciskās darbības veikšanu
Mikrouzņēmumu nodoklis Paziņo par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma (23 %) 

  • Reģistrējas pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas.
  • Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 23 % nodokļa likmi, apliek ienākumu no saimnieciskās darbības, kuru nosaka kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību.
  • Saimnieciskās darbības veicējs kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un uzskaita gan ieņēmumus, gan izdevumus.
  • Līdz 15.martam, 15.jūnijam, 15.augustam un 15.novembrim maksā nodokļa avansa maksājumus.
  • Nodokli aprēķina par gadu, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju no sekojošā gada 1.marta līdz 1.jūnijam.
  • Nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16.jūnijam, 16.jūlijam un 16.augustam.
  • Saimnieciskās darbības ienākumam ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus. 

Nodokļa maksātājs, kas ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ne vēlāk kā līdz 16.jūnijam iemaksā budžetā nodokli 50 eiro apmērā, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai ja aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 eiro.

Minimālā nodokļa maksāšana nav attiecināma uz nodokļa maksātājiem, kuri ir veikuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem vai par sevi kā pašnodarbinātu personu.

Minimālais nodoklis nav jāmaksā par gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un par nākamo gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

Noderīgu informāciju meklējiet VID mājaslapas www.vid.gov.lv sadaļā “Nodokļi” – “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis”: 

Patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu

  • Reģistrācijas iesniegumu persona iesniedz ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms vēlamā patentmaksas piemērošanas datuma.
  • Ministru kabinets nosaka profesiju sarakstu, kurās gūstot ienākumu iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas var maksāt patentmaksas veidā.
  • Patentmaksas maksātājs nedrīkst nodarbināt citas personas, un ieņēmumi nedrīkst pārsniegt 50 000 eiro gadā.
  • Patentmaksu var maksāt par vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Patentmaksas maksājuma termiņš nevar būt mazāks par vienu kalendāra mēnesi.
  • Patentmaksas apmērs atsevišķiem saimnieciskās darbības veidiem ir noteikts Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1531 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri”.
  • Patentmaksas maksātājs uzskaita tikai saimnieciskās darbības ieņēmumus.
  • Patentmaksu ieskaita internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos divu darbdienu laikā pēc iesnieguma par patentmaksas maksāšanu iesniegšanas VID.
  • Saimnieciskās darbības ienākumam nav tiesību piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

! Sākot ar 2016.gada 1.janvāri maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, vienlaikus nevar būt pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru patentmaksas maksātājs maksā patentmaksu.

Samazinātā patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu

Samazināto patentmaksu var maksāt, ja izpildīti šādi nosacījumi:

  • piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi);
  • saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro;
  • nav fiksētā nodokļa vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs (maksā nodokli 23%);
  • nenodarbina citas personas;
  • nav algas nodokļa maksātājs.

Samazinātās patentmaksas maksātājam nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju, un tajā nenorāda ieņēmumus, par kuriem ir maksāta patentmaksa. ­

Samazināto patentmaksu maksā par sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Samazinātās patentmaksas maksājuma termiņš nav mazāks par sešiem kalendāra mēnešiem.

Samazinātā patentmaksa ir 17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā.

Mikrouzņēmumu nodoklis

Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistrējas, iesniedzot pieteikumu līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim vai uzsākot saimniecisko darbību.

Mikrouzņēmuma nodokli var maksāt, ja:

  • saimnieciskās darbības ieņēmumi – apgrozījums – kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro;
  • mikrouzņēmuma darbinieku skaits jebkurā brīdī nav lielāks par pieciem;
  • fiziskā persona nav personālsabiedrības biedrs;
  • mikrouzņēmuma darbinieka (arī īpašnieka) ienākums nepārsniedz 720 eiro mēnesī.

Ar mikrouzņēmumu nodokli apliek mikrouzņēmuma apgrozījumu (ieņēmumus).

Mikrouzņēmumu nodokļa likmes:

  • apgrozījumam līdz 7000 eiro – 9%;
  • apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro9% par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas;
  • apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro12%, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas.

Ja mikrouzņēmums pārsniedz vienu no mikrouzņēmumam noteiktajiem kritērijiem, piemēro papildlikmi 20%.

! Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas ir ieguvuši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu līdz 2014.gada 31.decembrim, trīs gadu termiņš tiek skaitīts, sākot ar 2015.gada 1.janvāri.

Uzmanību!

  • 2017.gada 1.janvārī stājas spēkā likuma norma, kura paredz, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināms saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
  • Sākot ar 2017.gadu, mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam:

- līdz 7000eiro ir 5%;

-  no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas ir 5%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 8%.

  • Sākot ar 2018.gadu, mikrouzņēmuma apgrozījumam, kas no gada sākuma pārsniedz 7000,01 eiro, bet nepārsniedz 100 000 eiro:

- mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas ir bijis nodarbināts pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja trīs gadus un vairāk, attiecīgajā taksācijas periodā nav tiesīgs piemērot 5% nodokļa likmi;

- mikrouzņēmuma īpašnieks vai tā dibināts mikrouzņēmums, kas ir piemērojis pirmajiem trim taksācijas gadiem kopš nodokļa maksātāja statusa iegūšanas samazināto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, atkārtoti izvēloties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, nav tiesīgs piemērot 5% nodokļa likmi.

Paziņošana par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu

Fiziskajai personai ir tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību.

Ja ienākumu gūst no īpašuma (piemēram, iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, pārdodot īres tiesības, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot vai atsavinot kustamo mantu, gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai tās aprobežojumiem), fiziskajai personai ir pienākums par to informēt VID piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas: 

  • gūtajam ienākumam no īpašuma piemēro 10% nodokļa likmi;
  • uzskaita saimnieciskās darbības ieņēmumus;
  • ja ienākumu no īpašuma gūst no juridiskās personas, nodokli ietur izmaksas vietā;
  • ja nodoklis nav ieturēts, fiziskā persona nodokli aprēķina par kalendāra gadu, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju no sekojošā gada 1.marta līdz 1.jūnijam;
  • Nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos;
  • nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos;
  • ienākumam no saimnieciskās darbības nav tiesību piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus;
  • fizisko personu neuzskata par pašnodarbināto un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neveic;
  • reģistrējas VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja veikto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 50 000 eiro.

  • Ja ienākumu gūst no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves (ienākums kopā nevar pārsniegt 3000 eiro gadā): gūtajam ienākumam, kas pārsniedz 3000 eiro, piemēro 23% nodokļa likmi;
  • veic saimnieciskās darbības ienākumu uzskaiti;
  • nodokli aprēķina par kalendāra gadu, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju no sekojošā gada 1.marta līdz 1.jūnijam;
  • nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos;
  • ienākumam no saimnieciskās darbības ir tiesības piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

 

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 

Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – uzskata par pašnodarbinātu personu likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē. 

Pašnodarbināta persona veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kad mēneša ienākumi (ieņēmumi, no kuriem atskaitīti ar to gūšanu saistītie izdevumi) sasnieguši 1/12 daļu no Ministru kabineta noteiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra – 370 eiro mēnesī. 

Sociāli apdrošināmā persona Likme (%)
Pašnodarbinātais (arī I, II vai III grupas invalīds, izdienas pensijas saņēmējs, invalīds – valsts speciālās pensijas saņēmējs) 30,58
Pašnodarbinātais, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (arī pensiju, kas piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem vai priekšlaicīgi) 28,21
Pašnodarbinātais – nekustamā īpašuma apsaimniekotājs 26,19

Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieku sociāli apdrošina, sākot ar dienu, kad viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka statusu. Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no brīvi izraudzītiem ienākumiem, kas nepārsniedz 720 eiro noteikto ierobežojumu.

Noderīgu informāciju meklējiet VID mājaslapas sadaļā “Nodokļi” – “Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas” – “Metodiskais materiāls “Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”"

Pievienotās vērtības nodoklis

  • Uzsākot sistemātiski, pastāvīgi, par atlīdzību veikt ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekamus darījumus, fiziskā persona var reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN, neskatoties uz to, ka nav sasniegts Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktais reģistrācijas slieksnis – 50 000 eiro.
  • Savukārt, ja fiziskās personas ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 50 000 eiro, šai fiziskajai personai ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un veiktie darījumi jāapliek ar PVN.
  • Ja fiziskā persona veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un šo preču kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, tai ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un veiktās iegādes jāapliek ar PVN.
  • Ja fiziskā persona sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, tai pirms šo pakalpojumu sniegšanas ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā.
  • Ja fiziskā persona no citas dalībvalsts vai no jebkuras trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, tai pirms šo pakalpojumu saņemšanas ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāaprēķina PVN.
  • Reģistrēti nodokļa maksātāji, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, PVN uzskaitei kārto žurnālu. Žurnāla paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” (6.pielikums).
  • Ja reģistrēti nodokļa maksātāji, kuriem ar PVN apliekamo darījumu vērtība iepriekšējā taksācijas gadā nav pārsniegusi 100 000 eiro, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu kārto elektroniski, Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 6.pielikumā noteikto žurnālu var nekārtot, bet papildināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu ar ailēm, lai uzskaitītu aprēķinātās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā saņemta samaksa, un priekšnodoklī norādāmās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā veikta samaksa saskaņā ar nodokļa rēķiniem, kas saņemti no citiem reģistrētajiem nodokļa maksātājiem.

Noderīgu informāciju meklējiet VID mājaslapas sadaļā “Nodokļi” – “Pievienotās vērtības nodoklis” – “Metodiskie materiāli par PVN piemērošanas un aprēķināšanas kārtību”.

Pārskatus un deklarācijas iesniedz elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Fiziskās personas var saņemt bezmaksas konsultācijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos elektroniski, rakstiski, mutiski klātienē un pa tālruni, kā arī VID klientu apkalpošanos centros regulāri rīko seminārus saimnieciskās darbības veicējiem.

VID informatīvais tālrunis 67120000
VID konsultantu e-pasta adrese

Mutiskas konsultācijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos var saņemt jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā.


Informācija atjaunota: 20.04.2016

Valsts ieņēmumu dienests, Reģ.Nr.90000069281
Talejas iela 1, Rīga, LV-1978
Tālrunis: 67122689, E-pasts: vid@vid.gov.lv