Sākumlapa
LV EN RU
Youtube Flickr twitter facebook draugiem.lv
 
Nodokļa nomaksas kārtība
 
Sākumlapa / Nodokļi / Iedzīvotāju ienākuma nodoklis / Nodokļa nomaksas kārtība
Nodokļa nomaksas kārtība

Iedzīvotāju ienākuma nodokli aprēķina un budžetā iemaksā:

  • (maksātāja) algas nodokli - darba devējs;
  • no ienākumiem, kas noteikti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk – likums) 17.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā,  to izmaksātājs;
  • no likuma 1.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem ienākumiem, kā arī fiksēto ienākuma nodokli un patentmaksu - maksātājs;
  • ja maksātāju nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, algas nodokli darba devējs vai pats maksātājs;
  • tāda maksātāja algas nodokli, kura darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu finanšu vai tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem, - darba devējs vai pats maksātājs;
  • (maksātāja) algas nodokli no  likuma 8.panta otrajā daļā minētajiem ienākumiem zaudējumu atlīdzinājuma ietvaros — valsts pārvaldes iestāde, pašvaldības iestāde, cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai publiskā aģentūra, kas uz iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma pamata saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu izmaksā attiecīgi no valsts budžeta, pašvaldības budžeta, citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta vai publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta zaudējumu atlīdzinājumu, kas ir saistīts ar esošām vai bijušām darba (dienesta) attiecībām;
  •  (maksātāja) sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli — sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs (likuma4.panta pirmā daļa).

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, izņemot personas, kas minētas likuma 20.pantā, maksā nodokli atbilstoši gada ienākumu deklarācijai (turpmāk – deklarācija) rezumējošā kārtībā. Taksācijas gada laikā tiek izdarīti nodokļa avansa maksājumi (likuma 4.panta otrā daļa)

Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis,  un  viņa saņemto  likuma 9.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz 4000 euro vai šo neapliekamo ienākumu veido vienīgi no Latvijas budžeta izmaksātie šā likuma 9.panta pirmās daļas 37.,37.1, 37.2, 38., 39. un 40.punktā minētie pabalsti vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātie pabalsti, vai saskaņā ar likuma 19.panta otro daļu gūtie ienākumi nav jāuzrāda deklarācijā ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. Minētais nosacījums piemērojams arī tad, kad iekšzemes nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai atsevišķus no iepriekš minētajiem ienākuma veidiem (likuma 20.panta pirmā daļa).

Ja iekšzemes nodokļa maksātājs likuma 19.panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka no viņa taksācijas gadā saņemtajiem ienākumiem nodoklis ir ieturēts pilnā apmērā (likuma 20.panta otrā daļa)..

Ārvalstu nodokļa maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad nerezidents:

  • saņem likuma 3.panta trešās daļas 7.un 9.punktā minētos ienākumus, kā arī 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, vai arī saņem  likuma 3.panta trešās daļas 4.punktā minēto ienākumu no komercsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents;
  • saņem  likuma 3.panta trešās daļas 7.¹ un 17.punktā minētos ienākumus no fiziskajām personām, kas nav minētas  likuma 17.panta 12.² daļā;
  • saņem  likuma 3.panta trešās daļas 9.1 punktā minētos ienākumus, par kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā;
  • būdams citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot  taksācijas gada neapliekamo minimumu saskaņā ar  likuma 12.pantu, nodokļa atvieglojumus saskaņā ar  likuma 13.panta ceturto daļu un attaisnotos izdevumus saskaņā ar  likuma 10.panta ceturto daļu (likuma 20.panta trešā daļa).

Likuma 20.pantā minētie ienākumu deklarēšanas atvieglojumi nav attiecināmi uz maksātājiem, kas gūst ienākumus no saimnieciskās darbības (likuma 20.panta ceturtā daļa).

Algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku - (nodokļa) maksātāju (likuma 17. panta pirmā daļa).

Darba devējs algas nodokli iemaksā budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas (likuma 17. panta piektā daļa).

Algas nodokli par zaudējumu atlīdzinājumu, kas ir saistīts ar darba (dienesta) attiecībām vai to pārtraukšanu, valsts pārvaldes iestāde, pašvaldības iestāde, cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai publiskā aģentūra saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu iemaksā budžetā triju darbdienu laikā no dienas, kad maksātājam izmaksāts zaudējumu (likuma 17. panta 7.2daļa).

Darba devējs par iedzīvotāju ienākuma nodokļa summām, kas katru mēnesi ieturētas no darbinieku darba ienākuma un iemaksātas budžetā, iesniedz ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam termiņā, kāds darba devējam atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir noteikts ziņojuma iesniegšanai par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (likuma 29.panta pirmās daļas 4.punkts).

Gadam beidzoties, darba devējs ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc darbinieka pieprasījuma saņemšanas izsniedz viņam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kā arī nosūta Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Ja ar darbinieku darba attiecības ir izbeigušās pirms taksācijas gada beigām, darba devējs pēc pieprasījuma izsniedz darbiniekam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām darba attiecību izbeigšanas dienā.

Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām. Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām par to darbinieku, ar kuru darba attiecības nav pastāvējušas līdz gada beigām, darba devējs nosūta Valsts ieņēmumu dienestam līdz tā mēneša 15. datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos (likuma  17. panta sestā, septītā daļa).

Fiziskā persona atbilstoši likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktam pati aprēķina algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to budžetā, ja algas nodokli par tās ienākumiem nemaksā darba devējs un ja tā:

  • ir darba attiecībās ar darba devēju, kurš ir ārvalstu privāto tiesību fiziskā vai juridiskā persona (nerezidents), kam Latvijā nav pastāvīgās pārstāvniecības;
  • ir darba attiecībās ar ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu);
  • uz darba līguma pamata saņem atlīdzību par tāda darba izpildi, kas tiek finansēts no ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem;
  • ir darba attiecībās ar darba devēju - fizisku personu, kas ir ārvalstu nodokļu maksātājs;
  • ir nacionālais eksperts, kas strādā citā valstī ar Eiropas Savienības līdzdalību finansēta starptautiska projekta ietvaros, un ienākuma izmaksātājs ir nerezidents.

Tādējādi šīs fiziskās personas  - rezidenti reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā līdz tā mēneša beigām, kurš seko mēnesim, kurā fiziskā persona ir stājusies darba attiecībās ar likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minēto darba devēju, un algas nodokli par kalendāra mēnesī saņemto atalgojumu samaksā likuma 17.panta 9.1 daļā noteiktajā termiņā. Reģistrējoties par algas nodokļa maksātāju, fiziskā persona uzrāda ar darba devēju noslēgto darba līgumu. Ja fiziskā persona – rezidents Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusies mēnesī, kas seko mēnesim, kurā tā ir stājusies darba attiecībās ar minēto darba devēju, tad, izdarot algas nodokļa maksājumu pirmo reizi, fiziskā persona nodokli samaksā par mēnesi, kurā tā ir stājusies darba attiecībās, un tam sekojošo mēnesi.

Šīs fiziskās personas, aprēķinot algas nodokli, kalendāra mēneša apliekamo ienākumu nosaka kā starpību starp algota darba ienākumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, un mēneša neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu un attiecīgajam mēnesim aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu.

No kalendāra mēneša darba samaksas aprēķināto nodokli fiziskā persona ieskaita budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajā datumā. Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām minētā fiziskā persona - darbinieks iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim, bet, ja darba attiecības ar šo darba devēju izbeigušās pirms gada beigām, - līdz darba attiecību izbeigšanās mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.

Fiziskā persona - darbinieks deklarāciju ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam. Deklarācijā uzrādāma tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Valsts ieņēmumu dienests aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās. (likuma 17.panta 9.1daļa, 19.panta piektā daļa).

Savukārt, ja darba devējam -nerezidentam - Latvijā ir pastāvīgā pārstāvniecība, algas nodokli vispārējā kārtībā aprēķina un budžetā iemaksā darba devējs (tā pastāvīgā pārstāvniecība).

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek iekšzemes nodokļu maksātāja (rezidenta) algota darba ienākumus, ja vienlaikus izpildīti šādi nosacījumi:

  • algota darba ienākumi gūti par darba pienākumu veikšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;
  • gūtie algota darba ienākumi attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam analoģisku nodokli;
  • maksātājs nav personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam — Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā likuma 17.1 panta izpratnē (likuma 24.panta septītā daļa).

Gadījumā, ja fiziskās personas - Latvijas rezidentus - nodarbina darba devējs, kurš ir ārvalstu nodokļa maksātājs, un ja minētās personas strādā sava darba devēja labā ārpus Latvijas, tad šīs personas par ienākumiem, kas taksācijas gada laikā gūti uz darba attiecību pamata ar ārvalsts darba devēju, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju. Latvijas rezidenti, kas guvuši algota darba ienākumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, deklarācijai pievieno ārvalstu nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, kas apliecina, ka gūtie algota darba ienākumi attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam analoģisku nodokli.

No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes un organizācijas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

Ienākumi, kas nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ir uzskaitīti likuma 17.panta desmitajā daļā.

Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes, organizācijas un ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības izsniedz personām - nodokļu maksātājām - paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam (likuma  17. panta desmitā daļa un vienpadsmitās daļas 1.punkts).

Ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes, organizācijas un ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības, izsniedz personām - nodokļa maksātājām - izmaksu apliecinošu dokumentu un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam par personām, neieturot nodokli, izmaksātajām summām – Ministru kabineta noteiktajā termiņā līdz taksācijas gadam sekojošā gada  1.februārim un par taksācijas gadā fiziskai personai samazinātajām vai dzēstajām aizdevuma (kredīta) summām (likuma  17. panta vienpadsmitās daļas 2.un 3.punkts; Ministru kabineta 21.09.2010. noteikumu Nr.899 "Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 108., 114.-115. punkts).

Iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, aprēķina un budžetā iemaksā nodokļa maksātājs (likuma 4.panta pirmās daļas 3.punkts).

Reizē ar deklarāciju vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu.

Maksātājs, kurš taksācijas gada laikā uzsāk saimniecisko darbību, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu var veikt labprātīgi (likuma 18.panta pirmā un septītā daļa).

Maksātājs (saimnieciskās darbības veicējs) patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk kā 15.martā, 15.jūnijā, 15.augustā, 15.novembrī. Ne vēlāk kā 15.martā iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas, bet ne vēlāk kā 15.jūnijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir taksācijas gadam noteiktā nodokļa avansa maksājuma un pirmajā ceturksnī veicamā avansa maksājuma starpība, kas dalīta ar trīs (likuma 18. panta trešā daļa).

Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam. Deklarācijā uzrādāma tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Valsts ieņēmumu dienests aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās (likuma19. panta piektā daļa).

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli aprēķina un budžetā iemaksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs  (turpmāk – lauksaimnieks) (likuma  4.panta pirmās daļas 7.punkts).

Maksājamo  sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli aprēķina lauksaimnieks, ievadot laukstrādniekam aprēķināto atlīdzību Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā (likuma  11.12panta piektā daļa).

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis iemaksājams budžetā līdz tā mēneša 15.datumam, kas seko mēnesim, kurā laukstrādnieks ir bijis nodarbināts (likuma 17.panta 5.2 daļa).

Sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām (par sezonas laukstrādnieku ienākumu) nosūta Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī. Gadam beidzoties, sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs 15 dienu laikā pēc sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāja pieprasījuma saņemšanas izsniedz viņam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām (likuma  17.panta 7.3 daļa).

Iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumu  no kapitāla pieauguma aprēķina un budžetā iemaksā nodokļa maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likuma 19.panta 5.daļā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas dienas (likuma 19.panta 3.2  daļa).

Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 euro. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 142,29 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārī (likuma 19.panta 5.3 daļa).


Informācija atjaunota: 06.01.2015

Valsts ieņēmumu dienests, Reģ.Nr.90000069281
Talejas iela 1, Rīga, LV-1978
Tālrunis: 67122689, E-pasts: vid@vid.gov.lv