Akcīzes nodoklis

 Publicēts: 28.10.2020. 13.38


Apakšsadaļu izvēlne

Akcīzes nodoklis ir specifisks patēriņa nodoklis, ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. Akcīzes nodokļa mērķis ir ierobežot to preču patēriņu, kas ir kaitīgas apkārtējai videi un cilvēkiem, kā arī dot valstij ieņēmumus, apliekot ar papildu patēriņa nodokli (papildus pievienotās vērtības nodoklim) preces, kas nav pirmās nepieciešamības preces un kas neskar maznodrošinātos. Taču galvenais akcīzes nodokļa mērķis ir fiskālais, t.i., nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus.

  • Kas ir akcīzes nodokļa maksātāji?
      1. Importētājs – persona, kura piesaka muitas procedūrai – laišana brīvā apgrozībā – akcīzes preces, kas Latvijas Republikā ievestas no ārvalsts, kura nav dalībvalsts.
      2. Apstiprināts noliktavas turētājs – persona, kurai ir tiesības turēt tās īpašumā vai valdījumā esošu akcīzes preču noliktavu.
      3. Reģistrēts nosūtītājs, reģistrēts saņēmējs, īslaicīgi reģistrēts saņēmējs vai pārsūtītājtirgotājs:
        • ​​reģistrēts nosūtītājs – persona, kurai ir tiesības tikai nosūtīt alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus vai naftas produktus, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, kad tos laiž brīvā apgrozībā;
        • reģistrēts saņēmējs – persona, kurai nav apstiprināta noliktavas turētāja statusa, bet kurai ir tiesības saņemt alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus vai naftas produktus no citas dalībvalsts vai no reģistrēta nosūtītāja un apstiprināta noliktavas turētāja Latvijas Republikā, piemērojot tiem atlikto nodokļa maksāšanu;
        • īslaicīgi reģistrēts saņēmējs – persona, kurai nav apstiprināta noliktavas turētāja statusa, bet kurai ir tiesības uz vienu noteiktu darbību – uz konkrētu alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu vienreizēju saņemšanu no citas dalībvalsts vai no reģistrēta nosūtītāja un apstiprināta noliktavas turētāja Latvijas Republikā, piemērojot tiem atlikto nodokļa maksāšanu;
        • pārsūtītājtirgotājs persona, kura saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 10. un 26.pantu no vienas dalībvalsts nosūta akcīzes preces uz citu dalībvalsti tādai personai, kurai nav apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai īslaicīgi reģistrēta saņēmēja statusa.
           
      4. Persona, kas Latvijas Republikā ieved vai saņem no citas dalībvalsts akcīzes preces, kuras jau laistas brīvā apgrozībā citā dalībvalstī.
      5. Persona, kas Latvijas Republikā ieved vai saņem bezalkoholiskos dzērienus, kafiju vai elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu.
      6. Dabasgāzes tirgotājs, publiskais tirgotājs un dabasgāzes sadales sistēmas operators, ja minētās personas piegādā dabasgāzi galalietotājiem, vai dabasgāzes galalietotājs, kas ieved dabasgāzi savam patēriņam Latvijas Republikā.
      7. Persona, kas citā dalībvalstī iegādājas, ieved un realizē dabasgāzi mazumtirdzniecībā kā degvielu;
      8. Citas dalībvalsts persona, kas realizē bezalkoholiskos dzērienus vai kafiju, izmantojot distances līgumu;
      9. Cita persona saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”.
  • Par kurām precēm maksā akcīzes nodokli?
    • Ar nodokli apliekami akcīzes nodokļa objekti (preces par kurām maksā akcīzes nodokli):

      • alkoholiskie dzērieni;
      • tabakas izstrādājumi;
      • naftas produkti;
      • bezalkoholiskie dzērieni;
      • kafija;
      • dabasgāze;
      • elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums (sākot ar 2016.gada 1.jūliju).
  • Par degvielas tvertņu reģistrāciju
    • Informējam, ka degvielas uzglabāšanas tvertņu reģistrācija Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) tiek uzsākta 2019.gada 19.decembrī.

      Degvielas lietotājam (juridiskai vai fiziskai personai, kas ir reģistrēta komercreģistrā kā komersants vai nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējs), kurš izmanto degvielu, izņemot gāzi, savām vajadzībām (saimnieciskās darbības veikšanai), jādeklarē EDS degvielas uzglabāšanas tvertnes, kuru tilpums ir 1 m3 vai lielāks.[1],[2]

      Iesniegums jāiesniedz EDS sadaļā “Reģistri” par katru tvertni atsevišķi (skatīt detalizētāku instrukciju) un tajā jānorāda šāda informācija:

      1. tvertnes atrašanās vietas adrese (nepieciešamības gadījumā būs iespēja norādīt arī papildu informāciju par tvertnes atrašanās vietu);
      2. tvertnes numurs (nav obligāti);
      3. tvertnes nominālais tilpums
      4. datums, no kura tvertne tiks izmantota (reģistra aizpildīšanas datums vai datums nākotnē, piemēram, ja notiek tvertnes lietotāju maiņa).


      Gadījumā, ja vienu tvertni izmanto vairāki lietotāji kopā, tad informācija par tvertni ir jādeklarē katram lietotājam, sadaļā “Papildu informācija par tvertnes atrašanās vietu”, norādot, ka tvertni kopīgi lieto vairāki lietotāji.

      No 2020.gada 1.janvāra lietotājiem, kas iegādājas nefasēto degvielu vairumtirdzniecībā izmantošanai savām vajadzībām, to atļauts uzglabāt tikai Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) deklarētās, normatīvo aktu prasībām atbilstošās stacionārās tvertnēs, ja akcīzes preču apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.[3],[4]

      Tātad jādeklarē tikai stacionārās tvertnes, bet pārvietojamās tvertnes (tā saucamie kubi), kas paredzētas tikai degvielas pārvadāšanai, nav jādeklarē.

      Degvielas uzglabāšanas tvertnes nav jādeklarē tiem degvielas lietotājiem, kas degvielu izmanto, pamatojoties uz VID saņemtu izziņu1. Piemēram, lauksaimniecības (“zilās/zaļās”) degvielas tvertnes jādeklarē, bet apkures (“sarkanās”) degvielas tvertnes nav jādeklarē.

      Paldies tiem nodokļu maksātājiem, kuri jau ir iesnieguši VID informāciju par tvertnēm iesnieguma/vēstules veidā, tomēr arī jums jāveic tvertņu reģistrācija EDS Naftas produktu uzglabāšanas tvertņu reģistrā.

      Gadījumā, ja VID deklarētā tvertne vairs netiks izmantota, tvertņu reģistrā būs jāiesniedz informācija, norādot datumu, līdz kuram tvertne tika izmantota.

      Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām kontaktēties ar VID Nodokļu pārvaldes Akcīzes daļas Licenču nodaļu pa tālr.67120104.


      [1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 62.4 punkts.

      [2] Turpat 62.5 punkts.

      [3] Turat 84. punkts.

      [4] Turpat 214. punkts.

Atbalsts COVID-19 krīzes laikā

  • Alkoholisko dzērienu tirdzniecība attālināti
    • Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā no 2020.gada 22.marta atļauts realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.

      Kas ir distances līgums?

      Distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.

      Patērētājs ir fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.

      Tādējādi alkoholisko dzērienu realizācija, izmantojot distances līgumu, atļauta tikai starp juridisku personu un fizisku personu!

      Kas drīkst tirgot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu?

      Alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu, atļauts realizēt komersantam, kam ir spēkā esoša kāda no šāda veida speciālajām atļaujām (licencēm):

      1. speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai;
      2. speciālā atļauja (licence) alus mazumtirdzniecībai;
      3. speciālā atļauja (licence) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, kas ir izsniegta mazajai alkoholisko dzērienu darītavai.
         

      Kādi norēķinu veidi ir atļauti realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu?

      Norēķinus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā var veikt bezskaidras vai skaidras naudas norēķinu veidā.

      Ja norēķini par alkoholisko dzērienu iegādi tiek veikti pie alkoholisko dzērienu iegādes e-vidē (piemēram, ar maksājumu kartēm e-komersanta mājaslapā vai internetveikalā), par preču piegādi noformē piegādes  dokumentu.

      Ja norēķini (skaidā naudā vai ar maksājumu karti) par alkoholisko dzērienu iegādi tiek veikti preci saņemot, tad par preces piegādi tiek noformēts  piegādes dokuments, un preces izsniegšanas vietā darījumu reģistrē kases aparātā, pircējam izsniedzot darījumu apliecinošu dokumentu – kases čeku.

      ! Ierobežojumi, kas jāņem vērā, realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu:

      1. aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem.
        Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Lai pārliecinātos par personas vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. 
        Par pircēja vecumu ir jāpārliecinās alkoholisko dzērienu piegādes brīdī.
         
      2. aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus laikā no pulksten 22.00 līdz 8.00.
        Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalus.
        Ierobežojums attiecināms uz alkoholisko dzērienu piegādes laiku.
         

      ! Atbildība par ierobežojumu neievērošanu:

      Alkoholiskos dzērienus pārdod licencētas personas – komersanti, kuriem ir licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Tātad, par iepriekš minēto aizliegumu ievērošanu ir atbildīgas pārdevējs, kas ir licencēta persona.

      Pirkums – pārdevums ir līgums, ar kuru viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību.[1]

      Secināms, ka pārdošana ietver sevī arī preces nodošanu pircējam. Tātad, par vecuma pārbaudi piegādes brīdī, tiešām, ir atbildīgs pārdevējs. Lai to nodrošinātu, pārdevējam ir jāvienojas ar piegādātāju, ka tas pārliecināsies par pircēja vecumu piegādes brīdī.

      Pārdevējam rūpīgi jāizvēlas piegādātājs, jo pretējā gadījumā – ja piegādātājs nepildīs vienošanos ar pārdevēju un nepārbaudīs pircēja vecumu, pārdevējam par atkārtota šāda pārkāpuma izdarīšanu obligāti anulē alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci.[2]


      [1] Civillikuma 2002.pants

      [2] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 52.punkts