Brīvprātīgā gada ienākumu deklarācijas iesniegšana par 2015.gadu

 Publicēts: 14.04.2016. 10.28


Apakšsadaļu izvēlne

Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācija par 2015.gada ienākumiem 


  • Kad jāiesniedz gada ienākumu deklarācija?
    • Nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt deklarāciju un saņemt atpakaļ no budžeta pārmaksāto nodokli gadījumos:

      1.  Ja taksācijas gada laikā nav piemērots viss likuma ‟Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12.pantā noteiktais gada neapliekamais minimums vai visi minētā likuma 13.pantā noteiktie atvieglojumi par apgādībā esošām personām vai papildu atvieglojums invalīdiem un politiski represētām personām, vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

      2.  Ja taksācijas gada laikā bijuši likuma 10.pantā noteiktie:attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu:

      • veiktie ziedojumi un dāvinājumi;
      • privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas;
      • apdrošināšanas prēmiju maksājumi atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu).


      (!) Jāņem vērā, ka, deklarējot attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem un aizpildot 2015.gada ienākumu deklarāciju, piemērojamā attaisnoto izdevumu norma ir 213,43 eiro.


      1.piemērs
      Fiziskā persona no janvāra līdz jūnijam nav strādājusi, bet ar 1.jūliju ir uzsākusi darbu kā darba ņēmēja. Darba vietā ir piemērots neapliekamais minimums par sešiem mēnešiem (no jūlija līdz decembrim – 450 eiro). Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un piemērojot pilnu gada neapliekamo minimumu (900 eiro), izveidojas nodokļa pārmaksa – 23 % no 450 eiro, proti,
      (900 – 450) = 103,50 eiro. Šo pārmaksāto summu var saņemt no budžeta atpakaļ.


      2.piemērs
      Fiziskai personai visu gadu ir bijis apgādībā bērns, bet nav bijis ieraksta algas nodokļa grāmatiņā par atvieglojuma piešķiršanu, tādējādi darba vietā atvieglojums par apgādājamo personu nav piemērots. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un piemērojot atvieglojumu par apgādājamo personu (1980 eiro), izveidojas nodokļa pārmaksa – 23 % no 1980 eiro  =  455,40 eiro. Šo pārmaksāto summu var saņemt no budžeta atpakaļ.


      3.piemērs
      Fiziskā persona gada laikā ir iegādājusies veselības apdrošināšanas polisi par 170 eiro, samaksājusi par medicīnas pakalpojumiem 40 eiro un par zobārstniecību 110 eiro. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un uzrādot tajā attaisnotos izdevumus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem, 23 % no (170 + 40) eiro + 110 eiro) = 73,60 eiro var saņemt no budžeta atpakaļ.


      4.piemērs
      Fiziskā persona, kuras gada apliekamais ienākums ir lielāks par 3415 eiro, gada laikā ir veikusi iemaksas privātajā pensiju fondā 30 eiro mēnesī. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un uzrādot tajā veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā, 23 % no 30 eiro x 12 mēneši = 82,80 eiro var saņemt no budžeta atpakaļ. 

  • Kur jāiesniedz deklarācija?
    • Iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina attaisnotos izdevumus, iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) klientu apkalpošanas centrā (skat. sadaļu Kontakti).

      Gada ienākumu deklarāciju var iesniegt, arī izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS), tas ir, elektroniskā veidā. Gada ienākumu deklarācijai pievienojamos dokumentus (to kopijas) nosūta elektroniski, tos pievienojot datņu veidā kā fotogrāfijas (iepriekš nofotografējot attaisnojuma dokumentus un tos lejupielādējot datorā) vai arī kā ieskenētus dokumentus, iesniedz personīgi VID klientu apkalpošanas centrā vai arī nosūta pa pastu.

      Lai nodrošinātu ērtāku un vienkāršāku gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu elektroniski, izmantojot EDS, VID ir izstrādājis gada ienākumu deklarācijas elektronisko formu, kurā automātiski tiek atspoguļota VID rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju. Gada ienākumu deklarācijas elektroniskā forma EDS ļauj ievērojami ietaupīt laiku nodokļu maksātājiem, jo deklarācijā automātiski tiek atspoguļoti nodokļu maksātāja gūtie ienākumi, neapliekamie ienākumi, informācija no kredītiestādēm par veiktajām iemaksām pensiju fondos, informācija no apdrošināšanas sabiedrībām par veiktajām iemaksām par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.

      Lai palīdzētu nodokļu maksātājam saprast, kuras ailes un kuri gada ienākumu deklarācijas pielikumi jāaizpilda, elektroniskajā gada ienākumu deklarācijas formā ir izstrādāts vednis jeb palīgs, proti, pirms deklarācijas aizpildīšanas uzsākšanas sistēma lūdz lietotāju atbildēt uz vairākiem jautājumiem, un atbilstoši sniegtajām atbildēm lietotājam tiek piedāvāts aizpildīt tikai tos gada ienākumu deklarācijas pielikumus un ailes, kas attiecas uz konkrēto lietotāju. 
  • Kā jāaizpilda deklarācija un kur jāiesniedz dokumenti, lai atgūtu pārmaksātos nodokļus?
    • Gada ienākumu deklarācijas veidlapa sastāv no deklarācijas D un tās pielikumiem:

      - D1 pielikums “Taksācijas gadā Latvijas Republikā gūtie ienākumi”;
      - D1pielikums “Taksācijas gadā gūtie ienākumi, kuriem nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus”;
      - D2 pielikums “Fiziskās personas (rezidenta) ārvalstīs gūtie ienākumi”;
      - D2pielikums “Fiziskās personas (jūrnieka), kas ir nodarbināta (darba attiecībās) uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ārvalstīs gūtie ienākumi”;
      - D3 pielikums “Ienākumi no saimnieciskās darbības”;
      - D31 pielikums “Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā”;
      - D4 pielikums “Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”;
      - D5 pielikums “Saimnieciskās darbības ienākumu deklarācija nodokļa maksātājam, kas maksā fiksēto ienākuma nodokli”.

      Ja nodokļa maksātājs ir strādājis algotu darbu un viņam ir bijuši attaisnotie izdevumi par izglītību vai ārstnieciskajiem pakalpojumiem, tad aizpildāma deklarācijas D 06. un/vai 07.rinda un D4 pielikums.

      (!) Maksātājs aizpilda deklarāciju "D" un tos pielikumus, kuri uz viņu attiecas. Jāņem vērā, ka par maksātāju un katru viņa ģimenes locekli aizpilda atsevišķu deklarācijas D4 pielikuma veidlapu.

      Kādi dokumenti un kur jāiesniedz, lai saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli?


      Lai saņemtu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, VID klientu apkalpošanas centrā (skat. sadaļu "Kontakti") iesniedz attaisnojuma dokumentus kopā ar gada ienākuma deklarāciju.

      Pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli (attaisnotos izdevumus) var pamatot ar šādiem attaisnojuma dokumentiem:

      - kases čeku, ja samaksa veikta skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem un kases čekā papildus obligātajiem kases čeka rekvizītiem ir norādīts fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods;

      - kases čeku un kases čekam papildus noformētu kvīti, ja kases čekā nav norādīts fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods. Kases čekam papildus noformētajā kvītī jābūt norādītiem visiem obligātajiem attaisnojuma dokumenta rekvizītiem, kā arī kases čeka numuram un datumam, un fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārdam, uzvārdam un personas kodam;

      - numurētu un VID reģistrētu kvīti, ja samaksa par pakalpojumu veikta skaidrā naudā un pakalpojuma sniedzējs par darījumiem saņemto samaksu var apliecināt ar numurētu un VID reģistrētu kvīti (piemēram, apdrošināšanas starpnieks, saņemot samaksu par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem);

      - kases ieņēmumu orderi, ja samaksa par pakalpojumu veikta skaidrā naudā iestādē, kura par darījumiem saņemto samaksu var apliecināt ar kases ieņēmumu orderi (piemēram, apdrošināšanas sabiedrības par sniegtajiem pakalpojumiem);

      - apstiprinātu maksājuma uzdevumu vai konta izrakstu, ja samaksa par pakalpojumu veikta ar pārskatījumu (piemēram, izmantojot internetbankas pakalpojumus), vai iemaksājot skaidru naudu pakalpojuma sniedzēja (piemēram, izglītības vai ārstniecības iestādes) kontā kredītiestādē. Šajā gadījumā apstiprinātajā maksājuma uzdevumā vai konta izrakstā ir jābūt norādītam fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārdam, uzvārdam un personas kodam.

      Maksātājam, kurš vēlas saņemt nodokļa atmaksu, jāņem vērā, ka VID amatpersonām, ja tas nepieciešams nodokļa atmaksas pamatotības noteikšanas vajadzībām, ir tiesības pieprasīt papildus iesniegtajiem dokumentiem uzrādīt vēl citus attaisnojuma dokumentus (noslēgtos līgumus, saņemtos rēķinus, izziņas u.c.).

      Deklarējot 2015.gadā veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā vai samaksātos apdrošināšanas prēmiju maksājumus, nav nepieciešams iesniegt attaisnojuma dokumentus par minētajiem maksājumiem, kā arī nav jāiesniedz “Izziņa par fiziskās personas noslēgto līgumu par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) un saskaņā ar to veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem”, ja privātais pensiju fonds vai apdrošināšanas sabiedrība ir noslēgusi līgumu ar VID par informācijas nosūtīšanu elektroniskā formā un nosūtījusi nepieciešamo informāciju.

      Gada ienākumu deklarācija tiek sastādīta, pamatojoties uz:

      - paziņojumu par algas nodokli (izsniedz darba devējs vai ienākuma izmaksātājs);
      - paziņojumu par slimības pabalstiem saskaņā ar darbnespējas lapu “B” (izsniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra);
      - paziņojumu par pensiju (izsniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra). 

NODERĪGI


  • Deklarācijas D1_1, D2 un D2_1 pielikumu aizpildīšanas piemēri
    • 1.piemērs (skatīt arī pielikumu par D11 pielikuma aizpildīšanu)

      2015.gadā nodokļa maksātājs ir guvis ienākumu no kokmateriālu pārdošanas fiziskai personai – 400 eiro. D11pielikuma 1.rindu aizpilda šādi:

      2.ailē “ Bruto ieņēmumi” norāda  “400”;
      3a un 3b.ailē  “Izdevumu norma” norāda  “X”;
      4.ailē  “Izdevumi, kas saistīti ar ienākumu gūšanu” norāda  “200” ;
      5.ailē  “Apliekamie ienākumi” norāda  “200”;
      6.ailē  “Nodokļa likme” norāda  “10 %”;
      7.ailē  “Aprēķinātais nodoklis” norāda  “20”;
      9.ailē  “Maksājamais vai pārmaksātais nodoklis” norāda  “20”.

      2015.gadā nodokļa maksātājs ir guvis procentu ienākumu no aizdevuma fiziskai personai –100 eiro. D11pielikuma 2.rindu aizpilda šādi:

      2.ailē “Bruto ieņēmumi” norāda “100”;
      5.ailē “Apliekamie ienākumi” norāda “100”;
      6.ailē “Nodokļa likme” norāda “10 %”;
      7.ailē “Aprēķinātais nodoklis” norāda “10”;
      9.ailē “Maksājamais vai pārmaksātais nodoklis” norāda “10”.

      Nodokļa maksātājs deklarācijas D11pielikuma 9.ailes “Maksājamais vai pārmaksātais nodoklis” kopsummu 30 eiro norāda deklarācijas D 19.rindā “Nodoklis no citiem ienākumiem”.

      2.piemērs (skatīt arī pielikumu par D2 pielikuma aizpildīšanu)

      2015.gadā nodokļa maksātājs ir guvis ienākumus (darba algu) Īrijā – 12 000 eiro. Minētais ienākums Īrijā ir bijis pakļauts aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Deklarācijai ir pievienots dokuments, kas apliecina ārvalstīs gūtā ienākuma apmēru, veidu un samaksāto nodokli. D2 pielikumu aizpilda šādi:

      4.ailē “Ārvalstī gūtie ienākumi – summa ārvalstu valūtā (norādīt valūtu)” norāda “12 000”;
      5.ailē “Ārvalstī gūtie ienākumi – summa euro” norāda  “12 000”;
      6.ailē “Ienākums, kas atbrīvots no aplikšanas ar nodokli”  “12 000 ”;
      7.–10.aili šajā gadījumā neaizpilda.

      3.piemērs (skatīt arī pielikumu par D21 pielikuma aizpildīšanu)

      Persona, kas ir nodarbināta uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa (virsnieks), 2015.gadā ir guvusi ienākumu ārvalstīs – 30 000 eiro. Ārvalstīs nodoklis nav maksāts. D21 pielikuma 1.rindu aizpilda šādi:

      2.ailē “Bruto ieņēmumi” norāda  “30 000”;
      3.ailē “Ienākuma gūšanas periods (mēnešos)” norāda “01.02.–30.06.”;
      4.ailē norāda piemērojamo koeficientu “2,5”  ;
      5.ailē “Nodarbinātības periodā ar nodokli apliekamais ienākums” norāda “4000”;
      6.ailē “Aprēķinātais nodoklis” norāda  “1035”;
      7.ailē  kā ārvalstīs samaksāto nodokli norāda “–”.

      Deklarācijas D1_1 pielikuma aizpildīšanas piemērs
      Deklarācijas D2_1 pielikuma aizpildīšanas piemērs
      Deklarācijas D2 pielikuma aizpildīšanas piemērs

  • Apdrošināšanas prēmiju maksājumi atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu)
    • No gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta piektās daļas 1. un 3.punkta nosacījumus, un kas nepārsniedz 10 % no personas gada apliekamā ienākuma.

      Ziedojumi un dāvinājumi, iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā nedrīkst pārsniegt 20 % no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

  • Iemaksas privātajos pensiju fondos
    • No gada apliekamo ienākumu apjoma saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par privātajiem pensiju fondiem” izveidotajos privātajos pensiju fondos Latvijā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētajos pensiju fondos atskaita izdarītās iemaksas, kas nepārsniedz 10 % no personas gada apliekamā ienākuma.

      Ziedojumi un dāvinājumi, iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi  kopā nedrīkst pārsniegt 20 % no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

  • Ziedojumi un dāvinājumi
    • No gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitītas summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm.

      Ziedojumi un dāvinājumi, iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi  kopā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

      Minētās ziedojuma vai dāvinājuma summas tiek atskaitītas no nodokļa maksātāja gada apliekamā ienākuma, sastādot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, kurai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina nodokļa maksātāja taksācijas gada laikā veiktos ziedojumus vai dāvinājumus.


      Piemērs
      Fiziskā persona reliģiskajai organizācijai taksācijas gadā ziedojusi 350 eiro. Fiziskās personas gada apliekamais ienākums ir 1420 eiro.

      Deklarācijas 08.rindā “Attaisnotie izdevumi (ziedojumi un dāvinājumi)” drīkst uzrādīt tikai 20 % no apliekamā ienākuma, kurš uzrādīts deklarācijas 03.rindā, t.i., 20 % no 1420 eiro = 284 eiro, nevis visu ziedoto summu 350 eiro.

      Nauda vai citas lietas, kuras fiziskā persona – nodokļa maksātājs – bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, vai budžeta iestādei, uzskatāmas par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

      Minētās atlaides nepiemēro, ja nodokļa maksātāja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma mērķī ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona.

  • Nodokļa maksātāja gada neapliekamais minimums un atvieglojumi 2015.gadā
    • I.  Nodokļa maksātāja gada neapliekamais minimums

      1. Nodokļa maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets (likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) 12.panta pirmā daļa).

      2. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru 2015.gadam nosaka Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumi Nr.1210 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” un tas ir 75 eiro mēnesī.

      3. Gada neapliekamais minimums 2015.gadā ir 900 (75 x 12) eiro.

      4. Personām, kurām piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums ir 2820 eiro gadā (235 eiro mēnesī) (likuma 12.panta piektā daļa).

      5. Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” un pensijas apmērs pārsniedz 2820 eiro, neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā (likuma pārejas noteikumu 48.punkts).

      6. Ja pensija piešķirta pēc taksācijas gada sākuma, šī materiāla 4. un 5.punktā minētais neapliekamais minimums tiek noteikts proporcionāli laika posmam no pensijas piešķiršanas dienas līdz gada beigām.


      1.piemērs 
      J.Kalniņš ir darbinieks kapitālsabiedrībā A. No 2015.gada 7.jūnija viņš sāk saņemt piešķirto vecuma pensiju 202 eiro mēnesī. Gada neapliekamo minimumu pensionāram, ko par taksācijas gadu piemēro J.Kalniņam, nosaka šādi:

      1) no 1.janvāra līdz 6.jūnijam piemēro likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto neapliekamo minimumu (75 eiro) – 75 x 5 + 1/5 x 75 = 375 + 15 = 390 eiro;

      2) no 7.jūnija līdz 31.decembrim piemēro neapliekamo minimumu, kurš ir noteikts likuma 12.panta piektajā daļā – 4/5 x 235 + 235 x 6 = 188 + 1410 = 1598 eiro;

      3) gada neapliekamais minimums pensionāram J.Kalniņam ir  390 + 1598 = 1988 eiro.


      7. Aizpildot gada ienākumu deklarāciju, likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktais vispārējais nodokļa maksātāja gada neapliekamais minimums (2015.gadā – 900 eiro) tiek piemērots katram nodokļu maksātājam, izņemot šī materiāla 4. un 5.punktā minētajām personām, kā arī izņemot personām, kuras ir mikrouzņēmuma darbinieki.

      8. Šī materiāla 4.punktā minētajām personām neapliekamo minimumu piemēro, aprēķinot izmaksājamo pensiju, savukārt citiem ienākumiem, piemēram, darba algai, izmaksas vietā neapliekamo minimumu nepiemēro. Ja pensijai piemērotais neapliekamais minimums taksācijas gada laikā ir mazāks par 2820 eiro, atlikušo pensionāra neapliekamā minimuma daļu piemēro citiem ienākumiem, aizpildot gada ienākumu deklarāciju.


      2.piemērs
      Fiziskai personai, kura saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” saņem pensiju 210 eiro  mēnesī, aprēķinot pensiju, piemēro neapliekamo minimumu 2520 eiro(210 x 12 mēneši). Ja pensionāram ir bijuši arī citi ienākumi, piemēram, darba alga, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro pensionāra gada neapliekamo minimumu (2820 eiro) un pārmaksāto nodokļa summu 69 eiro (23 % no 300) atmaksā.



      9. Nodokļa maksātājam nepiemēro neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā, un kurā šis nodokļa maksātājs ir izmantojis likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus par apgādājamām personām (likuma 12.panta ceturtā daļa).


      3.piemērs
      Fiziskā persona no 1.janvāra līdz 31.augustam bijusi apgādībā savai mātei. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, nodokļa maksātājam var piemērot gada neapliekamo minimumu tikai no 1.septembra līdz 31.decembrim, t.i., 300 eiro (75 x 4 mēneši).


      II.  Atvieglojumi nodokļa maksātājam

      10. Nodokļa maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

      10.1. atvieglojumi par apgādībā esošām personām;

      10.2. papildu atvieglojumi personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem (likuma 13.panta pirmā daļa).

      11. Atvieglojumu par apgādājamo personu nosaka vienam no apgādniekiem. Apgādībā var būt (likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkts):

      11.1. nepilngadīgs bērns;

      11.2. bērns, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

      11.3. nestrādājošs laulātais;

      11.4. nestrādājoši vecāki un vecvecāki;

      11.5. mazbērni vai audzināšanā paņemti bērni, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

      11.6. brālis, māsa, kas ir jaunāki par 18 gadiem, vai kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;

      11.7. apgādībā esošu personu apgādājamie;

      11.8. persona, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti);

      11.9. maksātāja aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona.

      12. Apgādībā nevar būt persona (izņemot personas līdz 19 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē un taksācijas gada laikā no 1.jūnija līdz 31.augustam saņem ar algas nodokli vai sezonas laukstrādnieku nodokli apliekamus ienākumus), kura pastāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai to uztur kāda cita persona, kā arī persona, kura saņem pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju. (likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkts).

      13. Atvieglojumu par apgādājamo personu nosaka vienam no apgādniekiem, un tā apmēru mēnesim nosaka Ministru kabinets (likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkts).

      14. Atvieglojumu par apgādājamo personu 2015.gadam nosaka Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumi Nr.1210 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, tas ir 165 eiro mēnesī.

      15. Atvieglojums par apgādājamo personu 2015.gadā ir 1980 eiro par katru apgādājamo. 

      16. Nodokļa atvieglojumi par apgādājamo personu ir piemērojami ar dienu, kurā maksātājam ir radušās tiesības uz nodokļa atvieglojumu un pārtraucami piemērot ar nākamo dienu pēc tās dienas, kurā šīs tiesības ir zudušas.

      17. Atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr. 138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem” papildu atvieglojumu piemēro personām, kuras ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

      18. Personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā:

      18.1. 1848 eiro gadā vai 154 eiro mēnesī – personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa;

      18.2. 1440 eiro  gadā vai 120 eiro  mēnesī – personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa.

      19. Personai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikts politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu 1848 eiro gadā vai 154 eiro mēnesī.

      20. Personai, kurai ir noteikta invaliditāte, politiski represētās personas statuss vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumiem rodas vai zūd ar dienu, kad pieņemts attiecīgs lēmums par personas statusu.

      21. Nodokļa papildu atvieglojumu lielumu par nepilnu mēnesi nosaka, ņemot vērā nodokļa papildu atvieglojumu apmēru kalendāra dienā un mēneša dienu skaitu, par kuru personai ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu.

      22. Personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzītas par politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un kurām nav piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tiek piemērots likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktais vispārējais neapliekamais minimums (2015.gadā – 900 eiro).

  • Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem (2015)
    • No gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu (gan tādu, kuru rezidences valsts ir Latvijas Republika, gan tādu, kuru rezidences valsts ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts) kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”.

      Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu ir atskaitāmi no gada apliekamo ienākumu apjoma, tātad – deklarējot. Tas nozīmē, ka fiziskā persona, kas vēlas piemērot attaisnotos izdevumus, aizpilda iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju.

      Fiziskās personas – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja – attaisnotajos izdevumos par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem ietveramo izdevumu kopējā summa taksācijas gada laikā nepārsniedz maksātājam un viņa ģimenes locekļiem 213,43 eiro katram.


      Piemērs
      Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par mācībām augstskolā 500 eiro un iegādājies veselības apdrošināšanas polisi par 70 eiro, tad taksācijas gadā viņa attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami 213,43 euro.



      Fiziskā persona – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs – var samazināt savu apliekamo ienākumu par saviem, kā arī par savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Par fiziskās personas ģimenes locekļiem ir uzskatāmi:

      - fiziskās personas vecāki;
      - fiziskās personas vecvecāki;
      - fiziskās personas bērni; fiziskās personas mazbērni;
      - fiziskās personas laulātais;
      - fiziskās personas audzināšanā paņemts bērns, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus) tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
      - fiziskās personas brālis, māsa, kas ir jaunāki par 18 gadiem vai kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;
      - fiziskās personas apgādībā esošu personu apgādājamie; persona, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti);
      - maksātāja aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona.


      Katras personas attaisnotos izdevumus drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma tikai vienreiz, nepārsniedzot maksimālo normu 213,43 eiro. Tas nozīmē, ja par personu, kura pati nav nodokļa maksātāja, taksācijas gada laikā ir samaksāti par mācībām augstskolā 600 eiro, tad taksācijas gada attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami 213,43 eiro tikai vienam viņas ģimenes loceklim.


      No apliekamā ienākuma drīkst atskaitīt šādus attaisnotos izdevumus par izglītību:

      - izdevumus par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas Republikas izglītības iestādēs, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas (ieskaitot arī izdevumus par mācībām sagatavošanas nodaļās);
      - izdevumus par specialitātes iegūšanu valsts akreditētās Latvijas Republikas izglītības iestādēs, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas;
      - izdevumus par apmācību darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanai un uzlabošanai, kā arī zināšanu paplašināšanai;
      - izdevumus par profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu.

      Izdevumi par mācībām neietver to mācību maksas daļu, kas paredzēta transporta izdevumiem uz mācību vietu un atpakaļ, mājokļa īrei un tajā izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ēdināšanas izdevumiem mācību laikā. Attaisnotajos izdevumos neiekļauj izdevumus par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības, kā arī specialitātes iegūšanu citu (izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu) mācību iestādēs ārvalstu mācību iestādēs.


      No apliekamā ienākuma drīkst atskaitīt šādus attaisnotos ārstnieciskos izdevumus:

      - izdevumus par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu;
      - veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumus saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu (bez līdzekļu uzkrāšanas) ar apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam.


      Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu var ieskaitīt:

      - izdevumus par tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus nesedz slimokases;
      - veiktās pacienta iemaksas;

      - ar ārstēšanos rehabilitācijas iestādēs saistītos izdevumus;
      - izdevumus par endoprotēžu un cita veida ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, ja par to nav samaksāts no slimokases vai citu personu līdzekļiem.


      Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu nevar ieskaitīt:

      - redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu (briļļu un lēcu) iegādes izdevumus;
      - izdevumus par ārstniecības līdzekļu (ārstniecisko preparātu, zāļu un vitamīnu), medicīnas ierīču un preču iegādi, izņemot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai izmantoto ārstniecības līdzekļu, medicīnas ierīču un preču iegādes izdevumus, par ko nemaksā no slimokases līdzekļiem. 


      Piemērs
      Attaisnotajos ārstnieciskajos izdevumos var ieskaitīt izdevumus par vakcinēšanos, kuri ietver arī izdevumus par vienreizlietojamās šļirces un vakcīnas iegādi.

      Taksācijas gada attaisnoto izdevumu ierobežojums (213,43 eiro) neattiecas uz:

      - izdevumiem par plānotajām operācijām;
      - zobārstniecības pakalpojumiem (ieskaitot zobu protezēšanu).

      Šie izdevumi taksācijas gadā atskaitāmi no maksātāja apliekamā ienākuma pilnā apmērā.

       

      Piemērs
      Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par plānveida operāciju 600 eiro, tad visa summa ir iekļaujama taksācijas gada attaisnotajos izdevumos.

      Ja izglītības un ārstniecisko izdevumu, izņemot izdevumu par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem, taksācijas gada kopsumma nodokļa maksātājam vai viņa ģimenes loceklim pārsniedz 213,43 eiro, nodokļa maksātājs izdevumu pārsnieguma daļu var attiecināt uz nākamo piecu taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā.

      Piemērs
      Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par mācībām augstskolā 400 eiro un iegādājies veselības apdrošināšanas polisi par 70 eiro, tad taksācijas gadā viņa attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami 213,43 eiro, savukārt 256,57 eiro pārnesami uz nākamajiem taksācijas gadiem.

      Izglītības un ārstnieciskos izdevumus, izņemot izdevumus par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem, pārnes uz nākamajiem pieciem taksācijas gadiem arī gadījumā, ja fiziskai personai taksācijas gadā nav bijuši ar nodokli apliekami ienākumi.

      Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem summu, kura pēc citu likumā maksātājam paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, tad attaisnotajos izdevumos taksācijas gadā neiekļautā summa nav atskaitāma no nākamo taksācijas gadu apliekamā ienākuma.

      Nodokļa maksātāja izdevumus par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem, kuri pēc citu maksātājam likumā paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, var sadalīt starp nodokļa maksātāja ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par nodokļa maksātāju, bet attiecībā uz nodokļa maksātāja ģimenes locekli šo izdevumu pārsnieguma summu var sadalīt starp nodokļa maksātāju un citām personām, kurām ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par nodokļa maksātāja ģimenes locekli.

    •