Brīvprātīgā gada ienākumu deklarācijas iesniegšana par 2016.gadu

 Publicēts: 24.02.2017. 11.56


Apakšsadaļu izvēlne

Brīvprātīga gada ienākumu deklarācijas iesniegšana par 2016.gada ienākumiem: nodokļa pārmaksas atmaksa, attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem

  • Kādos gadījumos nodokļu maksātāja interesēs ir iesniegt gada ienākumu deklarāciju?
    • Ir gadījumi, kad nodokļa maksātājam gada ienākumu deklarācija obligāti nav jāiesniedz, bet viņa paša interesēs ir iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto nodokli.

      Nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt deklarāciju un saņemt atpakaļ no budžeta pārmaksāto nodokli gadījumos:

      1. Ja taksācijas gada laikā Jums nav piemērots:

      • viss likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12.pantā noteiktais gada neapliekamais minimums (minimālais neapliekamais minimums 2016.gadā – 900 euro un maksimālais neapliekamais minimums – 1200 euro).


      Gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina saskaņā ar īpašu formulu un piemēro reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Nodokļu maksātājam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, diferencētais neapliekamais minimums tiks aprēķināts automātiski.

      Ja 2016.gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs ir mazāks vai vienāds ar 4560 eiro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, t.i., 1200 eiro.

      Ja 2016.gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs ir robežās no 4560 eiro līdz 12 000 eiro, pieaugot ienākumam, piemērojamais gada diferencētais neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās.

      Ja 2016.gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs pārsniedz 12 000 eiro, piemēro tikai minimālo mēneša neapliekamo minimumu, t.i., 75 eiro mēnesī jeb 900 eiro gadā.

      • visi likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” likuma 13.pantā noteiktie atvieglojumi par apgādībā esošām personām (2016.gadā – 2100 euro par katru apgādājamo personu) vai papildu atvieglojums personām, kurām noteikta invaliditāte (1848 eiro gadā personām ar  I un II grupas invaliditāti un 1440 eiro gadā personām ar III grupas invaliditāti) un politiski represētām personām, vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem (1848 eiro gadā).


      2. Ja taksācijas gada laikā Jums ir bijuši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.pantā noteiktie:

      • attaisnotie izdevumi par izglītību, tostarp par bērnu interešu izglītību (pulciņiem, sporta skolu, mūzikas skolu utt.)  un ārstnieciskajiem pakalpojumiem un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu;
      • veiktie ziedojumi un dāvinājumi;
      • ziedojumi un dāvinājumi LV politiskajām partijām;
      • privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas;
      • apdrošināšanas prēmiju maksājumi atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu).


      (!) Jāņem vērā, ka, deklarējot attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem un aizpildot 2016.gada ienākumu deklarāciju, piemērojamā attaisnoto izdevumu norma ir 215 eiro.


      1.piemērs
      Fiziskā persona no janvāra līdz jūnijam nav strādājusi, bet ar 1.jūliju ir uzsākusi darbu kā darba ņēmēja. Darba vietā ir piemērots neapliekamais minimums par sešiem mēnešiem (no jūlija līdz decembrim – 450 eiro). Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju,  tiek piemērots diferencētais gada neapliekamais minimums (900 eiro-1200 eiro) atkarībā no kopējā gūtā ienākumu apjoma taksācijas gadā. Izveidojušos nodokļa pārmaksu nodokļu maksātājs var saņemt atpakaļ.

      Ja 2016.gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs ir mazāks vai vienāds ar 4560 eiro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, t.i., 1200 eiro.

       

      2.piemērs
      Fiziskai personai visu gadu ir bijis apgādībā bērns, bet nav bijis ieraksta algas nodokļa grāmatiņā par atvieglojuma piešķiršanu, tādējādi darba vietā atvieglojums par apgādājamo personu nav piemērots. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un piemērojot atvieglojumu par apgādājamo personu (2100 eiro), izveidojas nodokļa pārmaksa – 23 % no 2100 eiro  =  483,00 eiro. Šo pārmaksāto summu var saņemt no budžeta atpakaļ.

       

      3.piemērs
      Fiziskā persona gada laikā ir iegādājusies veselības apdrošināšanas polisi par 170 eiro, samaksājusi par medicīnas pakalpojumiem 40 eiro un par zobārstniecību 110 eiro. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un uzrādot tajā attaisnotos izdevumus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem, 23 % no (170 + 40) eiro + 110 eiro) = 73,60 eiro var saņemt no budžeta atpakaļ.

       

      4.piemērs
      Fiziskā persona, kuras gada apliekamais ienākums ir lielāks par 3600 eiro, gada laikā ir veikusi iemaksas privātajā pensiju fondā 30 eiro mēnesī. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un uzrādot tajā veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā, 23 % no 30 eiro x 12 mēneši = 82,80 eiro var saņemt no budžeta atpakaļ.

  • Kur jāiesniedz deklarācija?
    • Iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina attaisnotos izdevumus, iesniedz izmantojot VID EDS, tas ir, elektroniskā veidā, (skat. sadaļu Privātpersonām/Elektroniskās deklarēšanas sistēma). Gada ienākumu deklarācijai pievienojamos dokumentus (to kopijas) nosūta elektroniski, tos pievienojot datņu veidā kā fotogrāfijas (iepriekš nofotografējot attaisnojuma dokumentus un tos lejupielādējot datorā) vai arī kā ieskenētus dokumentus, iesniedz personīgi VID Klientu apkalpošanas centrā vai arī nosūta pa pastu.

      Lai nodrošinātu ērtāku un vienkāršāku gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu elektroniski, izmantojot EDS, VID ir izstrādājis gada ienākumu deklarācijas elektronisko formu, kurā automātiski tiek atspoguļota VID rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju. Gada ienākumu deklarācijas elektroniskā forma EDS ļauj ievērojami ietaupīt laiku nodokļu maksātājiem, jo deklarācijā automātiski tiek atspoguļoti nodokļu maksātāja gūtie ienākumi, neapliekamie ienākumi, informācija no kredītiestādēm par veiktajām iemaksām pensiju fondos, informācija no apdrošināšanas sabiedrībām par veiktajām iemaksām par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.

      Lai palīdzētu nodokļu maksātājam saprast, kuras ailes un kuri gada ienākumu deklarācijas pielikumi jāaizpilda, elektroniskajā gada ienākumu deklarācijas formā ir izstrādāts vednis jeb palīgs, proti, pirms deklarācijas aizpildīšanas uzsākšanas sistēma lūdz lietotāju atbildēt uz vairākiem jautājumiem, un atbilstoši sniegtajām atbildēm lietotājam tiek piedāvāts aizpildīt tikai tos gada ienākumu deklarācijas pielikumus un ailes, kas attiecas uz konkrēto lietotāju.

  • Gada ienākumu deklarācijas veidlapa
    • Gada ienākumu deklarācijas veidlapa sastāv no deklarācijas D un tās pielikumiem:

      • D1 pielikums “Taksācijas gadā Latvijas Republikā gūtie ienākumi”;
      • D11pielikums “Taksācijas gadā gūtie ienākumi, kuriem nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus””;
      • D2 pielikums “Fiziskās personas (rezidenta) ārvalstīs gūtie ienākumi”;
      • D21 pielikums “Fiziskās personas (jūrnieka), kas ir nodarbināta (darba attiecībās) uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ārvalstīs gūtie ienākumi”;
      • D3 pielikums “Ienākumi no saimnieciskās darbības”;
      • D31 pielikums “Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā”;
      • D4 pielikums “Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”.


      Ja nodokļa maksātājs ir strādājis algotu darbu un viņam ir bijuši attaisnotie izdevumi par izglītību vai ārstnieciskajiem pakalpojumiem, tad aizpildāma deklarācijas D 06. un/vai 07.rinda un D4 pielikums.

      Maksātājs aizpilda deklarāciju D un tos pielikumus, kuri uz viņu attiecas. Jāņem vērā, ka par maksātāju un katru viņa ģimenes locekli aizpilda atsevišķu deklarācijas D4 pielikuma veidlapu

  • Kādi dokumenti un kur jāiesniedz, lai saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli?
    • Lai saņemtu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, Iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina attaisnotos izdevumus, iesniedz izmantojot VID EDS, tas ir, elektroniskā veidā, (skat. sadaļu VID mājaslapā Privātpersonām/Elektroniskās deklarēšanas sistēma). Gada ienākumu deklarācijai pievienojamos dokumentus (to kopijas) nosūta elektroniski, tos pievienojot datņu veidā kā fotogrāfijas (iepriekš nofotografējot attaisnojuma dokumentus un tos lejupielādējot datorā) vai arī kā ieskenētus dokumentus, iesniedz personīgi VID klientu apkalpošanas centrā vai arī nosūta pa pastu.

      Pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli (attaisnotos izdevumus) var pamatot ar šādiem attaisnojuma dokumentiem:

      • kases čeku, ja samaksa veikta skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem un kases čekā papildus obligātajiem kases čeka rekvizītiem ir norādīts fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods;
      • kases čeku un kases čekam papildus noformētu kvīti, ja kases čekā nav norādīts fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods. Kases čekam papildus noformētajā kvītī jābūt norādītiem visiem obligātajiem attaisnojuma dokumenta rekvizītiem, kā arī kases čeka numuram un datumam, un fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārdam, uzvārdam un personas kodam;
      • numurētu un VID reģistrētu kvīti, ja samaksa par pakalpojumu veikta skaidrā naudā un pakalpojuma sniedzējs par darījumiem saņemto samaksu var apliecināt ar numurētu un VID reģistrētu kvīti (piemēram, apdrošināšanas starpnieks, saņemot samaksu par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem);
      • kases ieņēmumu orderi, ja samaksa par pakalpojumu veikta skaidrā naudā iestādē, kura par darījumiem saņemto samaksu var apliecināt ar kases ieņēmumu orderi (piemēram, apdrošināšanas sabiedrības par sniegtajiem pakalpojumiem);
      • apstiprinātu maksājuma uzdevumu vai konta izrakstu, ja samaksa par pakalpojumu veikta ar pārskatījumu (piemēram, izmantojot internetbankas pakalpojumus), vai iemaksājot skaidru naudu pakalpojuma sniedzēja (piemēram, izglītības vai ārstniecības iestādes) kontā kredītiestādē. Šajā gadījumā maksājuma uzdevumā vai konta izrakstā ir jābūt norādītam fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārdam, uzvārdam un personas kodam.

       

      Maksātājam, kurš vēlas saņemt nodokļa atmaksu, jāņem vērā, ka VID amatpersonām, ja tas nepieciešams nodokļa atmaksas pamatotības noteikšanas vajadzībām, ir tiesības pieprasīt papildus iesniegtajiem dokumentiem uzrādīt vēl citus attaisnojuma dokumentus (noslēgtos līgumus, saņemtos rēķinus, izziņas u.c.).

      Deklarējot 2016.gadā veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā vai samaksātos apdrošināšanas prēmiju maksājumus, nav nepieciešams iesniegt attaisnojuma dokumentus par minētajiem maksājumiem, kā arī nav jāiesniedz “Izziņa par fiziskās personas noslēgto līgumu par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) un saskaņā ar to veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem”, ja privātais pensiju fonds vai apdrošināšanas sabiedrība ir noslēgusi līgumu ar VID par informācijas nosūtīšanu elektroniskā formā un nosūtījusi nepieciešamo informāciju.

      Gada ienākumu deklarācija tiek sastādīta, pamatojoties uz:

      • paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātājām summām (izsniedz darba devējs vai ienākuma izmaksātājs);
      • paziņojumu par slimības pabalstiem saskaņā ar darbnespējas lapu “B” (izsniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra);
      • paziņojumu par pensiju (izsniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra).


      Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem atpakaļ var saņemt, ja iedzīvotājs ir strādājis un ir maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli.


NODERĪGI


  • Deklarācijas D1_1, D2 un D2_1 pielikumu aizpildīšanas piemēri
    • 1.piemērs (skatīt arī pielikumu par D11 pielikuma aizpildīšanu)

      2016.gadā nodokļa maksātājs ir guvis ienākumu no kokmateriālu pārdošanas fiziskai personai – 400 eiro. D11pielikuma 1.rindu aizpilda šādi:

      • 2.ailē “ Bruto ieņēmumi” norāda  “400”;
      • 3a un 3b.ailē  “Izdevumu norma” norāda  “X”;
      • 4.ailē  “Izdevumi, kas saistīti ar ienākumu gūšanu” norāda  “200”;
      • 5.ailē  “Apliekamie ienākumi” norāda  “200”;
      • 6.ailē  “Nodokļa likme” norāda  “10 %”;
      • 7.ailē  “Aprēķinātais nodoklis” norāda  “20”;
      • 9.ailē  “Maksājamais vai pārmaksātais nodoklis” norāda  “20”.

       

      2.piemērs (skatīt arī pielikumu par D2  pielikuma aizpildīšanu)

      2016.gadā nodokļa maksātājs ir guvis procentu ienākumu no aizdevuma fiziskai personai –100 eiro. D11 pielikuma 2.rindu aizpilda šādi:

      • 2.ailē “Bruto ieņēmumi” norāda “100”;
      • 5.ailē “Apliekamie ienākumi” norāda “100”;
      • 6.ailē “Nodokļa likme” norāda “10 %”;
      • 7.ailē “Aprēķinātais nodoklis” norāda “10”;
      • 9.ailē “Maksājamais vai pārmaksātais nodoklis” norāda “10”.

       

      Nodokļa maksātājs deklarācijas D11 pielikuma 9.ailes “Maksājamais vai pārmaksātais nodoklis” kopsummu 30 eiro norāda deklarācijas D 19.1 rindā “Nodoklis no citiem ienākumiem”.

      3.piemērs (skatīt arī pielikumu par D21 pielikuma aizpildīšanu)

      Persona, kas ir nodarbināta uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa (virsnieks), 2016.gadā ir guvusi ienākumu ārvalstīs – 30 000 eiro. Ārvalstīs nodoklis nav maksāts. D21 pielikuma 1.rindu aizpilda šādi:

      • 2.ailē “Bruto ieņēmumi” norāda  “30 000”;
      • 3.ailē “Ienākuma gūšanas periods (mēnešos)” norāda “01.02.–30.06.”;
      • 4.ailē norāda piemērojamo koeficientu “2,5”;
      • 5.ailē “Nodarbinātības periodā ar nodokli apliekamais ienākums” norāda “4625” (370 x 5 x 2,5);
      • 6.ailē “Aprēķinātais nodoklis” norāda “1063,75”;
      • 7.ailē  kā ārvalstīs samaksāto nodokli norāda “–”.

       

      Paraugi:

      1. Deklarācijas D1_1 pielikuma aizpildīšanas piemērs

      2. Deklarācijas D2 pielikuma aizpildīšanas piemērs

      3. Deklarācijas D2_1 pielikuma aizpildīšanas piemērs

  • Apdrošināšanas prēmiju maksājumi atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu)
    • No gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta piektās daļas 1. un 3.punkta nosacījumus, un kas nepārsniedz 10 % no personas gada apliekamā ienākuma

      Ziedojumi un dāvinājumi, t.sk. LV politiskajām partijām, iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi  kopā nedrīkst pārsniegt 20 % no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

  • Iemaksas privātajos pensiju fondos
    • No gada apliekamo ienākumu apjoma saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par privātajiem pensiju fondiem” izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētajos pensiju fondos atskaita izdarītās iemaksas, kas nepārsniedz 10 % no personas gada apliekamā ienākuma.

      Ziedojumi un dāvinājumi, t.sk. LV politiskajām partijām, iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā nedrīkst pārsniegt 20 % no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

  • Ziedojumi un dāvinājumi
    • No gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitītas summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm.

      Ziedojumi un dāvinājumi, t.sk. LV politiskajām partijām, iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

      Minētās ziedojuma vai dāvinājuma summas tiek atskaitītas no nodokļa maksātāja gada apliekamā ienākuma, sastādot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, kurai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina nodokļa maksātāja taksācijas gada laikā veiktos ziedojumus vai dāvinājumus.

       

      Piemērs:
      Fiziskā persona reliģiskajai organizācijai taksācijas gadā ziedojusi 350 eiro. Fiziskās personas gada apliekamais ienākums ir 1420 eiro.

      Deklarācijas 08.rindā “Attaisnotie izdevumi (ziedojumi un dāvinājumi)” drīkst uzrādīt tikai 20 % no apliekamā ienākuma, kurš uzrādīts deklarācijas 03.rindā, t.i., 20 % no 1420 eiro = 284 eiro, nevis visu ziedoto summu 350 eiro.

      Nauda vai citas lietas, kuras fiziskā persona – nodokļa maksātājs – bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, vai budžeta iestādei, uzskatāmas par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

      Minētās atlaides nepiemēro, ja nodokļa maksātāja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma mērķī ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona.

      No gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti arī ziedojumi un dāvinājumi politiskajām partijām.

  • Nodokļa maksātāja gada neapliekamais minimums un atvieglojumi
    • Nodokļa maksātāja gada neapliekamais minimums


      1. Nodokļa maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts ienākums gada diferencētā neapliekamā minimuma apmērā. Nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma  noteikšanai ņem vērā visus nodokļa maksātāja gada ienākumus, izņemot ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas minēti  likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) 9.pantā, nodokļa maksātāja mēneša neapliekamo minimumu un aprēķinu veic ar formulu, ko noteicis Ministru kabinets 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.1 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”

      2. Mēneša neapliekamo minimumu piemēro tas darba devējs, kuru maksātājs savā nodokļu grāmatiņā ir norādījis kā galveno ienākumu gūšanas vietu, bet diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.  Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumi Nr.1 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” un 2016.gadā tas ir 75 eiro mēnesī.

      3. Neapliekamais minimums, ko piemēro  ik mēnesi darba devējs,  2016.gadā ir 900 (75 x 12) eiro.

      Nodokļu maksātājam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, atkarībā no kopējās ienākumu summas tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums no 900 euro līdz 1200 euro. Gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina saskaņā ar īpašu formulu un piemēro iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju VID EDS, diferencētais neapliekamais minimums tiks aprēķināts automātiski.

      Ja 2016.gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs ir mazāks par 4560 eiro, tad iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, t.i., 1200 eiro, ja kopējais ienākumu apjoms ir no 4560 euro līdz 12000 euro, tad diferencētais neapliekamais minimums variējas no 900 euro līdz 1200 euro, bet summām lielākām par 12000, diferencētais neapliekamais minimums ir 900 euro gadā.

      Diferencētajā gada neapliekamajā minimumā ietilpst ik mēnesi piemēroto neapliekamo minimumu summa (900 euro).

      4. Personām, kurām piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums ir 2820 eiro gadā (235 eiro mēnesī) (likuma 12.panta piektā daļa).

      5. Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” un pensijas apmērs pārsniedz 2820 eiro, neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā (likuma pārejas noteikumu 48.punkts).

      6. Ja pensija piešķirta pēc taksācijas gada sākuma, šī materiāla 4. un 5.punktā minētais neapliekamais minimums tiek noteikts proporcionāli laika posmam no pensijas piešķiršanas dienas līdz gada beigām.


      1.piemērs

      J.Kalniņš ir darbinieks kapitālsabiedrībā A. No 2016.gada 7.jūnija viņš sāk saņemt piešķirto vecuma pensiju 202 eiro mēnesī. Gada neapliekamo minimumu pensionāram, ko par taksācijas gadu piemēro J.Kalniņam, nosaka šādi:

      • no 1.janvāra līdz 6.jūnijam piemēro likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto neapliekamo minimumu (75 eiro) – 75 x 5 + 1/5 x 75 = 375 + 15 = 390 eiro;


      Par šo periodu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, atbilstoši kopējai ienākumu summai, tiek aprēķināts diferencētais neapliekamais minimums.

      • no 7.jūnija līdz 31.decembrim piemēro neapliekamo minimumu, kurš ir noteikts likuma 12.panta piektajā daļā – 4/5 x 235 + 235 x 6 = 188 + 1410 = 1598 eiro;

       

      7. Aizpildot gada ienākumu deklarāciju, likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktais vispārējais nodokļa maksātāja gada diferencētais neapliekamais minimums (2016.gadā – 900 eiro līdz 1200 euro) tiek piemērots katram nodokļu maksātājam, izņemot nodokļu maksātājus, kuri guvuši likuma 9.pantā norādītos neapliekamos ienākumus, izņemot pensiju ienākumus, kā arī izņemot ienākumus no mikrouzņēmuma un patentmaksas.

      8. Šī materiāla 4.punktā minētajām personām neapliekamo minimumu piemēro, aprēķinot izmaksājamo pensiju, savukārt citiem ienākumiem, piemēram, darba algai, izmaksas vietā neapliekamo minimumu nepiemēro. Ja pensijai piemērotais neapliekamais minimums taksācijas gada laikā ir mazāks par 2820 eiro, atlikušo pensionāra neapliekamā minimuma daļu piemēro citiem ienākumiem, aizpildot gada ienākumu deklarāciju.


      2.piemērs
      Fiziskai personai, kura saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” saņem pensiju 210 eiro  mēnesī, aprēķinot pensiju, piemēro neapliekamo minimumu 2520 eiro(210 x 12 mēneši). Ja pensionāram ir bijuši arī citi ienākumi, piemēram, darba alga, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro pensionāra gada neapliekamo minimumu (2820 eiro) un pārmaksāto nodokļa summu 69 eiro (23 % no 300) atmaksā.

      9. Nodokļa maksātājam nepiemēro neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā, un kurā šis nodokļa maksātājs ir izmantojis likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus par apgādājamām personām (likuma 12.panta ceturtā daļa).


      3.piemērs

      Fiziskā persona no 1.janvāra līdz 31.augustam bijusi apgādībā savai mātei, bet pēc tam strādājusi algotu darbu. Par  periodu no 1.septembra līdz 31.decembrim, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, atbilstoši kopējai ienākumu summai, tiek aprēķināts diferencētais neapliekamais minimums.


      Atvieglojumi nodokļa maksātājam


      Nodokļa maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

      • atvieglojumi par apgādībā esošām personām;
      • papildu atvieglojumi personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem (likuma 13.panta pirmā daļa).


      Atvieglojumu par apgādājamo personu nosaka vienam no apgādniekiem. Apgādībā var būt:

      • nepilngadīgs bērns;
      • bērns, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
      • mazbērni vai audzināšanā paņemti bērni, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
      • nepilngadīgi brāļi un  māsas, kas ir jaunāki par 18 gadiem līdz  kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;
      • nestrādājošu laulāto apgādībā esoši nepilngadīgi bērni, tostarp bērni līdz 18 gadu vecumam, kas atzīti par personām ar invaliditāti;
      • maksātāja aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas;
      • laulātais, vecāki, vecvecāki un bērni, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, nestrādā un ir atzītas par personām ar invaliditāti.


      Apgādībā nevar būt persona, kura pastāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai to uztur kāda cita persona, kā arī persona, kura saņem pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju. (Likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkts).

      Atvieglojumu par apgādājamo personu nosaka vienam no apgādniekiem, un tā apmēru mēnesim nosaka Ministru kabinets (likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkts).

      Atvieglojumu par apgādājamo personu 2016.gadam nosaka Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumi Nr.1 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, tas ir 175 eiro mēnesī.

      Atvieglojums par apgādājamo personu 2016.gadā ir 2100 eiro par katru apgādājamo.

      Nodokļa atvieglojumi par apgādājamo personu ir piemērojami ar dienu, kurā maksātājam ir radušās tiesības uz nodokļa atvieglojumu un pārtraucami piemērot ar nākamo dienu pēc tās dienas, kurā šīs tiesības ir zudušas.

      Atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr. 138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem” papildu atvieglojumu piemēro personām, kuras ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

      Personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā:

      • 1848 eiro gadā vai 154 eiro mēnesī – personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa;
      • 1440 eiro  gadā vai 120 eiro  mēnesī – personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa.


      Personai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikts politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu 1848 eiro gadā vai 154 eiro mēnesī.

      Personai, kurai ir noteikta invaliditāte, politiski represētās personas statuss vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumiem rodas vai zūd ar dienu, kad pieņemts attiecīgs lēmums par personas statusu.

      Nodokļa papildu atvieglojumu lielumu par nepilnu mēnesi nosaka, ņemot vērā nodokļa papildu atvieglojumu apmēru kalendāra dienā un mēneša dienu skaitu, par kuru personai ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu.

      Personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzītas par politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un kurām nav piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tiek piemērots likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktais vispārējais neapliekamais minimums (2016.gadā – 900 eiro).

  • Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem
    • No gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu (gan tādu, kuru rezidences valsts ir Latvijas Republika, gan tādu, kuru rezidences valsts ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts) kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”.

      Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu ir atskaitāmi no gada apliekamo ienākumu apjoma, tātad – deklarējot. Tas nozīmē, ka fiziskā persona, kas vēlas piemērot attaisnotos izdevumus, aizpilda iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju.

      Fiziskās personas – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja – attaisnotajos izdevumos par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem ietveramo izdevumu kopējā summa taksācijas gada laikā nepārsniedz maksātājam un viņa ģimenes locekļiem 215 eiro katram.

       

      Piemērs:
      Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par mācībām augstskolā 500 eiro un iegādājies veselības apdrošināšanas polisi par 70 eiro, tad taksācijas gadā viņa attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami 215 euro.

      Fiziskā persona – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs – var samazināt savu apliekamo ienākumu par saviem, kā arī par savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Par fiziskās personas ģimenes locekļiem ir uzskatāmi:

      • nepilngadīgs bērns;
      • bērns, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
      • mazbērni vai audzināšanā paņemti bērni, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
      • nepilngadīgi brāļi, un  māsas, kas ir jaunāki par 18 gadiem , līdz  kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;
      • nestrādājošu laulāto apgādībā esošu personu apgādājamie nepilngadīgi bērni, tostarp bērni līdz 18 gadu vecumam, kas atzīti par personām ar invaliditāti;
      • persona, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti);
      • maksātāja aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas;
      • laulātais, vecāki, vecvecāki un bērni, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, kuri nestrādā un ir atzīti par personām ar invaliditāti.

       

      Katras personas attaisnotos izdevumus drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma tikai vienreiz, nepārsniedzot maksimālo normu 215 eiro. Tas nozīmē, ja par personu, kura pati nav nodokļa maksātāja, taksācijas gada laikā ir samaksāti par mācībām augstskolā 600 eiro, tad taksācijas gada attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami 215 eiro tikai vienam viņas ģimenes loceklim.

      No apliekamā ienākuma drīkst atskaitīt šādus attaisnotos izdevumus par izglītību:

      • izdevumus par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas Republikas izglītības iestādēs, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas (ieskaitot arī izdevumus par mācībām sagatavošanas nodaļās);
      • izdevumus par specialitātes iegūšanu valsts akreditētās Latvijas Republikas izglītības iestādēs, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas;
      • izdevumus par apmācību darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanai un uzlabošanai, kā arī zināšanu paplašināšanai;
      • izdevumus par profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu (izdevumi par jebkurām mācībām, kas paplašina fiziskās personas profesionālās zināšanas.


      Izdevumi augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanai ietver ne tikai izdevumus mācībām sagatavošanas nodaļās, bet arī izdevumus par sagatavošanas kursiem augstskolā, noteikto gada maksu izglītības vai mācību iestādē, maksu par pirmreizējiem un atkārtotiem eksāmeniem, maksu par pieteikšanos studijām.

      Izdevumi par mācībām neietver to mācību maksas daļu, kas paredzēta transporta izdevumiem uz mācību vietu un atpakaļ, mājokļa īrei un tajā izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ēdināšanas izdevumiem mācību laikā. Attaisnotajos izdevumos neiekļauj izdevumus par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības, kā arī specialitātes iegūšanu citu (izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu) mācību iestādēs ārvalstu mācību iestādēs.

      • izdevumus par interešu izglītības programmu (Izglītības likuma izpratnē) apgūšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam.

       

      No apliekamā ienākuma drīkst atskaitīt šādus attaisnotos ārstnieciskos izdevumus:

      • izdevumus par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu;
      • veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumus saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu (bez līdzekļu uzkrāšanas) ar apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam.


      Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu var ieskaitīt:

      • izdevumus par tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus nesedz Nacionālais veselības dienests;
      • veiktās pacienta iemaksas;
      • ar ārstēšanos rehabilitācijas iestādēs saistītos izdevumus;

       

      Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu nevar ieskaitīt:

      • redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu (briļļu un lēcu) iegādes izdevumus;
      • izdevumus par ārstniecības līdzekļu (ārstniecisko preparātu, zāļu un vitamīnu), medicīnas ierīču un preču iegādi, izņemot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai izmantoto ārstniecības līdzekļu, medicīnas ierīču un preču iegādes izdevumus, par ko nemaksā no slimokases līdzekļiem.

       

      Piemērs:
      Attaisnotajos ārstnieciskajos izdevumos var ieskaitīt izdevumus par vakcinēšanos, kuri ietver arī izdevumus par vienreizlietojamās šļirces un vakcīnas iegādi.


      Taksācijas gada attaisnoto izdevumu ierobežojums (215 eiro) neattiecas uz:

      • izdevumiem par plānotajām operācijām;
      • zobārstniecības pakalpojumiem (ieskaitot zobu protezēšanu);
      • izdevumus par endoprotēžu un cita veida ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi;
      • olšūnu iegūšanu punkcijas ceļā.


      Šie izdevumi taksācijas gadā atskaitāmi no maksātāja apliekamā ienākuma pilnā apmērā.


      Piemērs:
      Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par plānveida operāciju 600 eiro, tad visa summa ir iekļaujama taksācijas gada attaisnotajos izdevumos.

      Ja izglītības un ārstniecisko izdevumu, izņemot izdevumu par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem, taksācijas gada kopsumma nodokļa maksātājam vai viņa ģimenes loceklim pārsniedz 215 eiro, nodokļa maksātājs izdevumu pārsnieguma daļu var attiecināt uz nākamo piecu taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā.

       

      Piemērs:
      Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par mācībām augstskolā 400 eiro un iegādājies veselības apdrošināšanas polisi par 70 eiro, tad taksācijas gadā viņa attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami 215 eiro, savukārt 255 eiro pārnesami uz nākamajiem taksācijas gadiem.

      Izglītības un ārstnieciskos izdevumus, izņemot izdevumus par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem, pārnes uz nākamajiem pieciem taksācijas gadiem arī gadījumā, ja fiziskai personai taksācijas gadā nav bijuši ar nodokli apliekami ienākumi.

      Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem summu, kura pēc citu likumā maksātājam paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, tad attaisnotajos izdevumos taksācijas gadā neiekļautā summa nav atskaitāma no nākamo taksācijas gadu apliekamā ienākuma.

      Nodokļa maksātāja izdevumus par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem, kuri pēc citu maksātājam likumā paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, var sadalīt starp nodokļa maksātāja ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par nodokļa maksātāju, bet attiecībā uz nodokļa maksātāja ģimenes locekli šo izdevumu pārsnieguma summu var sadalīt starp nodokļa maksātāju un citām personām, kurām ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par nodokļa maksātāja ģimenes locekli.