Ceļojot Eiropas Savienībā

 Publicēts: 31.07.2019. 09.20


Apakšsadaļu izvēlne

Ceļojot Eiropas Savienības ietvaros, Jums jāņem vērā, ka normatīvajos aktos ir noteiktas atsevišķas preču grupas, kurām ir noteikti pārvietošanas un ievedamo apjomu ierobežojumi. 

Ievedot akcīzes preces, kas iegādātas brīvā apgrozījumā citā Eiropas Savienības dalībvalstī savam patēriņam un par kurām ir samaksāti visi nodokļi attiecīgajā dalībvalstī, tiek noteikti šādi apjoma ierobežojumi:

Tabakas izstrādājumiem:

  • 800 cigaretes;
  • 400 cigarillas (cigāri, kas katrs sver ne vairāk par 3 gramiem);
  • 200 cigārus;
  • 1 kilogramu smēķējamās tabakas
  • 1 kilogramu karsējamās tabakas

Alkoholiskajiem dzērieniem:

  • 110 litri alus;
  • 90 litri vīna (t.sk. ne vairāk par 60 litriem dzirkstošā vīna) vai pārējo raudzēto dzērienu;
  • 20 litri starpproduktu (vidēji stiprie dzērieni);
  • 10 litri pārējo alkoholisko dzērienu (stiprie dzērieni).

Kafijai - 10 kilogrami.

Bezalkoholiskiem dzērieniem - 110 litri.

Degvielai - daudzums, kas atrodas Latvijā iebraucoša transportlīdzekļa un motocikla standarta degvielas tvertnē, kā arī pārnēsājamā degvielas tvertnē, kuras tilpums nepārsniedz 10 litrus.

Elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem -  ar kopējo nikotīna koncentrāciju 800 miligramu nikotīna vai ne vairāk kā 800 mililitru elektroniskajā cigaretē izmantojamā šķidruma.

Ja Jūs Latvijā ievedat pieļaujamā apjomā preces, par kurām nodokļi jau ir samaksāti kādā citā ES dalībvalstī, Jums par tām nav jāmaksā vēlreiz. Nodokļu vai nodevu samaksu apliecina, piemēram, pirkuma čeki, maksājumu kvītis u.c. Minētās preces noteiktā apjomā, nemaksājot nodokļus, Jūs drīkstat ievest tikai personīgai lietošanai - personīgajam patēriņam vai dāvanām.

Ja esat jaunāks par 18 gadiem, uz Jums neattiecas tabakas un alkoholisko dzērienu ievešanas atvieglojumi

  • Skaidras naudas deklarēšana
    • No 2019. gada 1.jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) kontrolē skaidras naudas plūsmu ne tikai uz ES ārējās robežas, kā tas tika darīts jau līdz šim, bet arī uz ES iekšējās robežas t.sk. uz Latvijas robežas ar Lietuvu un Igauniju. Tas tiek darīts, lai novērstu noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas Republikas, tādējādi stiprinot spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un proliferācijas (masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanu. Kompetentā iestāde, kas kontrolē skaidras naudas pārvietošanu pāri ES iekšējām robežām, t.i. uz Latvijas robežas ar Lietuvu un Igauniju, ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde. Rakstveida deklarācija pēc VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonas pieprasījuma jāiesniedz tikai tām personām, kuras ieved vai izved skaidru naudu vismaz 10 000 eiro apmērā un vairāk. Likums neparedz pārbaudīt katru iedzīvotāju, kurš šķērso Latvijas – Lietuvas vai Latvijas – Igaunijas robežu.

      Kas ir skaidra nauda?


      Skaidra nauda ir banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis.

      Šādi finanšu instrumenti:

      • čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un jebkādi finanšu instrumenti, kas izdoti uz uzrādītāju vai tādā formā, ka īpašumtiesības uz šo finanšu instrumentu pāriet līdz ar tā nodošanu citai personai;
      • neaizpildīti čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un citi finanšu instrumenti, kuri dod tiesības saņemt naudu, ja tie ir parakstīti, nenorādot naudas saņēmēju.

      Kā deklarēt?


      Fiziskā persona pēc VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonas pieprasījuma aizpilda tās izsniegtu deklarāciju papīra formātā, sniedzot tajā ziņas par:

      • deklarētāju;
      • skaidras naudas īpašnieku (ja deklarētājs pārvadā citas personas īpašumā esošu skaidru naudu);
      • paredzēto skaidras naudas saņēmēju;
      • skaidras naudas veidu un summu;
      • skaidras naudas izcelsmi;
      • skaidras naudas izlietošanas mērķi;
      • maršrutu (valsti, no kuras izceļo, un galamērķa valsti);
      • transporta veidu;
      • robežas šķērsošanas vietu, deklarācijā sniegto ziņu patiesumu apliecinot ar savu parakstu.


      Skaidras naudas deklarācijas veidlapas ir pieejamas latviešu, krievu vai angļu valodā.


      Kāda ir atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu?


      Pienākums deklarēt nav izpildīts, ja sniegtā informācija ir nepareiza vai nepilnīga.
      Par noteiktā skaidras naudas apjoma nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot ES iekšējo robežu, iestājas kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 195.2 panta otro daļu par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par šādu noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.


      Normatīvie akti par skaidras naudas pārvietošanas kontroli


      1. Likums "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas".
      2. Ministru kabineta 2019.gada 2.jūlija noteikumi Nr.303 “Noteikumi par skaidras naudas deklarācijas veidlapu, tās aizpildīšanas, iesniegšanas un sniegto ziņu pārbaudes kārtību”.

  • ES teritorijas, uz kurām attiecas citi personiskajā bagāžā pārvietojamo preču ierobežojumi
    • Normatīvajos aktos ir noteiktas atsevišķas ES teritorijas, uz kurām ir attiecināmi citi ierobežojumi akcīzes preču pārvietošanai personiskajā bagāžā:

      • Ālandu salas;
      • Normandijas salas;
      • Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija;
      • Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d’Italia un Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi;
      • Spānijas Karalistē - Seūtu, Melilju un Kanāriju salas;
      • Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti.


      (!) Ceļojot uz vai no iepriekš minētajām teritorijām, jāņem vērā akcīzes preču pārvietošanas ierobežojumi, kas piemērojami, ceļojot ārpus ES robežām.

  • Kāds sods var tikt piemērots, pārkāpjot noteiktos ierobežojumus?
    • Saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 23.panta septīto daļu fiziskā persona vai juridiskā persona, kas Latvijas Republikā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts ieved vai saņem akcīzes preces, kuras jau laistas brīvā apgrozībā citā dalībvalstī, aprēķināto akcīzes nodokli samaksā valsts budžetā ne vēlāk kā nākamo piecu darbdienu laikā pēc akcīzes preču ievešanas vai saņemšanas Latvijas Republikā vai pirms attiecīgo akcīzes preču nosūtīšanas no citas dalībvalsts, izņemot šā likuma 21.panta trešajā daļā minēto gadījumu (tas ir, kad fiziskā persona akcīzes preces ieved savam patēriņam). Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.227 "Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras fiziskā persona ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm" 5.punktam par akcīzes precēm, kuras neatbrīvo no akcīzes nodokļa saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu, t.i., ja akcīzes preces tiek ievestas komerciālām vajadzībām vai ja dokumenti vai citas pazīmes liecina, ka tās paredzētas komercdarbībai, akcīzes nodokli atbilstoši likumam "Par akcīzes nodokli" maksā attiecīgo preču valdītājs.

      Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.pantu par ar akcīzes nodokli apliekamo preču (to skaitā preču, kurām piemērojams akcīzes nodokļa atbrīvojums vai atvieglojums) iegādes, realizācijas, uzglabāšanas vai pārvietošanas (pārvadāšanas) noteikumu pārkāpšanu, kā arī par citiem šo preču aprites noteikumu pārkāpumiem uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņtūkstoš simt eiro, konfiscējot šīs preces un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

  • Kādi normatīvie akti nosaka pārvietojamo preču ierobežojumus?
  • Suņu, kaķu vai citu lolojumdzīvnieku pārvietošana, ceļojot uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti
    • Lolojumdzīvnieka pārvietošana uzskatāma par nekomerciālu, ja:

      • tas ir kopā ar īpašnieku vai personu, kura īpašnieka vārdā ir atbildīga par lolojumdzīvnieku tā pārvietošanas laikā;
      • to nepārvieto ar mērķi pārdot vai nodot citam īpašniekam. 

       

      Nekomerciāli arī starp ES dalībvalstīm atļauts pārvietot līdz pieciem lolojumdzīvniekiem (suņiem, kaķiem, seskiem), izņemot, ja pārvietošanas mērķis ir piedalīties sacensībās, izstādēs, sporta pasākumos ar nosacījumu, ka:

      • lolojumdzīvnieki ir vecāki par sešiem mēnešiem;
      • īpašnieks vai pilnvarotā persona var uzrādīt rakstisku pierādījumu tam, ka lolojumdzīvnieki ir reģistrēti, lai apmeklētu iepriekšminētos pasākumus vai biedrībā, kura organizē šādus pasākumus.

       

      (!) Jāatceras, ja pavadiet lolojumdzīvnieku, kuram neesat īpašnieks, ir nepieciešama īpašnieka izdota rakstiska pilnvara! 


      Kas nepieciešams, lai varētu pārvietot lolojumdzīvniekus?


       

      1. Identifikācija – zemādas mikroshēma (tetovējums pieļaujams tikai tad, ja tas veikts līdz 2011.gada 3.jūlijam).
      2. Eiropas Savienības lolojumdzīvnieka pase.
        Ar 2014.gada 29.decembri ir noteikts jauns ES lolojumdzīvnieka pases paraugs. Ja Jūsu sunim, kaķim vai seskam jau ir Eiropas Savienības parauga pase, kas izsniegta pirms 2014.gada 29.decembra, jums nav jāiegūst jaunā parauga pase. Pase ir derīga līdz dzīvnieka dzīves beigām vai līdz tajā nav vietas ierakstiem par veiktajām vakcinācijām u.c. veterinārajām apstrādēm.
      3. Derīga vakcinācija pret trakumsērgu (ar attiecīgu ierakstu pasē).

       


      (!) Ievērībai

      Lolojumdzīvnieku nekomerciālas ievešanas nosacījumu kontroli uz ārējās robežas veic muitas amatpersonas. Muitas amatpersonas katram dzīvniekam nodrošina identitātes un dokumentu kontroli.

      Ar 2014.gada 29.decembri stājās spēkā jauns normatīvais regulējums lolojumdzīvnieku (piemēram, suņu, kaķu, sesku) pārvietošanai Eiropas Savienībā un ievešanai no trešajām valstīm (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 12.jūnija Regula (ES) Nr.576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr.998/2003 atcelšanu un Komisijas 2013.gada 28.jūnija Īstenošanas Regula (ES) Nr.577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem).

      Papildus prasība suņiem  pirms izceļošanas uz Īriju, Lielbritāniju, Somiju, Maltu ir attārpošana pret Echinococcus multilocularis lenteņiem (tā jāveic ne mazāk kā 24 stundas un ne vairāk kā 120 stundas pirms iebraukšanas iepriekšminētajās valstīs (attārpošanu veic veterinārajā klīnikā veterinārārsts un atzīmē pasē)).

      Eiropas Savienības dalībvalstis uz savu teritoriju var noteikt atkāpi atļaut/aizliegt nekomerciāli pārvietot no citas dalībvalsts vai no trešās valsts/teritorijas suņus, kaķus un seskus, kuri ir jaunāki par 12 nedēļām, tādēļ, plānojot ceļojumu ar savu suni, kaķi vai sesku, ir jānoskaidro, vai konkrētā Eiropas Savienības dalībvalsts šo atkāpi piemēro. Informāciju par ES dalībvalstu prasībām dzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai var atrast oficiālajā Eiropas Komisijas mājas lapā.

      Latvijā no 2014.gada 29.decembra vairs nav atļauts ievest pret trakumsērgu neaizsargātus dzīvniekus, t.sk., suņus, kaķus un seskus, kas ir jaunāki par 12 nedēļām.

      Vienmēr noskaidrojiet, kādi ir aktuālie nosacījumi, vēršoties Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajās struktūrvienībās vai izpētot informāciju attiecīgās dalībvalsts veterināra dienesta mājas lapā!

      Papildus informāciju par prasībām lolojumdzīvnieku pārvietošanai var iegūt Pārtikas un veterinārā dienesta sadaļā Zemkopības ministrijas mājas lapā, apakšsadaļā „Ceļošana ar dzīvnieku”.