Ēnu ekonomika Latvijā turpina mazināties, bet darāmā vēl daudz

 Publicēts: 10.05.2017. 15.56


Apakšsadaļu izvēlne

Latvijā 2016. gadā ir bijis neliels ēnu ekonomikas samazinājums, tādējādi turpinot tendenci, kas novērojama kopš 2013. gada. Savukārt Lietuvā un Igaunijā ir vērojams neliels ēnu ekonomikas pieaugums. Šādai tendencei saglabājoties jau vairākus gadus pēc kārtas, plaisa starp ēnu ekonomikas apjomu trīs Baltijas valstīs ir būtiski mazinājusies, secināts šodien publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2016. gadā Latvijā ir 20,3%, Lietuvā – 16.5%, bet Igaunijā - 15,4%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 1,0% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs.

Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā ir samazinājums neuzrādītajos uzņēmējdarbības ienākumos un neuzrādīto darbinieku skaitā. Tomēr, joprojām tieši uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana ir komponente, kas nosaka lielāko ēnu ekonomikas apjomu atšķirību Latvijas un pārējo divu Baltijas valstu starpā. Savukārt aplokšņu algu neuzrādīšanas līmenis ir bijis līdzīgi augsts visās trīs Baltijas valstīs,” uzsver pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka.



Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido uzņēmējdarbības
ienākumu neuzrādīšana
 jeb izvairīšanās no ienākumu nodokļu maksāšanas
 


Uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana Latvijā ir ievērojami lielāka kā kaimiņvalstīs (Latvijā - 18,5%, salīdzinot ar 11,7% Lietuvā un 8,3% Igaunijā). Tomēr, salīdzinoši ar gadu iepriekš, 2016. gadā ienākumu neuzrādīšanas apjoms Latvijā ir mazinājies par 1.4%, savukārt Lietuvā un Igaunijā vērojams tā pieaugums - attiecīgi par 1.2% un 0.8%.



Otru lielāko Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvara daļu
Latvijā joprojām veido “aplokšņu” algas

 


Aplokšņu algu līmenis 2016. gadā visās Baltijas valstīs ir līdzīgi augstā līmenī, proti, 15,4%-18,1% diapazonā. Latvijā un Lietuvā aplokšņu algu īpatsvars kopējā algu apjomā 2016. gadā ir saglabājies 2015. gada līmenī, savukārt Igaunijā nedaudz mazinājies. Gan uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana, gan aplokšņu algas ir ļoti nozīmīga ēnu ekonomikas problēma Latvijā, kas valstī veido attiecīgi 42.1% un 40.2% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma. Savukārt gan Lietuvā, gan Igaunijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas problēma ir aplokšņu algas, veidojot attiecīgi 53.6% un 42.4% no kopējās ēnu ekonomikas. Turklāt pētījuma dati liecina, ka nereģistrētie uzņēmumi veido aptuveni 5%-8% no visiem uzņēmumiem Baltijas valstīs.

Neskatoties uz pozitīvām tendencēm 2016. gadā, salīdzinājumā ar 2015. gadu, no Baltijas valstīm Lietuva joprojām izceļas ar visaugstāko kukuļdošanas līmeni. Proti, kukuļdošana Lietuvā gada laikā mazinājusies gan vispārējā uzņēmējdarbībā (no 12,7% uz 9,8% no ieņēmumiem), gan saistībā ar valsts pasūtījumiem (no 11,5% uz 8,1% no valsts pasūtījuma līguma vērtības). Lietuvas uzņēmēju vidū kukuļdošana arī tiek uztverta ar lielāku toleranci no uzņēmēju puses, nekā Igaunijā un Latvijā. Kukuļdošanas līmenis mazinājies arī Latvijā: vispārējā uzņēmējdarbībā no 7.6% 2015. gadā uz 6.5% 2016. gadā, bet saistībā ar valsts pasūtījumiem no 4.5% uz 3.9%. Kukuļdošanas līmenis saistībā ar valsts pasūtījumiem Igaunijā 2016. gadā palielinājies, sasniedzot 4.8%.


 

Visaugstākais ēnu ekonomikas uzņēmējdarbības īpatsvars
Latvijā tradicionāli ir būvniecības nozarē

 


Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē Lietuvā un Igaunijā ir būtiski mazāks. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir Kurzemes reģionā un Rīgā, un tās apkārtnē.

Kā uzsver Dr. Arnis Sauka: “Rezultāti liecina, ka uzņēmēji visās trijās Baltijas valstīs uzskata, ka risks tikt pieķertiem par ieņēmumu, algu un darbinieku neuzrādīšanu ir relatīvi augsts. Tomēr vismaz ceturtā daļa aptaujāto uzņēmumu visās Baltijas valstīs neuztver pieķeršanas sekas kā būtiskas.”

Saskaņā ar pētījuma datiem, mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu ekonomikā, nekā lielāki un vecāki uzņēmumi. Tomēr atšķirības starp dažāda lieluma uzņēmumu kategorijām nav izteiktas, arī dažas lielas kompānijas sniedz ievērojamu pienesumu ēnu ekonomikai. 

Arī 2016. gadā uzņēmēji visās trīs Baltijas valstīs ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbību un relatīvi neapmierināti ar valsts nodokļu politiku un atbalstu uzņēmējiem. Apmierinātība ar VID Latvijā 2016. gadā gan ir samazinājusies, salīdzinot ar laika periodu no 2012.-2015. gadam, kad uzņēmēju apmierinātība bija gandrīz nemainīgi augsta. Tāpat būtiski mazinājusies ir Latvijas uzņēmēju apmierinātība ar valdības nodokļu politiku, kas ir relatīvi zemākā līmenī kā pārējās Baltijas valstīs. Kopumā Latvijas uzņēmumi ir neapmierinātāki, salīdzinot ar Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem, kas arī lielā mērā izskaidro augstāku ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka visās trīs Baltijas valstīs ir augsta t.s. nodokļu morāle. Proti, uzņēmēji neuzskata, ka izvairīšanās no nodokļiem “ja rodas tāda iespēja” vienmēr ir attaisnojama uzvedība.

“Mēs izmantojām dažādus indikatorus (gan tiešus, gan netiešus), lai izmērītu uzņēmēju attieksmi pret piederību valstij kā arī attieksmi attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu. Viss liecina, ka Latvijā uzņēmēji lielā mērā ir valsts patrioti un nereti labprāt dzīvotu mierīgāku dzīvi, neizvairoties no nodokļu maksāšanas. Tādējādi ne tik daudz kampaņas par nodokļu maksāšanas lietderību, kā mērķtiecīgi pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, ir tas, pie kā politikas veidotājiem būtu jāstrādā vēl vairāk,” uzsver Dr. Arnis Sauka.

Pētījuma rezultāti norāda, ka darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir jāturpina ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, kur vērojamas vairākas negatīvas tendences ēnu ekonomikas ietekmējošos faktoros. Latvijā, pēc uzņēmēju domām, sevišķi svarīgi būtu pievērsties nodokļu sistēmas uzlabošanai un normatīvā regulējuma nenoteiktības mazināšanai.

 

 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa viedoklis:

“Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir gandarīta, ka arvien ēnu ekonomika Latvijā samazinās, kas nozīmē, ka ieguldītais darbs nes augļus. Pašreiz ikgadējā Ēnu ekonomikas konference ir kā atskaites punkts un vieta, kur diskusijās rodas arvien jaunas idejas, lai mazinātu ēnu ekonomiku Latvijā, tādējādi veicinot godīgu konkurenci un ekonomikas izaugsmi. Pašreiz atslēgas jautājumi ir divi - jāievieš vidēja termiņa nodokļu stratēģija, kas noteikti radīs daudz labvēlīgāku augsni uzņēmējdarbībai, mazinot to skaitu, kuri vēlas krāpties, otrkārt, jāturpina strādāt pie Valsts ieņēmumu dienesta stratēģijas.”

 

Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektores Ilzes Cīrules viedoklis:

“222 000 jeb 25 % no darbspējīgajiem iedzīvotājiem saņem “aplokšņu” algas. Šie cilvēki ir apdalīti, jo nevar pilnā mērā izmantot savas iespējas un saņemt valsts garantētos pabalstus, piemēram, apmaksātu slimības lapu. Šī paša iemesla dēļ 39 000 māmiņu saņem samazināto maternitātes pabalstu un 16 000 iedzīvotāju - samazināto valsts vecuma pensiju. Šāda situācija nav normāla – ir jārisina nabadzības problēma, kā arī valsts pārvaldes institūcijām jāsāk intensīvi skaidrot sabiedrībai, kur paliek cilvēku samaksātie nodokļi.”

SSE Riga pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tiek veikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais pētījums, visas trīs valstis ir piedzīvojušas ēnu ekonomikas relatīvā apjoma samazinājumu, un visievērojamākais kritums ir bijis Latvijā (no 36,6% no IKP 2009. gadā). Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš.

Pētījums pilnā apjomā būs publicēts SSE Riga mājas lapā: www.sseriga.edu/enukonference2017 

Pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” dati tika prezentēti 10. maijā ikgadējā Ēnu ekonomikas konferencē, kas veltīta ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā un kuru jau septīto gadu pēc kārtas rīkoja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un LR Finanšu ministriju.


Papildu informācijai:
Arnis Sauka, SSE Riga asociētais profesors un Ilgtspējīgas biznesa centra direktors
arnis.sauka [at] sseriga.edu, tālrunis: 26043567


Dana Kumpiņa, SSE Riga Komunikācijas vadītāja
dana.kumpina [at] sseriga.edu, tālrunis: 29129329