Esmu UIN maksātājs

 Publicēts: 29.06.2018. 10.11


  • Kā mainījies UIN maksāšanas režīms?
    • Līdz 2017.gadam spēkā bija kārtība, kas paredzēja aplikt ar nodokli visu uzņēmuma pārskata gada peļņu.

      Nodokļu reformas ietvaros no 2018.gada 1.janvāra Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) maksāšanas režīms. Reinvestētajai peļņai tiek piemērota nulles procenta likme. Ar nodokli apliek tikai to peļņas daļu, kas tiek sadalīta vai izmaksāta dividendēs vai arī izlietota tādiem mērķiem, kas tieši nav saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību.

      Var sacīt, ka nodokļa piemērošana tiek pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi.

      Piemērojot jaunā likuma normas, ar nodokli apliek tikai to peļņas daļu, kas tiek sadalīta un izmaksāta dalībniekiem kā dividendes (ārkārtas dividendes) vai izmantota ar uzņēmuma saimniecisko darbību nesaistītu izdevumu segšanai. Tādējādi, ja peļņu, kas gūta, sākot ar 2018.gadu, Komerclikumā noteiktajā kārtībā nesadala dividendēs vai ārkārtas dividendēs vai tā netiek novirzīta tādu izdevumu, kas nav ekonomiski saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību (piemēram, dažādu izklaides pasākumu, dāvinājumu un tml. izdevumu) segšanai, uzņēmumam UIN nav jāmaksā.


          Butiskākie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

  • Kas maksā UIN?
    • Nodokli maksā:

      • iekšzemes uzņēmumi, tai skaitā arī personālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības;
      • nerezidenti un to pastāvīgās pārstāvniecības;
      • tonnāžas nodokļa maksātāji;
      • brīvostu un speciālo ekonomisko zonu kapitālsabiedrības;
      • individuālie uzņēmumi, tai skaitā zemnieku un zvejnieku saimniecības.


      Nodokli nemaksā fiziskās personas, biedrības un nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, politiskās partijas, arodbiedrības, pensiju un ieguldījumu fondi un alternatīvo ieguldījumu fondi.


         Butiskākie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

  • Kas veido ar UIN apliekamo bāzi?
    • Ar UIN apliekamo bāzi veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa.

      Sadalītā peļņa:

      • aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;
      • dividendēm pielīdzinātas izmaksas;
      • nosacītās dividendes.


      Nosacīti sadalītā peļņa:

      • ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi;
      • nedroši debitoru parādi;
      • palielināti procentu maksājumi;
      • aizdevums saistītai personai;
      • ienākumi, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumi, kuri tam nebūtu radušies, ja darījums notiktu starp neatkarīgām (nesaistītām) personām;
      • labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem, ja tie attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;
      • likvidācijas kvota.
  • Kā tiek aprēķināta peļņa?
    • Aprēķinātās dividendes ar nodokli tiek apliktas tikai uzņēmuma līmenī, piemērojot 20 % likmi. Fiziskās personas saņemtās dividendes ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk –IIN) netiek apliktas. Arī pārējai peļņai, kas tiek novirzīta tādu izdevumu segšanai, kuri nenodrošina turpmāku uzņēmuma attīstību, tiek piemērota 20 % likme.


      Piemērs

      Nodokļa aprēķinā, nosakot ar nodokli apliekamo bāzi, ar nodokli apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8.

      Ja ir aprēķinātas dividendes 100 euro, nodoklis būs 25 euro (100 : 0,8 x 0,2).

       

      Saeimas Sabiedrisko attiecību daļas biroja infografika:

       


         Butiskākie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

  • Kādus atvieglojumus var saņemt UIN maksātājs?
    • Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kas valsts vārdā nodarbojas ar kultūras pakalpojumu sniegšanu, var izvēlēties vienu no šādiem trim atvieglojumiem:

      • ar nodokli neaplikt ziedojumu, kas nepārsniedz 5 % no iepriekšējā pārskata gada peļņas;
      • ar nodokli neaplikt ziedojumu, kas nepārsniedz 2 % no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;
      • samazināt par dividendēm aprēķināto UIN par 75 % no ziedotās summas, nepārsniedzot 20 % no aprēķinātās UIN summas par dividendēm (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk - likums) 12.pants).

       

      Nodokļa maksātāji var piemērot arī šādus atvieglojumus:

      • zaudējumu pārnešana – terminēts un ierobežots atvieglojums (likuma pārejas noteikumu 13. un 14.punkts);
      • atvieglojums par ārvalstīs samaksāto UIN, ja nomaksa apliecināta ar ārvalsts nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem (likuma 15.pants);
      • par reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumiem – līdzekļus šiem mērķiem drīkstēs tērēt līdz aprēķināmai summai (likuma 8.panta otrās daļas 7.apakšpunkts);
      • atvieglojums ienākumam no akciju atsavināšanas, ja to turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši (likuma 13.pants);
      • par uzkrājumiem un iepriekšējo periodu uzkrājumiem – par uzkrājumu summu, kas reizināta ar koeficientu 0,75, drīkstēs samazināt ar nodokli apliekamo bāzi, ievērojot 17. un 18.punkta nosacījumus (likuma pārejas noteikumu 17.–19.punkts);
      • par subsīdiju kā atbalstu lauksaimniecībai vai lauku attīstībai 50 % apmērā būs tiesības samazināt pārskata gada ar nodokli apliekamo bāzi (likuma 14.pants);
      • valsts kapitālsabiedrībām par zaudējumiem, kas nav dzēsti, atgūstot līdzekļus no kreditora (likuma pārejas noteikumu 15.punkts);
      • terminēts atvieglojums speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un brīvostu uzņēmumiem par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (likuma pārejas noteikumu 23.–25.punkts);
      • nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 17.2pantu (likuma pārejas noteikumu 20.–22.punkts).

       


         Butiskākie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

  • Kad jāiesniedz UIN deklarācija?
    • Atšķirībā no 2017.gada nodokļa deklarācijas iesniegšanas kārtības, kad nodokļa maksātājs kopā ar gada pārskatu iesniedza vienu UIN deklarāciju par visu pārskata gadu, no 2018.gada 1.janvāra nodokļa deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis jāmaksā vienu reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša 20.datumam:

      • ja nodokļa maksātājam neveidojas ar nodokli apliekams objekts konkrētajā mēnesī, tam ir tiesības deklarāciju neiesniegt, bet minētais atbrīvojums neattiecas uz deklarāciju, kas jāiesniedz par decembri;
      • ja nodokļa maksātājs līdz mēneša 20.datumam nav iesniedzis deklarāciju par taksācijas periodu, tiek uzskatīts, ka nodokļa maksātājam taksācijas periodā neveidojas ar UIN apliekama bāze un deklarācija ir iesniegta;
      • ja deklarācija tiek iesniegta pēc 20.datuma, tā ir uzskatāma par taksācijas perioda deklarācijas labojumu, izņemot deklarāciju par pārskata gada pēdējo mēnesi;
      • pārejas periods par periodu no 2018.gada janvāra līdz jūnijam nodokļu maksātājs iesniedz VID vienu deklarāciju un veic UIN maksājumu līdz 2018.gada 20.jūlijam.

             Butiskākie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

  • Kā veikt UIN avansa maksājumu?
    • Tā kā atbilstoši likumam UIN maksās tad, kad peļņa faktiski tiek sadalīta, UIN maksātājiem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi.

      Svarīgi ņemt vērā, ka pārejas periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, pamatojoties uz VID noteikto avansa maksājumu apmēru, nodokļa maksātājs katru mēnesi līdz 20.datumam iemaksā valsts budžetā UIN avansa maksājumu, kas atbilst vienai divpadsmitajai daļai no nodokļa, kurš aprēķināts par 2016.gada taksācijas periodu. Samaksātos avansa maksājumus ņems vērā, t.i., tie tiks ieskaitīti aprēķinātā nodokļa nomaksai 2018.gadā.

       


         Butiskākie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

  • Kādus izdevumus var uzskatīt par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem 2018.gadā UIN piemērošanas vajadzībām?
    • Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību, ja to tie kopā ar reprezentācijas izdevumiem gada laikā nepārsniedz 5 % no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – likums) 8.panta otrās daļas 7.punkts).

      Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi likuma izpratnē ir (likuma 8.panta ceturtā daļa):

      1) izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai ja likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums;

      2) izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu;

      3) izdevumi saistībā ar sociālās infrastruktūras objektiem, kas šā likuma izpratnē ir tādi objekti, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību un nav paredzēti dzīvesvietas nodrošināšanai darbiniekam:

      darbinieku izmitināšanas izdevumi, ja darbs notiek arī nakts maiņās; izdevumi par sportam, ēdināšanai un darbinieku bērnu pieskatīšanai paredzētajām telpām;

      4) bēru pabalsti;

      5) darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami.


      Katrs nodokļa maksātājs var pats pieņemt lēmumu, kādi personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi tam nepieciešami, ievērojot augstāk minēto regulējumu.

      Piemēram, par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem uzskata:

      1) izdevumus, kuri veikti darbinieku kolektīvo pasākumu nodrošināšanai –izdevumi Ziemassvētku balles organizēšanai visiem darbiniekiem, gadskārtējo svētku svinēšanai uzņēmumā (t.sk., izdevumi telpu nomai, pasākumu organizēšanai, transporta izdevumiem, ēdināšanai, dzērienu iegādei);

      2)  izdevumi par uzņēmuma sporta spēļu rīkošanu vai darbinieku komandas piedalīšanos publiskās sporta aktivitātēs (maratonā, velobraucienā u.c.).

      Uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem var attiecināt minētos izdevumus arī tad, ja komercsabiedrības filiāles kolektīvos pasākumus ir organizējušas atsevišķi, piemēram, katras filiāles darbiniekiem reizi gadā tiek organizēts kolektīva saliedēšanas pasākums, vai filiāļu darbinieku komandas piedalās kādā reģionālajā maratonā atbilstoši filiāles atrašanās vietai.

      3) izdevumi pasākumam, kurā uzņēmuma darbinieki uzstājas ar saviem stāstiem par pašu izvēlētām interesantām un aizraujošam tēmām, kas nav obligāti saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Pasākums ir ar mērķi smelties iedvesmu no kolēģiem, padomāt par dažādām tiešā veidā ar darbu nesaistītām tēmām, ka arī ieraudzīt kolēģus no citas pozitīvas perspektīvas. Uzņēmums sedz telpu nomas un maltīšu organizēšanas izdevumus;

      4) izdevumi pasākumam, kura ietvaros darbinieki dodas kopīgos pārgājienos ar mērķi saliedēt kolektīvu (uzņēmums kompensē nogādāšanu no un līdz pārgājiena sākuma un beigu punktam);

      5) izdevumi darbinieku komandas saliedēšanas pasākumam, kura ietvaros notiek dažādas sporta/sacensību/izklaides aktivitātes, kas ir vērstas uz darbinieku saliedēšanu (uzņēmums maksā organizētajam par pasākuma organizēšanu, piemēram, kopīgā muzeja/kino apmeklēšana, kopīgā māla trauku veidošana u.tml., sedz transporta izmaksas, kā arī pasākuma ietvaros notiek darbinieku ēdināšana);

      6) izdevumi bēru pabalstiem (līdz vai virs 250 EUR), tai skaitā izdevumi vainagiem, izmaksas līdzjūtību publicēšanai, bēru izdevumi darbinieku vai to radinieku nāves gadījumā  u.tml.

      7) darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami, piemēram, darbiniekiem ikdienā tēja, kafija u.c. dzērieni un uzkodas.

      Piemēram, par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem nav uzskatāmi:

      1) izdevumi par vitamīnu, Omega 3 u.c. uztura bagātinātāju vai medikamentu iegādi darbiniekiem;

      2) izdevumi maltīšu, uzkodu iegādei saistībā ar darbinieku dzimšanas dienu un vārda dienu svinēšanu uzņēmuma, nodaļas vai citas struktūrvienības ietvaros;

      3) izdevumi, lai nodrošinātu darbiniekus katru dienu atpūtas telpās ar tēju, kafiju, pienu, augļiem un nelielam uzkodām (t.i., nav saistīti ar konkrētu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu un  nav paredzēti darba koplīgumā);

      4) vakariņu kompensēšana darbiniekiem, kuri spiesti strādāt virsstundu darbu, lai nodotu projektus noteiktos termiņos. Attiecīgie izdevumi nav sadalāmi personāli.


      Vai nodokļa maksātāja izdevumi, kas veikti, lai nodrošinātu darbinieka ēdināšanu, ir uzskatāmi par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem, par kuriem nav jāmaksā UIN?

      Darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku ēdināšanas izdevumi, kuri netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām, ir uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību un tos neiekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē. Minētie izdevumi netiek uzskatīti par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem.


         Butiskākie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"



Noderīga informācija: