Pēc komersanta pieprasījuma izsniegtā uzziņa ir saistoša pašam VID un nevar kalpot par nodokļu kontroles pasākuma iemeslu

 Publicēts: 01.08.2013.


Apakšsadaļu izvēlne

2013.gada 31.jūlija laikraksta „Dienas bizness” publikācijās „Doties pēc padoma uz VID – tas var izrādīties riskanti” un  „Uzziņas grib padarīt pārsūdzamas” par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) izsniegtajām uzziņām un to iespējamo saistību ar VID nodokļu kontroles pasākumu plānošanu un veikšanu uzziņu pieprasītājiem ir pausta neprecīza un nepilnīga informācija. Tādēļ VID sniedz plašāku informāciju par publikācijās neprecīzi norādīto informāciju, lai informētu klientus par VID uzziņu izsniegšanas kārtību, administratīvā procesa regulējumu attiecībā uz tiesiskajām sekām, kas rodas VID, izsniedzot uzziņu komersantam, kā arī par VID nodokļu kontroles procesa organizēšanu un īstenošanu.

Uzziņu sniegšanas kārtība

Administratīvā procesa likums paredz tiesības privātpersonai saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā, t.sk. arī par nodokļu normatīvo aktu piemērošanu.

Saskaņā gan ar administratīvā procesa regulējumu par uzziņu izsniegšanu, gan ar tiesu praksi uzziņas izsniegšanā, uzziņa ir izsniedzama konkrētai privāto tiesību personai tieši par šīs personas konkrētām situācijām, lai tieši uzziņas pieprasītājs var baudīt uzziņas tiesiskās sekas, un iestāde uzņemas saistības par izsniegto uzziņu attiecībā pret konkrētu personu.

Ja uzziņas adresāts jeb persona, kurai uzziņa sniegta, ir rīkojies atbilstoši izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vēlāk izdotais administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks – tas izriet no Administratīvā procesa likumā noteiktā attiecībā uz uzziņas tiesiskajām sekām iestādei. Tādējādi VID izsniegtā uzziņa ir saistoša pašam VID neatkarīgi no tā, kādas funkcijas veic VID inspektors, t.sk. nodokļu auditoram. Ņemot vērā tiesas atziņas, ka uzziņa ir veids, kā persona, pirms vēl valsts nav nodibinājusi publiski tiesiskās attiecības administratīvā akta veidā, var uzzināt kompetentās iestādes viedokli attiecīgajā jautājumā, VID, sagatavojot uzziņas, rūpīgi iepazīstas ar konkrētās lietas materiāliem. Ja nepieciešams, VID arī lūdz tiesisko palīdzību tiesību normu interpretācijas jautājumos Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai vai citām kompetentām iestādēm.

VID izsniegto uzziņu publiskošana

Vēršam uzmanību, ka VID, ievērojot ES Rīcības kodeksa (uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem) darba grupas 2010.gada 25.maija ziņojumā Nr.10033/10 sniegtās vadlīnijas attiecībā uz administratīvo nolēmumu nodokļu jomā publiskošanu, sniegtās uzziņas publisko, neatklājot informāciju, kas tiek aizsargāta saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.pantu par nodokļu maksātāja informācijas konfidencialitāti. Tomēr jāņem vērā, ka šajās publiskotajās uzziņās, lai saglabātu konfidencialitātes principus, no faktu apraksta tiek izslēgti tādi fakti, kuri nepārprotami var raksturot konkrēto uzziņas pieprasītāju, kā arī netiek pievienoti un publiskoti iesniegtie papildu dokumenti (līgumi, akti utml.), tādēļ publiskotās uzziņas var kalpot kā informācijas avots citiem nodokļu maksātājiem attiecībā uz tiesību normu interpretāciju, bet nevar tikt izmantotas viņu konkrētajās situācijās.

VID izsniegtās uzziņas tiek publiskotas un ir pieejamas VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā „Tiesību akti” pie katra attiecīgā nodokļa veida.

VID nodokļu kontroles procesa organizēšana un īstenošana

VID nodokļu kontroles pasākumu (auditus, tematiskās pārbaudes, apsekošanas, novērošanas un datu atbilstības pārbaudes) plānošana un veikšana ir VID Nodokļu kontroles pārvaldes kompetencē, bet konsultāciju un uzziņu sniegšana ir VID Nodokļu pārvaldes kompetencē.

Lai nodrošinātu efektīvu paredzēto uzdevumu izpildi, nodokļu kontroles jomā darbs tiek organizēts, pamatojoties uz riska analīzi un noteiktajām prioritātēm. Nodokļu kontroles pasākumi tiek plānoti saskaņā ar VID iekšējiem noteikumiem, kuros ir noteikti nosacījumi, kam jābūt par pamatojumu nodokļu maksātāja iekļaušanai nodokļu kontroles pasākumu plānā.

Jāatzīmē, ka nekāda veida informācija, par to, vai nodokļu maksātājs ir lūdzis VID uzziņu vai saņēmis konsultāciju par sev interesējošiem jautājumiem, nodokļu maksātāju riska analīzes procesā un atlasēs nodokļu kontrolei netiek izmantota un vērtēta. Nodokļu maksātāju atlase nodokļu kontroles pasākumu veikšanai notiek atbilstoši VID rīcībā esošās informācijas, citu valsts institūciju datu bāzēs esošās informācijas, plašsaziņas līdzekļos iegūtās informācijas, trešās personas sniegtās informācijas izvērtējumam un riska konstatēšanai.

Riska analīzes procesā juridiskām personām tiek izmantota datorizētā nodokļu maksātāju novērtēšanas sistēma „Eskort”, bet fiziskajām personām - Fizisko personu riska analīzes sistēma „RASA”, kurās saskaņā ar definētiem riska kritērijiem tiek sagatavots nodokļu maksātāju saraksts, kurā augšgalā ir nodokļu maksātāji ar visaugstāko nodokļu nenomaksas risku.

Konstatējot augstu nodokļu nenomaksas risku un izvērtējot iespējamo budžetam nodarīto zaudējumu apmēru, nodokļu maksātājiem tiek noteikts atbilstošākais nodokļu kontroles pasākuma veids (audits, tematiskā pārbaude, apsekošana, novērošana vai datu atbilstības pārbaude).

Tādējādi VID nodokļu kontroles pasākumus veic tiem nodokļu maksātājiem, kuriem riska analīzes rezultātā ir konstatēts augsts nodokļu nenomaksas risks un kuri ir iekļauti VID atbildīgo amatpersonu apstiprinātajos nodokļu kontroles pasākumu plānos.

Ja nodokļu maksātājam nodokļu audits ir veikts neilgā laika posmā pēc VID konsultācijas vai uzziņas saņemšanas, tad tas ir skaidrojams ar apstākļu sakritību, jo riska analīzē ir konstatēts augsts nodokļu nenomaksas risks, nevis ar apzinātu VID rīcību sodīt nodokļu maksātāju par neizpratni vai nezināšanu kādā no nodokļu jomas jautājumiem.  

Atgādinām, ka, ja nodokļu maksātājs ir saņēmis VID lēmumu par nodokļu audita veikšanu, tad saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2 panta otro daļu nodokļu maksātājam līdz nodokļu audita uzsākšanas dienai ir tiesības precizēt iesniegtās nodokļu deklarācijas un iemaksāt budžetā samazināto nodokļa summu un nodokļu administrācijas piemēroto soda naudu piecu procentu apmērā no samazinātās nodokļu summas. Turklāt joprojām nodokļu maksātājam ir tiesības precizēt iepriekš iesniegto nodokļu aprēķinu trīs gadus atpakaļ, protams, ja par to nav veikts nodokļu audits. 

01.08.2013.

Informāciju sagatavoja: VID Sabiedrisko attiecību daļa

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļiem pieejama šeit.


Informācija presei