Akcīzes nodoklis ir specifisks patēriņa nodoklis, ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. Akcīzes nodokļa mērķis ir ierobežot to preču patēriņu, kas ir kaitīgas apkārtējai videi un cilvēkiem, kā arī dot valstij ieņēmumus, apliekot ar papildu patēriņa nodokli (papildus pievienotās vērtības nodoklim) preces, kas nav pirmās nepieciešamības preces un kas neskar maznodrošinātos. Taču galvenais akcīzes nodokļa mērķis ir fiskālais, t.i., nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus.
Ar nodokli apliekami akcīzes nodokļa objekti (preces par kurām maksā akcīzes nodokli):
Informējam, ka degvielas uzglabāšanas tvertņu reģistrācija Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) tiek uzsākta 2019.gada 19.decembrī.
Degvielas lietotājam (juridiskai vai fiziskai personai, kas ir reģistrēta komercreģistrā kā komersants vai nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējs), kurš izmanto degvielu, izņemot gāzi, savām vajadzībām (saimnieciskās darbības veikšanai), jādeklarē EDS degvielas uzglabāšanas tvertnes, kuru tilpums ir 1 m3 vai lielāks.[1],[2]
Iesniegums jāiesniedz EDS sadaļā “Reģistri” par katru tvertni atsevišķi (skatīt detalizētāku instrukciju [2]) un tajā jānorāda šāda informācija:
Gadījumā, ja vienu tvertni izmanto vairāki lietotāji kopā, tad informācija par tvertni ir jādeklarē katram lietotājam, sadaļā “Papildu informācija par tvertnes atrašanās vietu”, norādot, ka tvertni kopīgi lieto vairāki lietotāji.
No 2020.gada 1.janvāra lietotājiem, kas iegādājas nefasēto degvielu vairumtirdzniecībā izmantošanai savām vajadzībām, to atļauts uzglabāt tikai Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) deklarētās, normatīvo aktu prasībām atbilstošās stacionārās tvertnēs, ja akcīzes preču apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.[3],[4]
Tātad jādeklarē tikai stacionārās tvertnes, bet pārvietojamās tvertnes (tā saucamie kubi), kas paredzētas tikai degvielas pārvadāšanai, nav jādeklarē.
Degvielas uzglabāšanas tvertnes nav jādeklarē tiem degvielas lietotājiem, kas degvielu izmanto, pamatojoties uz VID saņemtu izziņu1. Piemēram, lauksaimniecības (“zilās/zaļās”) degvielas tvertnes jādeklarē, bet apkures (“sarkanās”) degvielas tvertnes nav jādeklarē.
Paldies tiem nodokļu maksātājiem, kuri jau ir iesnieguši VID informāciju par tvertnēm iesnieguma/vēstules veidā, tomēr arī jums jāveic tvertņu reģistrācija EDS Naftas produktu uzglabāšanas tvertņu reģistrā.
Gadījumā, ja VID deklarētā tvertne vairs netiks izmantota, tvertņu reģistrā būs jāiesniedz informācija, norādot datumu, līdz kuram tvertne tika izmantota.
Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām kontaktēties ar VID Nodokļu pārvaldes Akcīzes daļas Licenču nodaļu pa tālr.67120104.
[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 62.4 punkts.
[2] Turpat 62.5 punkts.
[3] Turat 84. punkts.
[4] Turpat 214. punkts.
Atbalsts COVID-19 krīzes laikā
[6]
Atbilstoši Ministru kabineta šī gada 1.decembra sēdē nolemtajam un Ekonomikas ministrijas sniegtajam skaidrojumam, attiecībā uz akcīzes jomas jautājumiem ir noteikts ierobežojums - sestdienās, svētdienās un svētku dienās alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus veikalos tirgot nav atļauts.
MK Rīkojumā noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz preču (tai skaitā alkoholisko dzērienu) tirdzniecību, izmantojot distances saziņas līdzekļus (e-komerciju), kā arī preču izsniegšanu tirdzniecības vietā, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.
Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā no 2020.gada 22.marta atļauts realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.
Kas ir distances līgums?
Distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.
Patērētājs ir fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.
Tādējādi alkoholisko dzērienu realizācija, izmantojot distances līgumu, atļauta tikai starp juridisku personu un fizisku personu!
Kas drīkst tirgot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu?
Alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu, atļauts realizēt komersantam, kam ir spēkā esoša kāda no šāda veida speciālajām atļaujām (licencēm):
Kādi norēķinu veidi ir atļauti realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu?
Norēķinus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā var veikt bezskaidras vai skaidras naudas norēķinu veidā.
Ja norēķini par alkoholisko dzērienu iegādi tiek veikti pie alkoholisko dzērienu iegādes e-vidē (piemēram, ar maksājumu kartēm e-komersanta mājaslapā vai internetveikalā), par preču piegādi noformē piegādes dokumentu.
Ja norēķini (skaidā naudā vai ar maksājumu karti) par alkoholisko dzērienu iegādi tiek veikti preci saņemot, tad par preces piegādi tiek noformēts piegādes dokuments, un preces izsniegšanas vietā darījumu reģistrē kases aparātā, pircējam izsniedzot darījumu apliecinošu dokumentu – kases čeku.
! Ierobežojumi, kas jāņem vērā, realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu:
! Atbildība par ierobežojumu neievērošanu:
Alkoholiskos dzērienus pārdod licencētas personas – komersanti, kuriem ir licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Tātad, par iepriekš minēto aizliegumu ievērošanu ir atbildīgas pārdevējs, kas ir licencēta persona.
Pirkums – pārdevums ir līgums, ar kuru viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību.[1]
Secināms, ka pārdošana ietver sevī arī preces nodošanu pircējam. Tātad, par vecuma pārbaudi piegādes brīdī, tiešām, ir atbildīgs pārdevējs. Lai to nodrošinātu, pārdevējam ir jāvienojas ar piegādātāju, ka tas pārliecināsies par pircēja vecumu piegādes brīdī.
Pārdevējam rūpīgi jāizvēlas piegādātājs, jo pretējā gadījumā – ja piegādātājs nepildīs vienošanos ar pārdevēju un nepārbaudīs pircēja vecumu, pārdevējam par atkārtota šāda pārkāpuma izdarīšanu obligāti anulē alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci.[2]
[1] Civillikuma [7] 2002.pants
[2] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” [8] 52.punkts
