Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aicinām konsultēties VID.

Nekustamā īpašuma atsavināšana, t.sk. pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma no kapitāla pieauguma. Tādēļ pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma aicinām konsultēties VID un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā aprēķināms nodokļa apmērs un kāds ir tā samaksas termiņš.

Pretējā gadījumā fiziskai personai var tikt piemērota likumā "Par nodokļiem un nodevām [1]" noteiktā administratīvā atbildība, kā arī par noteiktajā termiņā valsts budžetā neiemaksāto aprēķināto nodokļa summu aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātā pamatparāda 0,05 % apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.

Aicinām iesniegt deklarāciju elektroniski – Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Lai deklarācijas iesniegšanas process būtu saprotamāks, EDS ir pieejams palīgrīks - vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”, kurš ir noderīgs, gadījumos, kad deklarācija jāaizpilda un jāiesniedz, jo ir pārdots nekustamais īpašums.  

Pieslēgties EDS [2]

Vēršam uzmanību, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas:

• īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz nekustamā īpašuma pārdošanas līguma noslēgšanas dienai vismaz 12 mēnešus pēc kārtas ir deklarētā dzīvesvieta;
• īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir vienīgais zemesgrāmatā reģistrētais īpašums;
• ir vienīgais zemesgrāmatā reģistrētais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Piemēram, ja fiziskā persona vienīgo nekustamo īpašumu, kas nav bijis tās īpašumā vairāk nekā 60 mēnešus, pārdod 2020.gada 15. decembrī un 12 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma pārdošanas dienas ienākums no jauna netiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, tiek uzskatīts, ka 2021.gada 15. decembrī fiziskā persona ir guvusi ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas un tai ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Svarīgs priekšnoteikums, lai izpildītu nosacījumu par 60 mēnešu periodu kopš nekustamais īpašums ir iereģistrēts zemesgrāmatā un ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas būtu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.

Deklarācijas iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra:

• ja personas (Latvijas rezidenta) kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par gūto ienākumu iesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.  Aprēķinātā nodokļa summu iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz tā mēneša 23. datumam, kurā iesniegta deklarācijas par ienākumu no kapitāla;
• ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī  nepārsniedz 1000 euro, tad deklarācija jāiesniedz līdz nākamā gada 15.janvārim, aprēķinātā nodokļa summu iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23. janvārim.

Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumi Nr.662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” ir pieejami sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Tiesību akti [3]”.

Aicinām iesniegt deklarāciju elektroniski – Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Privātpersonām, kurām jāiesniedz deklarācija, jo pārdots nekustamais īpašums, rekomendējam izmantot VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidoto palīgrīku – vedni “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Vednis palīdz sagatavot nepieciešamo informāciju nekustamā īpašuma un citu kapitāla aktīvu (izņemot virtuālo valūtu) darījumu deklarēšanai. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nebūs uzskatāma par iesniegtu VID un tai nebūs juridiski saistoša rakstura. Vednis atrodas EDS sākuma lapā zem virsraksta “Mani dokumenti”.

Deklarāciju var iesniegt arī klātienē, jebkurā VID klientu apkalpošanas nodaļā. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma ir pieejama sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi [4]”.