Ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību.

Kapitāla aktīvi ir:

akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
intelektuālā īpašuma objekti;
ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
virtuālā valūta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma 2019.gadā ir 20 %. Savukārt darījumiem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2017.gada 31.decembrim un par kuriem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 %.

Nekustamā īpašuma pārdošana
- Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aicinām konsultēties VID.
  
  Nekustamā īpašuma atsavināšana, t.sk. pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma no kapitāla pieauguma. Tādēļ pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma aicinām konsultēties VID un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā aprēķināms nodokļa apmērs un kāds ir tā samaksas termiņš.
  
  Pretējā gadījumā fiziskai personai var tikt piemērota administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.⁸pantu “Nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana”, kā arī par noteiktajā termiņā valsts budžetā neiemaksāto aprēķināto nodokļa summu aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātā pamatparāda 0,05 % apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.
Kad par gūto ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?
- Vēršam uzmanību, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas:
  - īpašumā ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus šajā periodā līdz pārdošanas dienai* ir deklarētā dzīvesvieta;
  - īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums;
  - ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.
  Piemēram, ja fiziskā persona vienīgo nekustamo īpašumu, kas nav bijis tās īpašumā vairāk nekā 60 mēnešus, pārdod 2018.gada 15. decembrī un 12 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma pārdošanas dienas ienākums no jauna netiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, tiek uzskatīts, ka 2019.gada 15. decembrī fiziskā persona ir guvusi ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas un tai ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
  
  Svarīgs priekšnoteikums, lai izpildītu nosacījumu par 60 mēnešu periodu kopš nekustamais īpašums ir iereģistrēts zemesgrāmatā un ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas būtu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.
  
  *Atsavināšanas līguma noslēgšanas datums
Deklarāciju iesniegšanas termiņi
- Deklarācijas iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra:
  - ja personas (Latvijas rezidenta) kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 euro, deklarācija ir jāiesniedz reizi ceturksnī līdz tā mēneša 15.datumam, kas seko pēc ceturkšņa, kad gūti ienākumi no kapitāla pieauguma;
  - ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 euro, tad deklarācija jāiesniedz līdz nākamā gada 15.janvārim.
  Aprēķinātā nodokļa summa arī turpmāk būs jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas.
  
  Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma ir pieejama sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi [1]”.
  
  Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumi Nr.662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” ir pieejami sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Tiesību akti [2]”.