Swedbank Finanšu institūts, Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs radījis jaunu atbalsta rīku biznesa uzsācējiem

 Publicēts: 07.12.2016. 12.26


Apakšsadaļu izvēlne

Neskatoties uz arvien mainīgo biznesa vidi un spēles noteikumiem uzņēmējiem, pēdējo četru gadu laikā ir audzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas uzsākt savu biznesu, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma* dati. Šogad jau ceturtdaļa (25%) iedzīvotāju norāda, ka tuvākajā laikā plāno uzsākt savu biznesu, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2012.gadā. Tomēr pastāv arī vairāki šķēršļi, kas iedzīvotājus joprojām attur no rīcības, to vidū tieši birokrātija un likumdošanas labirinti. Tā, piemēram, to cilvēku vidū, kuri tuvākajā nākotnē plāno uzsākt savu uzņēmējdarbību, kā viens no biežāk minētajiem šķēršļiem tiek norādīts sarežģītais uzņēmuma reģistrācijas process. Salīdzinājumam – 2012.gadā šādi uzskatīja vien katrs desmitais iedzīvotājs. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri līdzās ikdienas darbam ar savu hobiju vai prasmēm vēlētos gūt papildu ienākumus, atzīst, ka likumdošanas, nodokļu un birokrātijas radītie šķēršļi šo nodomu kavē (29%). Lai uzņēmējdarbības uzsākšana un iespējas gūt papildu ienākumus iedzīvotājiem būtu vieglāk saprotama, Swedbank Finanšu institūts sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru ir izstrādājis īpašu atbalsta rīku, kas palīdzēs noteikt savai darbībai piemērotāko saimnieciskās aktivitātes formu un nodokļu režīmu. Rīks pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju papildus savai pamata darba vietai meklē iespējas realizēt savus hobijus un prasmes, lai gūtu papildu ienākumus, vai arī jau ir izauklējuši savu biznesa ideju un vēlas to pārvērst dzīvotspējīgā uzņēmumā. Tomēr redzam, ka pastāv vairākas barjeras, kas iedzīvotājus kavē no sava biznesa aktivitātēm. Kā viens no šķēršļiem iedzīvotājiem, kuri papildus pamatdarbam piepelnās, ir saprast, kā jāreģistrē sava aktivitāte un kādi nodokļi attiecīgi būtu jāmaksā, un vēl būtiskāk - kura no likumā paredzētajām saimnieciskās darbības formām ir visvairāk piemērota. Tāpēc Swedbank Finanšu institūts sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru ir izstrādājis Saimnieciskās darbības formas un nodokļu režīma rīku, kas, aizpildot būtiskākos aktivitātes parametrus, noteiks iespējami piemērotāko saimnieciskās aktivitātes formu un nodokļu režīmu. Rīks ļaus topošajam uzņēmējam ērti novērtēt, kādas aktivitātes būs jāveic, lai veiksmīgi darbotos atbilstoši normatīvo aktu prasībām,” atzīmē Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Par uzņēmējiem biežāk vēlas kļūt vīrieši, vēlamā nozare - tirdzniecība

Savu biznesu pārredzamā nākotnē visbiežāk plāno uzsākt vīrieši (36% pretstatā 18% sieviešu), iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem (37%), turklāt vienlīdz bieži kā Rīgā, tā laukos dzīvojošie (attiecīgi 28%). Iedzīvotāji visbiežāk vēlētos uzsākt uzņēmējdarbību tirdzniecības (19%), pakalpojumu (14%), ražošanas (11%), lauksaimniecības (10%) un tūrisma vai ēdināšanas (9%) jomās. Zīmīgi, ka šogad, salīdzinājumā ar 2015.gadu, uz pusi ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlas biznesu uzsākt ražošanas industrijā (2014.gadā vien 5%). Savukārt būtiski sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlas uzsākt biznesu transporta jomā (tikai 3% šogad, salīdzinājumā ar 8% pērn), kā arī kultūras un mākslas jomā (3% šogad, pretstatā 14% 2012.gadā).

Kas iedzīvotājus kavē uzsākt biznesu?

Starp pieciem būtiskākajiem šķēršļiem, kas iedzīvotājus kavē uzsākt savu biznesu, iedzīvotāji min nepietiekami lielu kapitālu biznesa uzsākšanai (64%), nepiemērotu ekonomisko situāciju (44%), dzīvotspējīgu biznesa ideju trūkumu (26%), kā arī sarežģītu uzņēmuma reģistrācijas procesu (17%) un zināšanu trūkumu (17%). Zīmīgi, ka šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, iedzīvotāji ir daudz bažīgāki par ekonomisko situāciju (pieaugums par 6 procentpunktiem), kā arī negatīvāk novērtē uzņēmumu reģistrācijas procesu (pieaugums par 8 procentpunktiem). Savukārt interesanti, ka aspektos, kas saistīti ar personisko novērtējumu, piemēram, zināšanu, drosmes un motivācijas trūkumu, iedzīvotāju vērtējums būtiski uzlabojies. Proti, šogad zināšanu trūkumu kā šķērsli atzīmē 17% iedzīvotāju, kamēr pērn ceturtdaļa jeb 25% norādīja uz to kā būtisku barjeru. Tāpat iedzīvotāju kļuvuši drosmīgāki – šogad vien 14% nav drosmes uzsākt savu biznesu, turpretī pērn – 24%. Līdzīgi ar motivācijas trūkumu – pērn to kā problēmu saskatīja 15% iedzīvotāju, bet šogad, vien katrs desmitais (10%).

Zīmīgi, ka arī tie iedzīvotāji, kuri vēlētos ikdienā gūt papildu ienākumus, reģistrējot oficiāli savus hobijus, vienlīdz bieži norāda, ka viņus aizkavē gan laika trūkumus (29%), gan likumdošanas un birokrātiskie šķēršļi (29%).

VID uzskaitē esošo nodokļu maksātāju skaits pastāvīgi pieaug. Visbiežāk pēdējos gados ir palielinājies tieši to nodokļu maksātāju skaits, kas reģistrējas un izvēlas mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu, kā arī būtiski ir palielinājies jaunreģistrēto patentmaksātāju skaits. Šāda izvēle norāda uz to, ka vairumā gadījumā saimniecisko darbību uzsāk skaitliski nelieli uzņēmumi vai pat cilvēks viens pats. “Mēs apzināmies, ka pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, kad parasti sākotnējais ieņēmumu apjoms ir neliels, cilvēkiem ļoti aktuāli ir jautājumi par to, kādu juridisko formu reģistrēt, kura būs vispiemērotākā tieši viņa plānotajam uzņēmējdarbības veidam un apmēram. Lai izdarītu pareizo izvēli, ir būtiski izprast katras juridiskās formas maksājamos nodokļus un citas prasības, kas būs jāievēro.”- stāsta VID Nodokļu pārvaldes direktors Juris Gaiķis.

Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni un informētību par uzņēmējdarbības uzsākšanu, VID mājaslapā tika radīta īpaša sadaļa jaunajiem uzņēmējiem, kurā vienuviet pieejama svarīgākā informācija, kas nepieciešama, lai uzņēmējdarbību uzsāktu sekmīgi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām; regulāri notiek VID bezmaksas semināri visā Latvijā, mājaslapā pieejami arī VID informatīvie un metodiskie palīgmateriāli. Taču J.Gaiķis arī atzīst, ka “likumdošanas labirinti jaunajiem uzņēmējiem iesākumā var šķist pietiekoši sarežģīti un tādēļ ir nepieciešama palīdzīga roka, lai neapmaldītos šajos labirintu tīklos. Un es ļoti ceru, ka šis sadarbībā ar Swedbank un Uzņēmumu reģistru tapušais atbalsta rīks uzņēmējdarbības uzsācējiem godam pildīs šādu atbalsta un iedrošināšanas funkciju.”

Uzņēmumu reģistra Galvenās valsts notāres vietniece Inga Zustrupa stāsta: “Tipiskākais Uzņēmumu reģistra klients – jaunais uzņēmējs ir viena dibinātāja, mazkapitāla SIA. Jaunā uzņēmēja dzīves sākumposmā reti ir situācija, kad visu var atrisināt vienas institūcijas kompetences ietvaros, tāpēc ir būtiski nodrošināt ar visu nepieciešamo informāciju tos, kuri ir izvēlējušies uzsākt uzņēmējdarbību un palīdzēt spert pirmos soļus biznesa idejas realizēšanā. Swedbank Finanšu institūta radītais rīks ir tapis sadarbojoties vairākām organizācijām, un šīs sadarbības rezultātā jaunajiem uzņēmējiem radīta nebijusi iespēja, balstoties uz savu biznesa ideju - uz saviem datiem, iegūt atbildes uz jautājumiem, kas ir divu iestāžu, proti, Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē. Šis ir labs sadarbības piemērs, kur ir apvienotas divu valsts institūciju zināšanas un privātā sektora pieredze un ātrums pakalpojumu ieviešanā.”


Plašākai informācijai:

Reinis Jansons
Swedbank Finanšu institūta vadītājs
reinis.jansons [at] swedbank.lv
Tel.: +371 67444182

Evija Kropa
Swedbank Finanšu institūta eksperte
evija.kropa [at] swedbank.lv
Tel.: +371 67444435

www.businessnetwork.lv


* Pētījums veikts 2016.gada oktobrī, sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot 716 iedzīvotājus Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.

Informācija presei