VID: lai apkarotu ēnu ekonomiku, jāstiprina sabiedrības uzticēšanās varai

 Publicēts: 19.09.2018. 13.05


Apakšsadaļu izvēlne

Atzīmējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 25 gadu pastāvēšanu, šī gada 12. septembrī norisinājās starptautiska konference “VID: Atvērti nākotnei”.

“25 gadi VID attīstībā ir bijuši vētraini. Mainījušies parlamenti, valdības un dienesta vadības, un katrs ir vēlējies VID kuģim mainīt kursu. Šajos gados ir mainījusies arī iestādes struktūra un  prioritātes. Tas ir loģisks attīstības ceļš,” atklājot konferenci, uzsvēra VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

Arī šobrīd VID darbība ir vērsta uz attīstības turpināšanu, ar mērķi piepildīt iestādes misiju un būt klientiem atvērta, mūsdienīga, efektīva, taisnīga un respektējama valsts pārvaldes iestāde. Lai to veicinātu, konferencē “Atvērti nākotnei” VID vadošās amatpersonas, politikas veidotāji un dažādu jomu eksperti diskutēja par tādiem aktuāliem jautājumiem kā sociālā atbildība, ēnu ekonomikas mazināšana, datu analītikas vērtība, jauno tehnoloģiju iespējas, kā arī X, Y un Z paaudžu skatījums uz valsti un nodokļu sistēmu.

Sociālajai atbildībai veltītajā diskusiju panelī gan politikas veidotāji, gan eksperti bija vienisprātis, ka ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apkarošanā būtiskāks apstāklis par nodokļu sloga apmēru ir sabiedrības uzticēšanās varai un Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī izpratne par saikni starp nodokļu maksāšanu un sabiedrības labklājību.

“Katram būtu jāizvērtē, cik daudz no valsts patiesībā saņēmis – izglītībā, veselības aprūpē un citos pakalpojumos, kurus uztver kā pašsaprotamus, bet patiesībā tās ir valsts apmaksātas lietas. Vai tiešām var teikt, ka valsts no manis tikai ņem un neko nedod pretī?” norādīja sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa, tajā pašā laikā uzsverot, ka uzticības vairošanā varas īstenotājiem jāsāk ar sevi, jāpārvērtē, vai paši rīkojas atbilstoši tam, ko gaida no sabiedrības.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola kā vienu no veidiem kā nākotnē vairot motivāciju maksāt  nodokļus minēja iespēju daļu no_ valstij iemaksātās summas saņemt atpakaļ visai tiešā veidā. “Tie varētu būt sava veida “ģimenes nodokļi”. Piemēram, daļa no taviem nodokļiem tiks novirzīti tavu vecāku pensijai vai citam atbalstam tieši savai ģimenei, nevis anonīmi nodota valstij tālākai izlietošanai,” iespējamos risinājumus modelēja ministre.

Diskutējot par ekonomisko drošību, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš norādīja, ka dienests aizvien efektīvāk spēj apkarot ar finanšu krāpšanu un nelegālu preču apriti saistītus noziegumus. “Pašreiz trūkst likumu, lai veiksmīgi varētu kontrolēt skaidrās naudas apriti. Ir iniciētas izmaiņas vairākos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Ceram, ka ar nākamo gadu jau pilnvērtīgi varēsim kontrolēt arī šo jomu,” norādīja K. Podiņš.

SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere uzsvēra, ka droša un veselīga ekonomiskā vide atkarīga arī no tā, cik veiksmīgi VID spēs laikus pielāgoties dažādiem jauniem ekonomiskiem modeļiem. “Mēs aiziesim prom egocentriskiem biznesiem – mani dati, mani resursi. Sāksies dalīšanās ar dažādām lietām. Jautājums, kā valsts un nodokļi ar to tiks galā. Laikus jādomā – kā palīdzēt šiem jaunajiem modeļiem attīstīties un augt, nevis tos apkarot.”

Lai prognozētu dažādas ekonomiskās un uzņēmējdarbības tendences nākotnē, neatsverama loma ir pareizai datu ieguvei un analīzei, secināja šim jautājumam veltītā diskusiju paneļa eksperti. VID pašreiz ir ne tikai lielākais datu turētājs un analītiķis, bet arī devējs, un šī procesa veiksmīga norise ir viena no VID pēdējo gadu panākumu atslēgām, uzskata VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

Arī PricewaterhouseCoopers (PwC) vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska pamanījusi pārmaiņu procesu VID, taču uzsver – nedrīkst apstāties. “VID tehnoloģiskā attīstība ir augstākā līmenī nekā ļoti daudzām valsts iestādēm un valsts sektorā vidēji. Taču dati ir tikai līdzeklis lielāku mērķu sasniegšanai. Piemēram, uz datu pamata jāspēj veikt iedalījums – uzņēmējiem, kuri ir “baltajā” zonā,  no VID jāsaņem pavisam cita attieksme nekā aizdomīgajiem. Tāpat dati spēj norādīt virzienu – kas ir prioritāri darāmie darbi.”

Mūsdienās pārmaiņas noris nepārtraukti. Tuvākajā nākotnē varētu būt nopietni jālemj, vai un kā nodokļus piemērot arī robotiem, kas pamazām aizstāj darbiniekus uzņēmos. Līdz ar jaunām tehnoloģijām un inovācijām radīsies arvien jauni un inovatīvi ekonomisko noziegumu veidi, un uzraugiem jābūt tam gataviem. Lai veicinātu izšķiroši svarīgo sabiedrības uzticēšanos, VID darbībai un pakalpojumiem jābūt iespējami caurskatāmiem, moderniem un ērtiem. Tāpēc vairāku paneļdiskusiju eksperti atzinīgi novērtēja VID apņēmību būt atvērtiem nākotnei, jauniem izaicinājumiem un ekonomiskajām realitātēm.

 

Konference tika organizēta un finansēta sadarbībā ar Valsts administrācijas skolas īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu Nr.3.4.2.0 /15/I/002 “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā”.