Breksits

 Publicēts: 12.04.2019. 16.20


Apakšsadaļu izvēlne

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 

Uzsākot breksita procesu, bija plānots, ka 2019. gada 30.martā Apvienotā Karaliste (turpmāk – AK) izstāsies no Eiropas Savienības (turpmāk - ES) un kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Izstāšanās no ES nozīmē būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs gan uzņēmumus, gan privātpersonas.

2019. gada 20. martā AK premjerministre T. Meja vēstulē Eiropadomes prezidentam D. Tuskam lūdza pagarināt paredzēto AK izstāšanās termiņu. 21. martā Eiropadomes sanāksmē 27 ES dalībvalstu vadītāji apstiprināja divus iespējamos pagarinājuma termiņus – 22. maiju, ja līdz 29. martam AK parlaments apstiprinās Izstāšanās līgumu, un 12. aprīli, ja AK parlaments neatbalstīs Izstāšanās līgumu.

Tā kā AK līdz 29. martam Izstāšanās līgumu neapstiprināja, 5. aprīlī T. Meja atkārtoti lūdza pagarināt izstāšanās termiņu, lai izvairīto no nesakārtotas AK izstāšanās 12. aprīlī.

10. aprīļa Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 27 ES dalībvalstu vadītāji vienbalsīgi apstiprināja pagarinājumu līdz 31. oktobrim. Ja abas puses Izstāšanās līgumu ratificēs ātrāk, izstāšanās notiks nākamā mēneša pirmajā dienā. Pagarinājuma nosacījumi paredz, ka, ja līdz 22. maijam AK nebūs ratificējusi Izstāšanās līgumu, tai būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ja AK vēlēšanās nepiedalīsies, AK no ES būs jāizstājas 1. jūnijā.

Tā kā AK parlaments jau vairākas reizes ir noraidījis AK valdības un ES Izstāšanās līguma projektu, vēl joprojām saglabājas risks, ka AK izstājas no ES bez vienošanās (no deal).

   Privātpersonām           Uzņēmumiem