COVID-19

 Publicēts: 28.03.2020. 10.04


Lai operatīvi reaģētu uz COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, šī gada 20. martā ir pieņemts vienots likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tas paredz virkni atbalsta pasākumu nodokļu jomā uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, ko turpmāk nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests.

Likuma normas piemērojamas no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža – 12. marta.

Informācija par atbalsta iespējām:

 67120020 - VID atbalsta tālrunis COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

  VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”


Atbalsta iespējas, saskaroties ar COVID-19 izraisītām grūtībām

  • Nodokļu samaksas termiņa pagarināšana
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

      Nodokļu maksātāji var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, kā arī piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir pagarināts saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā.

      Termiņa pagarinājumam var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:

      kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 %

      kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

      •  uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
      • uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
      • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.
         

      Lai pieteiktos šim atbalsta pasākumam, uzņēmums motivētu iesniegumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai īpašā krīzes regulējuma spēkā stāšanās dienas, proti, 2020.gada 22. marta.

      Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiek iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē.

      Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 3.pantā noteiktais neierobežo nodokļu maksātāju tiesības vērsties ar iesniegumu VID līdzšinējā kārtībā, tas ir, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmo daļu  vai 26.panta 11.-13.daļu.


      NoteikumiMinistru kabineta 26.03.2020. noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" (stājas spēkā 28.03.2020.)

  • Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem
    • Atbalsts uzņēmumiem dīkstavē COVID-19 krīzes laikā

      Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam tiek maksāts dīkstāves pabalsts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi.

      Pabalstam var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:

      kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 %

      kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

      •  uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
      • uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
      • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.
         

      Ar pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās algas kopš 14.marta, turklāt dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.

      Dīkstāves pabalsta piešķiršanai darba devējam VID Elektroniskās deklarācijas sistēmā jāiesniedz noteiktas formas iesniegums. To VID izskatīs piecu darba dienu laikā un, izpildoties Ministru kabineta noteikumos noteiktiem kritērijiem, dīkstāves pabalstu pārskaitīs uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

      Par dīkstāves pabalstu izmaksu VID informēs darba devēju EDS. Savukārt darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informēs darba devējs.

      Darba devēju, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, saraksts.

      Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums dīkstāves pabalstam”

      "Darba devēja ziņojumu aizpildīšana, ja darbinieks ir dīkstāvē ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar COVID -19 pandēmiju"


      NoteikumiMinistru kabineta 26.03.2020. noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" (stājas spēkā 28.03.2020.)


  • Gada pārskatu iesniegšana
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

      Metodiskais materiāls "Gada pārskatu iesniegšanas termiņi saistībā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu par koronavīrusa (COVID-19) izraisīto uzliesmojumu"

      Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem un biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām ar likumu tiek pagarināts gada pārskata un konsolidēto gada pārskata (ja tāds ir) iesniegšanas termiņš par sagatavoto gada pārskatu par 2019.gadu:

      • sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu;
      • biedrība vai nodibinājums, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam;
      • reliģiskā organizācija, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.

      Piemērs. Ja Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektam 2019.pārskata gads sakrita ar kalendāro gadu un sagatavotais gada pārskats Valsts ieņēmumu dienestā būtu jāiesniedz līdz 2020.gada 30.aprīlim, tad saskaņā ar šajā likumā noteikto, 2019.gada pārskata iesniegšanas termiņš šī likuma subjektam ir pagarināts līdz 2020.gada 31.jūlijam.
  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi
    • Atbalsts COVID-19 laikā saimnieciskās darbības veicējiem

      Informatīvais materiāls "Atcelti 2020. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi saimnieciskās darbības veicējiem"

      Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020. taksācijas gadu var neveikt noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Šos maksājumus var veikt labprātīgi gada laikā vairākās daļās vai vienreiz gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

      Nodokļa maksātāji, kuri jau ir veikuši pirmo avansa maksājumu, t.i. līdz 2020. gada 15. martam, bet nevēlās labprātīgi maksāt avansa maksājumus, var atgūt šo iemaksu kā nodokļa pārmaksu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu.

  • PVN pārmaksas atmaksa
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

      Laikā no šā gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību nosaka likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.

      Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksās apstiprināto pārmaksāto PVN summu, kas ir uzrādīta PVN deklarācijā, visiem nodokļa maksātājiem, tādējādi radot brīvus finanšu līdzekļus COVID-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai.

      PVN pārmaksas atmaksas nosacījumi definēti likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 6.pantā.

  • Padziļinātās sadarbības programma un tās dalībnieki
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

      VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku, ja to ir ietekmējusi COVID-19 krīze un padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks nodrošina pierādījumus objektīvo apstākļu esībai.

      Kādos gadījumos IR paredzēts atbalsts Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem?

      • Kavēti pārskatu un deklarāciju iesniegšanas termiņi;
      • Samazināti nodokļu ieņēmumi;
      • Samazināti darba ņēmēju mēneša vidējie darbvietā gūtie ienākumi;
      • Nodokļu revīzijas rezultātā uzrēķinātā summa pārsniedz 3% no attiecīgā gada nodokļu ieņēmumiem.

       

      Veicot kritēriju atbilstības izvērtējumu un konstatējot dalībniekus, kuri neatbilst augstāk minētajiem kritērijiem uzņēmumiem elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiks nosūtīts aicinājums iesniegt pierādījumus objektīvo apstākļu esībai. Valsts ieņēmumu dienests nenosaka pierādījumu formu vai apjomu, bet tam jābūt pietiekamam un uz faktiem balstītam, lai gūtu priekštatu un pārliecību par objektīvo apstākļu esību, kas uzņēmuma liedza izpildīt konkrētos programmas kritērijus.
       

      Atbalsts netiks piemērots gadījumā, ja Programmas dalībnieks neizpilda sekojošus kritērijus:

      • Administratīvo pārkāpumu sodu summa nepārsniedz 151 EUR, gadā kopsumma 500 EUR;
      • Nav atzīts par vainīgu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā vai sodāmība ir dzēsta;
      • Nav maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process;
      • Nav izbeigta vai apturēta saimnieciskā darbība, nav uzsākts likvidācijas process;
      • Amatpersonai nav atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus vai sodāmība par pārkāpumu ir dzēsta;
      • Nav konstatēts, ka nodokļu maksātājs vai apkalpojošais dienests ir pārkāpis kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu un specializēto ierīču vai iekārtu lietošanas vai apkalpošanas prasības;
      • Nav sākts izslēgšanas no PVN reģistra process;
      • Sasniedzams juridiskajā adresē;
      • Nav negodprātīgu rīcību pret nodokļu saistībām;
      • Amatpersona vai dalībnieks nav riska personu sarakstā.
  • Atbalsts dezinfekcijas līdzekļu ražošanai
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

      Lai ražotu dezinfekcijas līdzekļus, kuru sastāvā ir spirts, jāsaņem atļauja denaturēta spirta iegādei vai alkoholisko dzērienu, kuriem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, iegādei.
      Atļaujas iegādāties alkoholisko dzērienus, kuriem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu saņemšanai jāiesniedz iesniegums un jāpievieno šādus dokumentus:

      1) tehniskos normatīvus, patēriņa normatīvus vai citu informāciju, kurā norādīts, kāds alkoholisko dzērienu daudzums (litros un absolūtā spirta litros) nepieciešams, lai saražotu vienu attiecīgās preces vienību (receptūrs);

      2) komersanta apliecinājumu un dokumentus, kas apliecina, ka lietotājam iesniegumā norādītajiem mērķiem ir nepieciešami alkoholiskie dzērieni un šiem mērķiem nevar izmantot denaturētu spirtu;  

      3) komersanta apliecinājumu, ka deklarētajā darba laikā Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajām personām tiks nodrošināta iespēja kontrolēt alkoholisko dzērienu apriti un ar to saistīto dokumentāro un datorizēto informāciju uzņēmuma ražošanas, tirdzniecības un alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietās;

      4) komersanta apstiprinātu alkoholisko dzērienu izmantošanas vietu (telpu, teritorijas) plānu (vai tā kopiju). Ja plānots uzglabāt vienlaikus vairāk par 2000 litriem alkoholisko dzērienu, plānā papildus norāda stacionārās tvertnes alkoholisko dzērienu uzglabāšanai, to tilpumu (m3) un numuru.   

      Dokumentus jāiesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (dokumentu grupa  "Akcīzes preču licenču, nodrošinājumu, atļauju, izziņu un sertifikātu iesniegumi").

      Plašāka informācija: https://www.latvija.lv/lv/PPK/dzives-situacija/apakssituacija/p644/ProcesaApraksts


      Atļaujas denaturētā spirta iegādei saņemšanai jāiesniedz iesniegums un jāpievieno šādus dokumentus:

      1) denaturētā spirta izmantošanas aprakstu, kurā ietverta informācija par konkrētajā pieprasītajā laikposmā (piemēram, mēnesī, gadā) izmantojamā denaturētā spirta daudzumu (litros un absolūtā spirta litros), ziņas par tās produkcijas veidu un kopējo daudzumu, kuras ražošanai tiks izmantots denaturētais spirts;

      2) tehnisko dokumentāciju (vai attiecīgo dokumentu kopijas), kas reglamentē tehnoloģiskā procesa norisi, norādot denaturētā spirta daudzumu, kāds atbilstoši tehniskajai dokumentācijai ir nepieciešams, lai saražotu vienu gatavās produkcijas vienību vai veiktu citas iesniegumā minētās darbības;

      3) ar atbildīgās amatpersonas parakstu apstiprinātu teritorijas plānu (vai tā kopiju), kurā norādītas stacionārās tvertnes denaturētā spirta uzglabāšanai, to tilpums (m3) un numurs plānā, ja plānots uzglabāt vienlaikus vairāk nekā 1000 litru denaturētā spirta.

      Dokumentus jāiesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (dokumentu grupa  "Akcīzes preču licenču, nodrošinājumu, atļauju, izziņu un sertifikātu iesniegumi").

      Plašāka informācija: https://www.latvija.lv/lv/PPK/dzives-situacija/apakssituacija/p645/ProcesaApraksts

      Papildus informējam, ka Veselības inspekcijas mājas lapā ir informācija par veicamajām darbībām tiem, kas vēlās ražot dezinfekcijas līdzekļus - http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/aktuali/this-just-in-2019/veselibas-ministrija-aicina-razot-dezinfekcijas-lidzeklus. Tādējādi, iesniedzot iesniegumu minēto atļauju saņemšanai, jānorāda VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra" inventarizācijas numurs dezinfekcijas līdzeklim, ko paredzēts ražot.


      Ja dezinfekcijas līdzekļa ražotājs pats ieved spirtu no citas dalībvalsts, pamatojoties uz VID izsniegtu atļauju alkoholisko dzērienu iegādei, ir jāsaņem vienreizējā akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecība, kuras saņemšanai ir jāiesniedz strukturēts iesniegums EDS sadaļā “Akcīzes preču licenču, nodrošinājumu, atļauju, izziņu un sertifikātu iesniegumi” – Iesniegums akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai, pārreģistrācijai vai anulēšanai.

      Krīzes situācijas atbalsta pasākums - nodrošinājuma apliecības saņemšanai nav jāiesniedz finansiāls nodrošinājums.

      Komersantiem, kuriem ir licence spirta ražošanaiVID var piešķirt akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90%. Iesniegums akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijai atrodams EDS sadaļā “Akcīzes preču licenču, nodrošinājumu, atļauju, izziņu un sertifikātu iesniegumi” – Iesniegums akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai, pārreģistrācijai vai anulēšanai.

      Ņemot vērā īpašo atbalsta pasākumu, komersantiem, kam piešķirts samazinātais nodrošinājums uz krīzes laiku, ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms spirta ražošanas procesa sākšanas par to jāinformē VID, izmantojot EDS sadaļu “Citi” - Informācija VID Akcīzes preču aprites daļai.

  • Alkoholisko dzērienu tirdzniecība attālināti
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

      Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā no 2020.gada 22.marta atļauts realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.

      Kas ir distances līgums?

      Distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.

      Patērētājs ir fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.

      Tādējādi alkoholisko dzērienu realizācija, izmantojot distances līgumu, atļauta tikai starp juridisku personu un fizisku personu!

      Kas drīkst tirgot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu?

      Alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu, atļauts realizēt komersantam, kam ir spēkā esoša kāda no šāda veida speciālajām atļaujām (licencēm):

      1. speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai;
      2. speciālā atļauja (licence) alus mazumtirdzniecībai;
      3. speciālā atļauja (licence) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, kas ir izsniegta mazajai alkoholisko dzērienu darītavai.


      Kādi norēķinu veidi ir atļauti realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu?

      Norēķinus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā var veikt bezskaidras vai skaidras naudas norēķinu veidā.

      Ja norēķini par alkoholisko dzērienu iegādi tiek veikti pie alkoholisko dzērienu iegādes e-vidē (piemēram, ar maksājumu kartēm e-komersanta mājaslapā vai internetveikalā), par preču piegādi noformē piegādes  dokumentu.

      Ja norēķini (skaidā naudā vai ar maksājumu karti) par alkoholisko dzērienu iegādi tiek veikti preci saņemot, tad par preces piegādi tiek noformēts  piegādes dokuments, un preces izsniegšanas vietā darījumu reģistrē kases aparātā, pircējam izsniedzot darījumu apliecinošu dokumentu – kases čeku.

      ! Ierobežojumi, kas jāņem vērā, realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu:

      1. aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem.
        Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Lai pārliecinātos par personas vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. 
        Par pircēja vecumu ir jāpārliecinās alkoholisko dzērienu piegādes brīdī.
         
      2. aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus laikā no pulksten 22.00 līdz 8.00.
        Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalus.
        Ierobežojums attiecināms uz alkoholisko dzērienu piegādes laiku.

Nodokļu maksātāji arī turpmāk pieejamas jau līdz šim normatīvajos aktos noteiktās iespējas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai un pagarināšanai līdz vienam gadam. Plašāka informācija pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļā “Nodokļi/Noderīgi/Termiņpagarinājumi un nodokļu parādi/Kārtējo un nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos”.

 


Aktualitātes   Metodiskie un informatīvie materiāli   Normatīvie akti  Statistika