Valsts amatpersonām

• Valsts prezidents
• Saeimas deputāts
• Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs un parlamentārais sekretārs
• Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas Kancelejas direktors un viņa vietnieks
• Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs
• Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis
• Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis un Valsts kontroles revīzijas departamenta sektora vadītājs
• Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs
• Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks
• Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu vadītāji un viņu vietnieki, teritoriālo nodaļu vadītāji un izmeklētāji
• Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks
• Tiesībsargs un viņa vietnieks
• Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis
• Pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā
• Pašvaldības domes deputāts
• Publiskas personas iestādes vadītājs un viņa vietnieks
• Vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis
• Kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv publiskas personas intereses kapitālsabiedrībā, vai valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā publiskai personai ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam
• Publiskas personas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis
  Tādas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurā vienas publiskas personas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā vienai publiskai personai vai vairākām publiskām personām ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam, un tāds šādas kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv publiskas personas kapitālsabiedrības intereses
   
• Publiskas personas kapitāla daļas turētāja pārstāvis un tā pilnvarota persona
• Tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs
• Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs
• Publiskā iepirkuma komisijas loceklis
• Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi
• Maksātnespējas administrators
• Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētājs un loceklis

Par valsts amatpersonām uzskata arī:

1. Personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības:
   • izdot administratīvos aktus
   • veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā
   • pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu
      
2. Personas, kuras, pildot amata pienākumus valsts drošības iestādēs, veic vismaz vienu no šādām darbībām:
   • izlūkošanu
   • pretizlūkošanu
   • operatīvo darbību
   • izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības ceļā iegūtās informācijas apstrādi, analīzi vai aizsardzību
      
3. Personas, kuras, pildot amata pienākumus Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu atbalsta vadībā iesaistītajās institūcijās, veic vismaz vienu no šādām darbībām:
   • pilda uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras nav to tiešā vai netiešā pakļautībā
   • pieņem lēmumu par iesniegto projektu vai projekta iesniegumu
   • pieņem tādu lēmumu, kas skar piešķirtā finanšu atbalsta izlietojumu
      
4. Personas, kuras ieņem ostu valdes priekšsēdētāja, ostas pārvaldnieka vai ostas valdes locekļa amatu.
   Privātajās ostās nodarbinātās personas uzskatāmas par valsts amatpersonām tikai tad, ja to paredz likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta trešā daļa.
    
5. Personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus publiskas personas institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no kādu no likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta otrajā daļā minētajām funkcijām.
    
6. Tādas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurā vienas publiskas personas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā vienai publiskai personai vai vairākām publiskām personām ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam, un tāds šādas kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv publiskas personas kapitālsabiedrības intereses, nav uzskatāms par valsts amatpersonu, ja attiecīgā kapitālsabiedrība reģistrēta ārvalstī.
   
   Interešu konflikta novēršanu šo kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu darbībā normatīvajos aktos un statūtos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina publiskas personas kapitālsabiedrība, kurai ārvalstī reģistrētajā kapitālsabiedrībā pieder kapitāla daļas.

Deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā

• Jāiesniedz 1 mēneša laikā
• Jāiesniedz ikvienai amatpersonai neatkarīgi no amatā ieņemamo dienu skaita
• Jāiesniedz arī tad, ja darbinieks, kas nav  valsts amatpersona aizvieto valsts amatpersonu ilgāk par 1 mēnesi
• Nav jāiesniedz, ja amatpersona uz laiku, kas nepārsniedz 2 mēnešus, pārstājusi amata pienākumu pildīšanu un tad to atsākusi vai arī stājusies jaunā valsts amatpersonas amatā

Kārtējā gada deklarācija 

• Jāiesniedz laikā no 15. februāra līdz 1. aprīlim

Deklarācija, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus 

• Jāiesniedz 2  mēnešu laikā no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas
• Jāiesniedz, ja amatā nostrādāts kopumā mazāk par 3 mēnešiem, beidzot pildīt amata pienākumus, un kārtējā gada deklarācija nav jāiesniedz
• Nav jāiesniedz, ja ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc amata pamešanas amatpersona atsāk darbu iepriekšējā amatā vai arī stājas jaunā valsts amatpersonas amatā

Deklarācija, kuru iesniedz augstākās amatpersonas, beidzot pildīt amata pienākumus

Augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministriem, īpašu uzdevumu ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, pašvaldību domju priekšsēdētājiem un pašvaldību izpilddirektoriem – deklarācija pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas jāiesniedz 2 reizes:

• Par pirmo gadu: ne vēlāk kā pēc 1 gada un 3 mēnešiem no dienas, kad amats atstāts
• Par otro gadu: ne vēlāk kā pēc 2 gadiem un 3 mēnešiem no dienas, kad amats atstāts

Deklarācijā norādāmā informācija noteikta likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. pantā.

Deklarācijā jānorāda šāda informācija:

• Dati par deklarācijas iesniedzēju
• Papildus ieņemamie amati
• Nekustamie īpašumi
• Kapitāla daļas un finanšu instrumenti
• Transportlīdzekļi
• Skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi
• Ienākumi
• Darījumi
• Parādsaistības
• Aizdevumi
• Patiesā labuma guvēja statuss
• Privātie pensiju fondi un apdrošināšana
• Informācija par radiniekiem un laulāto

 Valsts informācijas sistēmu pārziņā esošā informācija deklarācijā ielasās automātiski par:

• ieņemamiem amatiem
• īpašumā esošiem transportlīdzekļiem
• nekustamiem īpašumiem
• ienākumiem, kuri ir VID rīcībā
• radiniekiem

Deklarācijas iesniedzējam pašam jāpārliecinās par informācijas patiesumu un nepieciešamības gadījumā tā jāprecizē vai jāpapildina.

• Deklarāciju var precizēt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tās publiskošanas VID Publiskojamo datu bāzē (pie katras deklarācijas Publiskojamo datu bāzē ir atspoguļots  deklarācijas publiskošanas datums).
• Lai precizētu deklarāciju, rakstveidā jāvēršas VID un jāpamato, kāpēc deklarācija jāprecizē.
• Deklarāciju viena mēneša laikā jāprecizē obligāti, ja:
  • administratīvā pārkāpuma procesā stājies spēkā nolēmums;
  • kriminālprocesā ir stājies spēkā nolēmums;
  • konstatēts maznozīmīgs pārkāpums.

(Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS))