Uzglabāšana brīvajā zonā

Kopš 2016.gada 1.maija, kad Eiropas Savienībā uzsāka piemērot Savienības Muitas kodeksu[1], ir mainīts muitas procedūru un režīmu regulējums, nosakot, ka preču uzglabāšana brīvajā zonā ir viena no Savienības Muitas kodeksā minētajām īpašām muitas procedūrām[2].
Lai arī par precēm nav jāiesniedz muitas deklarācija[3] un galvojums, preču uzglabāšanai brīvajā zonā procedūras izmantotājs piemēro brīvās zonas procedūru. Preces brīvajā zonā var uzglabāt neierobežotu laiku.

Līdz ar to uzņēmums, kas ir brīvās zonas atļaujas turētājs, ne tikai nodrošina kravu uzglabāšanas un noliktavu pakalpojumus noteiktā brīvajā zonā, bet arī piemēro īpašo muitas procedūru ar attiecīgām tiesībām un pienākumiem attiecībā uz šo muitas procedūru.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regula (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (SMK)
[2] SMK 210.pants
[3] SMK 158.pants

Eiropas Savienības preces var:

• ievest;
• uzglabāt;
• pārvietot;
• izmantot;
• pārstrādāt vai patērēt brīvajā zonā.

Šādos gadījumos preces neuzskata par tādām, kam piemērota brīvās zonas procedūra[1].
Eiropas Savienības preces, kas ievestas brīvajā zonā, nezaudē Savienības preču muitas statusu.
Savienības precēm, kurām noformēta eksporta procedūra, lai tās izvestu uz trešo valsti un kuras loģistikas procesa (piemēram, pārkraušana, transporta līdzekļa maiņa, konsolidācija) ietvaros ieved brīvajā zonā, eksporta procedūru (eksporta deklarāciju) noslēdz:

1. kad preces ir izvestas ar kuģi uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas;
2. kad preces ir izvestas ar kuģi, kas nav norīkots regulārā kuģu satiksmē, t.i., ja ved uz citu Eiropas Savienības ostu pirms izvešanas no Eiropas Savienības;
3. kad preces iekrautas dzelzceļa transportā un tās saskaņā ar vienotā pārvadājuma līgumu preču izvešanai no Savienības muitas teritorijas pārņem dzelzceļa sabiedrība;
4. kad preces izved no Savienības muitas teritorijas ar autotransportu (eksporta deklarāciju noslēdz sauszemes robežšķērsošanas vietā).
5. Piemērojot precēm TIR procedūru vai – DA[2] 188. un 189.pantā noteiktajos gadījumos – Savienības tranzīta procedūru.

[1] SMK 246.pants
[2] Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (DA)

Ārpussavienības preces līdz brīvajai zonai pārvieto ar tranzītu, reeksportu vai kādu no muitas procedūrām, kas tiek noslēgta atbilstoši procedūras izpildes noteikumiem (piemēram, reeksporta gadījumā preces noteiktajā termiņā izved ar jūras transportu uz trešo valsti).
Ārpussavienības precēm, kamēr tās atrodas brīvajā zonā, var piemērot kādu no muitas procedūrām – laist brīvā apgrozībā, ievest pārstrādei, piemērot pagaidu ievešanas vai galapatēriņa procedūru. Šajos gadījumos preces neuzskata par tādām, kam piemērota brīvās zonas procedūra.

Brīvās zonas uzņēmums, kura brīvajās zonās plānota ārpussavienības preču uzglabāšana, apstrāde, pārdošana vai pirkšana, pirms tiek saņemta atļauja licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par preču uzskaites veida apstiprinājumu.
Brīvās zonas atļaujas turētājs, procedūras izmantotājs un visas personas, kas veic darbības, kuras ietver preču uzglabāšanu, apstrādi vai pārstrādi, vai preču pirkšanu vai pārdošanu brīvajās zonās, veic uzskaiti muitas dienesta apstiprinātā veidā. Uzskaitē ietilpst informācija un dati, kas ļauj muitas dienestam uzraudzīt attiecīgo procedūru, jo īpaši attiecībā uz preču, kam šī procedūra ir piemērota, identifikāciju, muitas statusu un pārvietošanu.
Preču uzskaiti persona veic informatīvajā sistēmā, kas nodrošina ierakstu reģistra informācijas saglabāšanu par katru ierakstu un tā labojumu[1].
Brīvās zonas uzņēmums ir atbildīgs par precīzi noteiktas, savlaicīgas uzskaites veikšanu, lai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām būtu iespējams pārliecināties par preču atrašanās vietu, veiktajām darbībām un tās identificēt.

[1] SMK 214.pants un DA 178.pants, Ministru kabineta 2017.gada 22.augusta noteikumu Nr.500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” 77.-79.punkts

Brīvās zonas atļaujas turētājs reizi mēnesī, apstiprinājumā norādītajā termiņā, iesniedz pārskatu par iepriekšējā mēnesī brīvajā zonā ievestajām, izvestajām un uzskaitē esošajām ārpussavienības precēm, norādot muitas dokumenta numuru vai preču transporta pavadzīmes numuru, ar kuru preces ir ievestas brīvajā zonā un izvestas no tās, vai nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām tiešsaistes piekļuvi preču uzskaites sistēmai.
Pārskats jāiesniedz elektroniska dokumenta veidā, parakstīts ar e-parakstu, vai Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) atbilstoši Muitas likuma 13.pantā noteiktajam.

Preces, kurām piemērota muitas procedūra - uzglabāšana brīvajā zonā, var pakļaut parastiem apstrādes veidiem, kas paredzēti šo preču:

• saglabāšanai;
• izskata vai tirdznieciskās kvalitātes uzlabošanai;
• lai sagatavotu tās izplatīšanai vai atkalpārdošanai[1]

[1] SMK 220.pants, DA pielikums Nr.71-03

Ārpussavienības preces, kuras netiek apliktas ar akcīzes nodokli, atļauts pārvietot ar autotransportu starp brīvo zonu teritorijām Rīgas brīvostā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā vai starp Ventspils brīvostas daļām viena muita kontroles punkta ietvaros, elektroniski saskaņojot pārvietošanu ar muitas kontroles punktu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.500  “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” 80.-83.pantu.

Ja brīvās zonas procedūrā nodotās preces ir nepieciešams pārvietot ar ūdens transportlīdzekļiem uz tās pašas ostas akvatorijā esošu muitas noliktavu, šādu ārpussavienības preču pārvietošanu uz muitas noliktavu var veikt muitas procedūras – uzglabāšana muitas noliktavā ietvaros, t.i., veicot “vienkāršotu” preču pārvietošanu bez tranzīta procedūras piemērošanas, ja tiek ievēroti visi nosacījumi. Papildu informāciju skatīt sadaļā Ārpussavienības preču pārvietošana ostā un starp tām.

Izvedot Savienības preces, muitas iestādei uzrāda preču muitas statusu apliecinošu dokumentu.

Izvedot ārpussavienības preces no brīvās zonas, tām jāpiemēro kāda no muitas procedūrām.

Par ārpussavienības preču izvešanu no brīvās zonas, piemērojot tranzīta procedūru, lūdzu, lasiet sadaļā Tranzīts publicētajos “Skaidrojumos par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu” – tēma “Tranzīta procedūras piemērošana Rīgas brīvostas MKP – preču (konteinerkravu) izvešana no brīvās zonas” (25.punkts) un tēma “Tranzīta procedūras piemērošana Liepājas ostas MKP vai Ventspils ostas MKP – preču (konteinerkravu) izvešana no brīvās zonas” (26.punkts).

Precēm, kas sākotnēji bijušas novietotas brīvajā zonā, piemērojot kādu no importa muitas procedūrām, importa deklarāciju noformē Automatizētajā importa sistēmā (AIS).

Piemēram, noformējot importa deklarāciju precēm, kas sākotnēji  novietotas brīvajā zonā, AIS sadaļā “Pamatnostādnes”, laukā “Procedūra ar iepriekšējo procedūru” norāda muitas procedūras kodu “4078  - Iepriekš brīvajā zonā novietoto ārpussavienības preču laišana brīvā apgrozībā un nodošana patēriņam”. Pēc tam sadaļas “Preču krava” šķirklī “Dokumenti” norāda šādu informāciju:

• pie “Iepriekšējais dokuments” (datu elements 12 01 000 000) laukā “Veids” norāda dokumenta kodu “NMRN – Deklarācija/paziņojums MRN” un laukā “Dokumenta numurs” norāda brīvās zonas nosaukumu,
• pie “Pavaddokuments” (datu elements 12 03 000 000) laukā “Veids” norāda pavaddokumenta kodu “5004 - Ieraksta numurs un datums, ar kuru prece ņemta uzskaitē brīvajā zonā” un laukā “Dokumenta numurs” norāda ieraksta numuru.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.468[1] 7.panta nosacījumiem ārpussavienības preces, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas saskaņā ar Regulas Nr.608/2013[2] 17. panta 1.punktu vai 18.panta 1.punktu, Regulas Nr.608/2013 3.pantā minētās personas uzglabā muitas noliktavā, brīvajā zonā vai muitas apstiprinātā pagaidu uzglabāšanas vietā. Šādu preču uzglabāšana brīvajā zonā nerada tiesiskas sekas, kuras izriet no regulējuma attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, un administratīvā atbildība par šādu preču uzglabāšanu neiestājas.

Aizturētās vai apturētās preces brīvajā zonā tiek novietotas un ņemtas uzskaitē, pamatojoties uz līgumu starp Regulas Nr.608/2013 3.pantā minēto personu (intelektuālā īpašuma tiesību subjektu vai tā pārstāvi) un personu, kura uzglabā preces brīvajā zonā.

Uzskaitē norāda VID Muitas pārvaldes lēmuma par preču nodošanu glabāšanā intelektuālā īpašuma tiesību subjektam datumu un numuru.

Preces tiek izvestas no brīvās zonas ar mērķi tās iznīcināt, pamatojoties uz VID Muitas pārvaldes lēmumu par preču nodošanu iznīcināšanai vai lēmumu par preču konfiskāciju, un noņemtas no preču uzskaites ar preču iznīcināšanas aktu.

Savukārt, ja veikto kontroles pasākumu rezultātā tiek konstatēts, ka uz aizturēto preču pārvietošanu neattiecas aizliegumi vai ierobežojumi, preces tiek izvestas no brīvās zonas un noņemtas no preču uzskaites, pamatojoties uz noformēto muitas deklarāciju.

[1] Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumi Nr. 468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem”

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 12.jūnija Regula (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1383/2003