Tranzīts

 Publicēts: 19.03.2019. 12.17


Apakšsadaļu izvēlne

Normatīvais regulējums


Muitas procedūras – tranzīts (Savienības tranzīta procedūra, Kopīgā tranzīta procedūra, TIR procedūra) – piemērošanas noteikumi ir noteikti:

  • 1987.gada 20.maija Konvencijā par kopīgu tranzīta procedūru (turpmāk – Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru) – tikai attiecībā uz Kopīgā tranzīta procedūras piemērošanu;
  • 1975.gada 14.novembra Muitas Konvencijā par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti – tikai attiecībā uz TIR procedūras piemērošanu (turpmāk – TIR konvencija);
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulā (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – SMK);
  • Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētā Regulā (ES) Nr.2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk – DA);
  • Komisijas 2015.gada 24.novembra Īstenošanas regulā (ES) Nr.2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk - IA);
  • Komisijas 2015.gada 17.decembra Deleģētā Regulā (ES) Nr.2016/341, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz pārejas noteikumiem, kurus paredz attiecībā uz konkrētiem Savienības Muitas Kodeksa noteikumiem, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, un groza Deleģēto regulu (ES) Nr.2015/2446 (turpmāk - TDA);
  • Muitas likumā;
  • Ministru kabineta 2017.gada 25.jūlija noteikumos Nr.426 “Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.426 “Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas noteikumi”).

Sīkāka informācija par tranzīta procedūru piemērošanu ir atrodama Tranzīta rokasgrāmatā, kas nav juridiski saistošs dokuments, bet ir informatīva rakstura materiāls.

Informācija par izmaiņām Tranzīta procedūras un preču muitas statusa apliecināšanas normatīvajā regulējumā, 01.05.2016. stājoties spēkā jaunajai ES Muitas likumdošanai ir publicēta Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta (DG TAXUD) mājas lapā.

  • Kopīgā tranzīta procedūra
    • Kopīgā tranzīta procedūra tiek piemērota preču pārvadājumiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un EBTA valstīm (Islande, Norvēģija, Lihtenšteina un Šveice), Turciju, bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju un Serbiju saskaņā ar 1987.gada 20.maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru (turpmāk – Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru) nosacījumiem.

      Piemērojot precēm Kopīgā tranzīta procedūru, tiek uzskatīts, ka pārvietojot minētās preces Savienības muitas teritorijā uz tām ir attiecināmi noteikumi par Savienības tranzīta procedūras piemērošanu.[1]


      [1] Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru 1.panta 2.punkts, IA 293.panta 1.punkts

  • Savienības tranzīta procedūra 
    • Savienības ārējā tranzīta procedūra tiek piemērota ārpussavienības (ārvalstu) preču pārvadājumiem starp Savienības muitas iestādēm, neattiecinot uz precēm ievedmuitas nodokli, citus maksājumus un tirdzniecības politikas pasākumus.[1]

      Savienības iekšējā tranzīta procedūra tiek piemērota Savienības preču pārvadājumiem no viena punkta līdz otram Savienības muitas teritorijā, šķērsojot trešās valsts teritoriju un nemainoties preces muitas statusam.[2]

      Savienības tranzīta procedūras piemērošanas kārtību nosaka:

      SMK panti

      DA panti

      IA panti

      TDA panti

      89.

      226. - 227.

      233. - 234.

      184. - 185.

      188. - 200.

      272. - 273.

      291. - 321.

      72-04.pielikums

      24. - 53. 9.pielikuma C.1., C.2., D.1., D.2., F.1., F.2., G.1. un G.2. papildinājumi


      Tranzīta procedūras noformēšana un kontrole Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veikta elektroniski tiešsaistes režīmā Jaunajā datorizētā tranzīta sistēmā (New Computerized Transit System – NCTS). Latvijas muitas iestādēs tiek izmantota Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (turpmāk – EMDAS) Tranzīta kontroles sistēma (turpmāk – TKS). Komersanti tranzīta procedūras formēšanai izmanto EMDAS Tranzīta komersanta moduli, kam pieslēgšanās notiek, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanās sistēmas (turpmāk – EDS) izvēlni “Muitas datu apstrāde – EMDAS”, iepriekš ar VID noslēdzot atbilstošu līgumu. Tranzīta komersanta moduli izmanto tranzīta un TIR elektronisko deklarāciju, kā arī tranzīta un TIR elektronisko deklarāciju ar kopsavilkuma deklarācijas datiem iesniegšanai. Komersanti, kuriem piešķirts muitas atzītā nosūtītāja/saņēmēja statuss, Tranzīta komersanta moduli lieto atbilstoši savam statusam. Informācija par darbu ar Tranzīta komersanta moduli atrodama Tranzīta komersanta moduļa lietotāja rokasgrāmatā.

      Muitas iestādēs tiek pieņemtas tikai elektroniski iesniegtas tranzīta deklarācijas.[3]

      Rakstveidā (papīra formā) tranzīta deklarācijas (VAD) tiek pieņemtas atsevišķi noteiktos gadījumos:

      • ja nedarbojas EMDAS TKS vai Savienības tranzīta procedūras izmantotāja lietotājprogramma (Tranzīta komersanta modulis). Šajā gadījumā nepieciešama muitas iestādes atļauja iesniegt deklarācijas papīra veidā atbilstoši atkāpšanās procedūrai;
      • ja ceļotāji tieši nevar piekļūt datorizētajai tranzīta sistēmai.


      Problēmjautājumu risināšanai saistībā ar tranzīta procedūras noformēšanu EMDAS TKS sistēmā darbojas NCTS palīdzības dienests, tālrunis: 67121092, 67121093, 67121090, 67121089; e-pasts: nctshelpdesk [at] vid.gov.lv.

      (sk. arī sadaļu Tranzīta deklarācijas noformēšanas vispārīgie jautājumi)


      [1] SMK 226.pants

      [2] SMK 227.pants

      [3] SMK 6.panta 1.punkts, IA 273.panta 1.punkts

  • TIR procedūra
    • 1993.gada 16.martā Latvijas Republika pievienojās TIR konvencijai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 426 “Muitas procedūras - tranzīts - piemērošanas noteikumi” 3.1  punktu Latvijas Republikā garantijas asociācija ir biedrība “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto””.

      MK noteikumi Nr.426 “Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas noteikumi” nosaka kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno un anulē TIR karnetes turētāja atļauju.[1]

      Saskaņā ar TIR konvenciju TIR procedūru ir atļauts attiecināt tikai uz precēm, kuras pārvieto atbilstoši atestētos transportlīdzekļos vai konteineros. TIR konvencijā tiek noteikti transportlīdzekļu un konteineru konstrukcijas tehniskie nosacījumi, atestācijas procedūras vispārīgie noteikumi. MK noteikumi Nr. 426 “Muitas procedūras - tranzīts - piemērošanas noteikumi”[2] nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests un garantijas asociācija veic transportlīdzekļu un konteineru atestāciju kravas pārvadāšanai ar muitas plombām, atestācijas sertifikāta apstiprināšanu un atestācijas sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu.

      VID Muitas pārvaldes muitas kontroles punkti, kuros veic transportlīdzekļa atestācijas sertifikātu apstiprināšanu, reģistrēšanu un derīguma termiņa pagarināšanu

      Kods

      MKP nosaukums

      Adrese

      Telefons/fakss

      Darba laiks

      E-pasta adrese

      0207

      Šķirotavas MKP

      Krustpils iela 38b, Rīga, LV-1058

      Tel.: 67120667
      Fakss: 67122911

      1-5;
      08.00 - 20.00

      mkp.0207 [at] vid.gov.lv

      0210

      Rīgas brīvostas MKP

      Uriekstes iela 16, Rīga, LV-1005

      Tel.: 67122601, 67122603
      Fakss: 67122915

      1-7;
      visu diennakti

      mkp.0210 [at] vid.gov.lv

      0240

      Lidostas MKP

      Ziemeļu iela 16, Mārupes novads, LV-1053

      Tel.: 67120174
      Fakss: 67122914

      1-7;
      visu diennakti

      mkp.0240 [at] vid.gov.lv

      Klientu apkalpošana (Buļļu iela 74, Rīga, LV-1067)

      Tel.: 67122452
      Fakss: 67122914

      1-5;
      08.30 - 17.00

      0626

      Valmieras MKP

      Beātes iela 49, Valmiera, LV-4201

      Tel.: 67123410
      Fakss: 67122918

      1-5;
      08.30 - 17.00

      mkp.0626 [at] vid.gov.lv

      0512

      Jelgavas MKP

      Stacijas iela 1, Jelgava, LV-3001

      Tel.: 67124042
      Fakss: 67122912

      1-5;
      08.30 - 17.00

      mkp.0512 [at] vid.gov.lv

      0742

      Rēzeknes II MKP

      Atbrīvošanas aleja 160c, Rēzekne, LV-4604

      Tel.: 67123121, 67123122
      Fakss: 67122929

      1-7;
      visu diennakti

      mkp.0742 [at] vid.gov.lv

      0816

      Daugavpils preču stacijas MKP

      Piekrastes iela 22, Daugavpils, LV-5422

      Tel.: 67123061
      Fakss: 67122935

      1-7;
      visu diennakti

      mkp.0816 [at] vid.gov.lv

      0810

      Daugavpils MKP

      Višķu iela 21ž, Daugavpils, LV-5410

      Tel.: 67123051
      Fakss: 67122936

      1-5;
      08.30 - 17.00

      mkp.0810 [at] vid.gov.lv

      0311

      Ventspils ostas MKP

      Sarkanmuižas dambis 25a, Ventspils, LV-3601

      Tel.: 67122829, 67122828, 28640197

      Fakss: 67122944

      1-7;
      visu diennakti

      mkp.0311 [at] vid.gov.lv

      0411

      Liepājas ostas MKP

      Cukura iela 8/16, Liepāja, LV-3414

      Tel.: 67123990    

      1-7;
      visu diennakti

      mkp.0411 [at] vid.gov.lv

       

      Papildu informācija par TIR procedūras piemērošanu ir atrodama TIR rokasgrāmatā, kas ir pieejama angļu, krievu, franču valodā un Tranzīta rokasgrāmatā (angļu valodā).

      (sk. arī sadaļu Tranzīta deklarācijas noformēšanas vispārīgie jautājumi)

      ___________________________________________

      [1] MK noteikumi Nr.426 “Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas noteikumi” 6.-28.punkts

      [2] MK noteikumi Nr.426 “Muitas procedūras - tranzīts - piemērošanas noteikumi” 28.1 – 28.13 punkts (atbilstošais regulējums stājas spēkā 2018.gada 1.decembrī).

  • Preču uzrādīšana, piemērojot tranzīta procedūru
    • Personai, piesakot tranzīta procedūru, preces un transportlīdzeklis jāuzrāda nosūtītāja muitas iestādē.[1]

      Persona, kas saņēmusi atzītā nosūtītāja atļauju[2] (Savienības tranzīta procedūra) vai pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā atļauju,[3] ir tiesīga piemērot tranzīta procedūru, neuzrādot preces nosūtītāja muitas iestādei (transportlīdzeklis ar precēm atrodas atļaujā norādītajā vietā).


      [1] SMK 159.panta 3.punkts, 226. un 227.pants (Savienības tranzīta procedūra); TIR konvencijas 19.pants (TIR procedūra).

      [2] SMK 233.panta 4.punkta “a” apakšpunkts.

      [3] Muitas likuma 23.pants.

 

Tranzīta deklarācijas noformēšanas vispārīgie jautājumi 

Visas preces, kurām paredzēts piemērot kādu muitas procedūru, izņemot brīvās zonas procedūru, iekļauj konkrētajai procedūrai atbilstīgā muitas deklarācijā.[1]

[1] SMK 158.panta 1.punkts

  • Transportlīdzeklis un deklarācija
    • Savienības tranzīta deklarācijā iekļauj vienīgi tās preces, kam piemēro Savienības tranzīta procedūru un kas tiek pārvietotas vai ko jāpārvieto no vienas nosūtītājas muitas iestādes uz vienu galamērķa muitas iestādi ar vienu transportlīdzekli konteinerā vai iepakojumā.[1]

      Piemērojot Savienības vai Kopīgā tranzīta procedūru, ar nosacījumu, ka preces tiks pārvadātas kopā, par vienu transportlīdzekli uzskata: autotransporta līdzekli ar piekabi vai puspiekabi, konteinerus vai iepakojumus iekrautus šādā transportlīdzeklī, dzelzceļa vagonu grupu vai sastāvu.

      TIR procedūras gadījumā – katram autotransporta līdzeklim vai konteineram sagatavo atsevišķu TIR karneti. Tomēr atsevišķu TIR karneti var sagatavot arī sakabinātiem transportlīdzekļiem vai konteineriem, kas ir iekrauti vienā autotransporta līdzeklī (sakabinātos transportlīdzekļos). Minētajā gadījumā TIR karnetes manifestā (TIR karnetes 9.-11.aile) atsevišķi jāuzrāda preces, kas ir iekrautas katrā sakabinātā transportlīdzeklī (konteinerā).[2]


      [1] IA 296.pants. Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru I. papildinājuma 24.pants
      [2] TIR konvencijas 17.pants

  • Aizpildīšanas valoda
    • Tranzīta deklarāciju var aizpildīt angļu valodā, ja deklarētā tranzīta vai galamērķa muitas iestāde ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Kopīgā tranzīta valsts muitas iestāde.[1] Atbilstoši minētajam, Latvijas Republikas nosūtītāja muitas iestāde pieņem noformēšanai tranzīta deklarācijas, kas ir aizpildītas latviešu vai angļu valodā. Gadījumos, kad tranzīta deklarācija tiek aizpildīta angļu valodā, nosūtītāja muitas iestāde ir tiesīga pieprasīt Savienības tranzīta procedūras izmantotājam papildus norādīt Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (turpmāk – HS) preču kodu (6 zīmes) vai papildināt preču aprakstu angļu valodā (tranzīta deklarācijas 31.aile) ar tulkojumu latviešu valodā. Preču aprakstam (t.sk. preču apraksta tulkojumam latviešu valodā) jābūt pietiekami precīzam, lai preci varētu identificēt un klasificēt saskaņā ar Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru, kas noteikta ar Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulu (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu un ikgadējiem grozījumiem tās I pielikumā (turpmāk – ES Kombinētā nomenklatūra).

      TIR karnetes manifestu aizpilda nosūtītāja valsts valodā, ja vien muitas iestādes nedod atļauju to aizpildīt citā valodā. [2] Ņemot vērā TIR pārvadājumu starptautisko nozīmi, Latvijas Republikas muitas iestāde pieņem noformēšanai latviešu, angļu vai krievu valodā aizpildītu TIR karneti (krievu valodā izmantojot kirilicas alfabētu).

      TIR karnetes turētājam, piesakot TIR procedūru, jāiesniedz TIR karnetes datus nosūtītāja vai ievešanas muitas iestādē elektroniskā veidā. [3] Savukārt, ja TIR karnetē norādītie dati neatbilst TIR elektroniskās deklarācijas datiem, noteicošie ir TIR karnetē norādītie dati.[4] Tādējādi, lai izvairītos no datu neatbilstībām, kas var rasties tulkošanas rezultātā, ja TIR karnete tiek aizpildīta krievu valodā, informācija TIR karnetes elektroniskajā deklarācijā var tikt norādīta arī krievu valodā, bet izmantojot latīņu alfabētu.


      [1] Muitas likuma 13.panta ceturtā daļa

      [2] TIR konvencijas 1.pielikuma “TIR karnetes lietošanas noteikumu” 10.punkts, Muitas likuma 13.panta piektā daļa

      [3] SMK 6.panta 1.punkts, IA 273.panta 1.punkts

      [4] IA 273.panta 2.punkts

  • Deklarācijas aiļu aizpildīšana
    • Tranzīta deklarācijas un TIR karnetes elektroniskās deklarācijas struktūra un norādāmā informācija ir noteikta ar TDA 9.pielikuma C.1., C.2., D.1., D.2., F.1., F.2., G.1. un G.2. papildinājumu un Ministru kabineta 2016.gada 29.novembra noteikumu Nr.754 “Muitas deklarācijas papildu aiļu aizpildīšanas un dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtība” 7.punktu.

      Dati par nosūtītāju, saņēmēju, nosūtīšanas un galamērķa valsti (2., 8., 15. un 17.aile)

      Tranzīta deklarācijas un TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 2.aile – “Nosūtītājs / eksportētājs” un 8.aile – “Saņēmējs” ir obligāti aizpildāma. Ja tranzīta procedūras pieteikšanas brīdī ir pieejams personas (nosūtītājs vai saņēmējs) EORI numurs (Savienībā reģistrētai personai) vai personas reģistrācijas numurs, ko piešķīrusi Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru valsts (EBTA valsts (Islande, Norvēģija, Šveice, Lihtenšteina), Turcija, bijušā Dienvidslāvijas Republika Maķedonija un Serbija), papildus jāaizpilda 2. un 8.ailes sadaļa “Nr.”. Savienībā reģistrētai personai šajā sadaļā norāda EORI numuru, bet Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru valstī reģistrētai personai – reģistrācijas numuru. Ierakstot 2.un 8.ailes sadaļā “Nr.” EORI numuru, pārējos datus – personas nosaukumu un adresi – EORI sistēma aizpilda automātiski, un tos nav iespējams labot. 2.un 8.ailes sadaļā “Nr.” nav iespējams norādīt numuru, kas nav EORI numurs vai personas reģistrācijas numurs, ko piešķīrusi Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru valsts, līdz ar to jebkurš cits personas reģistrācijas numurs šajā ailē nevar tikt uzrādīts.

      Ja ir zināms personas reģistrācijas numurs (piemēram, reģistrācijas numurs norādīts CMR, invoice), kas nav EORI vai reģistrācijas numurs, ko piešķīrusi Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru valsts, šis numurs jānorāda tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 2.ailē vai 8.ailē, piemēram, aiz personas nosaukuma. Tranzīta deklarācijas un TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 2. un 8.ailē jānorāda pilns personas vārds un adrese.

      Gadījumos, kad tranzīta procedūra tiek piemērota saliktai kravai (vairāki preču nosūtītāji vai saņēmēji) un katrai precei (kravas daļai) ir noformēts atsevišķs pārvadājuma līgums – Starptautiskā preču – transporta pavadzīme (CMR), preču nosūtītājus un saņēmējus jānorāda katrā atbilstošajā preču pozīcijā. Savukārt, gadījumos, kad par saliktās kravas pārvadājumu ir noslēgts viens Starptautisks pārvadājuma līgums (CMR), precēm ir viens nosūtītājs un saņēmējs – CMR pavadzīmē kā preču nosūtītājs un saņēmējs norādītā persona.

      Tranzīta deklarācijas un TIR karnetes elektroniskās deklarācijas:

      • 15.ailē – “Nosūtīšanas / eksporta valsts kods” – ja tranzīta procedūru piemēro Latvijas Republikas teritorijā (piemēram, muitas noliktavā vai šķērsojot sauszemes robežu), jānorāda “LV”;
      • 17.ailē – “Galamērķa valsts kods”– ja pārvadājums tiks pabeigts Savienības muitas teritorijā, nešķērsojot trešās valsts teritoriju (piemēram, brīvās zonas uzņēmumā), jānorāda atbilstošās Eiropas Savienības dalībvalsts kods, savukārt, ja starptautiskais pārvadājums tiks pabeigts trešās valsts teritorijā (tranzīta deklarāciju jānoslēdz, šķērsojot Savienības muitas teritorijas robežu) - jānorāda attiecīgās trešās valsts kods. 

      Transportlīdzekļa norādīšana deklarācijā (18.aile)


      Tranzīta deklarācijas un TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 18.aile ir obligāti aizpildāma aile un tajā ir jānorāda autotransporta līdzekļu valsts reģistrācijas numuri.[1]  

      Savukārt, tranzītpārvadājumos ar konteineriem, kas pārvadājami ar autotransporta līdzekļiem, muitas iestāde var atļaut Savienības tranzīta procedūras izmantotājam nenorādīt 18.ailē autotransporta līdzekļa valsts reģistrācijas numuru (ar nosacījumu, ka loģistikas situācija izvešanas vietā var traucēt transportlīdzekļa identifikācijas noteikšanu tranzīta deklarācijas iesniegšanas laikā) tikai tajā gadījumā, ja nosūtītāja muitas iestāde var nodrošināt, ka autotransporta līdzekļa valsts reģistrācijas numurs pēc tam tiks norādīts tranzīta deklarācijā. [2]

      Līdz ar to Savienības tranzīta procedūras izmantotājs, saņemot nosūtītāja muitas iestādes atļauju, ir tiesīgs pieteikt tranzīta procedūru konteineros pārvadājamām precēm, tranzīta deklarācijas 18.ailē neuzrādot autotransporta līdzekļa veidu un valsts reģistrācijas numuru, tomēr nosūtītāja muitas iestāde piešķir šādu atļauju tikai tajos gadījumos, kad var nodrošināt, ka autotransporta līdzekļa valsts reģistrācijas numurs pēc tam tiks norādīts tranzīta deklarācijā vai TIR karnetes elektroniskajā deklarācijā (kā arī TIR karnetē), t.i. pirms preču izlaišanas tranzīta procedūrai Savienības tranzīta procedūras izmantotājam ir jāuzrāda nosūtītāja muitas iestādei autotransporta līdzeklis ar konteinerā iekrautajām precēm, savukārt, nosūtītāja muitas iestādei tranzīta deklarācijā (Tranzīta kontroles sistēmā) jānorāda uzrādītā autotransporta līdzekļa veids un valsts reģistrācijas numurs.

      Par vienu transporta līdzekli, ar nosacījumu, ka pārvadātās preces ir nosūtītas kopā, dzelzceļa pārvadājumu gadījumā uzskata savienotu vagonu vai vagonešu sastāvu. [3]

      Ja tranzīta procedūru piesaka un vienu tranzīta deklarāciju noformē vairāk nekā trijos vagonos ievietotai viena nosaukuma precei, tranzīta deklarācijas 18.ailē vagonu numurus nenorāda, bet rīkojas saskaņā ar a. vai b.punktā noteikto.

      a. Tranzīta deklarācijai skenētā veidā pievieno ar Savienības tranzīta procedūras izmantotāja (pilnvarotā pārstāvja) parakstu un zīmogu apstiprinātu atbilstošo vagonu sarakstu. Vagonu sarakstu skenētā veidā pievieno tranzīta deklarācijas 44.2.ailē “Pievienotie dokumenti”, izmantojot dokumenta kodu – “ZZZ – cits” un norādot vagonu saraksta numuru.

      Vagonu sarakstā jāuzrāda šādu informāciju:

      • vagonu saraksta numurs un datums;
      • vagonu numuri;
      • attiecīgajā vagonā ievietotās preces bruto svars.


      Minētajā situācijā, tranzīta deklarācijas 18.ailē norāda “sk. vagonu sarakstu”.

      Ja prece nav iepakota vai saskaitāma (gabalos) un iepakojuma veids ir viens no sekojošiem: VR, VO, VY, VG, VQ, VL (Nefasēti produkti) vai NE (Neiepakots vai nefasēts) informāciju par vagoniem atļauts reģistrēt šādi, norādot tranzīta deklarācijas:

      • 18.ailē – “sk. 31.3.2.aili” vai norādot vilciena indeksu (ja vilciena indekss ir zināms);
      • 31.3.1.ailē “Iepakojuma veids” – vienu no minētajiem iepakojuma veidiem;
      • 31.3.2.ailē “Marķējums / numerācija” – vagonu numurus;
      • 44.2.ailē “Pievienotie dokumenti” – izmantojot dokumenta kodu – “722”, visu attiecīgo SMGS pavadzīmju numurus.

      [1] TDA 9.pielikuma C.1.papildinājuma I.sadaļa

      [2] TDA 9.pielikuma C.1.papildinājuma II.sadaļas A.punkta “18.aile” apakšpunkts, IA 273.pants

      [3] IA 296.panta 2.punkts


      Preču apraksts (31.aile)


      Savienības tranzīta un TIR karnetes elektroniskajā deklarācijā preču apraksts jānorāda pietiekami precīzi, lai preci varētu identificēt un klasificēt saskaņā ar ES Kombinēto nomenklatūru - preču apraksts ir parastais tirdzniecības preču apraksts. [1]

      Ja TIR karnetes turētājam vai Savienības tranzīta procedūras izmantotājam objektīvu iemeslu dēļ nav pietiekamas informācijas par precēm, lai norādītu precīzu preču aprakstu, kas ļautu viennozīmīgi un korekti klasificēt preces saskaņā ar ES Kombinēto nomenklatūru, TIR karnetes turētājs vai Savienības tranzīta procedūras izmantotājs papildus preču aprakstam ir tiesīgs norādīt Savienības tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 33.ailē HS preču kodu (6 zīmes). Savienības tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas vienā preču pozīcijā norāda preces, kas klasificējamas ar vienu atbilstošo HS preču kodu (6 zīmes).

      Savukārt, gadījumos, kad TIR karnetes turētājs TIR karnetes elektroniskajā deklarācijā vai Savienības tranzīta procedūras izmantotājs – Savienības tranzīta deklarācijā ir norādījis precīzu preču aprakstu, kas ļauj identificēt un klasificēt preces saskaņā ar ES Kombinēto nomenklatūru, HS preču koda norādīšana TIR karnetes elektroniskajā deklarācijā vai Savienības tranzīta deklarācijā nav obligāta.

      Gadījumos, kad preču deklarētājam objektīvu iemeslu dēļ nav pieejams detalizēts preču apraksts vai nav iespējams norādīt HS preču kodu (6 zīmes), preču aprakstam jābūt pietiekamam, lai varētu noteikt attiecīgo preču veida grupu (piemēram, “apģērbi”, “apavi” vai “auto detaļas”), bet šādos gadījumos, lai nodrošinātu muitas nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa parāda (turpmāk - iespējamais muitas parāds) nomaksāšanu SMK 233.panta pirmajā punktā minēto nosacījumu neizpildes gadījumā, Savienības tranzīta procedūras izmantotāja pienākums ir iesniegt galvojumu iespējamā muitas parāda apmērā, kas aprēķināts, izmantojot attiecīgajā ES Kombinētās nomenklatūras preču grupā esošo preču tarifa klasifikāciju ar visaugstāko ievedmuitas nodokļa pamatlikmi (piemēram, “apģērbi” (61., 62. vai 63.grupa) – visaugstākā likme – 12% , “apavi” (64.grupa) – visaugstākā likme – 17%, “auto detaļas” (87.grupa) – visaugstākā likme – 4,5%). Minētajā situācijā Savienības tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas vienā preču pozīcijā norāda tās preces, kas klasificējamas ES Kombinētās nomenklatūras vienā preču grupā (2 zīmes).

      Savukārt, pēc vispārīga preces apraksta, piemēram, “plaša patēriņa preces” vai “rūpniecības preces”, vai “instrumenti”, preces nevar identificēt un korekti klasificēt saskaņā ar ES Kombinēto nomenklatūru. Līdz ar to TIR karnetes elektroniskās deklarācijas vai Savienības tranzīta deklarācijas ar šādu preces aprakstu tiks atgrieztas deklarētājam precizēšanai.

      Pasta likumā noteiktie pasta komersanti, piemērojot tranzīta procedūru liela daudzuma sīkpaku (kur katras sīkpakas svars ir līdz diviem kilogramiem) preču pārvadājumiem, tranzīta deklarācijā var norādīt vispārējo preču aprakstu (norādot visas preces vienā preču pozīcijā), nenorādot detalizētu informāciju par katru preci, ja tiek izpildīti visi minētie nosacījumi:

      • persona ir reģistrēta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulators) Reģistrēto pasta komersantu sarakstā;
      • persona ir saņēmusi un, piemērojot minētajām precēm tranzīta procedūru, izmanto Atzītā nosūtītāja atļauju, vai ir Atzītā uzņēmēja (AEO) sertifikāta turētājs un tranzīta procedūru noformē muitas iestādē;
      • tranzīta deklarācijas 31.ailē (“Iepakojumi un preču apraksts”) norādītais preču vispārējais apraksts ļauj pietiekami precīzi identificēt preču veidu, un ir saskaņā ar preču transporta dokumentiem, ja tie satur preču vispārējo tirdzniecības aprakstu. Preču vispārējam aprakstam jāpievieno vārdi “Sīkpaku saliktā krava”;
      • tranzīta deklarācijas 44.2.ailei “Pievienotie dokumenti”, izmantojot atbilstošo dokumenta kodu (ja klasifikatorā nav norādīts dokumentam atbilstošais kods, izmanto kodu- “ZZZ - cits”) un norādot dokumenta numuru, elektroniskā veidā pievienots preču pavaddokuments, kas satur detalizētu informāciju par visām precēm (preču apraksts, kas atbilst noteiktajam, preču svars un daudzums).

       

      Ja tranzīta deklarāciju noformē, piemērojot minēto vienkāršojumu, tranzīta deklarācijas ailē “Preču skaits” uzrādāms preču kopējais skaits “1”.


      [1] TDA 9.pielikuma C.1.papildinājuma II.sadaļas A.punkta “31.aile” apakšpunkts


      Preču neto svars (38.aile)


      Savienības tranzīta vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 38.aili “Neto svars” jāaizpilda tikai tad, ja to nosaka Savienības tiesību akti.[1]

      Sakarā ar to, ka spēkā esošie Savienības tiesību akti pašlaik nenosaka gadījumus, kad Savienības tranzīta deklarācijas 38.aile ir obligāti aizpildāma, piemērojot tranzīta procedūru minēto aili ir atļauts neaizpildīt.

      Gadījumos, ja Savienības tranzīta procedūras izmantotājs vai TIR karnetes turētājs ir aizpildījis Savienības tranzīta vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 38.aili, ailē norādītajai informācijai jāatbilst faktiskajai informācijai par preču neto svaru.


      [1] TDA 9.pielikuma C.1.papildinājuma I.sadaļa


      Iepriekšējais muitas dokuments (40.aile)


      Savienības tranzīta vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 40.ailē jāuzrāda iepriekšējā muitas dokumenta kods un numurs:

      • eksporta, reeksporta, tranzīta, ievešanas kopsavilkuma vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijas numurs;
      • muitas procedūras – uzglabāšana brīvajā zonā – piemērošanas gadījumā – apzīmējums  “BZ” un brīvās zonas uzņēmuma pilns nosaukums (piemēram, “BZ – SIA Abcd”).

       

      Gadījumā, kad vienā preču pozīcijā tiek norādītas preces ar dažādiem / vairākiem iepriekšējiem muitas dokumentiem (piemēram, vairākas reeksporta deklarācijas), pie attiecīgās preču pozīcijas jāuzrāda visu iepriekšējo muitas dokumentu numuri.

      Ja Savienības tranzīta vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 40.ailē nav iespējams norādīt visus iepriekšējos muitas dokumentus, tad:

      • Savienības tranzīta vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 40.ailē – izvēlas no klasifikatora atbilstošo dokumenta kodu (piemēram, reeksporta deklarācijas gadījumā – “EX”, “EU”; eksporta deklarācijas gadījumā – “EX”, “EU”, “CO”; “BZ” gadījumā – “ZZZ” un pagaidu uzglabāšanas gadījumā – “337”). Gadījumā, ja ir dažādi dokumenti (piemēram, “EX” un “337” norāda – “ZZZ”), norāda atsauci uz Savienības tranzīta vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 44.aili (piemēram, “sk. 44.aili”);
      • Savienības tranzīta vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 44.ailē norāda visu iepriekšējo muitas dokumentu numurus. 44.2.1.ailē “Pievienotā dokumenta tips” izvēlas no klasifikatora dokumenta kodu: reeksporta un eksporta deklarācijas gadījumā – “830”, “BZ” gadījumā – “ZZZ”, pagaidu uzglabāšanas deklarācijas gadījumā – “ZZZ”.

       


      Pievienojamie dokumenti (44.aile)


      Savienības tranzīta deklarācijā vai TIR karnetē norādītām precēm jāatbilst iepriekšējā muitas dokumentā (piemēram, eksporta deklarācijā vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā) deklarētajām precēm. Deklarētājam jānodrošina, ka muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī, pavaddokumenti, kas vajadzīgi, lai varētu piemērot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, ir pieejami muitas dienestiem.[1]

      Piemērojot tranzīta procedūru nepieciešams iesniegt pārvadājuma un komerciālos dokumentus, kuros norādīta informācija par precēm un pārvadājumu, kā arī pamatojoties uz kuriem persona ir tiesīga rīkoties ar precēm (piemēram, saskaņā ar noslēgto preču pārvadājumu līgumu, noformējot starptautisko preču–transporta pavadzīmi (CMR)) un piemērot precēm tranzīta procedūru.

      Tranzīta procedūras piemērošanas gadījumā, pie tādiem dokumentiem var tikt pieskaitāmi:

      • pilnvarojums pilnvarniekam pārstāvēt muitas iestādēs (t.sk. pieteikt muitas procedūras) pilnvarotāju (piemēram, pilnvarojums transporta uzņēmuma darbiniekam pārstāvēt darba devēju);
      • pārvadājuma dokuments (piemēram, starptautiskā preču–transporta pavadzīme (CMR));
      • dokuments vai dokumenti, pēc kā var identificēt preces, aprēķināt iespējamo muitas parādu vai pārbaudīt iespējamā muitas parāda aprēķinu (piemēram, rēķins, invoice);
      • iepriekšējais (muitas noteikumos atzītā) preču izmantošanas veida piemērošanu apliecinošs dokuments (eksporta deklarācija, tranzīta deklarācija u.c.);
      • aprēķins par muitas nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa parādu, kas varētu rasties (turpmāk – iespējamā muitas parāda aprēķins), izņemot gadījumos, kad iespējamā muitas parāda aprēķins nav jāiesniedz;
      • atbilstošajos gadījumos - citi tranzīta procedūras piemērošanai nepieciešamie dokumenti (atļaujas, licences).


      Savienības tranzīta procedūras izmantotājam, piesakot Savienības vai Kopīgo tranzīta procedūru, jāiesniedz nosūtītāja muitas iestādei iespējamā muitas parāda aprēķins.[2]

      Nosūtītāja muitas iestādes amatpersona pārbauda iespējamā muitas parāda aprēķinu, lai pārliecinātos, ka aprēķinātā summa atbilst iespējamajam muitas parādam un iespējamais muitas parāds ir nodrošināts, iesniedzot galvojumu (vispārējais galvojums, vienreizējais galvojums, vienreizējā galvojuma kvīts, skaidras naudas iemaksa).

      TIR karnetes turētājam, piesakot TIR procedūru, jāiesniedz nosūtītāja muitas iestādei iespējamā muitas parāda aprēķins.3 Atbilstoši minētājam, ja TIR procedūra tiek pieteikta ārpussavienības precēm (iepriekšējā muitas procedūra vai režīms: reeksports, tranzīts, uzglabāšana brīvajā zonā), TIR karnetes turētājam ir jāiesniedz nosūtītāja muitas iestādei iespējamā muitas parāda aprēķins. Nosūtītāja muitas iestāde var atbrīvot TIR karnetes turētāju no pienākuma iesniegt iespējamā muitas parāda aprēķinu, ja, pamatojoties uz TIR karnetei pievienotajiem dokumentiem un kravas saturu, ir viegli konstatējams, ka preču iespējamais muitas parāds nepārsniedz IA 163.pantā noteikto TIR karnetes maksimālo garantijas summu (100 000 EUR).

      TIR karnetes turētājam nav jāiesniedz nosūtītāja muitas iestādei iespējamā muitas parāda aprēķins (pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis), kas var rasties sakarā ar precēm, ja TIR procedūru piesaka eksporta procedūrā izlaistām precēm.

      Ja TIR karnetes turētājam objektīvu iemeslu dēļ nav pietiekamas informācijas par precēm, lai precīzi aprēķinātu iespējamo muitas parādu, tad iespējamā muitas parāda aprēķinam jāizmanto to preču tarifu klasifikācija saskaņā ar ES Kombinēto nomenklatūru, kam noteikta visaugstākā ievedmuitas nodokļa pamatlikme.

      TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 44.ailē jāuzrāda Transportlīdzekļa atestācijas sertifikāta (kravas pārvadāšanai ar muitas plombām) numurs (izvēlas no klasifikatora dokumenta kodu – “ZZZ”), izņemot TIR konvencijā noteiktos gadījumos, kad transportlīdzekļa atestācijas sertifikāts nav nepieciešams (piemēram, smagsvara/lielgabarīta vai dzīvu dzīvnieku kravu pārvadājumi).


      [1] SMK 163.panta 1.punkts

      [2] MK noteikumu Nr.426 “Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas noteikumi” 4.punkts

      [3] MK noteikumu Nr.426 “Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas noteikumi” 29.punkts

  • Dokumentu pievienošana Savienības tranzīta deklarācijai un TIR karnetes elektroniskajai deklarācijai elektroniskā veidā
    • Visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, t.sk. attiecībā uz muitas deklarācijām, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes [1].

      Atbilstoši minētajam, personai, piemērojot tranzīta procedūru, Savienības tranzīta deklarācijai vai TIR karnetes elektroniskajai deklarācijai jāpievieno 44.2.ailē “Pievienotie dokumenti” norādītie pavaddokumenti (tranzīta procedūras piemērošanai nepieciešamie dokumenti - sk. apakšsadaļu “Pievienojamie dokumenti (44.aile)”) elektroniskā veidā.

      Ņemot vērā dzelzceļa pārvadājumu specifiku, gadījumos, kad Savienības tranzīta procedūras izmantotājs ir VAS “Latvijas dzelzceļš” 44.2.ailē “Pievienotie dokumenti” norādītos pavaddokumentus atļauts nepievienot elektroniskā veidā.

      Tranzīta deklarācijai un TIR karnetes elektroniskajai deklarācijai iespējams pievienot elektroniskos dokumentus šādos failu formātos: .pdf, doc, .docx, .xls, .xlsx, .png, .jpeg, .jpg, .gif, .tiff, .tif, .zip, .rar, .7z, .ods, .odt, .txt, .edoc, .msg.

      Tranzīta deklarācijai un TIR karnetes elektroniskajai deklarācijai viena pievienotā faila lielums nevar pārsniegt 2,86 MB, kā arī vienai preču pozīcijai var pievienot līdz 99 failiem.

      Muitas dokumentus[2], kas noformēti EMDAS un elektroniski ir pieejami attiecīgās muitas iestādes amatpersonai, jāuzrāda, bet elektroniskā veidā deklarācijai nav jāpievieno. Lūdzam ņemt vērā, ka muitas iestādes amatpersonai elektroniski pieejami tikai muitas dokumenti, kas noformēti konkrētajā muitas iestādē vai adresēti konkrētajai muitas iestādei, kas ir deklarētā un/vai faktiskā izvešanas, galamērķa vai cita iesaistītā muitas iestāde.

      Pieņemtai tranzīta deklarācijai vai TIR karnetes elektroniskajai deklarācijai elektroniskos dokumentus iespējams pievienot, deklarācijai atrodoties labošanas režīmā.

      Tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 40.ailē “Kopsavilkuma deklarācija/Iepriekšējais dokuments” norāda tikai dokumenta numuru, nepievienojot dokumentu elektroniskā veidā. Pēc muitas amatpersonas pieprasījuma iepriekšējos dokumentus pievieno 44.2.ailē.

      Persona, kura iesniedz vai uzrāda dokumentus muitas iestādei, glabā šādus dokumentus vismaz trīs gadus[3]. Minētais nosacījums jāizpilda arī tad, ja dokumenti muitas iestādei iesūtīti elektroniskā veidā.


      [1] SMK 6.panta 1.punkts.

      [2] muitas, pagaidu uzglabāšanas, reeksporta, ieviešanas kopsavilkuma vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas.

      [3] SMK 51.panta 1.punkta pirmā daļa

  • Atzītā nosūtītāja, atzītā saņēmēja un pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā pienākums norādīt preču atrašanās vietu
    • Atzītajam nosūtītājam tranzīta deklarācijas 30.ailē un pilnvarotajam nosūtītājam TIR procedūrā - TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 30.ailē jānorāda Atļaujā norādītais telpas vai teritorijas identifikators (turpmāk – identifikators), kas norādīs preču faktisko atrašanās vietu, piemērojot tranzīta procedūru (identifikators jāuzrāda EMDAS TKS sadaļas “Apkopojošā informācija”, laukā “Preču atrašanās vietas kods”).

      Savukārt atzītajam saņēmējam (t.sk. TIR procedūrā), reģistrējot ierašanās paziņojumu, identifikators jāuzrāda laukā “Autorizētā preču ierašanās vieta”.

      Gadījumos, kad tranzīta procedūra (t.sk. TIR procedūra) tiek piemērota vai noslēgta ārpus faktiskās nosūtītāja vai galamērķa muitas iestādes darba laika, atļaujas turētājam jāuzrāda uzraudzības muitas iestādes kods (saskaņā ar atļauju noteiktā uzraudzības muitas iestāde, ārpus faktiskās nosūtītāja vai galamērķa muitas iestādes darba laika) un identifikators, kas atbilst faktiskajai preču atrašanās vietai. Piemēram, ja krava atrodas Jelgavā, kam ārpus muitas iestādes darba laika noteikta uzraudzības muitas iestāde Rīgas brīvostas MKP LV000210, jāuzrāda nosūtītāja vai galamērķa muitas iestāde LV000210 un identifikators, kas atbilst Jelgavas MKP.


  • Tranzīta procedūras piemērošana precēm, kas ir izlaistas muitas procedūrā – eksports vai reeksportā
    • Ārējā tranzīta procedūra


      Precēm, kas izlaistas muitas procedūrā – eksports (tai skaitā, pagaidu izvešana) vai izvešana pārstrādei, nav atļauts secīgi, pārvadājuma turpināšanai ES muitas teritorijā, piemērot Savienības ārējā tranzīta procedūru, izņemot gadījumos, kad atsevišķās preču kategorijas[1] izved uz Kopīgā tranzīta valsti[2] vai saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru pārvieto pa Kopīgā tranzīta valsts teritoriju.

      Precēm, kas izlaistas muitas procedūrā – eksports (tai skaitā, pagaidu izvešana) vai izvešana pārstrādei (izņemot akcīzes preces, kuras ir izslēgtas no TIR garantijas sistēmas), pirms izvešanas no Savienības muitas teritorijas ir atļauts piemērot TIR procedūru.

      Precēm, kas izlaistas reeksportā, pārvietošanai Savienības muitas teritorijā uz izvešanas vietu (muitas iestādi uz ārējās robežas) secīgi, jāpiemēro Savienības ārējā tranzīta procedūra vai TIR procedūra (ja vien atļaujā, kas izsniegta īpašas procedūras piemērošanai, nav noteikts citādi).

      Noslēdzot reeksportu un secīgi piemērojot precēm Savienības ārējā tranzīta procedūru, preces jānogādā galamērķa muitas iestādē uz ārējās robežas. Savienības ārējā tranzīta deklarācijas 53.ailē “Galamērķa muitas iestāde” jānorāda muitas iestāde uz ārējās robežas, caur kuru preces tiks izvestas no Savienības muitas teritorijas.


      Savienības iekšējā tranzītā procedūra


      Savienības iekšējā tranzīta procedūru var piemērot preču pārvietošanai uz īpašo nodokļu režīma teritoriju[3] (piemēram, Ālandu salas vai Kanāriju salas) - eksporta procedūru (deklarācijas kods “CO”) pabeidz iekšzemes muitas iestādē, piemērojot Savienības iekšējā tranzītā procedūru (deklarācijas kods “T2F”) preču ieviešanai īpašā nodokļu režīma teritorijā.[4]

      Eksporta procedūrā izlaistajām precēm var piemērot Savienības iekšējā tranzīta procedūru (T2), ja[5]:

      • tranzīta operācijas galamērķa muitas iestāde atrodas Kopīgā tranzīta valstī[2] (preces izved uz Kopīgā tranzīta valsti vai pārvieto pa Kopīgā tranzīta valsts teritoriju, izņemot gadījumos, kad jāpiemēro Savienības ārējā tranzīta procedūra (DA 189.pants[1]));[6]
      • tranzīta operācijas galamērķa muitas iestāde atrodas pie Savienības muitas teritorijas robežas, un preces izved no minētās muitas teritorijas pēc tam, kad tās ir šķērsojušas valsti vai teritoriju ārpus Savienības muitas teritorijas (t.i. preču pārvietošanas laikā, preces uz laiku izved no Eiropas Savienības muitas teritorijas, ieved atpakaļ un izved uz trešo valsti).


      Informācija par eksportam izlaisto preču izvešanu, piemērojot tranzīta procedūru, atrodama arī sadaļā “Eksports”.


      [1] DA 189.pants - a) Savienības preces, kam ir nokārtotas eksporta muitas formalitātes, lai saņemtu kopējā lauksaimniecības politikā paredzētu kompensāciju par eksportu uz trešajām valstīm; b) Savienības preces no intervences krājumiem, uz ko attiecina kontroles pasākumus attiecībā uz to lietošanu vai galamērķi, un kam ir nokārtotas eksporta uz trešajām valstīm muitas formalitātes, kas paredzētas kopējā lauksaimniecības politikā; c) Savienības preces, par ko ir tiesības saņemt ievedmuitas nodokļa atmaksu vai atbrīvojumu no tā un kam ārējais tranzīts ir piemērots saskaņā ar SMK 118. panta 4. punktu

      [2] Trešā valsts, kas ir Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru dalībvalsts (DA 1.panta “10” punkts) - EBTA valsts (Islande, Norvēģija, Lihtenšteina, Šveice), Turcija, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija un Serbija

      [3] Savienības muitas teritorijas daļas, kurās nepiemēro ES tiesību aktus PVN un akcīzes preču nodokļa piemērošanas jomā (definīcija - DA 1.panta 35.apakšpunkts)

      [4] DA 188.panta 2.punkts

      [5] IA 293.panta 2.punkts un 329.panta 6.punkts

      [6] Piemēram, preču eksports uz Norvēģiju: eksporta deklarāciju (“EU” tips) noslēdz MKP “Šķirotava”, piemērojot Savienības iekšējā tranzīta procedūru (T2). Saskaņā ar tranzīta procedūru (T2) preces pārvieto ES muitas teritorijā un ieved Norvēģijā. Tranzīta deklarācija tiek noslēgta Oslo, piemērojot atbilstošo muitas procedūru

  • Tranzīta procedūras piemērošana Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolei pakļautām precēm
    • Pirms preču pieteikšanas (EMDAS Tranzīta kontroles sistēmā) tranzīta procedūrai, personai (procedūras izmantotājs, TIR karnetes turētājs, pārvadātājs) ir jāpārliecinās Integrētajā tarifu vadības sistēmā (ITVS), vai uz precēm nav attiecināmi ierobežojošie vai aizliedzošie pasākumi, tostarp, ka preces nav pakļautas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontrolei[1].

      Ja atbilstoši ITVS datiem preces ir pakļautas PVD kontrolei, tranzīta procedūru ir atļauts piemērot:

      1. ja tiek uzrādīts atbilstošs Kopējais veterinārais ievešanas dokuments (KVID), Kopējais ievešanas dokuments (KID) vai Vienotais sanitārais ievešanas dokuments (VSID-AP) ar lēmumu atļaut preču ievešanu brīvam apgrozījumam (pozitīvs PVD lēmums);

      2. ja tiek uzrādīts atbilstošs KVID, KID, VSID-AP dokuments ar PVD lēmumu, kas paredz ievešanas nosacījumus (ierobežojošs PVD lēmums);

      3. ja robežšķērsošanas vietā tiek uzrādīts atbilstošs Transportlīdzekļa kontroles talons ar PVD atzīmi/spiedogu, ka PVD kontrole nav nepieciešama (nevienā no posmiem nav piemērojama);

      4. ja piemērotais pavaddokumenta atceļošais kods ir korekti izmantots un PVD kontrole nav nepieciešama;

      5. barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, ievešanas gadījumā – bez preču pakļaušanas PVD pārtikas nekaitīguma kontrolei[2], ja tranzīta procedūru piesaka vienā muitas iestādē uz ES ārējās robežas un tranzīta deklarācijā norādītā galamērķa muitas iestāde ir cita muitas iestādē uz ES ārējās robežas (KID dokuments nav nepieciešams);

      6. augu un augu produktu ievešanas gadījumā – bez preču pakļaušanas PVD fitosanitārajai kontrolei[3], ja tranzīta procedūru piesaka vienā muitas iestādē uz ES ārējās robežas un tranzīta deklarācijā norādītā galamērķa muitas iestāde ir cita muitas iestādē uz ES ārējās robežas (VSID-AP dokuments nav nepieciešams).

       

      KVID, KID un VSID-AP apliecina PVD kontroles rezultātus un tālāk veicamās darbības vai to ierobežojumus. Piemērojot tranzīta procedūru PVD kontrolei pakļautajām precēm (1. un 2. punktā minētājā gadījumā), personai (procedūras izmantotājs, TIR karnetes turētājs pārvadātājs) jārīkojas saskaņā ar KVID, KID vai VSID-AP norādīto lēmumu.[4] Tranzīta procedūru ir atļauts piemērot PVD kontrolei pakļautajām precēm, ja KVID, KID vai VSID-AP norādīts šāds ierobežojošais PVD lēmums:

      a) KVID – 31.ailē - “ATĻAUTS tranzīta procedūrai” vai 34.ailē – “ATĻAUTS īpašai procedūrai noliktavā (Direktīvas 97/78 12.panta 4.punkts un 13. pants)”;

      b) KID –  II.6. vai II.16.ailē – “NAV ATĻAUTS”:

      - “Pārsūtīšana (noraidīšana)” vai

      - “Iznīcināšana”, vai

      - “Pārveidošana”, vai

      - “Izmantošana citam nolūkam”;

      c) VSID-AP – II.15.ailē – “NAV PIEŅEMAMS” :

      -. “Iznīcināšana” vai

      - “Pienācīgas apstrādes”, vai

      - “Pārsūtīšana”, vai

      - “Iebraukšanas atteikums”, vai

      - “Rūpnieciskā apstrāde”, vai

      - “Noteikta karantīna”, vai

      - “Citi”.

      Nosūtītāja muitas iestādei pārvadātājs (Savienības tranzīta procedūras izmantotājs vai TIR karnetes turētājs) PVD kontrolei pakļautās preces uzrāda ar klāt pievienotiem KVID, KID vai VSID-AP dokumentu oriģināliem, un/vai citiem normatīvajos aktos paredzētiem dokumentu oriģināliem.

       

      Ja PVD lēmums ir ierobežojošs, tranzīta deklarācijā kā galamērķa muitas iestāde (deklarācijas 53.ailē un TIR karnetes 22.ailē) ir norādāma KVID (31.aile vai 34.aile)[5], KID (II.7.ailē vai II.18.ailē “Kontrolējamo galamērķu precizējums (II.6/II.16.)”) vai VSID-AP (II.11.ailē) norādītā preču izvešanas robežšķērsošanas vietas muitas iestāde (atļauts tranzīts uz trešo valsti), muitas noliktava vai preču nogādes vietas uzraudzības muitas iestāde. Preces izlaižot tranzīta procedūrā, nosūtītāja muitas iestāde EMDAS TKS tranzīta deklarācijā vai TIR karnetes elektroniskajā deklarācijā noteiks obligāto pārvadājuma maršrutu.

       

      Piemērojot tranzīta procedūru, precēm izsniegtā KVID, KID un VSID-AP numurs ir jānorāda tranzīta deklarācijas un TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 44.2. ailē “Pievienotie dokumenti”:

      a) deklarācijas 44.2.1.ailē “Pievienotā dokumenta tips”, izvēloties dokumenta veidu:

      - KVID gadījumā – kods 853 (“Veterinārais sertifikāts”);

      - KID gadījumā – kods 852 (“Sanitārais sertifikāts”);

      - VSID-AP gadījumā – kods 851 (“Fitosanitārais sertifikāts”);

      b) deklarācijas 44.2.2.ailē “Pievienotā dokumenta identifikācijas numurs”, norādot KVID, KID vai VSID-AP numuru;

      c) deklarācijas 44.2.3.ailē “Pievienotā dokumenta papildu informācija”, norādot dokumenta veida abreviatūru: KVID, KID vai VSID-AP.

       

      Tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 44.ailē norādīto un kopā ar precēm uzrādīto KVID, KID vai VSID-AP dokumentu vēlams pievienot deklarācijai elektroniskā veidā.

       

      Iekšzemes vai ostas nosūtītāja muitas iestāde, konstatējot, ka tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 44.ailē nav norādīts precēm izsniegtā KVID, KID vai VSID-AP dokumenta numurs, noraidīs iesniegto deklarāciju. Lai precēm piemērotu tranzīta procedūru, jāiesniedz jauna tranzīta deklarācija vai TIR karnetes elektroniskā deklarācija (44.ailē ir norādīts precēm izsniegtā KVID, KID un VSID-AP numurs).

       

      Ja veterinārajai kontrolei pakļautā krava, piemērojot tranzīta procedūru, tiek sūtīta pa autoceļiem cauri Latvijas teritorijai (preces nav atļauts uzglabāt vai izlaist brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā, bet ir atļauts tranzīts uz trešo valsti) pēc tam, kad uzlikta muitas un veterinārā plomba, kravu izved neizkraujot un nesadalot produktus. Pārvadājuma laikā pārkraušana nav atļauta. Līdz kravas uzrādīšanai izvešanas robežšķērsošanas vietā (galamērķa muitas iestādē) nav pieļaujams, ka tai tiek noņemtas nosūtītāja muitas iestādē uzliktās veterinārās un muitas plombas, un/vai tā tiek pārkrauta vai sadalīta.

       

      Ja transportlīdzeklim tika uzlikta veterinārā plomba vai uz kravu attiecas ierobežojošs PVD lēmums, bet transportlīdzeklis cieš ceļa satiksmes negadījumā vai notiek cits starpgadījums, kura dēļ nav iespējams turpināt ceļu un ir nepieciešama preču izkraušana/ pārkraušana, pārvadātājs vai Savienības tranzīta procedūras izmantotājs (TIR karnetes turētājs) saskaņo turpmākās darbības ar tuvāko muitas iestādi un PVD Robežkontroles departamentu (e-pasts: info.rd [at] pvd.gov.lv, tālrunis 67027282).


      [1] Papildus informācijai: dzīvu dzīvnieku, preču un produktu veterinārā, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma un fitosanitārā kontrole (informācijai sk.: http://www.pvd.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/robezkontrole/kontrolu-veidi-un-prasibas?nid=2231#jump).

      [2] Ministru kabineta 2006.gada 2.maijā noteikumi Nr.352 “Noteikumi par veterinārajai kontrolei nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās” 2.punkts.

      [3] Augu aizsardzības likuma 15.pants.

      [4] Ministru kabineta 2004.gada 18.marta noteikumu Nr.147 “Veterinārās kontroles kārtība, ievedot Latvijā dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm” (turpmāk – Veterinārās kontroles MK noteikumi) 10.punkts (KVID); Ministru kabineta 2006.gada 2.maijā noteikumi Nr.352 “Noteikumi par veterinārajai kontrolei nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās” 16.punkts (KID); Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumu Nr.218 “Augu karantīnas noteikumi” 35.25 punkts (VSID-AP).

      [5] Veterinārās kontroles MK noteikumu 42.punkta pirmā daļa.


  • Nodrošinājumu uzlikšana un jūras konteineru plombēšana ostas MKP
    • Precēm piemērojot Savienības tranzīta procedūru, nosūtītāja muitas iestādei atbilstošajam transportlīdzeklim vai iepakojumam jāuzliek plomba, izņemot gadījumus, kad nosūtītāja muitas iestāde atbrīvo no pienākuma uzlikt plombu, ja preču apraksts tranzīta deklarācijā vai papildu dokumentos ir pietiekami precīzs, lai ļautu viegli identificēt preces, un tajā norādīts to daudzums un veids, un jebkuras tādas īpašas pazīmes kā preču sērijas numurs.[1]

      Atbilstoši minētajam, Rīgas brīvostas MKP, Ventspils ostas MKP un Liepājas ostas MKP (nosūtītāja muitas iestādes) amatpersonas, izlaižot Savienības tranzīta procedūrā preces, ir tiesīgas neplombēt jūras konteineru (izņemot, gadījumos, kad persona lūdz uzlikt muitas nodrošinājumu), ja:

      • preces ir iekrautas jūras konteinerā, ar kuru tika pārvadātas pa jūru bez preču pārkraušanas pārvadājuma laikā;
      • jūras konteineram uzliktā preču nosūtītāja kravas plomba atbilst IA 301.panta 1.punktā noteiktajiem parametriem un tehniskajai specifikācijai vai ir sertificēta saskaņā ar starptautisko standartu - ISO 17712:2013 “Kravas konteineri – mehāniskās plombas”;[2]
      • jūras konteineram uzliktā preču nosūtītāja kravas plomba ir norādīta jūras transporta preču dokumentos un ir neskarta;
      • tranzīta deklarācijā un pavaddokumentos norādītā informācija atbilst IA 302.panta 1.punktā noteiktajam (preces un preču daudzums ir viegli identificējami, preču apraksts pietiekami precīzs, lai preci varētu identificēt un klasificēt saskaņā ar ES Kombinēto nomenklatūru);
      • tranzīta deklarācijā ir norādīta jūras konteineram uzliktā preču nosūtītāja kravas plomba.


      Persona[3], kas muitas dienestiem iesniedz muitas deklarāciju, kļūst atbildīga:

      • par deklarācijā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu;
      • visu to dokumentu īstumu, pareizību un spēkā esamību, kas pamato deklarāciju;
      • attiecīgā gadījumā – par visu pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās muitas procedūras piemērošanu konkrētajām precēm vai ar atļauto darbību veikšanu.


      Ņemot vērā minēto, Savienības tranzīta procedūras izmantotājs iesniedzot tranzīta deklarāciju un lūdzot neuzlikt muitas nodrošinājumus, uzņemas atbildību un saistības, ka ir izpildītas visas prasības, lai uzsāktu tranzīta procedūru ar preču nosūtītāja kravas plombām.

      Gadījumos, kad kā preču identifikācijas papildu pasākums bija noteikta jūras konteineram uzliktās preču nosūtītāja kravas plombas izmantošana, minēto plombu atļauts noņemt tikai ar galamērķa muitas iestādes atļauju.


      [1] IA 299.panta 1.punkts, IA 302.panta 1.punkts

      [2] Starptautiskais kravas nodrošinājumu (plombu) standarts – ISO 17712:2013 “Freight containers – Mechanical seals” angļu valodā ir pieejams (maksas pakalpojums) Starptautiskās standartizācijas organizācijas – ISO mājaslapā

      [3] SMK 15.panta 2.punkts

  • Plombu būtiskie parametri un tehniskā specifikācija
    • IA 301.panta 1.punktā noteikti šādi plombu būtiskie parametri un tehniskā specifikācija:

      1. Plombu pamatīpašības:

      • saglabājas neskartas un droši nostiprinātas normālā lietošanas režīmā;
      • ir viegli pārbaudāmas un atpazīstamas;
      • ir izgatavotas tā, ka to sabojāšana, manipulācijas ar tām vai noņemšana atstāj ar neapbruņotu aci redzamas pēdas;
      • ir paredzētas vienreizējai lietošanai vai, ja paredzētas vairākkārtējai lietošanai, ir izgatavotas tā, lai uz tām varētu uzlikt skaidru, atsevišķu identifikācijas marķējumu par katru atkārtotas lietošanas reizi;
      • tām ir atsevišķi plombu identifikatori, kas ir pastāvīgi, viegli salasāmi un unikāli numurēti.


      2. Tehniskā specifikācija:

      • plombu forma un izmēri var būt dažādi atkarībā no izmantotās plombas uzlikšanas metodes, taču izmēri ir tādi, ka identifikācijas marķējums ir viegli salasāms;
      • plombu identifikācijas marķējumu nav iespējams viltot, un tas ir grūti atveidojams;
      • izmantotais materiāls ir izturīgs pret nejaušiem bojājumiem un tāds, ko nevar tā viltot vai atkārtoti izmantot, ka to nevar noteikt.

Preču muitošanas process Rīgas ostas MKP, piemērojot muitas procedūru – tranzīts

  • Procedūras piemērošanu veic muitas iestādē
    • Kuģa aģentam Safe Sea Net (SSN/SKLOIS) sistēmā 24 – 2 stundas (atkarībā no kravas maršruta un veida) pirms kuģa ienākšanas ostā muitas iestādei jāiesniedz noformēšanai nepieciešamā dokumentu pakete (IMO FAL dokumenti – vispārējā deklarācija, kravas deklarācija, kuģa apkalpes saraksts, apkalpes mantu saraksts, kuģa krājumu saraksts, kuģa kravas manifests, pasažieru saraksts).

      Uzņēmējs vai viņa pilnvarotā persona, piemērojot precēm muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu, papildus SSN/SKLOIS sistēmā uzrādītajiem IMO FAL dokumentiem, iesniedz muitas iestādei konosamentu, CMR, pilnvaras un citus pavaddokumentus (pavaddokumenti, kas jāiesniedz, ja prece pakļaujas licencēšanai vai Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolei, kas ir redzams Integrētajā tarifu vadības sistēmā (ITVS).

      Muitas amatpersona, pieņemot dokumentus, pārbauda tos, kā arī tajos sniegto informāciju par preci Integrētajā tarifu vadības sistēmā (ITVS). Ja personas elektroniski iesniegtā informācija EMDAS Tranzīta kontroles sistēmā ir nepilnīga (piemēram, pēc preces apraksta nav iespējams identificēt preci), muitas iestāde pieprasa papildu informāciju. Gadījumā, ja muitas iestāde novirza preces fiziskajai muitas kontrolei, muitas iestāde par to informē personu.

      Muitas amatpersona pēc dokumentu pārbaudes piešķir tranzīta deklarācijai MRN numuru, izsniedz personai CMR ar MKP zīmoga nospiedumu un tranzīta deklarācijas MRN numuru. Persona preces var saņemt kravu termināļos, pamatojoties uz muitas amatpersonas veiktajām atzīmēm CMR.

      Rīgas brīvostas Ostas policija, pamatojoties uz muitas amatpersonas veiktajām atzīmēm CMR, pēc transportlīdzekļa un konteinera identifikācijas pārbaudes, izlaiž transportlīdzekli un preces no ostas teritorijas nogādāšanai uz Rīgas brīvostas MKP (0210) muitas nodrošinājuma uzlikšanai. Savukārt gadījumos, kad kā preču identifikācijas papildu pasākums bija noteikta jūras konteineram uzliktās preču nosūtītāja kravas plombas izmantošana, Rīgas brīvostas Ostas policija, pamatojoties uz muitas amatpersonas veiktajām atzīmēm CMR, pēc transportlīdzekļa un konteinera identifikācijas un nosūtītāja nodrošinājuma pārbaudes, izlaiž transportlīdzekli un kravu no ostas teritorijas nogādāšanai uz Rīgas brīvostas MKP (0210) nosūtītāja nodrošinājuma pārbaudei.

      Muitas amatpersona, precēm, kas nodotas tranzīta procedūras piemērošanai parastajā kārtībā, vizuāli pārbauda transportlīdzekli (piemēram, konteineru), pārliecinoties par kravas esību, tās atbilstību deklarētajam un uzliek muitas plombu, izņemot, ja no ostas tiek izvests konteiners, kuram muitas amatpersona neidentificē muitas riskus un kuram ir uzlikta nosūtītāja plomba (jūras konteinera gadījumā, ievērojot nosacījumus), tā ir norādīta konosamentā, tranzīta deklarācijā un CMR. Arī no SIA “Rīgas Universālais termināls” (Atlantijas iela 27, Rīga) izvedamajām precēm attiecas tie paši nosacījumi, kā Uriekstes ielā – no ostas Kundziņsalas kravu termināļiem izvedamajām precēm, t.sk. TIR procedūras gadījumā, kad nodrošinājumus uzliek tikai muita. Pārvadātājam jānodrošina transportlīdzekļa un preču atrašanās Rīgas brīvostas MKP (0210), kur muitas amatpersona uzliek muitas nodrošinājumus.

      Pēc muitas nodrošinājuma uzlikšanas vai nosūtītāja nodrošinājuma pārbaudes Rīgas brīvostas MKP (0210) rindas kārtībā tiek pabeigta tranzīta deklarācijas noformēšana. Muitas deklarācijas, kas atrodas “zaļajā selektivitātes ceļā”, noformē atsevišķā darba vietā no dokumentiem, kas novirzīti kontrolei. Atzītā uzņēmēja (AEO) iesniegtie dokumenti tiek noformēti prioritārā kārtā.

      Persona noformēto tranzīta deklarāciju un preču pavaddokumentus saņem Rīgas brīvostas MKP (0210) dokumentu izsniegšanas darba vietā.

  • Procedūru piemēro, izmantojot atzītā nosūtītāja atļauju
    • Saskaņā ar SMK 233.panta 4.punkta a) apakšpunktu ir noteikts atzītā nosūtītāja statuss, kas ļauj atļaujas turētājam precēm piemērot Savienības tranzīta procedūru, tās neuzrādot muitai.

      Lai piemērotu tranzīta procedūru izmantojot atzītā nosūtītāja statusu, atļaujas turētājam (turpmāk – atzītais nosūtītājs) vispirms ir jāpārliecinās, ka preces ir iekrautas transportlīdzeklī (konteiners uzkrauts uz transportlīdzekļa), jāveic atļaujā noteiktie preču identificēšanas pasākumi, un tikai pēc šo darbību veikšanas atzītajam nosūtītājam ir tiesības izlaist preces tranzīta procedūrā.

      Ņemot vērā Rīgas brīvostas infrastruktūras specifiku, lai nodrošinātu, ka tranzīta deklarācijā sniegtās ziņas atbilst faktiskajām un dotu iespēju atzītajam nosūtītājam veikt atbilstošos preču un transportlīdzekļa identifikācijas pasākumus pirms preces tiek izlaistas tranzīta procedūrā, VID piedāvā rīkoties turpmāk minētajā kārtībā.

      Atzītais nosūtītājs Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas Tranzīta kontroles sistēmā (turpmāk – EMDAS TKS) iesniedz tranzīta deklarāciju. EMDAS TKS piešķir deklarācijai statusu “Pieņemts” un deklarācijas reģistrācijas numuru (turpmāk – MRN).

      Preču un transportlīdzekļa identifikācijas pasākumu veikšanai atzītais nosūtītājs EMDAS TKS nospiež pogu “Apturēt izlaišanas taimeri”, pirms beidzies atļaujās noteiktais kontroles laiks un preces tiek izlaistas tranzīta procedūrā, tādā veidā apturot deklarācijas turpmāko apstrādi. Nospiežot pogu “Apturēt izlaišanas taimeri”, automātiskās izlaišanas taimeris tiek apstādināts uz neierobežotu laiku un deklarētājam ir iespējas veikt deklarācijas rediģēšanu, iesniegt anulēšanas pieprasījumu, aizvērt deklarāciju.

      Atzītais nosūtītājs no EMDAS TKS izdrukā deklarācijas “Darba versiju” un apzīmogo to ar atzītā nosūtītāja zīmogu, kas apliecina, ka deklarāciju ir sagatavojis, iesniedzis un izdrukājis atzītais nosūtītājs. Transportlīdzeklis, kurā tiks iekrauts konteiners, dodas uz iekraušanas vietu Rīgas brīvostas brīvās zonas uzņēmumā. Transportlīdzekļa vadītājs brīvās zonas uzņēmumam uzrāda atzītā nosūtītāja apzīmogoto tranzīta deklarācijas “Darba versiju” ar MRN numuru. Konteiners tiek uzkrauts transportlīdzeklī. Atzītā nosūtītāja pilnvarotā persona, piemēram, transportlīdzekļa vadītājs, identificē vai tranzīta deklarācijā norādītā informācija attiecībā uz konteinera numuru, transportlīdzekļa numuru u.c. informācija ir pareiza, uzliek atzītā nosūtītāja plombu, ja tas noteikts atļaujā.

      Ja atzītais nosūtītājs saņēmis atļauju izvest jūras konteinerus no ostas, izmantojot kravas nosūtītāja plombu, atzītā nosūtītāja pilnvarotā persona pārliecinās, ka:

      • preces ir iekrautas jūras konteinerā, ar kuru tika pārvadātas pa jūru, bez preču pārkraušanas pārvadājuma laikā;
      • jūras konteineram uzliktā preču nosūtītāja kravas plomba atbilst IA 301.panta 1.punktā noteiktajiem parametriem un tehniskajai specifikācijai vai ir sertificēta saskaņā ar starptautisko standartu – ISO 17712:2013 “Kravas konteineri – mehāniskās plombas” [1];
      • jūras konteineram uzliktā preču nosūtītāja kravas plomba ir norādīta jūras transporta preču dokumentos un ir neskarta;
      • tranzīta deklarācijā un pavaddokumentos norādītā informācija atbilst IA 302.panta 1.punktā noteiktajam (preces un preču daudzums ir viegli identificējami, preču apraksts pietiekami precīzs, lai preci varētu identificēt un klasificēt saskaņā ar ES Kombinēto nomenklatūru);
      • tranzīta deklarācijā ir norādīta jūras konteineram uzliktā preču nosūtītāja kravas plomba (tranzīta deklarācijas 44.ailē).


      Ja atzītā nosūtītāja pilnvarotā persona, veicot pārbaudi, konstatē neatbilstības, tā informē atzītā nosūtītāja deklarētāju, kurš EMDAS TKS, nospiežot pogu “Rediģēt”, veic nepieciešamos labojumus deklarācijas elektroniskajā formā un iesniedz labotu deklarāciju, spiežot pogu “Iesniegt” un pēc tam “Iedarbināt izlaišanas taimeri”.

      Ja kļūdas nav konstatētas, atzītais nosūtītājs EMDAS TKS nospiež pogu “Iedarbināt izlaišanas taimeri”.

      Brīvās zonas uzņēmumam ir tiesības izlaist konteineru no apsargājamās teritorijas, ja atzītā nosūtītāja pilnvarotā persona uzrāda tranzīta deklarācijas “Darba versiju” ar MRN numuru. Brīvās zonas uzņēmums uzskaitē norāda tranzīta deklarācijas MRN numuru.

      Pēc statusa “Preču izlaišana atļauta” saņemšanas EMDAS TKS, atzītais nosūtītājs tranzīta deklarāciju ar MRN numuru (gala versiju) nosūta Rīgas brīvostas Ostas policijai uz attiecīgā caurlaides punkta e-pasta adresi [2] vai nodod transportlīdzekļa vadītājam. Transportlīdzekļa vadītājs var izbraukt no Rīgas brīvostas teritorijas tikai pēc informācijas saņemšanas no atzītā nosūtītāja, ka EMDAS TKS deklarācijai piešķirts statuss “Preču izlaišana atļauta”. Līdz preču izlaišanas atļaušanai uzraudzības muitas kontroles punkts var pieņemt lēmumu veikt preču pārbaudi un šādos gadījumos atzītajam nosūtītājam ir jānodrošina nekavējoša kravas uzrādīšana muitas kontrolei.

      Rīgas brīvostas Ostas policija, transportlīdzeklim atstājot ostas teritoriju, pārbauda plombu esamību un to atbilstību tranzīta deklarācijā norādītajam. Rīgas brīvostas Ostas policija izlaiž transportlīdzekli no Rīgas brīvostas, tikai pamatojoties uz atzītā nosūtītāja noformētu tranzīta deklarāciju ar MRN numuru (gala versiju).

      Papildus vēršam uzmanību: atzītajam nosūtītājam, piemērojot tranzīta procedūru, ja tiek konstatētas kļūdas tranzīta deklarācijā pēc deklarācijas iesniegšanas, bet līdz brīdim, kad EMDAS TKS tiek saņemts statuss “Preču izlaišana atļauta”, atzītais nosūtītājs EMDAS TKS var izmantot pogu “Apturēt izlaišanas taimeri”, tādā veidā apturot deklarācijas turpmāko apstrādi, veikt nepieciešamos labojumus, nospiežot pogu “Rediģēt”, iesniegt labotu deklarāciju, spiežot pogu “Iesniegt”, un pēc tam “Iedarbināt izlaišanas taimeri”. Deklarācijas labošanu, nospiežot pogu “Rediģēt”, var veikt arī pēc deklarācijas iesniegšanas atļaujās noteiktajā kontroles laikā, neizmantojot iespēju “Apturēt izlaišanas taimeri”.

      Ja EMDAS TKS iesniegtā tranzīta deklarācija tiek novirzīta muitas fiziskajai kontrolei Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā 0210 (turpmāk – MKP 0210), atzītais nosūtītājs ievēro šādu kārtību:

      • atzītais nosūtītājs MKP 0210 uz e-pasta adresi: mkp.0210 [at] vid.gov.lv nosūta informāciju par konteinera novirzīšanu fiziskajai kontrolei, pievienojot kravas pavaddokumentus (CMR un konosaments vai manifests) un tranzīta deklarācijas “Darba versiju” ar atzītā nosūtītāja zīmogu, kas atstiprina, ka deklarāciju ir sagatavojis un izdrukājis atzītais nosūtītājs;
      • MKP 0210 amatpersona apzīmogo atzītā nosūtītāja iesniegto tranzīta deklarācijas “Darba versiju” ar MKP 0210 zīmogu un spiedogu “MKP 0210 muitas kontrole”, paraksta un atdod to atzītā nosūtītāja pilnvarotajai personai;
      • atzītā nosūtītāja pilnvarotā persona MKP 0210 apzīmogoto tranzīta deklarācijas “Darba versiju” uzrāda brīvās zonas uzņēmumam un Ostas policijai, lai nogādātu konteineru fiziskās kontroles veikšanai MKP 0210. Ja kravai ir neskarts nosūtītāja nodrošinājums un tas ir norādīts kravas manifestā vai konosamentā, kravu līdz kontroles vietai var nogādāt bez atzītā nosūtītāja nodrošinājuma. Ja nosūtītāja nodrošinājuma nav, tad konteineram ir jāuzliek atzītā nosūtītāja nodrošinājums, kas jānorāda tranzīta deklarācijā. Pēc muitas fiziskās kontroles veikšanas, muitas amatpersona konteineram uzliek muitas nodrošinājumu, EMDAS TKS norāda kontroles rezultātus, uzliktā nodrošinājuma numuru un pabeidz preču izlaišanu procedūrā.


      Ja pirms tranzīta deklarācijas noformēšanas konteiners jānogādā kontrolei Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) kontroles punktā “Rīgas osta”, atzītais nosūtītājs ievēro šādu kārtību:

      • atzītais nosūtītājs EMDAS TKS iesniedz tranzīta deklarāciju;
      • EMDAS TKS piešķir deklarācijai statusu “Pieņemts” un MRN;
      • atzītais nosūtītājs EMDAS TKS nospiež pogu “Apturēt izlaišanas taimeri”, pirms beidzies atļaujās noteiktais kontroles laiks, tādā veidā apturot deklarācijas turpmāko apstrādi;
      • atzītais nosūtītājs no EMDAS TKS izdrukā deklarācijas “Darba versiju” un apzīmogo to ar atzītā nosūtītāja zīmogu, kas apliecina, ka deklarāciju ir sagatavojis un izdrukājis atzītais nosūtītājs;
      • ar minētajiem dokumentiem atzītais nosūtītājs dodas uz PVD kontroles punktu “Rīgas osta”, kur inspektors izskata iesniegtos dokumentus un uz tranzīta deklarācijas “Darba versijas” uzspiež zīmogu “NEPIECIEŠAMA PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA ROBEŽKONTROLE”, ko apliecina ar personīgā zīmoga nospiedumu un parakstu, norādot datumu;
      • atzītā nosūtītāja konteineru no brīvās zonas teritorijas Rīgas brīvostas Ostas policija izlaiž PVD kontroles veikšanai, ja uz tranzīta deklarācijas “Darba versijas” ir visas nepieciešamās atzīmes. Ja kravai ir neskarts nosūtītāja nodrošinājums, kravu līdz kontroles vietai var nogādāt bez atzītā nosūtītāja nodrošinājuma. Ja nosūtītāja nodrošinājuma nav, tad konteineram ir jāuzliek atzītā nosūtītāja nodrošinājums, kas jānorāda tranzīta deklarācijā;
      • pēc PVD pārbaudes, ja PVD atļāvis kravu izlaist no ostas teritorijas, atzītais nosūtītājs EMDAS TKS nospiež pogu “Iedarbināt izlaišanas taimeri” un tranzīta deklarācijā norāda PVD inspektoru izsniegtā dokumenta numuru, ja tāds tika izsniegts;
      • atzītais nosūtītājs gaida atzītā nosūtītāja atļaujā noteikto kontroles laiku PVD teritorijā ar transportlīdzeklī iekrauto konteineru. Pilnvarotajai personai obligāti jāuzliek atzītā nosūtītāja nodrošinājums līdz tranzīta deklarācijas izlaišanai;
      • pēc statusa “Preču izlaišanas atļauta” saņemšanas EMDAS TKS atzītais nosūtītājs tranzīta deklarāciju ar MRN numuru (gala versiju) nodod transportlīdzekļa vadītājam.


      Persona[3], kas muitas dienestiem iesniedz muitas deklarāciju, kļūst atbildīga:

      • par deklarācijā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu;
      • visu to dokumentu īstumu, pareizību un spēkā esamību, kas pamato deklarāciju;
      • attiecīgā gadījumā – par visu pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās muitas procedūras piemērošanu konkrētajām precēm vai ar atļauto darbību veikšanu.


      Papildus VID norāda, ka pastāv iespēja, ņemot vērā infrastruktūru, pieļaujamo kravas transportlīdzekļu atrašanās skaitu konkrētajā teritorijā un citus būtiskus apstākļus, muitas noliktavai vai pagaidu uzglabāšanas vietai atzītajam nosūtītājam preci izsniegt iekraušanai transportlīdzeklī, ja tas vietas turētājam var iesniegt Tranzīta kontroles sistēmā noformētās tranzīta deklarācijas “Darba versiju” un starptautisko pārvadājumu līgumu (CMR), kas apzīmogoti ar atzītā nosūtītāja zīmogu. Šādā gadījumā muitas noliktava vai pagaidu uzglabāšanas vieta atzītā nosūtītāja noformētu kravu no teritorijas var izlaist tikai tad, ja tiek iesniegta informācija par kravai Tranzīta kontroles sistēmā noformētās tranzīta deklarācijas, kas izlaista tranzītā, kustības atsauces numuru (MRN).


      [1] Starptautiskais kravas nodrošinājumu (plombu) standarts – ISO 17712:2013 “Freight containers - Mechanical seals” angļu valodā ir pieejams (maksas pakalpojums) Starptautiskās standartizācijas organizācijas – ISO mājaslapā

      [2] Ostas policijas caurlaides punkti:

      - “DELTA 1”, Uriekstes iela 16 (no Kundziņsalas), e-pasts: delta01 [at] rop.lv;
      - “DELTA 13”, Atlantijas iela 27 (no RUT), e-pasts: delta13 [at] rop.lv

      [3] SMK 15.panta 2.punkts


Preču muitošanas process Ventspils ostas un Liepājas ostas MKP,

piemērojot muitas procedūru – tranzīts

  • Procedūras piemērošanu veic muitas iestādē
    • Kuģa aģentam SafeSeaNet (SSN/SKLOIS) sistēmā 24 – 2 stundas (atkarībā no kravas maršruta un veida) pirms kuģa ienākšanas ostā muitas iestādei jāiesniedz noformēšanai nepieciešamā dokumentu pakete (IMO FAL dokumenti – vispārējā deklarācija, kravas deklarācija, kuģa apkalpes saraksts, apkalpes mantu saraksts, kuģa krājumu saraksts, kuģa kravas manifests, pasažieru saraksts).

      Uzņēmējs, aģents vai viņa pilnvarotā persona, piemērojot precēm muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu, papildus SSN/SKLOIS sistēmā uzrādītajiem IMO FAL dokumentiem iesniedz muitas iestādei konosamentu, CMR, pilnvaras un citus pavaddokumentus (pavaddokumenti, kas jāiesniedz, ja prece pakļaujas licencēšanai vai Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) kontrolei, kuri norādīti Integrētajā tarifu vadības sistēmā (turpmāk – ITVS)).

      Muitas amatpersona, pieņemot dokumentus, pārbauda tos, kā arī tajos sniegto informāciju par preci ITVS. Ja personas elektroniski iesniegtā informācija Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas Tranzīta kontroles sistēmā (turpmāk – EMDAS TKS) ir nepilnīga (piemēram, pēc preces apraksta nav iespējams identificēt preci), muitas iestāde pieprasa papildu informāciju. Gadījumā, ja muitas iestāde novirza preces fiziskajai muitas kontrolei, muitas iestāde par to informē personu.

      Muitas amatpersona pēc dokumentu pārbaudes piešķir tranzīta deklarācijai MRN numuru, izsniedz personai CMR ar muitas iestādes zīmoga nospiedumu un tranzīta deklarācijas MRN numuru. Persona preces var saņemt kravu termināļos, pamatojoties uz muitas amatpersonas veiktajām atzīmēm CMR.

      Apsardzes dienests, pamatojoties uz muitas amatpersonas veiktajām atzīmēm CMR, pēc transportlīdzekļa un konteinera identifikācijas pārbaudes, izlaiž transportlīdzekli un preces no ostas teritorijas nogādāšanai uz ostas muitas iestādi muitas nodrošinājuma uzlikšanai.

      Ja precēm tiek piemērota tranzīta procedūra parastajā kartībā, muitas amatpersona vizuāli pārbauda transportlīdzekli (piemēram, konteineru), pārliecinoties par kravas esību, tās atbilstību deklarētajam un uzliek muitas plombu (izņemot gadījumus, ja no ostas tiek izvests konteiners, kuram muitas amatpersona neidentificē muitas riskus un kuram ir uzlikta nosūtītāja plomba (jūras konteinera gadījumā, ievērojot nosacījumus), tā ir norādīta konosamentā, tranzīta deklarācijā un CMR).

      Pēc muitas nodrošinājuma uzlikšanas vai nosūtītāja nodrošinājuma pārbaudes ostas muitas iestādē rindas kārtībā tiek pabeigta tranzīta deklarācijas noformēšana. Muitas deklarācijas, kas atrodas “zaļajā selektivitātes ceļā”, noformē atsevišķā darba vietā no dokumentiem, kas novirzīti kontrolei. Atzītā uzņēmēja (AEO) iesniegtie dokumenti tiek noformēti prioritārā kārtā.

      Persona noformēto tranzīta deklarāciju un preču pavaddokumentus saņem ostas muitas iestādes dokumentu izsniegšanas darba vietā.

  • Procedūru piemēro, izmantojot atzītā nosūtītāja atļauju
    • Saskaņā ar SMK 233.panta 4.punkta a) apakšpunktu ir noteikts atzītā nosūtītāja statuss, kas ļauj atļaujas turētājam precēm piemērot Savienības tranzīta procedūru, tās neuzrādot muitai.

      Lai piemērotu tranzīta procedūru, izmantojot atzītā nosūtītāja statusu, atļaujas turētājam (turpmāk – atzītais nosūtītājs) vispirms ir jāpārliecinās, ka preces ir iekrautas transportlīdzeklī (konteiners uzkrauts uz transportlīdzekļa), jāveic atļaujā noteiktie preču identificēšanas pasākumi, un tikai pēc šo darbību veikšanas atzītajam nosūtītājam ir tiesības izlaist preces tranzīta procedūrā.

      Ņemot vērā Ventspils un Liepājas ostas infrastruktūras specifiku, lai nodrošinātu, ka tranzīta deklarācijā sniegtās ziņas atbilst faktiskajām, un dotu iespēju atzītajam nosūtītājam veikt atbilstošos preču un transportlīdzekļa identifikācijas pasākumus, pirms preces tiek izlaistas tranzīta procedūrā, VID piedāvā rīkoties turpmāk minētajā kārtībā.

      Atzītais nosūtītājs EMDAS TKS iesniedz tranzīta deklarāciju. EMDAS TKS piešķir deklarācijai statusu “Pieņemts” un tranzīta deklarācijas MRN numuru.

      Preču un transportlīdzekļa identifikācijas pasākumu veikšanai atzītais nosūtītājs EMDAS TKS nospiež pogu “Apturēt izlaišanas taimeri”, pirms beidzies atļaujās noteiktais kontroles laiks un preces tiek izlaistas tranzīta procedūrā, tādā veidā apturot deklarācijas turpmāko apstrādi. Nospiežot pogu “Apturēt izlaišanas taimeri”, automātiskās izlaišanas taimeris tiek apstādināts uz neierobežotu laiku un deklarētājam ir iespējas veikt deklarācijas rediģēšanu, iesniegt anulēšanas pieprasījumu, aizvērt deklarāciju.

      Ja atzītā nosūtītāja pilnvarotā persona, veicot pārbaudi, konstatē neatbilstības, tā informē atzītā nosūtītāja deklarētāju, kurš EMDAS TKS, nospiežot pogu “Rediģēt”, veic nepieciešamos labojumus deklarācijas elektroniskajā formā un iesniedz labotu deklarāciju, spiežot pogu “Iesniegt” un pēc tam – “Iedarbināt izlaišanas taimeri”.

      Ja kļūdas nav konstatētas, atzītais nosūtītājs EMDAS TKS nospiež pogu “Iedarbināt izlaišanas taimeri”.

      Ja EMDAS TKS iesniegtā tranzīta deklarācija tiek novirzīta muitas fiziskajai kontrolei ostas muitas iestādē, atzītais nosūtītājs ievēro šādu kārtību:

      • atzītais nosūtītājs nosūta muitas iestādei uz e-pasta adresi mkp.0311 [at] vid.gov.lv (procedūru piemēro Ventspils MKP 0311) vai mkp.0411 [at] vid.gov.lv (procedūru piemēro Liepājas MKP 0411), informāciju par kravas novirzīšanu fiziskajai kontrolei, pievienojot kravas pavaddokumentus (CMR un konosamentu vai manifestu) un tranzīta deklarācijas “Darba versiju” ar atzītā nosūtītāja zīmogu, kas atstiprina, ka deklarāciju ir sagatavojis un izdrukājis atzītais nosūtītājs;
      • muitas iestādes amatpersona apzīmogo atzītā nosūtītāja iesniegto tranzīta deklarācijas “Darba versiju” ar muitas iestādes zīmogu, paraksta un atdod to atzītā nosūtītāja pilnvarotajai personai;
      • atzītā nosūtītāja pilnvarotā persona muitas iestādes apzīmogoto tranzīta deklarācijas “Darba versiju” uzrāda brīvās zonas uzņēmuma apsardzei, lai nogādātu kravu fiziskās kontroles veikšanai ostas muitas iestādē. Ja kravai ir neskarts nosūtītāja nodrošinājums un tas ir norādīts kravas manifestā vai konosamentā, kravu līdz kontroles vietai var nogādāt bez atzītā nosūtītāja nodrošinājuma. Ja nosūtītāja nodrošinājuma nav, tad kravai ir jāuzliek atzītā nosūtītāja nodrošinājums, kas jānorāda tranzīta deklarācijā. Pēc muitas fiziskās kontroles veikšanas muitas amatpersona konteineram uzliek muitas nodrošinājumu, EMDAS TKS norāda kontroles rezultātus, uzliktā nodrošinājuma numuru un pabeidz preču izlaišanu procedūrā.


      Ja pirms tranzīta deklarācijas noformēšanas krava jānogādā PVD kontrolei, atzītais nosūtītājs ievēro šādu kārtību:

      • atzītais nosūtītājs EMDAS TKS iesniedz tranzīta deklarāciju;
      • EMDAS TKS piešķir deklarācijai statusu “Pieņemts” un tranzīta deklarācijas MRN numuru;
      • atzītais nosūtītājs EMDAS TKS nospiež pogu “Apturēt izlaišanas taimeri”, pirms beidzies atļaujās noteiktais kontroles laiks, tādā veidā apturot deklarācijas turpmāko apstrādi;
      • atzītais nosūtītājs no EMDAS TKS izdrukā deklarācijas “Darba versiju” un apzīmogo to ar atzītā nosūtītāja zīmogu, kas apliecina, ka deklarāciju ir sagatavojis un izdrukājis atzītais nosūtītājs;
      • ar minētajiem dokumentiem atzītais nosūtītājs dodas uz PVD robežkontroles punktu, kur inspektors izskata iesniegtos dokumentus un uz tranzīta deklarācijas “Darba versijas” uzspiež zīmogu “NEPIECIEŠAMA PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA ROBEŽKONTROLE”, ko apliecina ar personīgā zīmoga nospiedumu un parakstu, norādot datumu;
      • atzītā nosūtītāja kravu no brīvās zonas teritorijas apsardzes dienests izlaiž PVD kontroles veikšanai, ja uz tranzīta deklarācijas “Darba versijas” ir visas nepieciešamās atzīmes. Ja kravai ir neskarts nosūtītāja nodrošinājums, kravu līdz kontroles vietai var nogādāt bez atzītā nosūtītāja nodrošinājuma. Ja nosūtītāja nodrošinājuma nav, tad kravai ir jāuzliek atzītā nosūtītāja nodrošinājums, kas jānorāda tranzīta deklarācijā;
      • pēc PVD pārbaudes, ja PVD atļāvis kravu izlaist no ostas teritorijas, atzītais nosūtītājs EMDAS TKS nospiež pogu “Iedarbināt izlaišanas taimeri” un tranzīta deklarācijā norāda PVD inspektoru izsniegtā dokumenta numuru, ja tāds tika izsniegts;
      • atzītais nosūtītājs gaida atzītā nosūtītāja atļaujā noteikto kontroles laiku PVD teritorijā ar transportlīdzeklī iekrauto kravu. Pilnvarotajai personai obligāti jāuzliek atzītā nosūtītāja nodrošinājums līdz tranzīta deklarācijas izlaišanai;
      • pēc statusa “Preču izlaišanas atļauta” saņemšanas EMDAS TKS atzītais nosūtītājs tranzīta deklarāciju ar MRN numuru (gala versiju) nodod transportlīdzekļa vadītājam.


      Persona[1], kas muitas dienestiem iesniedz muitas deklarāciju, kļūst atbildīga:

      • par deklarācijā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu;
      • visu to dokumentu īstumu, pareizību un spēkā esamību, kas pamato deklarāciju;
      • attiecīgā gadījumā – par visu pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās muitas procedūras piemērošanu konkrētajām precēm vai ar atļauto darbību veikšanu.

        Papildus VID norāda, ka pastāv iespēja, ņemot vērā infrastruktūru, pieļaujamo kravas transportlīdzekļu atrašanās skaitu konkrētajā teritorijā un citus būtiskus apstākļus, muitas noliktavai vai pagaidu uzglabāšanas vietai atzītajam nosūtītājam preci izsniegt iekraušanai transportlīdzeklī, ja tas vietas turētājam var iesniegt Tranzīta kontroles sistēmā noformētās tranzīta deklarācijas “Darba versiju” un starptautisko pārvadājumu līgumu (CMR), kas apzīmogoti ar atzītā nosūtītāja zīmogu. Šādā gadījumā muitas noliktava vai pagaidu uzglabāšanas vieta atzītā nosūtītāja noformētu kravu no teritorijas var izlaist tikai tad, ja tiek iesniegta informācija par kravai Tranzīta kontroles sistēmā noformētās tranzīta deklarācijas, kas izlaista tranzītā, MRN numuru.

        [1] SMK 15.panta 2.punkts


  • Tranzīta procedūras piemērošana un pabeigšana preču pārvietošanai no Rīgas brīvostas uz pārbaudes vietu, kad preču pārbaudi piesaka uzņēmējs, kas saņēmis Atzītā uzņēmēja (AEO) sertifikātu
    • Preces, kas ievestas Savienības muitas teritorijā, no to ievešanas brīža ir muitas uzraudzībā. Muitas uzraudzībā esošu preču valdītājs var lūgt uzraudzības muitas iestādi atļaut pārbaudīt preces, lai noskaidrotu kravas saturu un novērst iespējamās neatbilstības, ievedot preces Latvijas Republikā. [1]

      Savukārt Atzītā uzņēmēja (AEO) sertifikāta turētājs (turpmāk – atzītais uzņēmējs) ir tiesīgs lūgt (iesniedzot klātienē vai nosūtot uz elektroniskā pasta adresi mkp.0210 [at] vid.gov.lv iesniegumu par preču pārbaudi) Rīgas brīvostas MKP 0210 (uzraudzības un nosūtītāja muitas iestāde) atļaut pārbaudīt preces citā vietā, nevis Rīgas brīvostas teritorijā, gadījumos, ja tiek izpildīti visi zemāk minētie nosacījumi:

      • preču pārbaude notiks pagaidu uzglabāšanas vietā, vai muitas noliktavā, kurā ir atļauta preču pagaidu uzglabāšana;
      • preču pārbaudes vieta ir norādīta minētajam atzītajam uzņēmējam piešķirtajā preču pagaidu glabāšanas vietas turēšanas atļaujā, muitas noliktavas turēšanas atļaujā vai Atzītā saņēmēja atļaujā;
      • preces tiek pārvadātas jūras konteineros;
      • preces pārvietos uz preču pārbaudes vietu, piemērojot Savienības ārējā tranzīta procedūru.


      Rīgas brīvostas MKP 0210 (nosūtītāja muitas iestāde) atļauj preču pārvietošanu uz pārbaudes vietu, ja konteineram, ar kuru preces tika nogādātas Latvijas Republikā un tiks nosūtītas uz preču pārbaudes vietu:

      • uzliktie nodrošinājumi ir neskarti;
      • nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par piekļuvi precēm;
      • nav mehānisku bojājumu, kuru rezultātā var rasties preču zudumi.


      Ja Rīgas brīvostas MKP 0210 atļauj preču pārvietošanu uz pārbaudes vietu, transportlīdzeklim tiek uzlikts muitas nodrošinājums un precēm piemēro tranzīta procedūru atbilstoši pavaddokumentos norādītajam preču daudzumam.

      Tranzīta deklarācijas 44.ailē, izmantojot pavaddokumenta kodu “ZZZ”, jānorāda iesnieguma par preču pārbaudi numurs un datums. Iesnieguma par preču pārbaudi kopiju pievieno tranzīta deklarācijai skenētā veidā.

      Ja Rīgas brīvostas MKP 0210, pirms atļaut preču pārbaudi citā vietā, konstatē piekļuvi precēm, preces tiek nosūtītas padziļinātai muitas fiziskai kontrolei. Pēc muitas fiziskās kontroles pabeigšanas konteineram uzliek muitas nodrošinājumu un precēm piemēro muitas procedūru – tranzīts atbilstoši faktiskajam preču daudzumam, kas konstatēts muitas fiziskās kontroles rezultātā.

      Galamērķa muitas iestādē noslēdz tranzīta procedūru atbilstoši preču pārbaudes rezultātiem.

      Attiecinot uz precēm noteikumus par pagaidu uzglabāšanu, ja pārbaužu rezultātā:

      • netiek konstatētas preču neatbilstības – tās deklarē atbilstoši pavaddokumentos norādītajam;
      • tiek konstatētas preču neatbilstības (preču iztrūkumi vai lielāks preču daudzums) – tās deklarē pēc faktiskā daudzuma, kas konstatēts preču pārbaudes laikā, pievienojot attiecīgus pavaddokumentus. Atzītajam uzņēmējam jāiesniedz galamērķa muitas iestādei dokumentāros apstiprinājumus, kas apliecina faktu, ka preces netika nelikumīgi izņemtas tranzīta procedūras izpildes laikā.

      [1] SMK 134.panta 1.punkts (pirmā daļa) un 2.punkts


  • Tranzīta procedūrā nodoto preču fiziskā kontrole Pārtikas un veterinārā dienesta robežkontroles punktos “Rīgas osta”, “Liepājas osta” un “Ventspils osta”
    • Gadījumos, kad tranzīta procedūrā izlaistās preces jānogādā Rīgas brīvostas MKP 0210, Liepājas ostas MKP 0411 vai Ventspils ostas MKP 0311 (turpmāk – ostas MKP) lai veiktu Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) noteikto preču fizisko pārbaudi un tranzīta procedūra tiks pabeigta citā muitas iestādē, Savienības tranzīta procedūras izmantotājs, pārvadātājs vai viņa pilnvarotā persona informē ostas MKP (klātienē vai izmantojot elektronisko pastu) par kontroles veikšanas vietu un laiku.

      Ostas MKP amatpersona informē minēto personu, ka PVD preču fizisko pārbaudi jāveic muitas amatpersonas klātbūtnē vai saskaņo muitas nodrošinājuma noņemšanu un PVD preču fizisko pārbaudi bez muitas amatpersonas klātbūtnes.

      Ostas MKP amatpersona pēc preču kontroles pabeigšanas uzliek transportlīdzeklim jaunu muitas nodrošinājumu un veic atbilstošos ierakstus tranzīta deklarācijā vai TIR karnetē (norāda uzlikto muitas nodrošinājumu skaitu un numurus apliecina ierakstus ar parakstu un muitas iestādes zīmoga nospiedumu).

      Ja PVD kontroles punktā aiztur preces padziļinātas kontroles veikšanai (piemēram, līdz laboratorijas izmeklējumu rezultātu saņemšanai vai līdz brīdim, kamēr persona pieņem lēmumu par tālākajām darbībām), Savienības tranzīta procedūras izmantotājs, pārvadātājs vai viņa pilnvarotā persona informē par minēto ostas MKP (klātienē vai izmantojot elektronisko pastu).

      Turpmākā rīcība ar precēm pēc PVD kontroles ir iespējama tikai saņemot ostas MKP atļauju. Tikai tad, kad par precēm, kas atrodas PVD robežkontroles punktā, tiek saņemts KVID/KID ar PVD lēmumu II sadaļā (14.vai 16.aile), PVD aizturētajām precēm atļauts piemērot muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu atbilstoši KVID/KID lēmumam.

      Ja PVD kontroles punktā, padziļinātas kontroles veikšanai, aiztur tikai daļu no precēm (piemēram, līdz laboratorijas izmeklējumu rezultātu saņemšanai vai līdz brīdim, kamēr persona pieņem lēmumu par tālākajām darbībām), Savienības tranzīta procedūras izmantotājs, pārvadātājs vai viņa pilnvarotā persona informē par minēto ostas MKP (klātienē vai izmantojot elektronisko pastu).

      Turpmākā rīcība ar PVD kontrolei aizturētajām precēm, pēc PVD kontroles, ir iespējama tikai saņemot ostas MKP atļauju.

      Ostas MKP rīkojas kā galamērķa muitas iestāde – noslēdz tranzīta deklarāciju vai TIR karneti (TIR karnetes elektronisko deklarāciju).

      PVD neaizturēto preču pārvietošanai uz citu muitas iestādi ostas MKP iespējams piemērot tranzīta procedūru, piesakot Savienības ārējā tranzīta procedūru vai turpinot TIR procedūru (pārvadājumu ar iepriekš noformēto TIR karneti).

      Tikai tad, kad par aizturēto preču daļu, kas atrodas PVD kontroles punktā, tiek saņemts KVID/KID ar PVD lēmumu II sadaļā (14.vai 16.aile), PVD aizturētajai preču daļai atļauts piemērot muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu atbilstoši KVID/KID lēmumam.


  • Preču pārkraušana ja ir noticis starpgadījums vai ceļu satiksmes negadījums
    • Ja Savienības tranzīta procedūras izpildes laikā notiek starpgadījums (piemēram, ceļu satiksmes negadījums), saskaņā IA 305.panta 1.punkta c) apakšpunkta nosacījumiem preču pārkraušana jāveic muitas dienestu uzraudzībā, izņemot IA 305.panta 3.punktā noteiktajos gadījumos, kad pārkraušanu atļauts veikt bez tādas uzraudzības.

      Preču pārkraušanas gadījumā muitas dienesti nepieprasa uzrādīt preces kopā ar tranzīta deklarāciju[1], ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

      • preces pārkrauj no transportlīdzekļa, kam nav uzlikta plomba;
      • Savienības tranzīta procedūras izmantotājs vai pārvadātājs Savienības tranzīta procedūras izmantotāja vārdā sniedz attiecīgo informāciju par pārkraušanu tās dalībvalsts muitas dienestam, kuras teritorijā transportlīdzeklis atrodas (piemēram, izmantojot elektronisko pastu).


      Pārvadātājam tranzīta deklarācijas 56.ailē “Citi starpgadījumi pārvadājuma laikā” jānorāda jaunā transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, reģistrācijas valsts un jāapliecina ieraksts ar personisko parakstu.

      Preču pārkraušana (izņemot IA 305.panta 3.punkta noteiktajos gadījumos) jāsaskaņo ar muitas iestādi kuras uzraudzībā ir preču pārkraušanas vieta. Veicot preču pārkraušanu, pārvadātāja pienākums ir veikt vajadzīgos ierakstus tranzīta deklarācijas 55.ailē “Pārkraušana” un uzrādīt to kopā ar sūtījumu minētajai muitas iestādei. Muitas iestādes (kuras uzraudzībā notika preču pārkraušana) amatpersona aizpilda tranzīta deklarācijas “F” aili.

      Muitas iestādei, kuras uzraudzībā ir notikuma vieta, nav jāuzrāda preces un tranzīta deklarācija ja notiek vilcēja maiņa, bez preču pārkraušanas.[2]

      Savienības tranzīta procedūras izmantotājam vai pārvadātājam Savienības tranzīta procedūras izmantotāja vārdā jāsniedz attiecīgo informāciju par autotransportlīdzekļa sastāvu (sastāva maiņu) tās dalībvalsts muitas dienestam, kuras teritorijā transportlīdzeklis atrodas (piemēram, izmantojot elektronisko pastu).

      Pārvadātājam tranzīta deklarācijas 56.ailē “Citi starpgadījumi pārvadājuma laikā” jānorāda jaunā vilcēja reģistrācijas numurs, reģistrācijas valsts un jāapliecina ieraksts ar personisko parakstu.


      [1] IA 305.panta 3. un 6.punkts

      [2] IA 305.panta 5.punkts


  • Obligātais (saskaņotais) pārvadājuma maršruts 
    • Nosūtītāja muitas iestāde, izlaižot preces tranzīta procedūrā, ir tiesīga noteikt obligāto pārvadājuma maršrutu.[1] Savienības tranzīta procedūras izmantotājam un pārvadātājam jāievēro nosūtītāja muitas iestādes noteikto obligāto pārvadājuma maršrutu. Ja Savienības tranzīta procedūras laikā tiek mainīts obligātais pārvadājuma maršruts, pārvadātājam nekavējoties jāuzrāda transportlīdzeklis, preces un tranzīta deklarācija muitas iestādei, kuras uzraudzībā ir transportlīdzekļa atrašanās vieta (piemēram, preces uzrāda citā, nevis deklarētajā galamērķa muitas iestādē).[2]


      [1] IA 298.panta 2.punkts

      [2] IA 305.panta 1.punkta a) apakšpunkts


  • Preču uzrādīšana, pabeidzot tranzīta procedūru
    • Lai pabeigtu tranzīta procedūru, preces jānogādā un jāuzrāda galamērķa muitas iestādē.[1] Savukārt, lai saņemtu preces, kas nodotas tranzīta procedūrā, savās telpās vai jebkurā citā apstiprinātā vietā – neuzrādot tās galamērķa muitas iestādē, personai jāizmanto atzītā saņēmēja statuss.[2]

      Ja tranzīta procedūru pabeidz, neizmantojot atzītā saņēmēja statusu (“parastajā kārtībā”), preces fiziski uzrāda galamērķa muitas iestādei (MKP atrašanās vietā vai dzelzceļa bāzes stacijā (pārvadājumos ar dzelzceļa transportu)).

      Minētajos gadījumos (tranzīta procedūru pabeidz galamērķa muitas iestādē), piemērojot:

      • pagaidu uzglabāšanu – preces pārvieto uz pagaidu uzglabāšanas atļaujā noteikto vietu pēc pagaidu uzglabāšanas deklarācijas apstiprināšanas;
      • muitas procedūru – uzglabāšana muitas noliktavā, preces pārvieto uz atļaujā noteikto vietu pēc preču izlaišanas muitas procedūrā;
      • citu muitas procedūru – preces izmanto atbilstoši muitas procedūras izpildes noteikumiem vai atļautiem izmantošanas veidiem pēc preču izlaišanas muitas procedūrā.


      Ja preču īpašību dēļ (piemēram, negabarīta kravas, dzīvi dzīvnieki vai ātrbojīgās preces, kad, veicot preču pārbaudi, jānodrošina preču uzglabāšanas īpašie nosacījumi) tās nav iespējams nogādāt uzrādīšanai galamērķa muitas iestādei, galamērķa muitas iestāde (pamatojoties uz Savienības tranzīta procedūras izmantotāja vai pilnvarotās personas iesniegumu, piemēram, pa e-pastu nosūtītu iesniegumu) ir tiesīga saskaņot preču uzrādīšanu citā vietā.[3]


      [1] SMK 233.panta 1.,2. un 3.punkts, IA 306.panta 1.punkta pirmā daļa (Savienības tranzīta procedūra); TIR konvencijas 21.pants (TIR procedūra).

      [2] SMK 233.panta 4.punkta “b” apakšpunkts (Savienības tranzīta procedūra); SMK 230.pants (TIR procedūra).

      [3] IA 306.panta 1.punkta otrā daļa


  • Preču uzrādīšana galamērķa muitas iestādei pēc tranzīta procedūras izpildei noteiktā termiņa
    • Savienības tranzīta procedūrā nodotās preces jāuzrāda galamērķa muitas iestādei nosūtītāja muitas iestādes noteiktajā termiņā. Nosūtītāja muitas iestādes noteiktais termiņš ir saistošs citām muitas iestādēm (galamērķa, tranzīta), un šīs iestādes to nedrīkst mainīt.[1]

      Ja preces tiek uzrādītas galamērķa muitas iestādei pēc nosūtītāja muitas iestādes noteiktā termiņa beigām, galamērķa muitas iestāde uzskata, ka minētais termiņš ir ievērots, ja procedūras izmantotājs vai pārvadātājs iesniedz galamērķa muitas iestādei dokumentus, kuri apliecina, ka termiņš tika nokavēts nejauša notikuma vai nepārvaramās varas dēļ.[2] Galamērķa muitas iestāde izvērtē, vai termiņš procedūras pabeigšanai nokavēts pamatoti un iesniegtie dokumenti apliecina notikuma faktu.

      Preču pārvadājums jāturpina vai preču uzrādīšana jāveic, tiklīdz tas kļūst iespējams (notikuma izraisītie šķēršļi tika novērsti).

      Dokumentu piemēri, kas pierāda neparedzētus, no procedūras izmantotāja vai pārvadātāja neatkarīgus apstākļus:

      • Valsts policijas izziņa – ceļu satiksmes negadījuma gadījumā;
      • dzelzceļa infrastruktūras operatora izsniegts dokuments, ja kavējums ir saistīts ar dzelzceļa remontdarbiem vai infrastruktūras noslodzi;
      • dokuments, kas pierāda transportlīdzekļu remontdarbus, ja transportlīdzeklis ir bojāts.


      Galamērķa muitas iestāde var atbrīvot procedūras izmantotāju vai pārvadātāju no pienākuma iesniegt minētos apliecinājumus, ja galamērķa muitas iestādei ir pieejama informācija par minēto notikumu, piemēram, ostas muitas iestāde ir informēta par laika apstākļiem, kuru dēļ preces nav iespējams nodot jūras pārvadājumam vai terminālim (t.sk. ņemot vērā preču fizikāli ķīmiskās īpašības).

      Ja preces ir uzrādītas, minētie dokumenti ir iesniegti galamērķa muitas iestādei un citas neatbilstības attiecībā uz Savienības tranzīta procedūras izpildi nav konstatētas, galamērķa muitas iestāde uzskata, ka Savienības tranzīta procedūra pabeigta pareizi (SMK 233.panta 1.punkta a) un b) apakšpunktā un 3.punktā noteiktie pienākumi ir izpildīti).

      Galamērķa muitas iestāde, konstatējot, ka termiņš tranzīta procedūras pabeigšanai nokavēts nepamatoti, rīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam (uzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedību).


      [1] SMK 233.panta 1. un 3.punkts, IA 297.panta 2.punkts.

      [2] IA 306.panta 3.punkts.


  • Tranzīta procedūras pabeigšana precēm, kas bijušas izlaistas muitas procedūrā – eksports, izvešana pārstrādei vai reeksportā
    • Noslēdzot muitas procedūru eksports (tai skaitā “pagaidu izvešana”), izvešana pārstrādei vai reeksportu, piemērojot TIR procedūru, preces jāizved no Savienības muitas teritorijas. Nav pieļaujams, ka preces netiek izvestas no Savienības muitas teritorijas ar piemēroto TIR procedūru (reeksporta gadījumā arī – Savienības ārējā tranzīta procedūru), izņemot IA 340.panta 3.punktā noteiktajos gadījumos, kad tiek nodrošināta muitas uzraudzība.

      Piemērojot IA 340.panta 3.punkta noteikumus (eksporta vai reeksporta deklarācija tika noslēgta, piemērojot TIR procedūru, vai arī reeksporta deklarācija, piemērojot Savienības tranzīta procedūru (T1), bet pārvadājums tiek pārtraukts), TIR karnetes turētājam, Savienības tranzīta procedūras izmantotājam vai pārvadātājam jāuzrāda preces muitas iestādei un:

      a) ja eksporta vai reeksporta deklarācija (iepriekšējā muitas procedūra vai reeksports) tika noformēta citā ES dalībvalstī, jāiesniedz iesniegums ar lūgumu noslēgt tranzīta procedūru, norādot informāciju par preču neizvešanu no Savienības muitas teritorijas ar iepriekš noformēto eksporta vai reeksporta deklarāciju, piemēram:

      • “preces, kas tika nodotas reeksportā, noformējot reeksporta deklarāciju Nr. (deklarācijas numurs), netika izvestas no Savienības muitas teritorijas un nodotas muitas procedūrā – glabāšana muitas noliktavā – muitas deklarācija Nr.” vai
      • “preces, kas tika nodotas muitas procedūrā – eksports, noformējot eksporta deklarāciju Nr. (deklarācijas numurs), netika izvestas no Savienības muitas teritorijas. Lūdzu pārtraukt muitas uzraudzību Savienības precēm”;


      b) ja eksporta vai reeksporta deklarācija (iepriekšējā muitas procedūra vai reeksports) tika noformēta Latvijas Republikas eksporta muitas iestādē, jāinformē deklarētājs (eksporta procedūra vai reeksports) par preču neizvešanu no Savienības muitas teritorijas. Tranzīta procedūru iespējams noslēgt, tikai Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei saņemot deklarētāja (eksporta procedūra vai reeksports) iesniegumu par eksporta vai reeksporta deklarācijas anulēšanu.

      Turpmāko rīcību ar precēm saskaņo ar uzraudzības muitas iestādi.


  • Savienības tranzīta procedūras piemērošana un pabeigšana saliktās kravas gadījumā (vairākas iekraušanas un / vai izkraušanas vietas) 
    • Piemērojot Savienības tranzīta procedūru, vienu transportlīdzekli var izmantot preču iekraušanai vairāk nekā vienā nosūtītāja muitas iestādē un izkraušanai vairāk nekā vienā galamērķa muitas iestādē.[1]

      Personai, plānojot preču pārvadājumu ar vairākām preču iekraušanas/izkraušanas vietām, jāizvērtē šāda saliktā pārvadājuma iespējamību, ņemot vērā atbilstošo muitas procedūru vai reeksporta izpildes noteikumus.


      [1] IA 296.panta 3.punkts

  • Preču iekraušana vairākās nosūtītāja muitas iestādēs
    • Gadījumos, kad Savienības tranzīta procedūrā pārvietojamām precēm noteikts identifikācijas pasākums – muitas nodrošinājuma (plombas) uzlikšana transportlīdzeklim, uzliktā nodrošinājuma noņemšana un citu preču iekraušana transportlīdzeklī ietekmēs Savienības tranzīta procedūras izmantotāja spēju nodrošināt SMK 233.pantā noteikto pienākumu izpildi. Līdz ar to situācijās, kad transportlīdzeklī ar uzlikto muitas plombu, kas jau pārvieto preces tranzīta procedūrā, nepieciešams iekraut citas preces rīkojas šādi:

      • iepriekš piemērotā Savienības tranzīta procedūra jānoslēdz (MKP, vai izmantojot atzītā saņēmēja statusu), un pēc tam jāpiemēro Savienības tranzīta procedūra (noformē jaunu tranzīta deklarāciju – MKP, vai izmantojot atzītā nosūtītāja statusu) visām ar vienu transportlīdzekli pārvadājamām precēm, vai
      • saskaņojot (pārvadātāja rakstisks iesniegums) ar uzraudzības muitas iestādi muitas nodrošinājuma (plombas) noņemšanu un papildu preču iekraušanu, noņem muitas nodrošinājumu (plombu) un pēc tam piemēro Savienības tranzīta procedūru transportlīdzeklī papildus iekrautajām precēm (iepriekš piemēroto Savienības tranzīta procedūru nenoslēdz). Minētajā situācijā, lietojot analoģijas metodi piemērojami IA 305.panta nosacījumi. Uzraudzības muitas iestāde var noteikt, ka muitas nodrošinājuma (plombas) noņemšana un papildu preču iekraušana jāveic muitas amatpersonas uzraudzībā. Tranzīta deklarācijā (56.ailē), kas bija noformēta citā nosūtītāja muitas iestādē (pirms papildu preces iekraušanas), pārvadātājam jāveic atzīmes par papildu preču (noformējot atsevišķu muitas deklarāciju) iekraušanu transportlīdzeklī (piemēram, “iekrautas papildu preces ar MRN (norāda deklarācijas numuru)”). Savukārt uzraudzības muitas iestādes amatpersonai G.ailē jāapstiprina tranzīta deklarācijas 56.ailē norādītā informācija un jānorāda jaunā muitas nodrošinājuma numurs.


      Ja transportlīdzekļa atrašanās vietas uzraudzības muitas iestāde uzskata, ka atbilstošajā situācijā, veicot muitas nodrošinājumu noņemšanu un citu preču iekraušanu transportlīdzeklī, kas pārvieto Savienības tranzīta procedūrā izlaistās preces, netiks nodrošināta vai nav iespējams nodrošināt muitas dienesta uzraudzību, minētās darbības netiek atļautas un muitas nodrošinājumi var tikt noņemti tikai noslēdzot (iepriekš piemēroto) Savienības tranzīta procedūru.

      Gadījumos kad Savienības ārējā tranzīta procedūra tiek piemērota atsevišķam preču iepakojumam (piemēram, ar kurjerpastu pārvietojama sīkpaka), kuram nosūtītāja muitas iestāde ir attiecinājusi preču muitas identifikācijas pasākumus (piemēram, iepakojumam ir uzlikti muitas nodrošinājumi – uzlīmes, bet transportlīdzeklim nav uzlikts muitas nodrošinājums), un var konstatēt, ka preču iepakojumam un transportlīdzeklim nav tiešas saiknes, transportlīdzeklis var tikt izmantots šādu preču iekraušanai un izkraušanai vairākās nosūtītāja un galamērķa muitas iestādēs, neietekmējot katras atsevišķās tranzīta procedūras Savienības tranzīta procedūras izmantotāja spējas nodrošināt tranzīta procedūras noteikumu izpildi. Piemēram, ar uzraudzības muitas iestādi nav jāsaskaņo papildu preču iekraušanu transportlīdzeklī, ja, piemērojot tranzīta procedūru, iepriekšējā nosūtītāja muitas iestādē transportlīdzeklim nav uzlikts muitas nodrošinājums.

  • Preču izkraušana vairākās galamērķa muitas iestādēs
    • Gadījumos, kad Savienības tranzīta procedūrā (ar vienu transportlīdzekli) pārvietojamās preces jānogādā vairākās galamērķa muitas iestādēs:

      • ja katrai kravas daļai ir noformēta atsevišķa tranzīta deklarācija, saskaņojot ar uzraudzības muitas iestādi muitas nodrošinājuma (plombas) noņemšanu, noņem muitas nodrošinājumu (plombu), izkrauj preces (atbilstošo saliktās kravas daļu) un noslēdz Savienības tranzīta procedūru no transportlīdzekļa izkrautajām precēm (citas tranzīta deklarācijas nenoslēdz). Minētajā situācijā arī ir piemērojami IA 305.panta nosacījumi. Uzraudzības muitas iestāde var noteikt, ka muitas nodrošinājuma (plombas) noņemšana un preču izkraušana jāveic muitas amatpersonas uzraudzībā. Tranzīta deklarācijā (56.ailē), kas jānoslēdz citā galamērķa muitas iestādē, pārvadātājam jāveic atzīmes par citu preču izkraušanu no transportlīdzekļa (piemēram, “izkrautas citas preces ar MRN (norāda deklarācijas numuru)”). Savukārt uzraudzības muitas iestādes amatpersonai G.ailē jāapstiprina tranzīta deklarācijas 56.ailē norādītā informācija un jānorāda jaunā muitas nodrošinājuma (plombas) numurs;
      • ja viena tranzīta deklarācija ir noformēta visām transportlīdzeklī iekrautajām precēm (saliktajai kravai), preces ir atļauts izkraut noslēdzot tranzīta procedūru (piemēram, izmantojot atzītā saņēmēja statusu) un piemērojot precēm nākamo muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu (piemēram, vienai kravas daļai piemēro muitas procedūru – uzglabāšana muitas noliktavā, bet otrai kravas daļai tranzīta procedūru).

  • Tranzīta procedūrā nodoto preču pārvadāšana kopā ar citam precēm, uz kurām neattiecas tranzīta procedūra 
    • Personai plānojot preču pārvadājumu ar vairākām preču iekraušanas/izkraušanas vietām, pārvadājumus, kur precēm ir atšķirīgs muitas statuss (Savienības preces un ārpussavienības preces), vai uz tām ir attiecināmi īpašie muitas vai citi noteikumi (piemēram, veterinārajai kontrolei pakļautās preces), jāizvērtē šāda saliktā pārvadājuma iespējamību, ņemot vērā atbilstošo muitas procedūru vai reeksporta izpildes noteikumus.

      Atbilstoši TIR Konvencijai, TIR procedūra jāattiecina uz visām precēm, kas tiek pārvadātas transportlīdzekļa, kurš tiek izmantots TIR procedūrai, aizplombētā daļā. Nav pieļaujams, ka transportlīdzekļa, kurš tiek izmantots TIR procedūrai, aizplombētā daļā tiek pārvadātas TIR procedūrā nodotās preces un citas preces, kuras nav norādītas TIR karnetē (nav deklarētas TIR procedūrai), piemēram, citā muitas procedūrā nodotās preces (piemēram, eksporta procedūrā vai Savienības tranzīta procedūrā).

      Savienības tranzīta procedūrā nodotās preces var pārvadāt vienā transportlīdzeklī ar citā muitas procedūrā nodotajām precēm, vai arī ar Savienības precēm, kas nav muitas uzraudzībā, ievērojot Savienības tranzīta procedūras izpildes noteikumus.

      Savienības tranzīta procedūras izmantotājs, kā arī preču pārvadātājs vai saņēmējs, kas pieņem preces, zinot, ka tās tiek pārvietotas saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru, ir atbildīgi par preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā un pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos preču identifikācijas nodrošināšanas pasākumus.[1]

      Atbilstoši minētajam, lietojot analoģijas metodi, piemērojami IA 305.panta nosacījumi:

      • ja nosūtītāja muitas iestāde ir uzlikusi transportlīdzeklim muitas nodrošinājumu (plombu), pārvadātāja vai Savienības tranzīta procedūras izmantotāja pārstāvim jāsaskaņo ar transportlīdzekļa atrašanās vietas uzraudzības muitas iestādi, muitas nodrošinājuma (plombas) noņemšana un citu preču (preces, kas nav nodotas tranzīta procedūrā) iekraušana vai izkraušana. Uzraudzības muitas iestāde var noteikt, ka muitas nodrošinājuma (plombas) noņemšana un citu preču iekraušana vai izkraušana jāveic muitas amatpersonas uzraudzībā. Tranzīta deklarācijā (56.ailē), pārvadātājam jāveic atzīmes par citu preču iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā (piemēram, “iekrautas / izkrautas (izvēlas atbilstoši situācijai) citas preces, uz kurām neattiecas T1 procedūra”). Savukārt, uzraudzības muitas iestādes amatpersonai G.ailē jāapstiprina tranzīta deklarācijas 56.ailē norādītā informācija un jānorāda jaunā muitas nodrošinājuma numurs;
      • ja, izlaižot preces Savienības tranzīta procedūrā, nosūtītāja muitas iestādē transportlīdzeklim nav uzlikts muitas nodrošinājums (piemēram, tranzīta procedūra tiek piemērota atsevišķam preču iepakojumam, kuram nosūtītāja muitas iestāde ir attiecinājusi preču muitas identifikācijas pasākumus – iepakojumam ir uzlikti muitas nodrošinājumi vai uzlīmes), pārvadātāja vai Savienības tranzīta procedūras izmantotāja pārstāvim nav jāsaskaņo ar transportlīdzekļa atrašanās vietas uzraudzības muitas iestādi citu preču (preces, kas nav nodotas tranzīta procedūrā) iekraušana vai izkraušana.

      [1] SMK 233.panta 1.punkta a) apakšpunkts un SMK 233.panta 3.punkts


  • Tranzīta deklarācijas atzīšana par nederīgu pēc preču izlaišanas procedūrā. Rīcība konstatējot, pēc preču izlaišanas procedūrā, nekorektu informāciju tranzīta deklarācijā
    • Tranzīta deklarāciju pēc preču izlaišanas atzīst par nederīgu ja:[1]

      • Savienības preces ir kļūdas dēļ deklarētas ārējā tranzīta procedūrai un Savienības preču muitas statusu var pierādīt ar muitas statusu apliecinošiem dokumentiem – T2L, T2LF vai muitas preču manifests;
      • preces ir kļūdaini deklarētas vairāk nekā vienā muitas deklarācijā. Piemēram, vienai un tai pašai precei noformētas divas identiskas tranzīta deklarācijas.


      Ņemot vērā minēto, gadījumos kad Savienības tranzīta procedūras izmantotājs, TIR karnetes turētājs vai persona, kas saņēmusi atzītā nosūtītāja vai TIR nosūtītāja atļauju, konstatē, ka tranzīta deklarācijā (t.sk. TIR karnetes elektroniskajā deklarācijā un TIR karnetē) norādīta nekorekta informācija, pēc preču izlaišanas tranzīta procedūrā un pirms preču pārvietošanas uzsākšanas, minētā persona rīkojas šādi:[2]

      • informē nosūtītāju muitas iestādi par konstatētajām neatbilstībām (iesniedz pamatotu pieteikumu nosūtītāja muitas iestādei izmantojot elektronisko pastu);
      • uzrāda preces nosūtītāja muitas iestādē vai atzītā nosūtītāja vai TIR nosūtītāja atļaujā noteiktajā vietā;
      • turpmākās darbības ar precēm saskaņo ar nosūtītāju muitas iestādi (nosūtītāja muitas iestāde informē vai tiks veikta muitas kontrole un saskaņo nākamās muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanas piemērošanu).


      Jaunās tranzīta deklarācijas 40. vai 44.ailē (sk. “Iepriekšējais muitas dokuments (40.aile)”) jāuzrāda iepriekšējās (nekorektās) tranzīta deklarācijas dokumenta kods un numurs.

      Pēc nākamās muitas procedūras (t.sk. noformējot jaunu tranzīta deklarāciju) piemērošanas nosūtītāja muitas iestāde noslēdz iepriekšējo (nekorekto) tranzīta deklarāciju – atzītā saņēmēja statusu nav atļauts izmantot iepriekšējās (nekorektās) tranzīta deklarācijas noslēgšanai.

      Papildus informējam, ka kad persona muitas dienestiem iesniedz muitas deklarāciju, attiecīgā persona kļūst atbildīga par:[3]

      • deklarācijā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu;
      • visu to dokumentu īstumu, pareizību un spēkā esamību, kas pamato deklarāciju;
      • attiecīgā gadījumā – par visu pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās muitas procedūras piemērošanu konkrētajām precēm vai ar atļauto darbību veikšanu.

      [1] DA 148.panta 4.punkta “b” un “c” apakšpunkts

      [2] MK noteikumu Nr.426 “Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas noteikumi” 59. un 60.punkts.

      [3] SMK 15.panta 2.punkts


  • Galvojums tranzīta procedūrai 
    • Tranzīta procedūras nodrošināšanai galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 92. panta 1. punkta “a” un “b” apakšpunktu sniedz ar skaidras naudas iemaksu vai ar galvinieka saistībām:

      • vienreizējo galvojumu, kas saskaņā ar regulas Nr. 2447 151. panta 5. punktu sniegts, izmantojot regulas Nr. 2447 32-01.pielikumā norādīto veidlapu “Galvinieka saistības- vienreizējs galvojums”;
      • vispārējo galvojumu, kas saskaņā ar regulas Nr. 2447 151. panta 6. punktu sniegts, izmantojot regulas Nr. 2447 32-03.pielikumā norādīto veidlapu “Galvinieka saistības- vispārējais galvojums”.


      Ja galvojumu sniedz ar galvinieka saistībām – vispārējais galvojums, personai, lai piemērotu tranzīta procedūru, ir jāsaņem atļauja izmantot vispārējo galvojumu vai vispārējo galvojumu ar samazināto summu (jeb vispārējā galvojuma atļauja).

      Informācija par nosacījumiem vispārējā galvojuma atļauju saņemšanai - skatīt sadaļā “Muita” – “Muitas galvojumi”.

      Galvinieka saistības gan vienreizējam galvojumam, gan vispārējam galvojumam sniedz galvinieki.

      Informācija par galviniekiem - skatīt sadaļā “Muita” – “Muitas galvojumi” – rubrikā ”Galvinieku saistības. Galvinieki".”

  • Vispārējais galvojums tranzīta procedūrai
    • Vispārējā galvojuma vispārīgie saņemšanas nosacījumi ir sekojoši[1]:

      • iesnieguma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā,
      • pēdējo trīs gadu laikā iesnieguma iesniedzējs (iesnieguma iesniedzējs, iesnieguma iesniedzēja valde, padome, prokūra, kā arī par iesnieguma iesniedzēja muitas jautājumiem atbildīgais darbinieks) nav izdarījis nopietnu pārkāpumu vai nav atkārtoti pārkāpis muitas jomas tiesību aktus un nodokļu noteikumus, vai nav izdarījis smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar minētās personas saimniecisko darbību, un
      • iesnieguma iesniedzējs regulāri izmanto muitas procedūru – tranzīts – vai tam ir praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību.


      Bez vispārīgiem galvojuma saņemšanas nosacījumiem tiek paredzēti papildu nosacījumi tiem komersantiem, kas vēlēsies izmantot samazināto vispārējo galvojumu vai atbrīvojumu no vispārējā galvojuma.

      Vispārējā galvojuma ar samazinātu summu līdz 50 % no atsauces summas saņemšanas nosacījumi:[2]

      • iesnieguma iesniedzējs uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, ko piemēro dalībvalstīs, kur tiek veikta uzskaite, un kas ļauj veikt uz auditu balstītu muitas kontroli, un tas uztur vēsturisko datu reģistru, kas nodrošina revīzijas izsekojamību, sākot ar brīdi, kad dati ievadīti lietā;
      • pieteikuma iesniedzējs nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas vadībai, un nodrošina iekšējo kontroli, kurā iespējams novērst, noteikt un labot kļūdas un novērst un noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus;
      • pieteikuma iesniedzējam nav uzsākta bankrota procedūra;
      • pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis savas finansiālās saistības attiecībā uz tādu muitas nodokļu un jebkuru citu maksājumu samaksu, ko iekasē par preču importu vai eksportu vai kas ir saistīti ar preču importu vai eksportu;
      • pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz reģistriem un pieejamo informāciju par pēdējiem trim gadiem pirms pieteikuma iesniegšanas, pierāda, ka tam ir pietiekami labs finansiālais stāvoklis, lai izpildītu savus pienākumus un saistības, ņemot vērā tā darījumdarbības veidu un apjomu, tostarp tā aktīvu neto vērtība nav negatīva, izņemot gadījumus, kad tie var tikt segti;
      • pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka tam ir pietiekami finanšu resursi, lai izpildītu savas saistības attiecībā uz to atsauces summas daļu, ko nesedz galvojums.


      Vispārējā galvojuma ar samazinātu summu līdz 30 % no atsauces summas saņemšanas nosacījumi:[3]

      • pieteikuma iesniedzējs uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, ko piemēro dalībvalstīs, kur tiek veikta uzskaite, un kas ļauj veikt uz auditu balstītu kontroli, un tas uztur vēsturisko datu reģistru, kas nodrošina audita izsekojamību, sākot ar brīdi, kad dati ievadīti lietā;
      • pieteikuma iesniedzējs nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas vadībai, un nodrošina iekšējo kontroli, kurā iespējams novērst, noteikt un labot kļūdas un novērst un noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus;
      • pieteikuma iesniedzējs nodrošina to, ka attiecīgajiem darbiniekiem ir doti norādījumi informēt muitas dienestus, ja tiek konstatētas neatbilstības, un izstrādā procedūras muitas dienestu informēšanai par šādām neatbilstībām;
      • pieteikuma iesniedzējam nav uzsākta bankrota procedūra;
      • pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis savas finansiālās saistības attiecībā uz tādu muitas nodokļu un jebkuru citu maksājumu samaksu, ko iekasē par preču importu vai eksportu vai kas ir saistīti ar preču importu vai eksportu;
      • pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz reģistriem un pieejamo informāciju par pēdējiem trim gadiem pirms pieteikuma iesniegšanas, pierāda, ka tam ir pietiekami labs finansiālais stāvoklis, lai izpildītu savus pienākumus un saistības, ņemot vērā tā darījumdarbības veidu un apjomu, tostarp tā aktīvu neto vērtība nav negatīva, izņemot gadījumus, kad tie var tikt segti;
      • pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka tam ir pietiekami finanšu resursi, lai izpildītu savas saistības attiecībā uz to atsauces summas daļu, ko nesedz galvojums.


      Atbrīvojuma no galvojuma saņemšanas nosacījumi:[4]

      • pieteikuma iesniedzējs uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, ko piemēro dalībvalstīs, kur tiek veikta uzskaite, un kas ļauj veikt uz auditu balstītu muitas kontroli, un tas uztur vēsturisko datu reģistru, kas nodrošina revīzijas izsekojamību, sākot ar brīdi, kad dati ievadīti lietā;
      • pieteikuma iesniedzējs nodrošina muitas dienestam fizisku piekļuvi savām grāmatvedības sistēmām un attiecīgā gadījumā saviem komerciālajiem un pārvadājumu reģistriem;
      • pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir loģistikas sistēma, ar kuras palīdzību preces tiek identificētas kā Savienības preces vai ārpussavienības preces, un attiecīgā gadījumā tiek norādīta to atrašanās vieta;
      • pieteikuma iesniedzējs nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas vadībai, un nodrošina iekšējo kontroli, kurā iespējams novērst, noteikt un labot kļūdas un novērst un noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus;
      • attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir atbilstošas procedūras tādu licenču un atļauju apstrādei, kuras ir piešķirtas saskaņā ar tirdzniecības politikas pasākumiem vai saistībā ar lauksaimniecības produktu tirdzniecību;
      • pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir atbilstošas procedūras reģistru un informācijas arhivēšanai un aizsardzībai pret informācijas nozaudēšanu;
      • pieteikuma iesniedzējs nodrošina to, ka attiecīgajiem darbiniekiem ir doti norādījumi informēt muitas dienestus, ja tiek konstatētas neatbilstības, un izstrādā procedūras muitas dienestu informēšanai par šādām neatbilstībām;
      • pieteikuma iesniedzējs ir īstenojis pienācīgus drošības pasākumus, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēja datorsistēmu pret neatļautu ielaušanos sistēmā un nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja dokumentācijas saglabāšanu;
      • pieteikuma iesniedzējam nav uzsākta bankrota procedūra;
      • pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis savas finansiālās saistības attiecībā uz tādu muitas nodokļu un jebkuru citu maksājumu samaksu, ko iekasē par preču importu vai eksportu vai kas ir saistīti ar preču importu vai eksportu;
      • pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz reģistriem un pieejamo informāciju par pēdējiem trim gadiem pirms pieteikuma iesniegšanas, pierāda, ka tam ir pietiekami labs finansiālais stāvoklis, lai izpildītu savus pienākumus un saistības, ņemot vērā tā darījumdarbības veidu un apjomu, tostarp tā aktīvu neto vērtība nav negatīva, izņemot gadījumus, kad tie var tikt segti;
      • pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka tam ir pietiekami finanšu resursi, lai izpildītu savas saistības attiecībā uz to atsauces summas daļu, ko nesedz galvojums.


      Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, minētās prasības novērtē, pamatojoties uz pieejamajiem reģistriem un informāciju.[5]

      Muitas pārvalde pieņem lēmumu par vispārējā galvojuma piešķiršanu vai par atteikumu izmantot vispārējo galvojumu un par to paziņo pieteikuma iesniedzējam nekavējoties un vēlākais 120 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas, lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt par 30 dienām.[6]


      [1] SMK 95.panta 1.punkts

      [2] SMK 95.panta 2.punkts un DA 84.panta 1.punkts

      [3] SMK 95.panta 2.punkts un DA 84.panta 2.punkts

      [4] SMK 95.panta 2.punkts un DA 84.panta 3.punkts

      [5] DA 84.panta 4.punkts

      [6] SMK 22.panta 3.punkts

  • Galvojuma dokuments (apdrošināšanas polise)
    • Līdz ar SMK spēkā stāšanos tiek paredzēts viens vienots galvojuma dokuments visām muitas procedūrām, sakarā ar ko mainās arī apdrošināšanas sabiedrību izsniegtā galvojumu dokumentu veidlapas forma. Jaunā galvojumu dokumentu veidlapas forma vienreizējam un vispārējam galvojumam, saskaņā ar IA 151.panta 5. un 6.punktu, ir noteikta attiecīgi IA 32-01. un 32-03.pielikumos.

      Līdz 2016.gada 30.aprīlim izsniegtie galvojumi (pēc pašlaik spēkā esošā parauga galvojuma dokumentiem) pēc 2016.gada 1.maija paliek spēkā un ir derīgi līdz to derīguma termiņa beigām.[1]


      [1] DA 251.panta 1.punkta a) apakšpunkts

  • Vispārējais galvojums tranzīta procedūrai – jūtīgās preces (preces ar paaugstinātu krāpšanās risku)
    • ES tiesību akti muitas jomā attiecībā uz muitas procedūru – tranzīts – vairs nenosaka jūtīgo preču statusu – jeb preces ar paaugstinātu krāpšanās risku, tādējādi galvojumi muitas procedūrai – tranzīts, kas tika izsniegti līdz 2016.gada 30.aprīlim un tiek izsniegti pēc 2016.gada 1.maija saskaņā ar jaunajā normatīvajā regulējumā paredzētajiem kritērijiem, ir izmantojami tranzīta procedūras piemērošanai jebkurai precei.


  • Savienības tranzīta procedūras vienkāršojumu piemērošana 
    • Pārejas periodā turpina piemērot šādus Savienības tranzīta procedūras vienkāršojumus:

      • papīra manifesta kā tranzīta deklarācijas izmantošana, pārvadājot preces pa jūru vai gaisu – līdz NCTS (ES elektroniskā tranzīta sistēma) izmaiņu ieviešanai;
      • elektroniskā transporta dokumenta, kas nav sagatavots, izmantojot SMK 233.panta 4.punkta e) apakšpunktā noteikto sistēmu (piemēram, sistēmā nav iekļauti visi nepieciešamie dati), par tranzīta deklarāciju izmantošana – līdz 01.05.2018.


      Ieviešot izmaiņas NCTS, dzelzceļa, jūras un gaisa pārvadājumos būs piemērojams Savienības tranzīta procedūras vienkāršojums – tranzīta deklarācija ar samazināto datu apjomu.

      Ar 01.05.2016. personas, kas veic jūras vai gaisa pārvadājumus un izmanto elektronisko sistēmu, kas atbilst Eiropas Savienības muitas normatīvajos aktos noteiktajam, saņemot VID atļauju, ir tiesīgi piemērot Savienības tranzīta procedūras vienkāršojumu – elektroniskā transporta dokumenta izmantošana par tranzīta deklarāciju.

  • Nacionālo tranzīta procedūras vienkāršojumu piemērošana
    • Jaunie Eiropas Savienības muitas normatīvie akti vairs nepiešķir Eiropas Savienības dalībvalstīm deleģējumu noteikt nacionālos Savienības tranzīta procedūras vienkāršojumus, izņemot TDA 45.pantā noteikto vienkāršojumu dzelzceļa pārvadājumiem (piemēros pārejas periodā).

      Atbilstoši minētajam no 2016.gada 1.maija nav atļauta vienkāršotās tranzīta procedūras piemērošana preču pārvietošanai starp divām brīvostas brīvajām zonām, izmantojot preču transporta pavadzīmi.

      Informācija par preču pārvietošanu starp brīvostas divām brīvajām zonām, atrodama sadaļā “Uzglabāšana brīvajā zonā”.