Nodokļu atmaksa

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – SMK), 116.-121.panti;
2. Komisijas 2015.gada 24.novembra Īstenošanas regulas Nr.2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – IA), 172.-181.panti, A pielikums;
3. Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētās regulas Nr.2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk – DA), 92.-102.panti, A pielikums.

Ievedmuitas nodokli, kura summa ir ne mazāka kā 10 EUR, atmaksā vai atbrīvo no maksājuma zemāk minētajos gadījumos, izņemot, ja situāciju, kuras dēļ bija paziņots muitas parāds, bija izraisījusi parādnieka krāpnieciska rīcība. 

Atmaksāšana nerada muitas dienestiem pienākumu maksāt procentus, izņemot, ja lēmums par atmaksāšanu no muitas iestādes atkarīgu apstākļu dēļ nav īstenots 3 mēnešu laikā.

Ja muitas dienesti atmaksāšanu vai atbrīvošanu ir veikuši kļūdas dēļ, sākotnējo muitas parādu atjauno, ciktāl tam nav iestājies noilgums.

SMK 116.panta 2.punktā minētajos gadījumos nodokļu atmaksāšanas/atlaišanas lietu nosūta izskatīšanai Eiropas Komisijai, kas pieņem attiecīgu lēmumu.

Pieteikumu par ievedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atbrīvojumuno pienākuma maksāt nodokļus iesniedz persona, kura samaksājusi vai kurai jāmaksā nodokļi, vai persona, kas pārņēmusi šīs saistības, vai arī šo personu pārstāvis tās dalībvalsts muitas dienestam, kurā muitas parāds tika paziņots (iesniegta muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā vai pieņemts lēmums par muitas parādu) (IA 172.pants).

Pieteikumu var iesniegt, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, gan arī citus līdzekļus (piemēram, papīra veidā vai elektroniski (DA 92.panta 2.punkts)).

Kopējās datu prasības attiecībā uz pieteikumiem noteiktas DA  A pielikumā un īpašas datu prasības attiecībā uz pieteikumu par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu atmaksāšanu vai atbrīvojumu no tām noteiktas DA A pielikuma VIII sadaļas I nodaļā "Kopējās datu prasības attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem".

Datu prasības attiecībā uz pieteikumiem DA A pielikumā, kā arī formāti un kodējumi IA A pielikumā attiecās gan uz pieteikumiem, kas iesniegti, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, gan uz papīra formas pieteikumu (DA A pielikuma 4.punkts un IA A pielikuma 3.punkts).

Izmantojot Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS), pieteikums tiks izveidots un pēc aizpildīšanas iesniegts automātiski.

Pieteikumā obligāti norādāmie dati ir uzskaitīti DA A pielikumā - Kopējās datu prasības attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem.

Atmaksāšanu vai atbrīvojumu veic pēc preču uzrādīšanas. Ja preces nevar uzrādīt muitas dienestiem, muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, atļauj atmaksāt vai piešķir atbrīvojumu tikai tad, ja tam ir pierādījumi, ka attiecīgās preces ir preces, par kurām ir pieprasīta atmaksāšana vai atbrīvojums (IA 173.pants).

Kamēr nav pieņemts lēmums par atmaksāšanas vai atbrīvojuma pieteikumu, preces, par kurām lēmuma pieņemšana ir pieprasīta, nepārved uz citu vietu, kas nav minēta pieteikumā, ja vien pieteikuma iesniedzējs iepriekš nepaziņo par to (IA 174.pants).

Ja atmaksāšana un atbrīvojums ir atkarīgs no muitas formalitāšu nokārtošanas, lēmuma turētājs informē pārraudzības muitas iestādi, ka ir nokārtojis minētās formalitātes. Ja lēmumā norādīts, ka preces var eksportēt vai tām var piemērot īpašo procedūru, un parādnieks izmanto minēto iespēju, pārraudzības muitas iestāde ir muitas iestāde, kurā precēm piemēro minēto procedūru (IA 176.panta 1.punkts).

Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, var atļaut nokārtot muitas formalitātes, no kurām var būt atkarīga jebkura atmaksāšana vai atbrīvojums, pirms tas pieņem lēmumu. Šāda atļauja neskar minēto lēmumu (IA 176.panta 4.punkts).

Pieņemot lēmumu par tādu ievedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atbrīvojumu, kas ir atkarīgs no iepriekšējas konkrētu muitas formalitāšu nokārtošanas, minēto muitas formalitāšu nokārtošanai muitas dienests nosaka termiņu, kas nepārsniedz 60 dienas no minētā lēmuma paziņošanas dienas.

Ja noteikto termiņu neievēro, tiek zaudētas tiesības uz atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ja vien attiecīgā persona nepierāda, ka minēto termiņu neļāva ievērot neparedzami apstākļi vai nepārvarama vara (IA 177.pants).

Ja atmaksāšana vai atbrīvojums ir atkarīgs no preču iznīcināšanas, atteikšanās no precēm par labu valstij vai īpašās procedūras, vai eksporta procedūras piemērošanas precēm, taču attiecīgās formalitātes ir nokārtotas tikai par minēto preču vienu vai vairākām detaļām, vai sastāvdaļām, atmaksas vai atbrīvojuma summa ir starpība starp ievedmuitas nodokļa summu par precēm un ievedmuitas nodokļa summu, kura būtu jāpiemēro pārējai preču daļai, ja tām nemainītā veidā piemērotu muitas procedūru, kas saistīta ar muitas parāda rašanos, dienā, kurā precēm tiktu piemērota šāda procedūra (IA 178.pants).

Ja preču iznīcināšanā, ko atļāvis muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, rodas atkritumi vai lūžņi, uzskata, ka šādi atkritumi vai lūžņi ir ārpussavienības preces, ja ir pieņemts lēmums par atmaksāšanu vai atbrīvojuma piešķiršanu (IA 179.pants).

Gadījumos, uz kuriem attiecas SMK 116.panta 1.punkta otrā daļa, 118.pants vai 120.pants, ja iznīcināšana tika veikta bez muitas uzraudzības, atmaksāšana vai atbrīvojums, pamatojoties uz SMK 120.pantu, ir atkarīgs no šādu nosacījumu izpildes:

• Pieteikuma iesniedzējs iesniedz muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pierādījumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, vai preces, par kurām tiek pieprasīta atmaksāšana vai atbrīvojums, atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
  • preces ir eksportētas no Savienības muitas teritorijas;
  • preces ir iznīcinātas tādu iestāžu vai personu uzraudzībā, kuras minētie dienesti ir pilnvarojuši šo iznīcināšanu oficiāli apliecināt;
• Pieteikuma iesniedzējs iesniedz muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, visus dokumentus, kas apliecina attiecīgo preču Savienības preču muitas statusu vai kas satur informāciju, kas apstiprina attiecīgo preču Savienības preču muitas statusu, ar kuru minētās preces var būt izvestas no Savienības muitas teritorijas, vai iesniedz visus pierādījumus, kurus minētais muitas dienests uzskata par nepieciešamiem, lai pārliecinātos, ka attiecīgo dokumentu nevar izmantot vēlāk saistībā ar precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā.

Pierādījumi, kas apstiprina, ka preces, par kurām pieprasa atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ir eksportētas no Savienības muitas teritorijas, ietver šādus dokumentus:

• izvešanas apliecinājums, kas minēts IA 334.pantā;
• tādas procedūras muitas deklarācijas oriģināls vai apliecināta kopija, kas saistīta ar muitas parāda rašanos;
• ja vajadzīgs – tirdzniecības vai administratīvi dokumenti, kuros iekļauts to preču pilns apraksts, kuras tika uzrādītas kopā ar attiecīgās procedūras muitas deklarāciju vai muitas deklarāciju par eksportu no Savienības muitas teritorijas, vai muitas deklarāciju, kas sagatavota par precēm galamērķa trešā valstī.

Pierādījumi, kas apstiprina, ka preces, par kurām pieprasa atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ir iznīcinātas tādu iestāžu vai personu uzraudzībā, kuras ir pilnvarotas oficiāli apliecināt šādu iznīcināšanu, ietver jebkuru no šādiem dokumentiem: 

• ziņojums ai deklarācija par iznīcināšanu, ko sagatavojušas iestādes, kuru uzraudzībā preces iznīcinātas, vai šāda ziņojuma, vai deklarācijas apliecināta kopija;
• apliecinājums, ko sagatavojusi persona, kura ir pilnvarota apliecināt iznīcināšanu, kam pievienoti pierādījumi par šīs personas pilnvarām.

Minētajos dokumentos iekļauj iznīcināto preču pilnu aprakstu, lai, šo aprakstu salīdzinot ar ziņām, kuras iekļautas muitas deklarācijā par muitas procedūru, kas saistīta ar muitas parāda rašanos, un pavaddokumentiem, varētu pārliecināties, ka iznīcinātās preces ir tās pašas, kurām piemērota minētā procedūra.

Ja ar minētajiem pierādījumiem nepietiek, lai muitas dienests varētu pieņemt lēmumu par tam iesniegto gadījumu, vai ja daži pierādījumi nav pieejami, šādus pierādījumus var papildināt vai aizstāt ar jebkuriem citiem dokumentiem, ko minētais dienests uzskata par vajadzīgiem (IA 180.pants)

Muitas dienesti nekavējoties un vēlākais 30 dienu laikā no brīža, kad saņemts pieteikums lēmumam, pārbauda, vai ir izpildīti visi šā pieteikuma pieņemšanas nosacījumi. Ja muitas dienesti secina, ka pieteikumā ir visa informācija, kas ir vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu, pieteikuma iesniedzējam minētajā termiņā paziņo, ka pieteikums ir pieņemts (SMK 22.panta 2.punkts).

Ja muitas dienests konstatē, ka pieteikumā nav norādīta visa prasītā informācija, tas lūdz, lai pieteikuma iesniedzējs pieņemamā termiņā, vēlākais 30 dienu laikā, iesniedz attiecīgo informāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs muitas dienestam šādam nolūkam noteiktajā termiņā neiesniedz tā pieprasīto informāciju, pieteikumu nepieņem un par to paziņo iesniedzējam (IA 12.panta 2.punkts).

Muitas dienests lēmumu pieņem un paziņo to pieteikuma iesniedzējam nekavējoties un vēlākais 120 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas, ja vien nav paredzēts citādi.

Ja muitas dienesti nespēj ievērot noteikto termiņu lēmumu pieņemšanai, tie pirms šā termiņa beigām par to paziņo pieteikuma iesniedzējam, izklāstot iemeslus un norādot papildu termiņu, kuru tie uzskata par vajadzīgu lēmuma pieņemšanai. Ja vien nav paredzēts citādi, šāds papildu termiņš nepārsniedz 30 dienas.

Muitas dienesti var arī pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, ja pieteikuma iesniedzējs lūdz pagarinājumu, lai veiktu pielāgojumus, kas nepieciešami nosacījumu un kritēriju izpildes nodrošināšanai. Šos pielāgojumus un papildu termiņu iesniedzējs paziņo muitas dienestiem, kuri lemj par termiņa pagarināšanu (SMK 22.panta 3.punkts)

Ja vien lēmumā vai tiesību aktos muitas jomā nav noteikts citādi, lēmums stājas spēkā dienā, kad pieteikuma iesniedzējs to saņem vai kad uzskata, ka viņš to ir saņēmis. Pieņemto lēmumu izpildi muitas dienesti nodrošina no minētās dienas (SMK 22.panta 4.punkts).

Ja vien tiesību aktos muitas jomā nav paredzēts citādi, lēmums ir spēkā bez termiņa ierobežojumiem (SMK 22.panta 5.punkts).

Izņemot gadījumus, kad lēmuma spēkā esamība attiecas tikai uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, lēmumi, kas saistīti ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, ir spēkā visā Savienības muitas teritorijā (SMK 26.pants).

Personas tiesības būt uzklausītam pirms nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas.

Pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas nelabvēlīgi ietekmētu pieteikuma iesniedzēju, muitas dienesti pieteikuma iesniedzējam dara zināmu pamatojumu, kādēļ tie ir paredzējuši pieņemt šo lēmumu, kā arī dod viņam iespēju noteiktā laikposmā no dienas, kurā viņš saņēmis minēto paziņojumu vai kad uzskata, ka viņš to ir saņēmis, izteikt savu viedokli.

Pēc šā laikposma beigām pieteikuma iesniedzējam piemērotā veidā paziņo par lēmumu (SMK 22.panta 6.punkts).

Personai nelabvēlīga lēmuma pārsūdzības tiesības

Lēmumā, kas nelabvēlīgi ietekmē pieteikuma iesniedzēju, sniedz tā pamatojumu un norāda uz pārsūdzības tiesībām, kas paredzētas SMK 44.pantā (SMK 22.panta 7.punkts).

Lēmuma turētājs ievēro no lēmuma izrietošos pienākumus, kā arī nekavējoties informē muitas dienestus par jebkādiem apstākļiem, kas radušies pēc lēmuma pieņemšanas un kas var ietekmēt tā turpmāko derīgumu vai saturu (SMK 23.panta 1., 2.punkts).

Neskarot citās jomās paredzētus noteikumus, kuros noteikts, kādos gadījumos lēmumi nav spēkā vai zaudē spēku, muitas dienesti, kas ir pieņēmuši lēmumu, jebkurā brīdī var to anulēt, grozīt vai atcelt, ja tas neatbilst tiesību aktiem muitas jomā. Tādā gadījumā muitas dienesti atkārtoti izvērtē lēmumu un aptur lēmumu, kurš ir jāanulē, jāatceļ vai jāgroza.

Muitas dienesti pārrauga nosacījumus un kritērijus, kas jāizpilda lēmuma turētājam. Tie arī pārrauga, vai tiek ievēroti no attiecīgā lēmuma izrietošie pienākumi. Ja lēmuma turētājs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā 3 gadus, muitas dienesti veic tā ciešu pārraudzību pirmajā gadā pēc lēmuma pieņemšanas (SMK 23.panta 3., 4., 5.punkts).

Muitas dienesti anulē lēmuma turētājam adresētu labvēlīgu lēmumu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

• lēmumu pieņēma, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju;
• lēmuma turētājs zināja vai viņam būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepatiesa vai nepilnīga;
• ja informācija būtu bijusi patiesa vai pilnīga, lēmums būtu bijis citāds. 

Lēmuma turētājam paziņo par lēmuma anulēšanu. Anulētais lēmums nav spēkā no dienas, kad tas sākotnēji bija stājies spēkā, ja vien lēmumā saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā nav norādīts citādi (SMK 27.pants)

Muitas dienesti labvēlīgu lēmumu atceļ vai groza, ja gadījumos:

• nav bijuši izpildīti vai vairs netiek izpildīti viens vai vairāki no minētā lēmuma pieņemšanas nosacījumiem, vai
• pēc lēmuma turētāja pieteikuma. 

Ja nav paredzēts citādi, labvēlīgu lēmumu, kas adresēts vairākām personām, var atcelt vienīgi attiecībā uz personu, kas nepilda kādu no pienākumiem, kuru tai uzliek minētais lēmums. Lēmuma turētājam paziņo par lēmuma atcelšanu vai grozīšanu.

Ja vien lēmumā vai tiesību aktos muitas jomā nav noteikts citādi, lēmums stājas spēkā dienā, kad pieteikuma iesniedzējs to saņem vai kad uzskata, ka viņš to ir saņēmis.

Tomēr izņēmuma gadījumos, ja to prasa lēmuma turētāja likumīgās intereses, muitas dienesti līdz 1 gadam var atlikt termiņu, kad atceļ lēmumu vai stājas spēkā tā grozījumi. Minēto termiņu norāda attiecīgajā atcelšanas vai grozīšanas lēmumā (SMK 28.pants).

Lēmumi, kas pieņemti bez pieteikuma (pēc muitas iestādes iniciatīvas):

Izņemot gadījumus, kad muitas dienests darbojas kā tiesu iestāde, SMK 22.panta 4., 5., 6. un 7.punktu, 23.panta 3.punktu, 26., 27. un 28.pantu piemēro arī muitas dienestu lēmumiem, kas pieņemti bez attiecīgās personas iepriekšēja pieteikuma (SMK 29.pants)