Atjaunināts: 06.06.2025.
Lai muitas klientiem, klātienē apmeklējot Rīgas brīvostas muitas kontroles punktu (MKP) 0210, būtu jāpavada pēc iespējas īsāks laiks muitošanas darbību veikšanai, aicinām uzņēmējus plānot un nodrošināt muitas dokumentu iesniegšanu tikai brīdī, kad pieteiktajai muitas procedūrai deklarētās preces ir iespējams uzrādīt MKP.
Tā kā parasti vislielākā klientu plūsma ir vērojama pēcpusdienās, ātrākai pakalpojumu saņemšanai aicinām MKP apmeklēt citā laikā.
Kopējais muitošanas darbību ilgums darba dienās ir atkarīgs no tā, cik daudz klientu vienlaicīgi ir ieradušies MKP, kā arī no klientu gatavības uzrādīt preces muitai.
Rīgas brīvostas MKP klātienē iesniedzamo muitas deklarāciju, dokumentu un maksājumi pieņemšana tiek veikta rindas kārtībā, izmantojot elektronisko kārtas numuru reģistratora sistēmu. Vidējais viena dokumenta pieņemšanas laiks ir 5-8 minūtes. Izvēloties pakalpojumu un saņemot kārtas numuru, sistēmā tiek norādīta informācija par klientu skaitu rindā un aptuveno gaidīšanas laiku. Lai provizoriskais rindā gaidīšanas laiks būtu iespējami precīzāks, par katru MKP iesniedzamo dokumentu jāsaņem atsevišķs kārtas numurs.
Vienlaikus iesniegto dokumentu lielais apjoms būtiski paildzina rindā gaidīšanas laiku, dokumentu pieņemšanu un noformēšanu. Ierodoties MKP pēcpusdienā, jārēķinās ar papildu laika patēriņu, gaidot dokumentu iesniegšanas rindā, un deklarāciju noformēšanas laiks var pārsniegt gaidīto.
Atgādinām, ka standarta Muitošanas darbību laika robežas ir noteiktas no muitas deklarācijas reģistrēšanas brīža muitas informācijas sistēmā līdz tās izlaišanai (noformēšanai). Muitošanas darbību maksimālais laiks var tikt pārsniegts, ja ir uzsākta padziļināta dokumentu kontrole un pieprasīta papildu informācija, vai tiek veikta kravas muitas fiziskā kontrole.
Aicinām uzņēmējus maksimāli izmantot tiesību aktos muitas jomā noteiktos vienkāršojumus, kas sniedz iespēju samazināt vai pat pilnībā izslēgt nepieciešamību apmeklēt MKP klātienē. Atgādinām, ka uzņēmējiem ir iespēja izmantot šādus vienkāršojumus:
- saņemt atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja atļaujas (vairāk informācijas – sadaļā “Muitas atļaujas”),
- izmantot vienkāršotu ārpussavienības preču pārvietošanu līdz muitas noliktavai, nepiemērojot tranzīta procedūru (informācija sadaļā “Uzglabāšana muitas noliktavā”),
- izmantot vienkāršotu ārpussavienības preču pārvietošanu no muitas noliktavas līdz izvešanas muitas iestādei (informācija sadaļā “Uzglabāšana muitas noliktavā” un “Reeksports”),
- izmantot saziņai ar Rīgas brīvostas MKP (un citiem MKP) VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS),
- veikt tranzīta procedūras vispārējā kārtībā pabeigšanu Rīgas brīvostas MKP, uzrādot transportlīdzekli un kravu MKP darba vietā uz transporta joslas un informējot par secīgo muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijas numuru (nav nepieciešamas deklarāciju izdrukas), neapmeklējot MKP iekštelpas un negaidot rindā.
Lai transportlīdzekļu vadītāji, ierodoties Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā (MKP) 0210, bez liekas kavēšanās varētu nokārtot muitas formalitātes pārvadātajām precēm, aicinām autopārvadājumu uzņēmumus laikus informēt transportlīdzekļu vadītājus par to, kāda muitas procedūra secīgi tiks piemērota precēm, pabeidzot tranzīta procedūru.
Aicinām transportlīdzekli ar precēm tranzīta procedūras pabeigšanai Rīgas brīvostas MKP darba vietā “Muitas paviljonā uz joslas” (blakus ostas caurlaižu punktam “Delta-1”) uzrādīt muitai tikai tad, kad transportlīdzekļa vadītājs ir saņēmis informāciju par secīgi pieteikto muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu.
Tas nozīmē, ka tranzīta procedūrā pārvietotās preces var uzrādīt muitai tikai tad, kad precēm ir pieteikta pagaidu uzglabāšana vai nākamā procedūra – laišana brīvā apgrozībā, uzglabāšana muitas noliktavā, iesniedzot atbilstošu deklarāciju Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS).
Praksē nereti ir konstatēti gadījumi, kad kravas automašīnu vadītāji vēlas uzrādīt transportlīdzekli ar muitošanai paredzētajām precēm (tranzīta pabeigšanai), nezinot, kāda muitas procedūra precēm secīgi tiks piemērota. Šādā situācijā turpmākās formalitātes nav iespējams veikt un transportlīdzekļu vadītājiem nākas gaidīt, kamēr sadarbības partneri viņiem sniedz nepieciešamo informāciju.
Ja muitas klienti ierodas Rīgas brīvostas MKP nesagatavojušies preču un transportlīdzekļu uzrādīšanai, tas izraisa papildu autotransporta rindu veidošanos Uriekstes ielā, dīkstāves un lieku kavēšanos transportlīdzekļu vadītājiem. To iespējams novērst ar savlaicīgu informācijas apmaiņu starp transportlīdzekļu vadītājiem un uzņēmumu pārstāvjiem, kuri ir atbildīgi par muitas deklarāciju iesniegšanu.
Lai paātrinātu muitošanas procesu Šķirotavas muitas kontroles punktā (MKP) 0207, atgādinām: kad vispārējā kārtībā tiek pieteikta vai pabeigta muitas procedūra – tranzīts, transportlīdzeklim ar kravu ir jāatrodas MKP teritorijā, Krustpils ielā 38B, Rīgā, vai tiešā tuvumā.
Atgādinām, ka ir noteikta papildu vieta, kurā MKP izpilda noteiktās darbības, – transportlīdzeklis ar kravu var atrasties arī Rīgā, Maskavas ielas posmā starp Krustpils ielu un Višķu ielu, kravas autotransportam atvēlētajā ceļa joslā, kur Šķirotavas MKP amatpersonas veic uzrādītā transportlīdzekļa un preču apskati un, ja nepieciešams, transportlīdzekļa plombēšanu.
Piesakot tranzīta procedūru, informācija par preču un transportlīdzekļa atrašanās vietu jānorāda muitas deklarācijas 30. ailē, savukārt pabeidzot, par to jāinformē muitas iestādes darbinieki brīdī, kad tiek piemērota nākamā procedūra vai pagaidu uzglabāšana un noslēgšanai tiek iesniegta tranzīta deklarācija. Ar skaidrojumiem par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu var iepazīties sadaļā “Tranzīts”.
Atgādinām, ka uzņēmējiem ir iespēja izmantot normatīvajos aktos noteiktos vienkāršojumus, saņemot atbilstošas atļaujas, kas dod tiesības piemērot vai pabeigt tranzīta procedūru, neuzrādot preces muitas iestādei (transportlīdzeklis ar precēm atrodas atļaujā norādītajā vietā). Tādējādi uzņēmēji var ietaupīt laiku un finanšu resursus, t.i., samazināt kravu dīkstāves un administratīvo slogu, kas saistīts ar preču, transportlīdzekļa uzrādīšanu un dokumentu iesniegšanu, plānot un optimizēt uzņēmuma darbību atbilstoši pārvadājumu specifikai, palielināt kravu apjomu, piesaistīt jaunus klientus.
Uzņēmējiem ir iespēja izmantot šādus vienkāršojumus:
- saņemt atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja atļaujas (vairāk lasiet sadaļā “Muitas atļaujas”),
- izmantot vienkāršotu ārpussavienības preču pārvietošanu līdz muitas noliktavai, nepiemērojot tranzīta procedūru (tēma “Ārpussavienības preču nogādāšana muitas noliktavā, piemērojot “vienkāršoto” pārvietošanu” sadaļā “Uzglabāšana muitas noliktavā”),
- izmantot vienkāršotu ārpussavienības preču pārvietošanu no muitas noliktavas līdz izvešanas muitas iestādei (reeksports). Informācija pieejama sadaļā “Uzglabāšana muitas noliktavā”, tēma “Ārpussavienības preču “vienkāršota” pārvietošana uz izvešanas muitas iestādi (reeksports)”,
- saziņai ar MKP izmanot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajos aktos[1] noteikto, ja muitas procedūras piemērošana precēm rada muitas parādu, preces izlaiž tikai tad, ja ir samaksāta muitas parādam atbilstīgā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa vai ja ir sniegts galvojums minētā parāda segšanai.
Savukārt, ja netiek izmantota tiešsaistes maksāšanas iespēja caur portālu www.Latvija.lv vai samaksa ar maksājuma karti, izmantojot VID muitas kontroles punktā esošo maksājumu karšu lasītāju, muitas amatpersonām ir pienākums pārliecināties, ka maksājumi ir uzskaitīti valsts budžeta kontā Valsts kasē[2].
Tādējādi, lai atvieglotu muitas deklarācijas noformēšanu, samazinot tās noformēšanas laiku, un paātrinātu preču izlaišanu, iesakām maksājuma dokumentus pievienot, elektroniski iesniedzot muitas deklarāciju.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 195. panta 1. punkts.
[2] Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 972 “Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu”.