Intelektuālā īpašuma aizsardzība

 Publicēts: 14.10.2021. 08.25


Apakšsadaļu izvēlne

Viltotas jeb kontrafaktas preces ir tādas preces, kas pārkāpj tiesības uz intelektuālo īpašumu: preču zīmēm, dizaina paraugiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm u.c. Izmantojot populārus zīmolus, patērētāji tiek maldināti, ka preces ražojis uzticams uzņēmums ar labu reputāciju. Negodprātīgi starptautiskā tirgus dalībnieki rada finansiālus zaudējumus tiesību īpašniekiem, pārdodot līdzīgus produktus par zemāku cenu. Nereti šādā ceļā iegūtie finanšu līdzekļi tiek izmantoti terorisma finansēšanai. Viltotas preces var nodarīt kaitējumu patērētāja veselībai vai pat dzīvībai, piemēram, lietojot neoriģinālus medikamentus vai elektroniku. Īpaši rūpīgi jāizvēlas atpazīstamu bērnu zīmolu preces.

Aktuāla tendence ir viltotu preču tirdzniecība interneta veikalos un to nosūtīšana privātpersonām, izmantojot pasta vai kurjerpasta pakalpojumus. Iegādājoties zīmolu preces interneta vietnēs, ieteicams rūpīgi izvērtēt to reputāciju, piedāvāto preču kvalitāti un arī cenu, par kādu preces tiek piedāvātas pircējam. Jāņem vērā, ka, iepērkoties internetā, nereti zīmolu preces tiek piedāvātas par izteikti zemākām cenām, kādas ir oriģinālām zīmola precēm. Svarīgi zināt, ka izteikta cenu starpība ir viens no indikatoriem, kas var liecināt par to, ka prece ir viltojums.


Muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai

Ja muitas kontroles pasākumu rezultātā tiek konstatētas preces ar kurām, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, atbilstoši Regulā 608/2013 [1.] noteiktajam informācija par precēm tiek nosūtīta tiesību īpašniekam. Ja tiesību īpašnieks apstiprina tiesību pārkāpumu un preču deklarētājs vai valdītājs neiebilst pret preču iznīcināšanu, preces ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes lēmumu tiek nodotas iznīcināšanai tiesību īpašniekam jeb lēmuma saņēmējam Regulas 608/2013 izpratnē, kurš tās iznīcina par saviem līdzekļiem Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvja uzraudzībā.

Informāciju par uzņēmumiem, kam piešķirtas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas, var iegūt Valsts vides dienestā. Papildu informāciju par preču iznīcināšanu aicinām skatīt sadaļā Preču iznīcināšana.

Atbilstoši MK noteikumiem Nr.468 [4.] tiesību īpašniekam ir pienākums segt izmaksas par aizturēto preču uzglabāšanu Valsts ieņēmumu dienesta izmantotajās telpās – 8,89 eiro mēnesī par 1 m2. Ja aizņemtā platība ir mazāka par 1 m2, glabāšanas izmaksas aprēķina par 1 m2.

2021.gada 1.septembrī stājas spēkā grozījumi Muitas likumā [3.], saskaņā ar kuriem mainās Valsts ieņēmumu dienesta kompetence gadījumos, kad pārstāvis apstiprina tiesību pārkāpumu, bet preču deklarētājs vai valdītājs iebilst pret preču iznīcināšanu. Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē arī turpmāk būs pieņemt lēmumus par viltotu vai pirātisku preču nodošanu iznīcināšanai par precēm, kuras var deklarēt mutiski vai ar samazinātu datu kopu (preces personīgajā bagāžā, pasta sūtījumi līdz 1000 eiro vērtībā).

Gadījumos, kad preču deklarētājs vai valdītājs iebilst pret tādu preču iznīcināšanu, kas deklarējamas ar pilnu (standarta) muitas deklarāciju, intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam savu tiesību aizsardzībai 10 darba dienu laikā jāsniedz prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesā (Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā). Šādos gadījumos noteikts pienākums preču deklarētājam vai valdītājam 5 darba dienu laikā pieņemt uzglabāšanā aizturētās preces. Ja 5 darba dienu laikā preču deklarētājs vai valdītājs preces nepieņem glabāšanā, tās tiks nodotas iznīcināšanai, turklāt šāds Valsts ieņēmumu dienesta lēmums nav pārsūdzams.


Pieprasījumu muitas iestādēm rīkoties intelektuālā īpašuma
tiesību aizsardzībai iesniegšana

Jebkura fiziska un juridiska persona, kurai pieder vai kura pārstāv noteiktas intelektuālā īpašuma tiesības, var lūgt muitas iestādi tās aizsargāt, VID Muitas pārvaldē iesniedzot Pieprasījumu muitas iestādēm rīkoties intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Lai pieprasījuma rīkoties iesniedzēji un to pārstāvji tiktu identificēti unikālā veidā, pieprasījuma veidlapā obligāti ir jānorāda uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs – EORI numurs. Informāciju par EORI numuru piešķiršanu var iegūt VID mājaslapas sadaļā EORI numurs.

Pēc pieprasījuma izskatīšanas tas tiek apstiprināts vai noraidīts, par ko tiek informēts pieprasītājs. Pieteikuma apstiprināšanas gadījumā muitas iestādes vienu gadu veic pastiprinātus muitas kontroles pasākumus, lai novērstu pieteikto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Beidzoties šim laikposmam, pieteicējam ir iespēja iesniegt termiņa pagarinājuma pieprasījumu un saņemt savu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību uz nākamo vienu gadu.

Vairāk par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību ES var uzzināt Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē un ES Intelektuālā īpašuma biroja (EU IPO) tīmekļa vietnē.

Informācija par saņemtajiem tiesību subjektu pieteikumiem intelektuālā īpašuma aizsardzībai (intelektuālā īpašuma nosaukums un reģistrācijas numurs, tiesību subjekta nosaukums, preces apraksts un intelektuālā īpašuma aizsardzības termiņš): "Kopsavilkums par LR muitas iestādēs saņemtajiem pieteikumiem par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību".

Informācija par Latvijas, Eiropas Savienības un starptautiskajām preču zīmēm pieejama Latvijas Republikas Patentu valdes interneta vietnē.


Normatīvie akti, kas nosaka muitas dienestu rīcību
intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā

[1.] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013.gada 12.jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003.

[2.] Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1209 (2020. gada 13. augusts), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1352/2013, ar ko izveido veidlapas, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā.

[3.] Muitas likums, 14.1 - 14.6 pants.

[4.] Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumi Nr. 468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem”, 2.- 26. punkts.