Breksits

 Publicēts: 08.10.2019. 16.28


Apakšsadaļu izvēlne

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 

Uzsākot breksita procesu, bija plānots, ka 2019. gada 30.martā Apvienotā Karaliste (turpmāk – AK) izstāsies no Eiropas Savienības (turpmāk - ES) un kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Izstāšanās no ES nozīmē būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs gan uzņēmumus, gan privātpersonas.

 

Savukārt 2019. gada 10. aprīļa Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 27 ES dalībvalstu vadītāji vienbalsīgi apstiprināja pagarinājumu līdz 31. oktobrim. Ja abas puses Izstāšanās līgumu ratificēs ātrāk, izstāšanās notiks nākamā mēneša pirmajā dienā.

Ņemot vērā AK iekšpolitiskās norises un to, ka AK parlaments jau vairākas reizes balsojumā noraidījis ES-AK sarunu rezultātā panākto vienošanos par Izstāšanās līgumu un tam pievienoto politisko deklarāciju par ES-AK nākotnes attiecību ietvaru, šobrīd bezvienošanās breksita scenārija risks ir augstāks nekā jebkad iepriekš.

Bezvienošanās scenārija gadījumā no šā gada 1. novembra AK nav spēkā ES tiesības un uz to neattiecas ES starptautiskie līgumi. Atsevišķās jomās ES un AK sadarbosies starptautisko organizāciju formātā (piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācija, ANO, NATO), tomēr sadarbība nebūs tik cieša, abpusēji ērta un izdevīga kā Eiropas Savienībā. Piemēram, AK izstājoties no Muitas savienības, pret AK būs jāpiemēro noteikumi, pārbaudes un tarifi kā pret citām trešajām valstīm. Jautājumos, kas ir ES kompetence un kurus starptautiskās organizācijas neregulē, var iestāties tiesiskā nenoteiktība.

Ņemot vērā AK izstāšanās no ES bezprecedenta raksturu un iespējamos sadarbības pārrāvumus, ir svarīgi turpināt gatavoties sliktākajam scenārijam šā gada 1. novembrī. Vairāk informācijas Ārlietu ministrijas mājaslapā.

   Privātpersonām           Uzņēmumiem