Uzņēmumu ienākuma nodoklis

 Publicēts: 04.01.2018. 08.29


Apakšsadaļu izvēlne

Uzņēmumu ienākuma nodokli nosaka saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (spēkā ar 01.01.2018.) un Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumiem Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Likums paredz nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml.

Ar nodokli apliekamo bāzi veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa.

Par sadalīto peļņu uzskata:

  • aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;
  • dividendēm pielīdzinātas izmaksas;
  • nosacītās dividendes (kas aprēķinātas saskaņā ar likuma 7.pantu).

Nosacīti sadalīto peļņu, kuru ietver ar nodokli apliekamajā bāzē (t.i., apliek ar nodokli), veido:

  • ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 8.pantu;
  • nedroši debitoru parādi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9.pantu;
  • palielināti procentu maksājumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 10.pantu;
  • aizdevums saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 11.pantu;
  • ienākumi, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets;
  • labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;
  • likvidācijas kvota.

Nosakot ar nodokli apliekamo bāzi, ar nodokli apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8.