No 2019. gada 1.jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskaņā ar Likumu "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" , kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1672 “par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu” kontrolē skaidras naudas plūsmu gan uz ES ārējās robežas, gan arī uz ES iekšējās robežas t.sk. uz Latvijas robežas ar Lietuvu un Igauniju. Skaidras naudas kontroles mērķis ir nepieļaut nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu, tādējādi novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu (masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanu. Kompetentā iestāde, kas kontrolē skaidras naudas pārvietošanu pāri ES iekšējām robežām, t.i. uz Latvijas robežas ar Lietuvu un Igauniju, ir Valsts ieņēmumu dienests – Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes amatpersonas.
Rakstveida deklarācija pēc VID amatpersonas pieprasījuma jāiesniedz tikai tām personām, kuras šķērsojot ES iekšējo robežu ieved vai izved 10 000 eiro skaidrā naudā vai līdzvērtīgu summu citās valūtās, ko veido viens vai vairāki no šādiem finanšu instrumentiem:
- banknotes un monētas, kas ir laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis;
- valūta, kas vairs nav vispārējā apgrozībā, bet kuru joprojām var apmainīt finanšu iestādē vai centrālajā bankā pret banknotēm un monētām, kuras ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis;
- neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi vai maksājuma uzdevumi;
- zelta monētas, kas satur vismaz 90 % zelta;
- zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,5 % zelta.
Likums neparedz pārbaudīt katru iedzīvotāju, kurš šķērso Latvijas – Lietuvas vai Latvijas – Igaunijas robežu.
Likums paredz, ka, arī uz Latvijas valsts iekšējās robežas konstatējot nepavadītu skaidru naudu, ko sūta pa pastu, kravas sūtījumos vai ar kurjerpastu un kuras vērtība ir 10 000 eiro vai lielāka, kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt iesniegt skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju. Pēc VID amatpersonas pieprasījuma šī deklarācija 30 dienu laikā VID ir jāiesniedz saņēmējam, nosūtītājam vai to ieceltam pārstāvim.
Kas ir skaidra nauda?
- banknotes un monētas, kas ir laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis;
- valūta, kas vairs nav vispārējā apgrozībā, bet kuru joprojām var apmainīt finanšu iestādē vai centrālajā bankā pret banknotēm un monētām, kuras ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis;
- neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi vai maksājuma uzdevumi;
- zelta monētas, kas satur vismaz 90 % zelta;
- zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,5 % zelta.
Kā deklarēt?
Fiziskai personai skaidras naudas deklarāciju, ja pārvadā 10 000 eiro skaidrā naudā vai līdzvērtīgu summu citās valūtās, pēc VID amatpersonas pieprasījuma jāaizpilda šķērsojot ES iekšējās robežas (piemēram ieceļojot Latvijā no Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas, kā arī izlidojot vai ielidojot no ES dalībvalstīm).
Pēc amatpersonas pieprasījuma aizpilda tās izsniegtu deklarāciju papīra formātā, sniedzot tajā ziņas par:
- deklarētāju;
- skaidras naudas īpašnieku (ja deklarētājs pārvadā citas personas īpašumā esošu skaidru naudu);
- paredzēto skaidras naudas saņēmēju;
- skaidras naudas veidu un summu;
- skaidras naudas izcelsmi;
- skaidras naudas izlietošanas mērķi;
- maršrutu (valsti, no kuras izceļo, un galamērķa valsti);
- transporta veidu;
- robežas šķērsošanas vietu, deklarācijā sniegto ziņu patiesumu apliecinot ar savu parakstu.
Skaidras naudas deklarācijas un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapas ir pieejamas latviešu un angļu valodā.
Kāda ir atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu?
Fiziskai personai pēc amatpersonas uzaicinājuma ir pienākums uzrādīt deklarēto skaidru naudu un piedalīties deklarētās skaidrās naudas kontrolē.
Pienākums deklarēt nav izpildīts, ja sniegtā informācija ir nepareiza vai nepilnīga, vai skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācija nav iesniegta noteiktajā termiņā vai tajā sniegtā informācija ir nepatiesa vai nepilnīga, vai skaidra nauda nav darīta pieejama kontrolei.
Administratīvā atbildība ir paredzēta par skaidras naudas nedeklarēšanu no 10 000 eiro līdz piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgu kopsummas. Lai soda apmēru padarītu maksimāli taisnīgu un soda piemērošanu atbilstošu Administratīvās atbildības likumam, ar likumu Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas ir noteikta sankcija diapazonā līdz 20 procentiem no nedeklarētās summas (arī nepavadītas skaidras naudas gadījumā), līdzšinēji fiksēto 20 procentu apmēra vietā.
Par skaidras naudas nedeklarēšanu lielos apmēros (sākot no piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu) ir paredzēta kriminālatbildība. Saskaņā ar Krimināllikuma 195.2 panta 2.1 daļu par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par šādu noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
