Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (turpmāk – valsts nodeva) apmēru, kā arī valsts nodevas daļu, kas ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fondā un pašu ieņēmumos maksātnespējas procesa pārvaldības izmaksu segšanai, katru gadu nosaka Ministru kabineta noteikumi (katru gadu saskaņā ar likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 6.panta ceturto daļu tiek izdoti noteikumi par valsts nodevu konkrētam gadam).

Valsts nodevu ir pienākums aprēķināt ikvienam darba devējam, kuram saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pasludināt kredītiestādes maksātnespēju (ja darba devējs ir kredītiestāde), par darbiniekiem, ar kuriem attiecīgajam darba devējam saskaņā ar Darba likumu ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Minētais ir attiecināms uz:

  • sabiedrisku vai reliģisku organizāciju, nodibinājumu, draudzi, biedrību, arodbiedrības patstāvīgo vienību vai arodbiedrību;
  • politisko partiju;
  • Eiropas komercsabiedrību, akciju sabiedrību;
  • kooperatīvo sabiedrību;
  • individuālo uzņēmumu;
  • zemnieka saimniecību;
  • individuālo komersantu;
  • ārvalstu uzņēmumu, ārvalstu uzņēmuma filiāli, ārvalstu pārstāvniecību (LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētu vai VID reģistrētu);
  • personālsabiedrību.

No 2023. gada 1. oktobra nodeva par saviem darbiniekiem ir jāmaksā arī fiziskām personām, kuras algo darbiniekus.

Valsts nodevu darba devējs (faktiski tie darba devēji, kuriem saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt fiziskās vai juridiskās personas maksātnespējas process) aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis.

Valsts nodeva par pārskata mēnesi maksājama vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23.datumam.

Aprēķināto valsts nodevu darba devējs norāda likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem (Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.pielikums).

Valsts nodevas piemērošana dažās situācijās (skaidrojumi saskaņoti ar Tieslietu ministriju):

  • darbinieki nesaņem atalgojumu, piemēram, darba ienākumi netika aprēķināti un darba devēja ziņojumos ir deklarēti 0 ienākumi un 0 stundas.

Valsts nodevas summa veido darba devēja izmaksas un tā netiek ieturēta no darbinieka darba algas, līdz ar to gadījumā, ja konkrētajā pārskata mēnesī konkrētajam darbiniekam, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, alga ir vienāda ar “0”, darba devējam ir aprēķina valsts nodeva un jāiemaksā parastajā kārtībā.

  • darbinieki nesaņem atalgojumu, jo atrodas attaisnotā prombūtnē, piemēram, bērnu kopšanas atvaļinājumā, vai bezalgas atvaļinājumā, vai  atrodas dīkstāvē, vai ilgstošā prombūtnē darbnespējas dēļ.

Valsts nodevas summa veido darba devēja izmaksas un tā netiek ieturēta no darbinieka darba algas, līdz ar to gadījumā, ja konkrētajā pārskata mēnesī konkrētais darbinieks, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā/bezalgas atvaļinājumā/atrodas dīkstāvē/ilgstošā prombūtnē darbnespējas dēļ un attiecīgi tam alga ir vienāda ar “0”, darba devējam ir aprēķina valsts nodeva un jāiemaksā parastajā kārtībā.

  • sabiedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Sabiedrībai piešķirtais sabiedriskā labuma organizācijas statuss nenosaka prasību darbiniekam, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, aprēķināt valsts nodevu.

  • par valsts nodevas maksātāju reorganizācijas gadījumā, piemēram, uzņēmums reorganizēts mēneša vidū. Rezultātā darbinieki vienā un tajā pašā taksācijas periodā ir deklarēti gan vienā uzņēmumā, gan otrā. Līdz ar to rodas neskaidrība, kuram uzņēmumam (vai abiem) konkrētajā taksācijas periodā ir pienākums deklarēt valsts nodevu.

Aprēķināto valsts nodevu norāda darba devējs Darba devēja ziņojumā saskaņā ar reorganizācijas lūguma nosacījumiem, t.i., Darba devēja ziņojums iesniedzams kamēr konkrēts darbinieks ir darba attiecībās. Konkrētajā gadījumā Darba devēja ziņojumu jāiesniedz abiem darba devējiem, jo darbinieki bija nodarbināti konkrētajā pārskata mēnesī pie abiem darba devējiem pārskata mēneša griezumā.