Nodokļu maksātāju reitinga sistēma

 Publicēts: 04.03.2020. 13.20


Apakšsadaļu izvēlne

1. NODOKĻU MAKSĀTĀJU REITINGA SISTĒMAS VEIDOŠANAS PAMATPRINCIPI

  • 1.1. NODOKĻU MAKSĀTĀJU REITINGA SISTĒMAS MĒRĶI
    • Nodokļu maksātāju reitinga sistēmai ir izvirzīti trīs galvenie mērķi:

      • informēt nodokļu maksātājus par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm;

      • motivēt nodokļu maksātājus sekot nodokļu saistību izpildes disciplīnai un uzlabot to;

      • nodrošināt nodokļu maksātājiem rīku, ar kuru tie var informēt sadarbības partnerus par savu reputāciju, nodokļu saistību izpildes disciplīnu un saimnieciskās darbības raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

  • 1.2. NODOKĻU MAKSĀTĀJI, KURIEM TIEK NODROŠINĀTS REITINGA NOVĒRTĒJUMS
    • Reitinga novērtējums ir pieejams šādiem nodokļu maksātājiem – juridiskajām personām neatkarīgi no nodokļu maksāšanas režīma, kuras vismaz sešus mēnešus ir reģistrētas nodokļu maksātāju reģistrā:

      • sabiedrības ar ierobežotu atbildību;

      • akciju sabiedrības;

      • zemnieku un zvejnieku saimniecības un individuālie uzņēmumi, kas ir uzņēmumu gada pārskata iesniedzēji.

  • 1.3. NODOKĻU MAKSĀTĀJU REITINGA SISTĒMAS RĀDĪTĀJI
    • Nodokļu maksātāju reitinga sistēmā ir iekļautas septiņas analīzes dimensijas, kas tiek aprakstītas ar 18 rādītājiem. Lai sniegtu objektīvu novērtējumu dažādiem nodokļu maksātāju darbības aspektiem, atsevišķas dimensijas ietver vairāk nekā vienu rādītāju. Katram nodokļu maksātājam vērtējamo rādītāju skaits var atšķirties.

      1.tabula

      Nodokļu maksātāju reitinga sistēmas rādītāji

      Analīzes dimensijas

      Nodokļu maksātāju reitinga sistēmas rādītāji

      Reģistrācijas datu novērtējums

      • “Reģistrācijas datu novērtējums”

      Nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna

      • “Nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna”

      Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parāds

      • “VID administrēto maksājumu kopējais parāds”
      • “VID administrēto maksājumu kopējā parāda attiecība pret VID administrēto maksājumu iemaksām”
      • “VID administrēto maksājumu kopējā parāda izmaiņas”
      Nodokļu administrēšanas procesu rezultāti
      • “VID administrēto maksājumu piespiedu piedziņa”
      • “Nodokļu kontroles pasākumos papildus aprēķinātā summa”
      • “Tematiskajās pārbaudēs piemērotie naudas sodi”

      Darba samaksas rādītāji

      • “Vidējās stundas darba samaksas atbilstība vidējai stundas darba samaksai valstī”
      • “Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba samaksai nozarē reģionā”
      • “Vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas”

      Saimnieciskās darbības rādītāji

      • “Apgrozījuma rentabilitātes rādītājs”
      • “Aktīvu rentabilitātes rādītājs”
      • “Kopējās likviditātes rādītājs”
      • “Absolūtās likviditātes rādītājs”
      • “Finansiālās neatkarības rādītājs”
      Nodokļu deklarēšanas riski
      • “Darba samaksas nedeklarēšanas riski”
      • “PVN riski”


      Nākotnē ir iespējama nodokļu maksātāju reitinga sistēmas rādītāju paplašināšana, papildinot gan dimensiju, gan lietoto rādītāju klāstu.

  • 1.4. NODOKĻU MAKSĀTĀJU REITINGA SISTĒMAS BALLU SISTĒMA UN KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS
    • Nodokļu maksātāju reitinga sistēmas  kopvērtējums tiek izteikts kā nodokļu maksātājam piešķirto ballu kopskaita attiecība pret maksimālo ballu skaitu, ko nodokļu maksātājs potenciāli varētu saņemt par vērtējamiem reitinga rādītājiem. Kopējam vērtējumam ir informatīvs raksturs, tādēļ reitinga lietotājam ir ieteicams iepazīties ar katra reitinga rādītāja novērtējumu.

      Nodokļu maksātāju reitinga sistēmas rādītāju interpretācijai lieto piecu ballu skalu. Vairāku ballu skalai būtu grūti definēt skaidrus gradācijas aprakstus, savukārt mazāka skala nenodrošinātu iespēju pietiekami diferencēt nodokļu maksātāju uzvedības modeļus.

      Nodokļu maksātāju reitinga sistēma paredz:

      • divus pozitīvus novērtējumus – 4 un 5 balles;

      • vienu neitrālu novērtējumu – 3 balles, kas norāda uz epizodiska rakstura problēmām;

      • divus negatīvus novērtējumus – 2 un 1 balle.


      2.tabula

      Reitinga rādītāju vērtējuma koncepcija

      Balles

      Ballu grafiskais attēlojums

      Ballu apraksts

      5

      Rādītāja lielums, kas liecina par veiksmīgu komercdarbību vai visu nodokļu saistību izpildi pilnā apmērā

      4

       

      Rādītāja lielums, kas norāda uz saimnieciskās darbības atbilstību nozares tendencēm vai labu nodokļu saistību izpildes disciplīnu

      3

      Ballu grafiskais attēlojums

      Rādītāja lielums, kas liecina par periodiskām problēmām ar nodokļu saistību izpildes disciplīnu vai saimniecisko darbību

      2

      Ballu grafiskais attēlojums

      Rādītāja lielums, kas liecina par sliktu nodokļu saistību izpildes disciplīnu vai ievērojamiem saimnieciskās darbības riskiem

      1

      Rādītāja lielums, kas liecina par sliktu nodokļu saistību izpildes disciplīnu vai augstiem saimnieciskās darbības riskiem

       

      3.tabula

      Reitinga kopējā novērtējuma koncepcija

      Kopējais vērtējums

      Vērtējuma apraksts

      91 %–100 %

      Teicams nodokļu maksātāja reitings, kas liecina par veiksmīgu komercdarbību un visu nodokļu saistību izpildi pilnā apmērā

      71 %–90 %

      Labs nodokļu maksātāja reitings, kas norāda uz saimnieciskās darbības atbilstību nozares tendencēm vai labu nodokļu saistību izpildes disciplīnu

      51 %–70 %

      Vidējs nodokļu maksātāja reitings, kas liecina par periodiskām problēmām ar nodokļu saistību izpildes disciplīnu vai saimniecisko darbību

      31 %–50 %

      Zems nodokļu maksātāja reitings, kas liecina par sliktu nodokļu saistību izpildes disciplīnu un/vai ievērojamiem saimnieciskās darbības riskiem

      <=30 %

      Ļoti zems nodokļu maksātāja reitings, kas liecina par sistemātiskam problēmām ar nodokļu saistību izpildes disciplīnu un augstiem saimnieciskās darbības riskiem

  • 1.5. NODOKĻU MAKSĀTĀJU REITINGA SISTĒMAS PAMATPRINCIPI
    • Nodokļu maksātāju reitinga sistēma un ballu noteikšanas algoritmi ir veidoti, pamatojoties uz šādiem pamatprincipiem:

      • vidēji gari analīzes periodi – lielākajai daļai reitingā lietoto rādītāju analīzes periods ietver 12 mēnešus. Tas ir veidots, lai analīzē ietvertu uzņēmējdarbības sezonalitātes faktoru;

      • līdzīgu rādītāju salīdzināšana – analizējamā nodokļu maksātāja datus salīdzina ar līdzīgu nodokļu maksātāju datiem. Piemēram, novērtējot darba samaksu, ņem vērā aktuālo nodokļu maksāšanas režīmu. Atsevišķus komersanta datus salīdzina ar vidējiem rādītājiem valstī, nozarē vai nozarē reģionā;

      • iespēja sākt uzlabot savu vērtējumu jau nākamajā mēnesī – reitinga datus atjauno katru mēnesi, nobīdot analīzes periodu par vienu mēnesi uz priekšu.

  • 1.6. NODOKĻU MAKSĀTĀJA DATU SALĪDZINĀŠANA AR VIDĒJIEM RĀDĪTĀJIEM VALSTĪ, NOZARĒ UN REĢIONĀ
    • Lai nodokļu maksātājam nodrošinātu iespēju novērtēt savu rādītāju atbilstību vispārējai ekonomiskajai situācijai valstī, nozarē vai reģionā, kurā tas darbojas, lielākajai daļai reitinga rādītāju tiek nodrošināta statistiska informācija par vidējo rādītāja vērtību valstī, nozarē un reģionā.

      Konkrētā komersanta datiem piesaista tās nozares un reģiona datus, kas atbilst nodokļu maksātāja deklarētajam pamatdarbības veidam un juridiskajai adresei analīzes brīdī.

      Nodokļu maksātāju reitinga sistēma izšķir sešus plānošanas reģionus: Kurzemes, Latgales, Pierīgas, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu. Aprēķinot reģionu vidējās vērtības, ņem vērā to komersantu datus, kas analīzes brīdī ir deklarējuši juridisko adresi atbilstošajā plānošanas reģionā.

      Nosakot vidējos rādītājus nozarē, ņem vērā nodokļu maksātāju deklarētos pamatdarbības veidus pēc NACE 2.redakcijas četru zīmju kodu detalizācijas, kas pietiekami precīzi nosaka pamatdarbības veida aprakstu. Izņēmuma gadījumā, nozarēm, kurās darbojas ļoti neliels nodokļu maksātāju skaits, nodokļu maksātāja datus salīdzina ar atbilstošu vidējo vērtību pēc NACE 2.redakcijas divu zīmju koda. Piemēram, pietiekami liels nodokļu maksātāju skaits ir reģistrēts nozarē “NACE kods 0111: Graudaugu (izņemto rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana”, šo pamatdarbības veidu deklarējušo nodokļu maksātāju rādītājus salīdzina ar vidējo tajā pašā NACE četru zīmju kodā “0111”. Savukārt dažu komersantu, kuru pamatdarbības veids ir “NACE 0112: Rīsu audzēšana”, datus salīdzina ar NACE divu zīmju statistisko vidējo “NACE apkopojošais kods 01: Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības”.
      Nosakot vidējos rādītājus nozarē plānošanas reģiona ietvaros, ņem vērā nodokļu maksātāju deklarētos pamatdarbības veidus pēc NACE 2.redakcijas divu zīmju kodu detalizācijas. Izņēmuma gadījumā, nozarēm, kurās darbojas ļoti neliels nodokļu maksātāju skaits, nodokļu maksātāja datus salīdzina ar atbilstošu vidējo vērtību pēc NACE 2.redakcijas pirmā līmeņa (alfabētiska) koda.

2. REITINGA RĀDĪTĀJU NOVĒRTĒŠANAS METODOLOĢIJA

  • 2.1. RĀDĪTĀJS “REĢISTRĀCIJAS DATU NOVĒRTĒJUMS”
    • Rādītāja mērķis – motivēt nodokļu maksātājus pievērst vairāk uzmanības uzņēmuma reputāciju veidojošiem datiem:

      • rūpīgāk pievērsties akcionāru un valdes locekļu izvēles procesam;

      • nepieļaut nodokļu sistēmas pārkāpumus, kas var būt par iemeslu saimnieciskās darbības ierobežošanai.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) saimnieciskas darbības ierobežošanas pasākumu uzskaite, nodokļu maksātāju reģistrācijas dati, VID risku vadības sistēmas rādītāji.

      Rādītāja noteikšana – rādītāju nosaka, novērtējot pilnu mēnešu skaitu, kas ir pagājis no pēdējā reģistrācijas risku konstatācijas fakta.

      1.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs
      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Par reģistrācijas risku incidentiem uzskata gan gadījumus, kad komersants ir izslēgts no reģistriem vai viņam ir piemēroti saimnieciskās darbības ierobežošanas pasākumi, gan to, ka reģistrācijas datu izvērtēšanas procesā nodokļu maksātājam ir konstatēti būtiski riski.

      Analizētie reģistrācijas riski:

      • nodokļu maksātājam konstatētās fiktīva uzņēmuma pazīmes (piemēram, uzņēmums ir reģistrēts, izmantojot nozagtus personu apliecinošus dokumentus un viltojot to īpašnieku parakstus; uzņēmuma amatpersonai nav noteiktas dzīvesvietas);

      • nodokļu maksātāja saimniecisko darbību ierobežojošie pasākumi:
      - saimnieciskās darbības apturēšana vai izbeigšana;
      - uzsākts izslēgšanas process no Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra pēc VID iniciatīvas;
      - bija izslēgts no Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra pēc VID iniciatīvas;

      • nodokļu maksātājam ir uzsākts likvidācijas process;

      • nodokļu maksātājam ir uzsākts maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas aizsardzības process;

      • nodokļu maksātājam ir pasludināts maksātnespējas process;

      • valdes loceklim ir atņemtas tiesības ieņemt amatus;
      • riski nodokļu maksātāja reģistrācijas datos (piemēram, amatpersona ir iekļauta paaugstināta riska personu sarakstā).

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz to mēnešu skaitu, kas ir pagājuši no pēdējā reģistrācijas risku konstatācijas fakta. Ņemot vērā, ka smagi nodokļu sistēmas prasību pārkāpumi visbiežāk tiek konstatēti relatīvi īsā laikā pēc būtiskām izmaiņām uzņēmumu reģistrācijas pamatdatos, zemākās reitinga balles piešķir komersantiem ar relatīvi neseniem reģistrācijas risku konstatācijas incidentiem. 5 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem pēdējo 36 mēnešu laikā riski nav konstatēti.

      Ja nodokļu maksātājam uz datu atlases datumu ir apturēta saimnieciskā darbība vai pasludināts maksātnespējas process, nodokļu maksātājam piešķir 0 ballu un citi reitinga rādītāji vairs netiek vērtēti.

      4.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Reģistrācijas datu novērtējums”
       

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam pēdējo 36 mēnešu laikā riski nav konstatēti

      4

      Nodokļu maksātājam viens no riskiem ir konstatēts 25.–36.mēnesī iepriekš

      3

      Nodokļu maksātājam viens no riskiem ir konstatēts 13.–24.mēnesī iepriekš

      2

      Nodokļu maksātājam viens no riskiem ir konstatēts 7.–12.mēnesī iepriekš

      1

      Nodokļu maksātājam viens no riskiem ir konstatēts pēdējo 6 mēnešu laikā

       
  • 2.2. RĀDĪTĀJS “NODOKĻU PĀRSKATU IESNIEGŠANAS DISCIPLĪNA”
    • Rādītāja mērķis – motivēt nodokļu maksātāju savlaicīgi iesniegt nodokļu pārskatus un deklarācijas.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – VID informācija par kavēti iesniegtajām deklarācijām.

      Rādītāja noteikšana – rādītāju nosaka, novērtējot ar kavējumu iesniegto to nodokļu pārskatu un deklarāciju skaitu, kuru iesniegšanas termiņš sākās 13 mēnešus iepriekš, bet beidzās iepriekšējā mēneša pēdējā datumā.

      2.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs
      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Nosakot kavēti iesniegto nodokļu deklarāciju/pārskatu skaitu, analizē iesniegšanas termiņu ievērošanu šādiem dokumentiem:

      • uzņēmuma gada pārskats;

      • ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī;

      • ziņojums par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

      • paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums);

      • paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām;

      • pievienotās vērtības nodokļa deklarācija;

      • pievienotās vērtības nodokļa deklarācija par taksācijas gadu;

      • uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija;

      • tonnāžas nodokļa deklarācija;

      • uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskats par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā;

      • alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija;

      • tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācija;

      • elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma akcīzes nodokļa deklarācija;

      • naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācija;

      • kafijas un bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija;

      • dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācija;

      • pārskati par akcīzes preču inventarizāciju un nodokļa starpības summas aprēķināšanu saistībā ar nodokļa likmju maiņu;

      • pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli;

      • elektroenerģijas nodokļa deklarācija;

      • subsidētās elektroenerģijas nodokļa pārskats;

      • mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija;

      • pārskats par aprēķināto azartspēļu nodokli;

      • pārskats par aprēķināto izložu nodokli par valsts un vietējā mēroga izlozēm un momentloterijām.
       

      Par kavēti iesniegtām deklarācijām/pārskatiem neuzskata dokumentus, kas ir iesniegti ar vienas dienas kavējumu (nākamajā dienā pēc deklarācijas/pārskata iesniegšanas termiņa):

      • vienu deklarāciju/pārskatu, ja kopējais vērtēšanas periodā iesniedzamo dokumentu skaits nepārsniedz 12;

      • divas deklarācijas/pārskatus, ja kopējais vērtēšanas periodā iesniedzamo dokumentu skaits pārsniedz 12.

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz kavēti iesniegto deklarāciju/pārskatu skaitu.

      5 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem visas nodokļu deklarācijas/pārskati ir iesniegti savlaicīgi.

      Pārējo reitinga ballu piešķiršanas kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķu komersantu kavēti iesniegto deklarāciju/pārskatu skaita sadalījumu.

      Ja nodokļu maksātājam nav datu, uz kuru bāzes būtu iespējams noteikt rādītāja vērtību, rādītājs tiek novērtēts ar atzīmi “0”.

      5.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam visas nodokļu deklarācijas/pārskati ir iesniegti savlaicīgi

      4

      Nodokļu maksātājam deklarāciju/pārskatu iesniegšanas termiņu kavējumi ir konstatēti ne vairāk kā 3 reizes

      3

      Nodokļu maksātājam deklarāciju/pārskatu iesniegšanas termiņu kavējumi ir konstatēti ne vairāk kā 5 reizes

      2

      Nodokļu maksātājam deklarāciju/pārskatu iesniegšanas termiņu kavējumi ir konstatēti ne vairāk kā 10 reizes

      1

      Nodokļu maksātājam deklarāciju/pārskatu iesniegšanas termiņu kavējumi ir konstatēti vairāk nekā 10 reizes

       

      Vidējās vērtības noteikšana valstī, nozarē un reģionā vidējo vērtību aprēķinā iekļauj visas šīs metodoloģijas 1.2.sadaļā minētās juridiskās personas, kuras analīzes periodā ir iesniegušas nodokļu pārskatus vai deklarācijas, tajā skaitā nodokļu maksātājus, kuri visas deklarācijas/pārskatus ir iesnieguši savlaicīgi.

  • 2.3. RĀDĪTĀJS “VID ADMINISTRĒTO MAKSĀJUMU KOPĒJAIS PARĀDS”
    • Rādītāja mērķis – motivēt nodokļu maksātāju segt uzkrāto nodokļu parādu.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – VID nodokļu parādu uzskaites informācija.

      Rādītāja noteikšana – kopējās VID administrēto maksājumu parādu summas novērtēšana notiek, pamatojoties uz parādu stāvokli iepriekšējā mēneša beigās.

      3.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Novērtējot kopējo VID administrēto maksājumu parādu summu, novērtē parādu šādiem nodokļiem un obligātajiem maksājumiem:
      • pievienotās vērtības nodoklis;

      • uzņēmumu ienākuma nodoklis;

      • iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

      • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

      • dabas resursu nodoklis;

      • akcīzes nodoklis;

      • mikrouzņēmumu nodoklis;

      • izložu un azartspēļu nodoklis;

      • elektroenerģijas nodoklis;

      • subsidētās elektroenerģijas nodoklis;

      • pārējie ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts/pašvaldību kapitāla izmantošanas);

      • uzņēmējdarbības riska valsts nodeva;

      • naudas sodi, ko uzliek VID;

      • iemaksas no pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto ienākumu summām.

      Novērtējot kopējo parādu, ņem vērā kopējo VID administrēto maksājumu parādu summu, iekļaujot šādas parādu kategorijas:

      • aktuālie parādi;

      • apturētie parādi.

      Novērtējot kopējo VID administrēto maksājumu parādu summu, netiek veikta parāda samazināšanas korekcija par nodokļu vai citu maksājumu pārmaksu summām.

       

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz VID administrēto maksājumu parādu summas lielumu.

      5 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem nav maksājumu parādu.

      4 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu parāds nav būtisks.

      Pārējo reitinga ballu piešķiršanas kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķu komersantu nodokļu parādu lielumu sadalījumu.

      Ja nodokļu maksātājam nav datu, uz kuru bāzes būtu iespējams noteikt rādītāja vērtību, rādītājs tiek novērtēts ar atzīmi “0”.

      6.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “VID administrēto maksājumu kopējais parāds”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam nav parādu

      4

      Nodokļu maksātājam kopējā parādu summa nepārsniedz 150 EUR

      3

      Nodokļu maksātājam kopējā parādu summa nepārsniedz 1 000 EUR

      2

      Nodokļu maksātājam kopējā parādu summa nepārsniedz 10 000 EUR

      1

      Nodokļu maksātājam kopējā parādu summa pārsniedz 10 000 EUR

       

      Vidējās vērtības noteikšana valstī, nozarē un reģionā vidējo vērtību aprēķinā iekļauj visas šīs metodoloģijas 1.2.sadaļā minētās juridiskās personas, tajā skaitā nodokļu maksātājus, kuriem analīzes periodā nav VID administrēto maksājumu parādu.

  • 2.4. RĀDĪTĀJS “VID ADMINISTRĒTO MAKSĀJUMU KOPĒJĀ PARĀDA ATTIECĪBA PRET VID ADMINISTRĒTO MAKSĀJUMU IEMAKSĀM”
    • Rādītāja mērķis – sabalansēt VID administrēto maksājumu parāda analīzes dimensiju ar biznesa lieluma faktoru. Ņemot vērā faktu, ka nodokļu parāda apmērs ir atkarīgs no nodokļu pārskatos iemaksai aprēķināto nodokļu saistību apmēra, nodokļu maksātājiem ar lielu apgrozījumu un lielu darbinieku skaitu ir lielāka varbūtība lielu nodokļu parādu summu izveidei. Savukārt maziem nodokļu maksātājiem nodokļu parādu absolūtās summas pārsvarā ir nelielas. Ņemot vērā minēto, ir svarīgi novērtēt ne tikai parāda absolūto vērtību, bet arī parāda segšanas iespējamību, nosakot, vai uzkrātā parāda summa ir samērīga ar komersanta nodrošināto maksājumu naudas plūsmu.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – VID nodokļu parādu uzskaites un nodokļu iemaksu informācija.

      Rādītāja noteikšana – rādītāju nosaka kā VID administrēto maksājumu kopējā parāda attiecību pret VID administrēto maksājumu iemaksām.

      Kopējās VID administrēto maksājumu parādu summas novērtēšana notiek, pamatojoties uz parādu stāvokli iepriekšējā mēneša beigās.

      VID administrēto maksājumu iemaksu summas novērtēšana notiek, pamatojoties uz nodokļu maksātāja pēdējos 12 mēnešos veiktajām maksājumu iemaksām.

      4.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Novērtējot kopējo VID administrēto maksājumu parādu summu un VID administrēto maksājumu iemaksas, analizē šādus nodokļus un obligātos maksājumus:
      • pievienotās vērtības nodoklis;

      • uzņēmumu ienākuma nodoklis;

      • iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

      • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

      • mikrouzņēmumu nodoklis;

      • akcīzes nodoklis;

      • dabas resursu nodoklis;

      • izložu un azartspēļu nodoklis;

      • elektroenerģijas nodoklis;

      • subsidētās elektroenerģijas nodoklis;

      • pārējie ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas);

      • ieņēmumi no Latvijas Bankas maksājuma;

      • uzņēmējdarbības riska valsts nodeva;

      • naudas sodi, ko uzliek VID;

      • iemaksas no pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto ienākumu summām.

       

      Kopējā VID administrēto maksājumu parādu summa iekļauj šādas parādu kategorijas:

      • aktuālie parādi;

      • apturētie parādi.

      Novērtējot kopējo VID administrēto maksājumu parādu summu, netiek veikta parāda samazināšanas korekcija par nodokļu vai citu maksājumu pārmaksu summām.

      Ar iemaksām saprot gan valsts kopbudžetā iemaksāto maksājumu summu, gan nodokļu pārmaksu summu, kas novirzīta, sedzot citu maksājumu parādus.

      Novērtējot VID administrēto maksājumu iemaksu summu, netiek veikta negatīvā korekcija par atmaksātām vai citos maksājumu veidos novirzītām pārmaksu summām.

       

      Ballu piešķiršana balles piešķir, novērtējot VID administrēto maksājumu kopējā parāda attiecību pret VID administrēto maksājumu iemaksām.

      5 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem nav maksājumu parādu un ir veiktas VID administrēto maksājumu iemaksas.

      4 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem VID administrēto maksājumu kopējā parāda attiecība pret VID administrēto maksājumu iemaksām nav būtiska.

      1 balli piešķir, ja nodokļu maksātājs pēdējo 12 mēnešu laikā nav veicis maksājumu iemaksas.

      Pārējo reitinga ballu piešķiršanas kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      Ja nodokļu maksātājam nav datu, uz kuru bāzes būtu iespējams noteikt rādītāja vērtību, rādītājs tiek novērtēts ar atzīmi “0”.

      7.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “VID administrēto maksājumu kopējā parāda attiecība pret VID administrēto maksājumu iemaksām”
       

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam nav nodokļu parādu un ir veiktas iemaksas

      4

      Nodokļu maksātājam nav nodokļu parādu un iemaksas nav veiktas, vai kopējā nodokļu parāda un iemaksu attiecība nepārsniedz 5 %

      3

      Nodokļu maksātājam kopējā nodokļu parāda un iemaksu attiecība nepārsniedz 10 %

      2

      Nodokļu maksātājam kopējā nodokļu parāda un iemaksu attiecība nepārsniedz 30 %

      1

      Nodokļu maksātājam kopējā nodokļu parāda un iemaksu attiecība pārsniedz 30 % vai arī iemaksas nav veiktas


      Vidējās vērtības noteikšana valstī, nozarē un reģionā – vidējo vērtību aprēķinā iekļauj visas šīs metodoloģijas 1.2.sadaļā minētās juridiskās personas, tajā skaitā nodokļu maksātājus, kuriem analīzes periodā nav VID administrēto maksājumu iemaksu.
  • 2.5. RĀDĪTĀJS “VID ADMINISTRĒTO MAKSĀJUMU KOPĒJĀ PARĀDA IZMAIŅAS”
    • Rādītāja mērķis – motivēt nodokļu maksātāju mazināt uzkrāto nodokļu parādu.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – VID nodokļu parādu uzskaites informācija.

      Rādītāja noteikšana – VID administrēto maksājumu kopējā parāda izmaiņu novērtēšana notiek, salīdzinot parādu stāvokli vērtēšanas mēneša beigās un parādu stāvokli iepriekšējā mēneša beigās.

      5.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs
      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Novērtējot kopējo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parādu summu, ņem vērā parādus šādiem nodokļiem un obligātajiem maksājumiem:

      • pievienotās vērtības nodoklis;

      • uzņēmumu ienākuma nodoklis;

      • iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

      • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

      • dabas resursu nodoklis;

      • akcīzes nodoklis;

      • mikrouzņēmumu nodoklis;

      • izložu un azartspēļu nodoklis;

      • elektroenerģijas nodoklis;

      • subsidētās elektroenerģijas nodoklis;

      • pārējie ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts/pašvaldību kapitāla izmantošanas);

      • uzņēmējdarbības riska valsts nodeva;

      • naudas sodi, ko uzliek VID;

      • iemaksas no pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto ienākumu summām.

      Novērtējot rādītāju, ņem vērā kopējo VID administrēto maksājumu parādu summu, iekļaujot šādas parādu kategorijas:

      • aktuālie nodokļu parādi;

      • apturētie nodokļu parādi.

      Novērtējot kopējo VID administrēto maksājumu parādu summu, netiek veikta parāda samazināšanas korekcija par nodokļu vai citu maksājumu pārmaksu summām.

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, ņemot vērā divus rādītājus:

      • maksājumu parādu summas absolūto izmaiņu vērtību;

      • maksājumu parādu summas relatīvo izmaiņu vērtību, ko izteic procentos un kuru aprēķina kā parāda izmaiņu absolūtās vērtības attiecību pret parāda kopējo summu iepriekšējā mēneša beigās.

      Piemēram, ja nodokļu maksātājam kopējais parāds 2019.gada 31.jūlijā bija 170 EUR, bet 2019.gada 30.jūnijā – 140 EUR, tad parāda relatīvās izmaiņas ir (170 – 140) : 140 x 100 % = 21 %.

      5 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuri pēdējā mēneša laikā ir pilnīgi dzēsuši VID administrēto maksājumu parādu.

      4 balles piešķir ja nodokļu maksātājam ir būtisks (virs 80%) nodokļu parādu samazinājums, vai neliels (līdz 50 EUR) pieaugums salīdzinot ar iepriekšējā mēneša pēdējo datumu.

      3 balles piešķir, ja nodokļu maksātājam parāda samazinājums nav būtisks vai palielinājums nepārsniedz 150 EUR. Tāpat 3 balles piešķir arī gadījumā, ja parāda izmaiņas ir 0.

      2 balles piešķir nodokļu maksātājiem ar mērenu parāda palielinājumu kas nepārsniedz 500 EUR vai 5 %. 2 balles piešķir arī gadījumā, ja parāda absolūtais pieaugums pārsniedz 500 EUR, bet iepriekšējā mēneša pēdējā datumā nodokļu maksātājam nebija VID administrēto maksājumu parādu.

      1 balli piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem parāda palielinājums ir būtisks. Būtisku parāda pieaugumu identificē nodokļu maksātājiem, kuri vienlaicīgi atbilst šādām pazīmēm:

      • nodokļu parāda absolūtais palielinājums pārsniedz 500 EUR;

      • nodokļu parāda relatīvais palielinājums pārsniedz 5 %.

      Ja nodokļu maksātājam nav datu, uz kuru bāzes būtu iespējams noteikt rādītāja vērtību, rādītājs tiek novērtēts ar atzīmi “0”.

      8.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “VID administrēto maksājumu kopējā parāda izmaiņas”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nav parāda (parāds ir dzēsts)

      4

      Nodokļu maksātājam kopējā maksājumu parāda samazinājums pārsniedz 80 %, vai kopējā nodokļu parāda pieaugums nepārsniedz 50 EUR

      3

      Nodokļu maksātājam kopējā maksājumu parāda samazinājums nepārsniedz 80 %, vai kopējā nodokļu parāda pieaugums nepārsniedz 150 EUR

      2

      Nodokļu maksātājam kopējā maksājumu parāda pieaugums nepārsniedz 500 EUR vai 5 %

      1

      Nodokļu maksātājam kopējā maksājumu parāda pieaugums pārsniedz 500 EUR un 5 %


      Vidējās vērtības noteikšana valstī, nozarē un reģionā – vidējo vērtību aprēķinā iekļauj visas šīs metodoloģijas 1.2.sadaļā minētās juridiskās personas, tajā skaitā nodokļu maksātājus, kuriem analīzes periodā nav VID administrēto maksājumu parādu.
  • 2.6. RĀDĪTĀJS “VID ADMINISTRĒTO MAKSĀJUMU PIESPIEDU PIEDZIŅA”
    • Rādītāja mērķis – motivēt nodokļu maksātājus brīvprātīgi veikt nodokļu saistību izpildi.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – VID informācija par piedziņas darbībām.

      Rādītāja noteikšana – rādītāju nosaka, novērtējot VID veikto piespiedu piedziņas darbību skaitu pēdējo 12 mēnešu periodā.

      6.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs


      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Ja nodokļu maksātājam nav VID administrēto maksājumu iemaksu un piespiedu piedziņas darbības nav veiktas, rādītājs netiek vērtēts.

      Ballu piešķiršana – balles piešķir atbilstoši VID veikto piespiedu piedziņas darbību veidam un skaitam.

      9.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “VID administrēto maksājumu piespiedu piedziņa”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Piespiedu piedziņas darbības nav veiktas

      4

      Nodokļu maksātājam ir izteikts mutisks brīdinājums par VID administrēto maksājumu parādu

      3

      Nodokļu maksātājam ir izteikti vairāki mutiski brīdinājumi vai rakstisks brīdinājums par VID administrēto maksājumu parādu

      2

      Pret nodokļu maksātāju ir veiktas bezstrīda piedziņas darbības (inkaso)

      1

      Nodokļu maksātājam nav aktīvu parāda segšanai (parāda atgūšana  nav iespējama)

  • 2.7. RĀDĪTĀJS “NODOKĻU KONTROLES PASĀKUMOS PAPILDUS APRĒĶINĀTĀ SUMMA”
    • Rādītāja mērķis – motivēt nodokļu maksātājus brīvprātīgi deklarēt nodokļu saistības pilnā apmērā.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – VID informācija par nodokļu kontroles pasākumu rezultātiem.

      Rādītāja noteikšana – rādītāju nosaka kā nodokļu kontroles pasākumos (nodokļu auditos, datu atbilstības pārbaudēs, nodokļu apmēra precizēšanā, ar nodokļiem apliekamā objekta precizēšanā) papildus aprēķinātās summas attiecību pret VID administrēto maksājumu iemaksām iepriekšējo 12 mēnešu periodā. Plašāk par VID administrēto maksājumu iemaksu novērtēšanu skatīt šīs metodoloģijas 2.4.sadaļā.

      7.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs
       

      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Ja analīzes periodā nodokļu maksātājam nodokļu kontroles pasākumi nav veikti, rādītājs netiek vērtēts.

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, novērtējot nodokļu kontroles pasākumos papildus aprēķinātās summas attiecību pret VID administrēto maksājumu iemaksām.

      10.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Nodokļu kontroles pasākumos papildus aprēķinātā summa”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam papildus aprēķinātā summa nepārsniedz 1 % no VID administrēto maksājumu iemaksām

      4

      Nodokļu maksātājam papildus aprēķinātā summa nepārsniedz 10 % no VID administrēto maksājumu iemaksām

      3

      Nodokļu maksātājam papildus aprēķinātā summa nepārsniedz 30 % no VID administrēto maksājumu iemaksām

      2

      Nodokļu maksātājam papildus aprēķinātā summa nepārsniedz VID administrēto maksājumu iemaksas

      1

      Nodokļu maksātājam papildus aprēķinātā summa pārsniedz VID administrēto maksājumu iemaksas

  • 2.8. RĀDĪTĀJS “TEMATISKAJĀS PĀRBAUDĒS PIEMĒROTIE NAUDAS SODI”
    • Rādītāja mērķis – motivēt nodokļu maksātājus ievērot normatīvos aktus nodokļu un grāmatvedības uzskaites jomā.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – VID informācija par nodokļu kontroles pasākumu rezultātiem.

      Rādītāja noteikšana – rādītāju nosaka, analizējot tematiskajās pārbaudēs piemēroto naudas sodu apmēru iepriekšējo 12 mēnešu periodā.

      8.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs
      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Ja analīzes periodā nodokļu maksātājam tematiskās pārbaudes nav veiktas, rādītājs netiek vērtēts.

      Ballu piešķiršana – balles piešķir atbilstoši VID piemēroto naudas sodu apmēram.

      11.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Tematiskajās pārbaudēs piemērotie naudas sodi”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam nav piemēroti naudas sodi

      4

      Nodokļu maksātājam piemēroto naudas sodu summa nepārsniedz 150 EUR

      3

      Nodokļu maksātājam piemēroto naudas sodu summa nepārsniedz 500 EUR

      2

      Nodokļu maksātājam piemēroto naudas sodu summa nepārsniedz 1 000 EUR

      1

      Nodokļu maksātājam piemēroto naudas sodu summa pārsniedz 1 000 EUR

  • 2.9. RĀDĪTĀJS “VIDĒJĀS STUNDAS DARBA SAMAKSAS ATBILSTĪBA VIDĒJAI STUNDAS DARBA SAMAKSAI VALSTĪ”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm. Motivēt nodokļu maksātājus kārtīgi norādīt darbinieku nostrādātās stundas un profesijas.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī.
      Rādītāja noteikšana – rādītāju novērtē, salīdzinot katra darba ņēmēja vidējo stundas darba samaksu (vidējo stundas tarifa likmi) ar 80% no atbilstošās profesijas vidējās stundas tarifa likmes valstī. Rādītāju izsaka koeficienta formā:Rādītāja noteikšana
      kur:

      AK – vidējās stundas darba samaksas atbilstības koeficients;

      DA – darba ienākumu saņēmušo skaits, kuru vidēja stundas darba samaksa vienāda vai pārsniedz 80% no atbilstošās profesijas vidējās stundas tarifa likmes valstī;

      AS – darba ienākumu saņēmušo skaits analīzes periodā, kuriem ir norādītas nostrādātās stundas un profesija.

      9.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Datu vērtēšanas perioda piemērs

       

      Rādītāju aprēķina tikai nodokļu maksātājiem, kuri darbojas vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā.
      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz rādītāja lielumu.

      5 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem vidējās stundas darba samaksas atbilstības koeficients pārsniedz 0,80.

      1 balli piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem atbilstības koeficients nepārsniedz 0,20.

      Pārējo reitinga ballu kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      Ja pēdējo 6 mēnešu laikā nodokļu maksātājs nav deklarējis darba samaksu, rādītājs tiek novērtēts ar atzīmi “0”.

      12.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Vidējās stundas darba samaksas atbilstība vidējai stundas darba samaksai valstī”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam vidējās stundas darba samaksas atbilstības koeficients pārsniedz 0,80

      4

      Nodokļu maksātājam vidējās stundas darba samaksas atbilstības koeficients pārsniedz 0,60

      3

      Nodokļu maksātājam vidējās stundas darba samaksas atbilstības koeficients pārsniedz 0,40

      2

      Nodokļu maksātājam vidējās stundas darba samaksas atbilstības koeficients pārsniedz 0,20

      1

      Nodokļu maksātājam vidējās stundas darba samaksas atbilstības koeficients nepārsniedz 0,20

       

      Vidējās vērtības noteikšana valstī, nozarē un reģionā vidējo vērtību aprēķinā iekļauj visas juridiskās personas, tajā skaitā nodokļu maksātājus, kuri nav minēti šīs metodoloģijas 1.2.sadaļā.
  • 2.10. RĀDĪTĀJS “VIDĒJĀS MĒNEŠA DARBA SAMAKSAS ATBILSTĪBA VIDĒJAI MĒNEŠA DARBA SAMAKSAI NOZARĒ REĢIONĀ”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegtie nodokļu pārskati:

      • ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī;

      • mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija.

      Rādītāja noteikšana – rādītāju novērtē, salīdzinot nodokļu maksātāja vidējo mēneša darba samaksu ar vidējo mēneša darba samaksu nozarē reģionā. Aprēķinot vidējo mēneša darba samaksu, nodokļu maksātāja kopējos darba ienākumus analīzes periodā dala ar kopējo darba ienākumu saņēmušo skaitu analīzes periodā (12 mēnešos):
      Rādītāja noteikšana

      kur:

      VDS – vidējā mēneša darba samaksa;

      Di – darba ienākumi kopā i-tajā mēnesī;

      ASi –darba ienākumu saņēmušo skaits kopā i-tajā mēnesī.

      Rādītāju izsaka EUR, noapaļojot līdz veselam skaitlim.

      10.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs
      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz vidējās darba samaksas lielumu

      Rādītāja vērtēšanas skala atšķiras nodokļu maksātājiem, kas darbojas vispārējā un mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, ko nosaka būtiskas šo nodokļu režīmu atšķirības. Vispārējais nodokļu režīms paredz relatīvi augstāku darba ienākumu maksimumu nekā mikrouzņēmumu nodokļa režīms un relatīvi lielāku darba ienākumu minimumu šādu faktoru dēļ:

      • ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī atspoguļo bruto atalgojumu, kurā ir iekļauta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļa un iedzīvotāju ienākumu nodoklis, savukārt mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norāda nodarbinātā neto ienākumus;

      • mikrouzņēmumu nodokļa režīms paredz gan tiešus darba ienākumu ierobežojumus, gan netiešus ierobežojumus darba samaksas izmaksām, kas īstenoti ar apgrozījuma lieluma ierobežojumu.

      Nodokļu maksātājiem, kuri darbojas vispārējā nodokļu režīmā:

      5 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem vidējā darba samaksa pārsniedz vidējo darba samaksu tajā pašā plānošanas reģionā un nozarē vairāk nekā par 20 %.

      1 balli piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem vidējā mēneša darba samaksa nepārsniedz 50 % no vidējās darba samaksas tajā pašā plānošanas reģionā un nozarē.

      Pārējo reitinga ballu kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      Nodokļu maksātājiem, kuri darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā:

      5 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem vidējā darba samaksa pārsniedz vidējo darba samaksu tajā pašā plānošanas reģionā un nozarē.

      1 balli piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem vidējā mēneša darba samaksa nepārsniedz 40 % no vidējās darbinieku darba samaksas tajā pašā plānošanas reģionā un nozarē.

      Pārējo reitinga ballu kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      Ja analizēto 12 mēnešu periodā nodokļu maksātājs ir mainījis nodokļu maksāšanas režīmu, nodokļu maksātāju reitinga sistēma novērtē viņa deklarēto darba algu saskaņā ar ballu skalu, kas atbilst analīzes brīdī aktuālajam nodokļu maksāšanas režīmam.

      Ja pēdējo 6 mēnešu laikā nodokļu maksātājs nav deklarējis darba samaksu, rādītājs tiek novērtēts ar atzīmi “0”.

      13.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam

      “Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba samaksai nozarē reģionā”

      (vispārējā nodokļu maksāšanas režīma nodokļu maksātājiem)

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam vidējā darba samaksa pārsniedz vidējo darba samaksu tajā pašā reģionā un nozarē vairāk nekā par 20 %

      4

      Nodokļu maksātājam vidējā darba samaksa pārsniedz vidējo darba samaksu tajā pašā reģionā un nozarē ne vairāk par 20 %

      3

      Nodokļu maksātājam vidējā darba samaksa nepārsniedz vidējo darba samaksu tajā pašā reģionā un nozarē

      2

      Nodokļu maksātājam vidējā darba samaksa nepārsniedz 70 % no vidējās darba samaksas tajā pašā reģionā un nozarē

      1

      Nodokļu maksātājam vidējā darba samaksa nepārsniedz 50 % no vidējās darba samaksas tajā pašā reģionā un nozarē

      14.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam
      “Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba samaksai nozarē reģionā”

      (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem)

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam vidējā mēneša darba samaksa pārsniedz vidējo darba samaksu tajā pašā reģionā un nozarē (pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja)

      4

      Nodokļu maksātājam vidējā mēneša darba samaksa ir no 81 % līdz 100 % no vidējās darba samaksas tajā pašā reģionā un nozarē (pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja)

      3

      Nodokļu maksātājam vidējā mēneša darba samaksa ir no 61 % līdz 80 % no vidējās darba samaksas tajā pašā reģionā un nozarē (pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja)

      2

      Nodokļu maksātājam vidējā mēneša darba samaksa ir no 41 % līdz 60 % no vidējās darba samaksas tajā pašā reģionā un nozarē (pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja)

      1

      Nodokļu maksātājam vidējā mēneša darba samaksa nepārsniedz 40 % no vidējās darba samaksas tajā pašā reģionā un nozarē (pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja)


      Vidējās vērtības noteikšana nozarē reģionā:

      • vispārējā nodokļu maksāšanas režīma nodokļu maksātājiem vidējo vērtību nosaka, ņemot vērā pēdējos publicētos Centrālās statistikas pārvaldes datus “DS090c Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa statistiskajos reģionos pa darbības veidiem pa ceturkšņiem” par četriem ceturkšņiem.

      • mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem vidējo vērtību aprēķinā iekļauj visas šīs metodoloģijas 1.2.sadaļā minētās juridiskās personas, kuras ir iesniegušas mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas.

  • 2.11. RĀDĪTĀJS “VIDĒJĀS MĒNEŠA DARBA SAMAKSAS IZMAIŅAS”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegtie nodokļu pārskati:

      • ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī;

      • mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija.

      Rādītāja noteikšana – rādītāju novērtē, salīdzinot vidējās mēneša darba samaksas lielumu pēdējos 12 mēnešos ar šo rādītāju iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Vidējās mēneša darba samaksas aprēķinu skatīt šīs metodoloģijas 2.7.sadaļā.

      11.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs
      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Ja analizēto 12 mēnešu periodā nodokļu maksātājs ir mainījis nodokļu maksāšanas režīmu vai nodokļu maksātājs ir jaunizveidots uzņēmums, kuram trūkst datu par iepriekšējo periodu, rādītājs netiek vērtēts.
      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz vidējās darba samaksas izmaiņām. Ballu kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam darba samaksa ir vienāda, ar mikrouzņēmumam noteikto darbinieka ienākuma kritēriju (720 EUR) vai pārsniedz to, tad neatkarīgi no izmaiņām tas ir vērtējams ar 5 ballēm.

      Ja nodokļu maksātājam, kurš nav jaunizveidots uzņēmums trūkst datu par iepriekšējo periodu, tad tas ir vērtējams ar 3 ballēm.

      Ja pēdējo 6 mēnešu laikā nodokļu maksātājs nav deklarējis darba samaksu, rādītājs tiek novērtēts ar atzīmi “0”

      15.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam vidējā mēneša darba samaksa ir palielinājusies un pārsniedz vidējo mēneša darba samaksu tajā pašā reģionā un nozarē

      4

      Nodokļu maksātājam vidējā mēneša darba samaksa nav būtiski mainījusies (+/–3 %) un pārsniedz vidējo mēneša darba samaksu tajā pašā reģionā un nozarē

      3

      Nodokļu maksātājam vidējā mēneša darba samaksa ir samazinājusies, bet pārsniedz vidējo mēneša darba samaksu tajā pašā reģionā un nozarē

      2

      Nodokļu maksātājam vidējā mēneša darba samaksa ir palielinājusies, bet nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu tajā pašā reģionā un nozarē

      1

      Nodokļu maksātājam vidējā mēneša darba samaksa nav mainījusies vai ir samazinājusies un nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu tajā pašā reģionā un nozarē


      Vidējās vērtības noteikšana valstī, nozarē un reģionā vidējo vērtību aprēķinā iekļauj visas šīs metodoloģijas 1.2.sadaļā minētās juridiskās personas, kuras ir iesniegušas DDZ vai MUN deklarācijas.

  • 2.12. RĀDĪTĀJS “DARBA SAMAKSAS NEDEKLARĒŠANAS RISKI”
    • Rādītāja mērķis – motivēt nodokļu maksātājus pilnā apmērā deklarēt darbaspēka nodokļus, izvairīties no pārkāpumiem darba samaksas jomā.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegtās nodokļu deklarācijas un pārskati, VID informācija par nodokļu kontroles pasākumu rezultātiem, VID risku vadības sistēmas rādītāji un cita VID pieejamā informācija.

      Rādītāja noteikšana – rādītāju novērtē, ņemot vērā nodokļu maksātāja vidējās mēneša darba samaksas atbilstību vidējai mēneša darba samaksai nozarē attiecīgajā reģionā un VID veiktās datorizētās risku analīzes rezultātā identificētos citus darba samaksas nedeklarēšanas riskus pēc šādām pazīmēm:
      -    deklarētā darbinieku skaita neatbilstība nodokļu maksātāja reģistrācijas datiem (piemēram, struktūrvienību skaitam, kases aparātu skaitam) vai trešo pušu sniegtajai informācijai;
      -    konstatētie nedeklarēto darbinieku nodarbinātības gadījumi;
      -    darba devēju ziņojumos ietvertu datu ticamības pārbaužu rezultāti;
      -    VID veiktās darba devēju pārbaudēs konstatētie pārkāpumi;
      -    saņemtās sūdzības par darba samaksas nepilnīgu deklarēšanu;
      -    citi riska faktori.
      Pilna informācija par riska pazīmēm un kritērijiem, pēc kuriem VID datorizētā sistēma identificē darba samaksas nedeklarēšanas riskus, ir konfidenciāla un nav izpaužama.
      Vidējās mēneša darba samaksas aprēķinu skatīt šīs metodoloģijas 2.7.sadaļā. Savukārt darba samaksas nedeklarēšanas riskus gada pirmos trīs mēnešus novērtē pēc iepriekšējā gada datiem, bet, sākot ar gada ceturto mēnesi, – pēc kārtējā gada.

      12.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs
      Datu vērtēšanas perioda piemērs
      Ballu piešķiršana – balles piešķir, ņemot vērā katram nodokļu maksātājam piešķirto riska līmeni atbilstoši vidējās mēneša darba samaksas apmēram un datorizētās risku analīzes rezultātiem.

      Ja pēdējo 6 mēnešu laikā nodokļu maksātājs nav deklarējis darba samaksu, rādītājs tiek novērtēts ar atzīmi “0”.

      16.tabula

      Riska līmeņa noteikšana rādītājam “Darba samaksas nedeklarēšanas riski”

      Citi darba samaksas nedeklarēšanas riski

      Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba samaksai nozarē reģionā

      Mazāka par 60 %

      Mazāka par 80 %

      Mazāka par 100 %

      Ne mazāka par 100 %

      Nav

      Vidējs risku līmenis

      Zems risku līmenis

      Nav risku

      Nav risku

      Nebūtiski

      Augsts risku līmenis

      Vidējs risku līmenis

      Zems risku līmenis

      Nav risku

      Būtiski

      Ļoti augsts risku līmenis

      Augsts risku līmenis

      Vidējs risku līmenis

      Zems risku līmenis


      17.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Darba samaksas nedeklarēšanas riski”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam darba samaksas nedeklarēšanas riski nav konstatēti

      4

      Nodokļu maksātājam ir zems darba samaksas nedeklarēšanas risku līmenis

      3

      Nodokļu maksātājam ir vidējs darba samaksas nedeklarēšanas risku līmenis

      2

      Nodokļu maksātājam ir augsts darba samaksas nedeklarēšanas risku līmenis

      1

      Nodokļu maksātājam ir ļoti augsts darba samaksas nedeklarēšanas risku līmenis

  • 2.13. RĀDĪTĀJS “APGROZĪJUMA RENTABILITĀTES RĀDĪTĀJS”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegto gada pārskatu peļņas vai zaudējumu aprēķins.

      Rādītāja noteikšana – aprēķinot apgrozījuma rentabilitātes rādītāju, peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīciju “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” dala ar pozīciju “Neto apgrozījums”. Dalīšanas rezultātu izsaka procentos.

      13.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Rādītājs netiek vērtēts gadījumos, kad:

      • nodokļu maksātājs ir jaunizveidots uzņēmums, kuram saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 14.pantu pirmais pārskata gads var aptvert laika posmu līdz 18 mēnešiem;

      • nodokļu maksātājs iesniedz specifisku uzņēmuma gada pārskatu, piemēram, bankas vai apdrošināšanas sabiedrības gada pārskatu.

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz rentabilitātes koeficienta lielumu.

      5 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem rentabilitāte pārsniedz vidējo rentabilitātes vērtību nozarē.

      4 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem rentabilitāte ir no 81 % līdz 100 % no nozares vidējās rentabilitātes.

      1 balli piešķir nodokļu maksātājiem, kuri ir noslēguši gadu ar zaudējumiem vai kuri nav veikuši saimniecisko darbību, deklarējot nulles neto apgrozījumu.

      Pārējo reitinga ballu kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      Ja nodokļu maksātājam nav datu, uz kuru bāzes būtu iespējams noteikt rādītāja vērtību, rādītājs tiek novērtēts ar atzīmi “0”.

      18.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Apgrozījuma rentabilitātes rādītājs”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam rentabilitāte ir pozitīva un pārsniedz vidējo rentabilitātes vērtību nozarē

      4

      Nodokļu maksātājam rentabilitāte ir pozitīva un nepārsniedz vidējo rentabilitātes vērtību nozarē

      3

      Nodokļu maksātājam rentabilitāte ir pozitīva un nepārsniedz 80 % no vidējās rentabilitātes vērtības nozarē

      2

      Nodokļu maksātājam rentabilitāte ir pozitīva un nepārsniedz 50 % no vidējās rentabilitātes vērtības nozarē

      1

      Nodokļu maksātājam rentabilitāte ir negatīva – nodokļu maksātājs ir noslēdzis gadu ar zaudējumiem vai arī nav veicis saimniecisko darbību


      Vidējās vērtības noteikšana valstī, nozarē un reģionā – vidējo vērtību aprēķinā iekļauj visas šīs metodoloģijas 1.2.sadaļā minētās juridiskās personas, kuras ir iesniegušas uzņēmuma gada pārskatu
  • 2.14. RĀDĪTĀJS “AKTĪVU RENTABILITĀTES RĀDĪTĀJS”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegto gada pārskatu peļņas vai zaudējumu aprēķins un bilance.

      Rādītāja noteikšana – aprēķinot aktīvu rentabilitātes rādītāju, peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīciju “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” dala ar bilances aktīvu kopsummu. Dalīšanas rezultātu izsaka procentos.

      14.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Rādītājs netiek vērtēts gadījumos, kad:

      • nodokļu maksātājs ir jaunizveidots uzņēmums, kuram saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 14.pantu pirmais pārskata gads var aptvert laika posmu līdz 18 mēnešiem;

      • nodokļu maksātājs iesniedz specifisku uzņēmuma gada pārskatu, piemēram, bankas vai apdrošināšanas sabiedrības gada pārskatu.

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz rentabilitātes koeficienta lielumu.

      5 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem rentabilitāte pārsniedz vidējo rentabilitātes vērtību nozarē.

      4 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem rentabilitāte ir no 81 % līdz 100 % no nozares vidējās rentabilitātes.

      1 balli piešķir nodokļu maksātājiem, kuri noslēguši gadu ar zaudējumiem vai kuriem nav aktīvu.

      Pārējo reitinga ballu kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      Ja nodokļu maksātājam nav datu, uz kuru bāzes būtu iespējams noteikt rādītāja vērtību, rādītājs tiek novērtēts ar atzīmi “0”.

      19.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Aktīvu rentabilitātes rādītājs”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam rentabilitāte ir pozitīva un pārsniedz vidējo rentabilitātes vērtību nozarē

      4

      Nodokļu maksātājam rentabilitāte ir pozitīva un nepārsniedz vidējo rentabilitātes vērtību nozarē

      3

      Nodokļu maksātājam rentabilitāte ir pozitīva un nepārsniedz 80 % no vidējās rentabilitātes vērtības nozarē

      2

      Nodokļu maksātājam rentabilitāte ir pozitīva un nepārsniedz 50 % no vidējās rentabilitātes vērtības nozarē

      1

      Nodokļu maksātājam rentabilitāte ir negatīva – nodokļu maksātājs ir noslēdzis gadu ar zaudējumiem vai arī uzņēmumam nav aktīvu


      Vidējās vērtības noteikšana valstī, nozarē un reģionā – vidējo vērtību aprēķinā iekļauj visas šīs metodoloģijas 1.2.sadaļā minētās juridiskās personas, kuras ir iesniegušas uzņēmuma gada pārskatu.
  • 2.15. RĀDĪTĀJS “KOPĒJĀS LIKVIDITĀTES RĀDĪTĀJS”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegto gada pārskatu bilances.

      Rādītāja noteikšana – aprēķinot kopējās likviditātes koeficientu, kopējo apgrozāmo līdzekļu summu dala ar kopējo īstermiņu kreditoru saistību summu. Dalīšanas rezultātu izsaka koeficienta formā.
       

      15.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs
      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Rādītājs netiek vērtēts gadījumos, kad:

      • nodokļu maksātājs ir jaunizveidots uzņēmums, kuram saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 14.pantu pirmais pārskata gads var aptvert laika posmu līdz 18 mēnešiem;

      • nodokļu maksātājs iesniedz specifisku uzņēmuma gada pārskatu, piemēram, bankas vai apdrošināšanas sabiedrības gada pārskatu.

      Ballu piešķiršana balles piešķir, pamatojoties uz kopējā likviditātes koeficienta lielumu.

      5 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem koeficienta vērtība pārsniedz 1, vai nav īstermiņa saistību. Nodokļu maksātājam ir pietiekami apgrozāmo līdzekļu, lai segtu visas īstermiņa saistības.

      4, 3, 2 balles un 1 balle atspoguļo situācijas, kad nodokļu maksātāja apgrozāmie līdzekļi nav pietiekami, lai segtu visas īstermiņa saistības. Šo novērtējumu piešķiršanas kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      1 balli piešķir arī nodokļu maksātājiem, kuriem nav apgrozāmo līdzekļu.
      Ja nodokļu maksātājam nav datu, uz kuru bāzes būtu iespējams noteikt rādītāja vērtību, rādītājs tiek novērtēts ar atzīmi “0”.

      20.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Kopējās likviditātes rādītājs”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam kopējās likviditātes koeficients pārsniedz 1,00 vai nav īstermiņa saistību

      4

      Nodokļu maksātājam kopējās likviditātes koeficients nepārsniedz 1,00

      3

      Nodokļu maksātājam kopējās likviditātes koeficients nepārsniedz 0,70

      2

      Nodokļu maksātājam kopējās likviditātes koeficients nepārsniedz 0,50

      1

      Nodokļu maksātājam kopējās likviditātes koeficients nepārsniedz 0,30 vai nav apgrozāmo līdzekļu


      Vidējās vērtības noteikšana valstī, nozarē un reģionā vidējo vērtību aprēķinā iekļauj visas šīs metodoloģijas 1.2.sadaļā minētās juridiskās personas, kuras ir iesniegušas uzņēmuma gada pārskatu.
  • 2.16. RĀDĪTĀJS “ABSOLŪTĀS LIKVIDITĀTES RĀDĪTĀJS”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegto gada pārskatu bilances.

      Rādītāja noteikšana – aprēķinot absolūtās likviditātes koeficientu, augsti likvīdu aktīvu (naudas un vērtspapīru) summu dala ar kopējo īstermiņu kreditoru saistību summu. Rādītāju izsaka koeficienta formā.

      Rādītāja noteikšana

      kur:
      AL – absolūtās likviditātes koeficients;
      N – nauda;
      VP – Vērtspapīri;
      IK – īstermiņu kreditoru kopsumma.

      16.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Rādītājs netiek vērtēts gadījumos, kad:
      • nodokļu maksātājs ir jaunizveidots uzņēmums, kuram saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 14.pantu pirmais pārskata gads var aptvert laika posmu līdz 18 mēnešiem;

      • nodokļu maksātājs iesniedz specifisku uzņēmuma gada pārskatu, piemēram, bankas vai apdrošināšanas sabiedrības gada pārskatu.

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz absolūtās likviditātes koeficienta lielumu.

      5 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem koeficienta vērtība pārsniedz 0,5 vai nav īstermiņa saistību.

      4, 3, 2 balles un 1 balle atspoguļo situācijas, kad nodokļu maksātāja spēja ātri segt savas īstermiņa saistības ir ierobežota. Šo novērtējumu piešķiršanas kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      1 balli piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem nav augsti likvīdu aktīvu.

      Ja nodokļu maksātājam nav datu, uz kuru bāzes būtu iespējams noteikt rādītāja vērtību, rādītājs tiek novērtēts ar atzīmi “0”.

      21.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam Absolūtās likviditātes rādītājs

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam absolūtās likviditātes koeficients pārsniedz 0,50 vai nav īstermiņa saistību

      4

      Nodokļu maksātājam absolūtās likviditātes koeficients nepārsniedz 0,50

      3

      Nodokļu maksātājam absolūtās likviditātes koeficients nepārsniedz 0,30

      2

      Nodokļu maksātājam absolūtās likviditātes koeficients nepārsniedz 0,20

      1

      Nodokļu maksātājam absolūtās likviditātes koeficients nepārsniedz 0,10 vai nav likvīdo līdzekļu


      Vidējās vērtības noteikšana valstī, nozarē un reģionā – vidējo vērtību aprēķinā iekļauj visas šīs metodoloģijas 1.2.sadaļā minētās juridiskās personas, kuras ir iesniegušas uzņēmuma gada pārskatu.
  • 2.17 RĀDĪTĀJS "FINANSIĀLĀS NEATKARĪBAS RĀDĪTĀJS"
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegto gada pārskatu bilances.

      Rādītāja noteikšana – aprēķinot finansiālās neatkarības rādītāju, bilances pozīciju “Pašu kapitāls kopā” dala ar bilances kopsummu. Rādītāju izsaka koeficienta formā.

      17.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Datu vērtēšanas perioda piemērsRādītājs netiek vērtēts gadījumos, kad:

      • nodokļu maksātājs ir jaunizveidots uzņēmums, kuram saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 14.pantu pirmais pārskata gads var aptvert laika posmu līdz 18 mēnešiem;

      • nodokļu maksātājs iesniedz specifisku uzņēmuma gada pārskatu, piemēram, bankas vai apdrošināšanas sabiedrības gada pārskatu.

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz finansiālās neatkarības koeficienta lielumu.

      5 balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem finansiālās neatkarības koeficients ir starp 0,51 un 1,0, kas norāda uz nodokļu maksātāju zemu atkarību no kreditoriem.

      1 balli piešķir nodokļu maksātājiem ar negatīvu finansiālās neatkarības koeficientu, kas norāda, ka noslēgto finanšu gadu uzkrātie zaudējumi ir pārsnieguši pamatkapitāla un rezervju kopsummu un uzņēmuma darbība faktiski tiek nodrošināta vienīgi no aizņemtajiem līdzekļiem.

      1 balli piešķir arī nodokļu maksātājiem, kuriem nav nekādu aktīvu un pasīvu.

      Pārējo reitinga ballu kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      Ja nodokļu maksātājam nav datu, uz kuru bāzes būtu iespējams noteikt rādītāja vērtību, rādītājs tiek novērtēts ar atzīmi “0”.

      22.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Finansiālās neatkarības rādītājs”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam finansiālās neatkarības koeficients ir starp 0,51 un 1,00

      4

      Nodokļu maksātājam finansiālās neatkarības koeficients ir starp 0,41 un 0,50

      3

      Nodokļu maksātājam finansiālās neatkarības koeficients ir starp 0,31 un 0,40

      2

      Nodokļu maksātājam finansiālās neatkarības koeficients ir starp 0 un 0,30

      1

      Nodokļu maksātājam finansiālās neatkarības koeficients ir negatīvs vai nav aktīvu


      Vidējās vērtības noteikšana valstī, nozarē un reģionā – vidējo vērtību aprēķinā iekļauj visas šīs metodoloģijas 1.2.sadaļā minētās juridiskās personas, kuras ir iesniegušas uzņēmuma gada pārskatu.
  • 2.18. RĀDĪTĀJS “PVN RISKI PAR DARĪJUMU STARPĪBAM UN DARĪJUMIEM AR PARTNERIEM, KAS IZSLĒGTI NO PVN REĢISTRA”
    • Rādītāja mērķis – veicināt nodokļu maksātājus pareizi un pilnā apmērā deklarēt pievienotās vērtības nodokļa saistības, motivēt nodokļu maksātājus rūpīgi izvērtēt informāciju par darījumu partneriem.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegtās PVN deklarācijas un tās pielikumi, Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumu iesniegtie Kopsavilkuma pārskati, kuros tiek deklarētas piegādes Latvijas nodokļu maksātājiem, VID analītiskā informācija.

      Rādītāja noteikšana – rādītāju aprēķina, izvērtējot šādas riska pazīmes nodokļu maksātāja un tā darījumu partneru PVN deklarācijās sniegtajos datos:

      •    starpības starp nodokļu maksātāja un tā Latvijas darījumu partneru PVN deklarācijās norādītajām darījumu vērtībām;
      •    starpības starp nodokļu maksātāja un tā Eiropas Savienības darījumu partneru PVN deklarācijās norādītajām darījumu vērtībām;
      •    darījumi ar darījumu partneriem, kuri ir izslēgti no PVN maksātāju reģistra pēc VID iniciatīvas darījuma brīdī vai pēc darījuma;
      •    liela apjoma neatšifrētie darījumi (darījumi zem 150 EUR) nodokļu maksātāja PVN deklarācijas pielikumā.

      PVN riskus gada pirmos trīs mēnešus novērtē pēc iepriekšējā gada datiem, bet, sākot ar gada ceturto mēnesi, – pēc kārtējā gada.


      18.att. Datu vērtēšanas perioda piemērs
      Datu vērtēšanas perioda piemērs

      Ja nodokļu maksātājs nav PVN maksātāju reģistrā, vai ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra pirms vairāk nekā 36 mēnešiem, rādītājs netiek vērtēts.
      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz VID veiktās datorizētās risku analīzes rezultātā katram nodokļu maksātājam piešķirto riska līmeni atbilstoši iepriekš minētajām riska pazīmēm.

      23.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “PVN riski par darījumu starpībām un darījumiem ar partneriem, kas izslēgti no PVN reģistra”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam PVN riski nav konstatēti

      4

      Nodokļu maksātājam ir zems PVN risku līmenis

      3

      Nodokļu maksātājam ir vidējs PVN risku līmenis

      2

      Nodokļu maksātājam ir augsts PVN risku līmenis

      1

      Nodokļu maksātājam ir ļoti augsts PVN risku līmenis vai nodokļu maksātājs ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra pēc VID iniciatīvas

3. NODOKĻU MAKSĀTĀJU REITINGA SISTĒMAS AKTUĀLĀ TEHNISKĀ ĪSTENOŠANA

  • 3.1. NODOKĻU MAKSĀTĀJU REITINGA NOVĒRTĒJUMA PIEEJAMĪBA TREŠĀM PERSONĀM
    • Ņemot vērā, ka daļa nodokļu maksātāju reitinga sistēmā lietoto rādītāju ir attiecināma uz komercnoslēpumu, VID nav tiesīgs:

      • publicēt personificētus nodokļu maksātāju reitinga sistēmas rādītājus;

      • informēt trešās personas par atsevišķu nodokļu maksātāju reitinga sistēmas rādītājiem;

      • telefoniski komentēt konkrētu nodokļu maksātāju reitinga rādītājus.

      Nodokļu maksātāju reitinga novērtējums ir pieejams tikai pašam nodokļu maksātājam Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Par reitinga novērtējuma izplatīšanu ir atbildīgs pats nodokļu maksātājs.

      Lai mazinātu trešo personu iespēju iepazīties ar konkrētu nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu bez nodokļu maksātāja piekrišanas, VID uz jautājumiem, kas skar konkrētus nodokļu maksātāju reitinga rādītājus, atbild tikai rakstiski, nosūtot atbildi uz pastkastīti Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, norādot atbilstošu vēstules tēmu.

  • 3.2. NODOKĻU MAKSĀTĀJU REITINGA NOVĒRTĒJUMA AKTUALIZĒŠANA
    • Nodokļu maksātāju reitingu aktualizē vienu reizi mēnesī – 20.–25.datumā.