Nodokļu maksātāju reitinga sistēma

 Publicēts: 06.12.2018. 14.51


Apakšsadaļu izvēlne

 

1. NODOKĻU MAKSĀTĀJU REITINGA SISTĒMAS VEIDOŠANAS PAMATPRINCIPI

  • 1.1. REITINGA SISTĒMAS MĒRĶI
    • Nodokļu maksātāju reitinga sistēmai ir izvirzīti trīs galvenie mērķi:

      • informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm;

      • motivēt nodokļu maksātāju sekot nodokļu samaksas disciplīnai un uzlabot to;

      • nodrošināt nodokļu maksātājam rīku, ar kuru viņš var informēt sadarbības partnerus par savu reputāciju, nodokļu samaksas disciplīnu un saimnieciskās darbības raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

  • 1.2. NODOKĻU MAKSĀTĀJI, KURIEM TIEK NODROŠINĀTS REITINGA NOVĒRTĒJUMS
    • Nodokļu maksātāju reitinga novērtējums ir pieejams šādiem nodokļu maksātājiem – juridiskajām personām neatkarīgi no nodokļu maksāšanas režīma, kuras vismaz sešus mēnešus ir reģistrētas nodokļu maksātāju reģistrā:

      • sabiedrības ar ierobežotu atbildību;

      • akciju sabiedrības;

      • zemnieku un zvejnieku saimniecības un individuālie uzņēmumi, kas ir uzņēmumu gada pārskata iesniedzēji.

  • 1.3. REITINGA SISTĒMAS RĀDĪTĀJI
    • Nodokļu maksātāju reitinga sistēmā ir iekļautas piecas analīzes dimensijas, kas tiek aprakstītas ar 12 rādītājiem. Lai sniegtu objektīvu novērtējumu dažādiem nodokļu maksātāju darbības aspektiem, atsevišķas dimensijas ietver vairāk nekā vienu rādītāju.

      1.tabula

      Reitinga sistēmas rādītāji

      Analīzes dimensijas

      Reitinga sistēmas rādītāji

      Reģistrācijas datu novērtējums

      • “Reģistrācijas datu novērtējums”

      Nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna

      • “Nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna”

      Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parāds

      • “VID administrēto maksājumu kopējais parāds”
      • “VID administrēto maksājumu kopējā parāda attiecība pret VID administrēto maksājumu iemaksām”
      • “VID administrēto maksājumu kopējā parāda izmaiņas”

      Darba samaksas rādītāji

      • “Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba samaksai valstī”
      • “Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba samaksai nozarē”
      • “Vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas”

      Saimnieciskās darbības rādītāji

      • “Rentabilitātes rādītājs”
      • “Kopējās likviditātes rādītājs”
      • “Absolūtās likviditātes rādītājs”
      • “Finansiālās neatkarības rādītājs”


      Nākotnē ir paredzēta reitinga sistēmas rādītāju paplašināšana, papildinot gan dimensiju, gan lietoto rādītāju klāstu.

  • 1.4. REITINGA SISTĒMAS BALLU SISTĒMA UN KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS
    • Reitinga sistēmas pilotprojekta fāzē nodrošinātais nodokļu maksātāja kopējais novērtējums nav pietiekams, lai novērtētu visus nodokļu maksātāja riskus, kas ir saistīti ar nodokļu saistību izpildi vai komercdarbību. Līdz reitinga sistēmas nākamo posmu ieviešanai reitinga sistēmas kopvērtējums tiek izteikts kā nodokļu maksātājam piešķirto ballu kopskaita attiecība pret maksimālo ballu skaitu, ko nodokļu maksātājs potenciāli varētu saņemt par vērtējamiem reitinga rādītājiem. Kopējam vērtējumam ir informatīvs raksturs, tādēļ reitinga lietotājam ir ieteicams iepazīties ar katra reitinga rādītāja novērtējumu.

      Nodokļu maksātāju reitinga sistēmas rādītāju interpretācijai lieto piecu ballu skalu. Vairāku ballu skalai būtu grūti definēt skaidrus gradācijas aprakstus, savukārt mazāka skala nenodrošinātu iespēju pietiekami diferencēt nodokļu maksātāju uzvedības modeļus.

      Nodokļu maksātāju reitinga sistēma paredz:

      • divus pozitīvus novērtējumus – “4” un “5” balles;

      • vienu neitrālu novērtējumu – “3” balles, kas norāda uz epizodiska rakstura problēmām;

      • divus negatīvus novērtējumus – “2” un “1” balle.

      2.tabula

      Novērtējuma kopējā koncepcija

      Balles

      Ballu grafiskais attēlojums

      Ballu apraksts

      5

      Rādītāja lielums, kas liecina par veiksmīgu komercdarbību vai visu nodokļu saistību izpildi pilnā apmērā

      4

      Rādītāja lielums, kas norāda uz saimnieciskās darbības atbilstību nozares tendencēm vai labu nodokļu saistību izpildes disciplīnu

      3

      Rādītāja lielums, kas liecina par periodiskām problēmām ar nodokļu saistību izpildes disciplīnu vai saimniecisko darbību

      2

      Rādītāja lielums, kas liecina par sliktu nodokļu saistību izpildes disciplīnu vai ievērojamiem saimnieciskās darbības riskiem

      1

      Rādītāja lielums, kas liecina par sliktu nodokļu saistību izpildes disciplīnu vai augstiem saimnieciskās darbības riskiem

  • 1.5. REITINGA SISTĒMAS PAMATPRINCIPI
    • Nodokļu maksātāju reitinga sistēma un ballu noteikšanas algoritmi ir veidoti, pamatojoties uz šādiem pamatprincipiem:

      • vidēji gari analīzes periodi – lielākajai daļai reitinga lietoto rādītāju analīzes periods ietver 12 mēnešus. Tas ir veidots, lai analīzē ietvertu biznesa sezonalitātes faktoru;

      • līdzīgu rādītāju salīdzināšana – analizējamā nodokļu maksātāja datus salīdzina ar līdzīgu nodokļu maksātāju datiem. Piemēram, novērtējot darba samaksu, ņem vērā aktuālo nodokļu maksāšanas režīmu. Atsevišķus komersanta datus salīdzina ar vidējiem rādītājiem valstī vai nozarē;

      • iespēja sākt uzlabot savu vērtējumu jau nākamajā mēnesī – reitinga datus atjauno katru mēnesi, nobīdot analīzes periodu par vienu mēnesi uz priekšu;

      • mazākas izaugsmes prasības lielam biznesam – palielinājuma rādītāju kritēriji lielam biznesam ir pieticīgāki. Ja komersants izmaksā darba algu, kas ievērojami pārsniedz valstī esošo vidējo algu, viņam objektīvi ir grūtāk nodrošināt strauju algas palielinājumu;
      • nelieli «avansi» biznesa iesācējiem – jaunam biznesam var trūkt datu par rādītāju stāvokli pirms 12 mēnešiem, tādēļ, novērtējot darba algas dinamiku, darba vietu rašanās faktu uztver kā pozitīvu parādību, kas vērtējama ar 4 ballēm.

  • 1.6. NODOKĻU MAKSĀTĀJA DATU SALĪDZINĀŠANA AR VIDĒJIEM RĀDĪTĀJIEM VALSTĪ, NOZARĒ UN REĢIONĀ
    • Lai nodokļu maksātājam nodrošinātu iespēju novērtēt savu rādītāju atbilstību vispārējai ekonomiskajai situācijas valstī, nozarē vai reģionā, kurā tas darbojas, lielākajai daļai reitinga rādītāju tiek nodrošināta statistiska informācija par vidējo rādītāja vērtību valstī, nozarē un reģionā.

      Konkrētā komersanta datiem piesaista tās nozares un reģiona datus, kas atbilst nodokļu maksātāja deklarētajam pamatdarbības veidam un juridiskajai adresei analīzes brīdī.

      Reitinga sistēma izšķir piecus plānošanas reģionus: Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu. Aprēķinot reģionu vidējās vērtības, ņem vērā to komersantu datus, kas analīzes brīdī ir deklarējuši juridisko adresi atbilstošajā plānošanas reģionā.

      Nosakot vidējos rādītājus nozarē, ņem vērā nodokļu maksātāju deklarētos pamatdarbības veidus pēc NACE 2.redakcijas četru zīmju kodu detalizācijas, kas pietiekami precīzi nosaka pamatdarbības veida aprakstu. Izņēmuma gadījumā nozarēm, kurās darbojas ļoti neliels nodokļu maksātāju skaits, nodokļu maksātāja datus salīdzina ar atbilstošu vidējo NACE 2.redakcijas divu zīmju detalizācijas kodu. Piemēram, pietiekami liels nodokļu maksātāju skaits ir reģistrēts nozarē “NACE kods 0111: Graudaugu (izņemto rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana”, šo pamatdarbības veidu deklarējušo nodokļu maksātāju rādītājus salīdzina ar vidējo tajā pašā NACE četru zīmju kodā “0111”. Savukārt dažu komersantu, kuru pamatdarbības veids ir “NACE 0112: Rīsu audzēšana”, datus salīdzina ar NACE divu zīmju statistisko vidējo: “NACE apkopojošais kods 01: Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības”.
  • 1.7. TRŪKSTOŠO DATU INTERPRETĀCIJA REITINGĀ
    • Ja nodokļu maksātājam nav datu, uz kuru bāzes būtu iespējams noteikt atsevišķu nodokļu maksātāja rādītāju, ir paredzēti divi scenāriji:

      • rādītājs neparādās nodokļu maksātāja reitingā, un maksimāli iespējamā ballu summa proporcionāli samazinās. 3.tabulā ir atspoguļotas situācijas, kad nodokļu maksātājam var trūkt atsevišķu reitingā iekļaujamo rādītāju;

      • rādītājs parādās nodokļu maksātāja reitingā un tiek novērtēts ar atzīmi “0”

      3.tabula

      Situācijas, kad nodokļu maksātājiem var trūkt atsevišķu reitinga rādītāju

      Trūkstošie reitinga rādītāji

      Situācijas skaidrojums

      No uzņēmumu gada pārskata datiem atvasinātie saimniecisko darbību raksturojošie rādītāji:

      • rentabilitātes rādītājs;
      • kopējās likviditātes rādītājs;
      • absolūtās likviditātes rādītājs;
      • finansiālās neatkarības rādītājs.

      Rādītāju grupa var trūkt gadījumos, kad:

      • nodokļu maksātājs ir jaunizveidots uzņēmums, kuram saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 14.pantu pirmais pārskata gads var aptvert laika posmu līdz 18 mēnešiem;
      • nodokļu maksātājs iesniedz specifisku uzņēmumu gada pārskatu, piemēram, bankas vai apdrošināšanas sabiedrības gada pārskatu.

      Darba samaksas rādītājs:

      • vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas.

      Rādītājs var trūkt gadījumos, kad:

      • analizēto 12 mēnešu periodā nodokļu maksātājs ir mainījis savu nodokļu maksāšanas režīmu.

2. REITINGA RĀDĪTĀJU NOVĒRTĒŠANAS METODOLOĢIJA

 

  • 2.1. RĀDĪTĀJS “REĢISTRĀCIJAS DATU NOVĒRTĒJUMS”
    • Rādītāja mērķis – motivēt nodokļu maksātājus pievērst vairāk uzmanības uzņēmuma reputāciju veidojošiem datiem:

      • rūpīgāk pievērsties akcionāru un valdes locekļu izvēles procesam;

      • nepieļaut nodokļu sistēmas pārkāpumus, kas var būt par iemeslu saimnieciskās darbības ierobežošanai.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – Valsts ieņēmumu dienesta saimnieciskas darbības ierobežošanas pasākumu uzskaite, nodokļu maksātāju reģistrācijas dati, Valsts ieņēmumu dienesta risku vadības sistēmas rādītāji.

      Rādītāja noteikšana – rādītāju nosaka, novērtējot pilnu mēnešu skaitu, kas ir pagājis no pēdējā reģistrācijas risku konstatācijas fakta.
       

      Par reģistrācijas risku incidentiem uzskata gan gadījumus, kad komersants ir izslēgts no reģistriem vai viņam ir piemēroti saimnieciskās darbības ierobežošanas pasākumi, gan to, ka reģistrācijas datu izvērtēšanas procesā nodokļu maksātājam ir konstatēti būtiski riski.

      Analizētie reģistrācijas riski:

      • nodokļu maksātājam konstatētās fiktīva uzņēmuma pazīmes (piemēram, uzņēmums ir reģistrēts, izmantojot nozagtas pases un viltojot pasu īpašnieku parakstus; uzņēmuma amatpersonai nav noteiktas dzīvesvietas);

      • nodokļu maksātāja saimniecisko darbību ierobežojošie pasākumi:
      - saimnieciskās darbības apturēšana vai izbeigšana;
      - uzsākts izslēgšanas process no Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas;
      - bija izslēgts no Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas sakarā ar nepatiesu ziņu sniegšanu un nesadarbošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu;

      • nodokļu maksātājam ir uzsākts likvidācijas process;

      • nodokļu maksātājam ir uzsākts maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas aizsardzības process;

      • nodokļu maksātājam ir pasludināts maksātnespējas process;

      • valdes loceklim ir atņemtas tiesības ieņemt amatus;
      • riski nodokļu maksātāja reģistrācijas datos (piemēram, amatpersona ir iekļauta paaugstināta riska personu sarakstā).

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz to mēnešu skaitu, kas ir pagājuši no pēdējā reģistrācijas risku konstatācijas fakta. Ņemot vērā, ka smagi nodokļu sistēmas prasību pārkāpumi visbiežāk tiek konstatēti relatīvi īsā laikā pēc būtiskām izmaiņām uzņēmumu reģistrācijas pamatdatos, zemākās reitinga balles piešķir komersantiem ar relatīvi neseniem reģistrācijas risku konstatācijas incidentiem. “5” balles piešķir nodokļu maksātājam, kuram pēdējo 36 mēnešu laikā riski nav konstatēti.

      1.att. Datu vērtēšanas periods un ballu piešķiršanas skala

      4.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Reģistrācijas datu novērtējums”
       

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Pēdējo 36 mēnešu laikā riski nav konstatēti

      4

      Viens no riskiem ir konstatēts 25.–36.mēnesī iepriekš

      3

      Viens no riskiem ir konstatēts 13.–24.mēnesī iepriekš

      2

      Viens no riskiem ir konstatēts 7.–12.mēnesī iepriekš

      1

      Viens no riskiem ir konstatēts pēdējo 6 mēnešu laikā

       
  • 2.2. RĀDĪTĀJS “NODOKĻU PĀRSKATU IESNIEGŠANAS DISCIPLĪNA”
    • Rādītāja mērķis – motivēt nodokļu maksātāju savlaicīgi iesniegt nodokļu pārskatus un deklarācijas.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – Valsts ieņēmumu dienesta informācija par kavēti iesniegtajām deklarācijām.

      Rādītāja noteikšana – rādītāju nosaka, novērtējot ar kavējumu iesniegto to nodokļu pārskatu un deklarāciju skaitu, kuru iesniegšanas termiņš sākās 13 mēnešus iepriekš, bet beidzās iepriekšējā mēneša pēdējā datumā.

                                                                                                                                                                                                                                                                                         2.att. Datu vērtēšanas periods


      Nosakot kavēti iesniegto nodokļu deklarāciju/pārskatu skaitu, analizē iesniegšanas termiņu ievērošanu šādiem dokumentiem:

      • uzņēmuma gada pārskats;

      • ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī;

      • ziņojums par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

      • paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums);

      • paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām;

      • pievienotās vērtības nodokļa deklarācija;

      • pievienotās vērtības nodokļa deklarācija par taksācijas gadu;

      • uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija;

      • tonnāžas nodokļa deklarācija;

      • uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskats par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā;

      • alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija;

      • tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācija;

      • elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma akcīzes nodokļa deklarācija;

      • naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācija;

      • kafijas un bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija;

      • dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācija;

      • pārskati par akcīzes preču inventarizāciju nodokļa starpības summas aprēķināšanu saistībā ar nodokļa likmju maiņu;

      • pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli;

      • elektroenerģijas nodokļa deklarācija;

      • subsidētās elektroenerģijas nodokļa pārskats;

      • mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija;

      • pārskats par aprēķināto azartspēļu nodokli;

      • pārskats par aprēķināto izložu nodokli par valsts un vietējā mēroga izlozēm un momentloterijām.
       

      Par kavēti iesniegtu deklarāciju/pārskatu uzskata arī tos dokumentus, kas ir iesniegti ar vienas dienas kavējumu (nākamajā dienā pēc deklarācijas/pārskata iesniegšanas termiņa).

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz kavēti iesniegto deklarāciju/pārskatu skaitu.

      “5” balles piešķir nodokļu maksātājam, kuram visas nodokļu deklarācijas/pārskati ir iesniegti savlaicīgi.

      Pārējās reitingu ballu piešķiršanas kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķu komersantu kavēti iesniegto deklarāciju/pārskatu skaita sadalījumu.

      5.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam visas nodokļu deklarācijas/pārskati ir iesniegti savlaicīgi

      4

      Nodokļu maksātājam deklarāciju/pārskatu iesniegšanas termiņu kavējumi ir konstatēti ne vairāk kā 3 reizes

      3

      Nodokļu maksātājam deklarāciju/pārskatu iesniegšanas termiņu kavējumi ir konstatēti ne vairāk kā 5 reizes

      2

      Nodokļu maksātājam deklarāciju/pārskatu iesniegšanas termiņu kavējumi ir konstatēti ne vairāk kā 10 reizes

      1

      Nodokļu maksātājam deklarāciju/pārskatu iesniegšanas termiņu kavējumi ir konstatēti vairāk nekā 10 reizes

       

      Vidējās vērtības noteikšana valstī, nozarē un reģionā vidējo vērtību nosaka, ņemot vērā visas juridiskās personas, kuras analīzes periodā ir iesniegušas nodokļu pārskatus vai deklarācijas. Vidējās vērtības aprēķinā iekļauj arī nodokļu maksātājus, kuri nav kavējuši nevienu nodokļu deklarācijas/pārskata iesniegšanas termiņu.

  • 2.3. RĀDĪTĀJS “VID ADMINISTRĒTO MAKSĀJUMU KOPĒJAIS PARĀDS”
    • Rādītāja mērķis – motivēt nodokļu maksātāju segt uzkrāto nodokļu parādu.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu parādu uzskaites informācija.

      Rādītāja noteikšana – kopējās Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parādu summas novērtēšana notiek, pamatojoties uz parādu stāvokli iepriekšējā mēneša beigās.

      3.att. Datu vērtēšanas periods

      Novērtējot kopējo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parādu summu, novērtē parādu šādiem nodokļiem un obligātajiem maksājumiem:
      • pievienotās vērtības nodoklis;

      • uzņēmumu ienākuma nodoklis;

      • iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

      • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

      • dabas resursu nodoklis;

      • akcīzes nodoklis;

      • mikrouzņēmumu nodoklis;

      • muitas nodoklis;

      • izložu un azartspēļu nodoklis;

      • elektroenerģijas nodoklis;

      • subsidētās elektroenerģijas nodoklis;

      • pārējie ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts/pašvaldību kapitāla izmantošanas);

      • uzņēmējdarbības riska valsts nodeva;

      • naudas sodi, ko uzliek Valsts ieņēmumu dienests;

      • iemaksas no pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto ienākumu summām.

      Novērtējot kopējo parādu, ņem vērā kopējo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parādu summu, iekļaujot šādas parādu kategorijas:

      • aktuālie parādi;

      • apturētie parādi;

      • parādi, kuriem ir piešķirti nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi.

      Novērtējot kopējo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parādu summu, netiek veikta parāda samazināšanas korekcija par nodokļu vai citu maksājumu pārmaksu summām.

       

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parādu summas lielumu.

      “5” balles piešķir nodokļu maksātājam, kuram nav maksājumu parādu.

      “4” balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu parāds nav būtisks.

      Pārējās reitingu ballu piešķiršanas kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķu komersantu nodokļu parādu lielumu sadalījumu.

      6.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “VID administrēto maksājumu kopējais parāds”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam nav parādu

      4

      Analīzes datumā kopējā parādu summa nepārsniedz 150 EUR

      3

      Analīzes datumā kopējā parādu summa nepārsniedz 1 000 EUR

      2

      Analīzes datumā kopējā parādu summa nepārsniedz 10 000 EUR

      1

      Analīzes datumā kopējā parādu summa pārsniedz 10 000 EUR

       

      Vidējās vērtības noteikšana valstī, nozarē un reģionā vidējo vērtību nosaka, ņemot vērā visas juridiskās personas. Vidējās vērtības aprēķinā iekļauj arī nodokļu maksātājus, kuriem nav nodokļu parādu.

  • 2.4. RĀDĪTĀJS “VID ADMINISTRĒTO MAKSĀJUMU KOPĒJĀ PARĀDA ATTIECĪBA PRET VID ADMINISTRĒTO MAKSĀJUMU IEMAKSĀM”
    • Rādītāja mērķis – sabalansēt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parāda analīzes dimensiju ar biznesa lieluma faktoru. Ņemot vērā faktu, ka nodokļu parāda apmērs ir atkarīgs no nodokļu pārskatos iemaksai aprēķināto nodokļu saistību apmēra, nodokļu maksātājiem ar lielu apgrozījumu un lielu darbinieku skaitu ir lielāka varbūtība lielu nodokļu parādu summu izveidei. Savukārt maziem nodokļu maksātājiem nodokļu parādu absolūtās summas pārsvarā ir nelielas. Ņemot vērā minēto, ir svarīgi novērtēt ne tikai parāda absolūto vērtību, bet arī parāda segšanas iespējamību, nosakot, vai uzkrātā parāda summa ir samērīga ar komersanta nodrošināto maksājumu naudas plūsmu.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu parādu uzskaites un nodokļu iemaksu informācija.

      Rādītāja noteikšana – rādītāju nosaka kā Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu kopējā parāda attiecību pret Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu iemaksām.

      Kopējās Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parādu summas novērtēšana notiek, pamatojoties uz parādu stāvokli iepriekšējā mēneša beigās. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu iemaksu summas novērtēšana notiek, pamatojoties uz nodokļu maksātāju pēdējos 12 mēnešos veiktajām maksājumu iemaksām.

      4.att. Datu vērtēšanas periods

      Novērtējot kopējo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parādu summu un Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu iemaksas, analizē šādus nodokļus un obligātos maksājumus:
      • pievienotās vērtības nodoklis;

      • uzņēmumu ienākuma nodoklis;

      • iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

      • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

      • mikrouzņēmumu nodoklis;

      • akcīzes nodoklis;

      • dabas resursu nodoklis;

      • muitas nodoklis;

      • izložu un azartspēļu nodoklis;

      • elektroenerģijas nodoklis;

      • subsidētās elektroenerģijas nodoklis;

      • ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas);

      • ieņēmumi no Latvijas Bankas maksājuma;

      • uzņēmējdarbības riska valsts nodeva;

      • naudas sodi, ko uzliek Valsts ieņēmumu dienests, t.sk. Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču aprites daļa un Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes;

      • iemaksas no Valsts ieņēmumu dienesta un muitas iestāžu pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto ienākumu summām;

      • pārējās iemaksas no pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto ienākumu summām;

      • soda sankcijas par vispārējiem nodokļu maksāšanas pārkāpumiem.

      Kopējā Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parādu summa iekļauj šādas parādu kategorijas:

      • aktuālie parādi;

      • apturētie parādi;

      • parādi, kuriem ir piešķirti nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi.

      Novērtējot kopējo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parādu summu, netiek veikta parāda samazināšanas korekcija par nodokļu vai citu maksājumu pārmaksu summām.

      Ar iemaksām saprot gan valsts kopbudžetā iemaksāto maksājumu summu, gan nodokļu pārmaksu summu, kas novirzīta, sedzot citu maksājumu parādus.

      Novērtējot Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu iemaksu summu, netiek veikta negatīvā korekcija par atmaksātām vai citos maksājumu veidos novirzītām pārmaksu summām.

       

      Ballu piešķiršana balles piešķir, novērtējot Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu kopējā parāda attiecību pret Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu iemaksām.

      “5” balles piešķir nodokļu maksātājam, kuram nav maksājumu parādu.

      “4” balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu kopējā parāda attiecība pret Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu iemaksām nav būtiska.

      “1” balli piešķir, ja nodokļu maksātājs, kuram ir nodokļu parāds, pēdējo 12 mēnešu laikā nav veicis maksājumu iemaksas.

      Pārējās reitingu ballu piešķiršanas kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      7.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “VID administrēto maksājumu kopējā parāda attiecība pret VID administrēto maksājumu iemaksām”
       

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam nav nodokļu parādu

      4

      Nodokļu maksātāja kopējā nodokļu parāda un nodokļu iemaksu attiecība nepārsniedz 5 %

      3

      Nodokļu maksātāja kopējā nodokļu parāda un nodokļu iemaksu attiecība nepārsniedz 10  %

      2

      Nodokļu maksātāja kopējā nodokļu parāda un nodokļu iemaksu attiecība nepārsniedz 30%

      1

      Nodokļu maksātāja kopējā nodokļu parāda un nodokļu iemaksu attiecība pārsniedz 30 % vai arī nodokļu maksātājam ir nodokļu parāds, bet nodokļu iemaksas nav veiktas

  • 2.5. RĀDĪTĀJS “VID ADMINISTRĒTO MAKSĀJUMU KOPĒJĀ PARĀDA IZMAIŅAS”
    • Rādītāja mērķis – motivēt nodokļu maksātāju mazināt uzkrāto nodokļu parādu.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu parādu uzskaites informācija.

      Rādītāja noteikšana – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu kopējā parāda izmaiņu novērtēšana notiek, salīdzinot parādu stāvokli iepriekšējā mēneša beigās un parādu stāvokli iepriekšējā gada atbilstošajā datumā.

                                                                                                                                                                       5.att. Datu vērtēšanas periods

      Novērtējot kopējo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parādu summu, ņem vērā parādus šādiem nodokļiem un obligātajiem maksājumiem:

      • pievienotās vērtības nodoklis;

      • uzņēmumu ienākuma nodoklis;

      • iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

      • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

      • dabas resursu nodoklis;

      • akcīzes nodoklis;

      • mikrouzņēmumu nodoklis;

      • muitas nodoklis;

      • izložu un azartspēļu nodoklis;

      • elektroenerģijas nodoklis;

      • subsidētās elektroenerģijas nodoklis;

      • pārējie ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts/pašvaldību kapitāla izmantošanas);

      • uzņēmējdarbības riska valsts nodeva;

      • naudas sodi, ko uzliek Valsts ieņēmumu dienests;

      • iemaksas no pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto ienākumu summām.

      Novērtējot rādītāju, ņem vērā kopējo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parādu summu, iekļaujot šādas parādu kategorijas:

      • aktuālie nodokļu parādi;

      • apturētie nodokļu parādi;

      • parādi, kuriem ir piešķirti nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi.

      Novērtējot kopējo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu parādu summu, netiek veikta parāda samazināšanas korekcija par nodokļu vai citu maksājumu pārmaksu summām.
       

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, ņemot vērā divus rādītājus:

      • maksājumu parādu summas palielinājuma absolūto vērtību;

      • maksājumu parādu relatīvo palielinājumu, ko izteic procentos un kuru aprēķina kā parāda palielinājuma absolūtās vērtības attiecību pret parāda kopējo summu iepriekšējā gada atbilstošajā datumā.

      Piemēram, ja nodokļu maksātāja kopējais parāds 2018.gada 31.augustā bija 170 EUR, bet 2017.gada 31.augustā – 140 EUR, tad parāda relatīvais palielinājums ir (170 – 140) : 140 x 100 % = 21 %.

      “5” balles piešķir nodokļu maksātājam, kuram iepriekšējā mēneša beigās nav maksājumu parādu, neatkarīgi no parāda esības un lieluma iepriekšējā gada atbilstošajā datumā.

      “4” balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem ir nodokļu parāds, bet, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, parāds ir samazinājies vismaz par 0,01 EUR.

      “3” balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem parāda palielinājums nav būtisks.

      “1” balli piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem parāda palielinājums ir būtisks. Būtisku parāda piegumu identificē nodokļu maksātājiem, kuri atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

      • nodokļu parāda absolūtais palielinājums pārsniedz 10 000 EUR;

      • nodokļu parāda relatīvais palielinājums pārsniedz 50 %.

      Pārējiem nodokļu maksātajiem ar mērenu parāda palielinājumu piešķir “2” balles.

      8.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “VID administrēto maksājumu kopējā parāda izmaiņas”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātājam nav nodokļu parādu

      4

      Nodokļu maksātāja kopējais nodokļu parāds ir samazinājies, bet nav sasniedzis nulles vērtību

      3

      Nodokļu maksātāja kopējā nodokļu parāda pieaugums nepārsniedz 150 EUR

      2

      Nodokļu maksātāja kopējā nodokļu parāda pieaugums nepārsniedz 10 000 EUR vai 50 %

      1

      Nodokļu maksātāja kopējā nodokļu parāda pieaugums pārsniedz 10 000 EUR vai 50 %

  • 2.6. RĀDĪTĀJS “VIDĒJĀS MĒNEŠA DARBA SAMAKSAS ATBILSTĪBA VIDĒJAI MĒNEŠA DARBA SAMAKSAI VALSTĪ”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegtie nodokļu pārskati:

      • ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (turpmāk – DDZ);

      • mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija (turpmāk – MUN deklarācija).

      Rādītāja noteikšana – rādītāju novērtē, salīdzinot nodokļu maksātāja vidējo mēneša darba samaksu ar vidējo mēneša darba samaksu valstī. Aprēķinot vidējo mēneša darba samaksu, nodokļu maksātāja kopējos darba ienākumus dala ar kopējo darba ienākumu saņēmušo skaitu analīzes periodā (12 mēnešos).

        

      kur:Di – darba ienākumi kopā i-tajā mēnesī;

      ASi – darba ienākumu saņēmušo skaits kopā i-tajā mēnesī.

      Rādītāju izsaka EUR, apaļojot līdz veseliem skaitļiem.

      6.att. Datu vērtēšanas periods

       

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz vidējās darba samaksas lielumu. Rādītāja vērtēšanas skala atšķiras nodokļu maksātājiem, kas darbojas vispārējā vai mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, ko nosaka būtiskas šo nodokļu režīmu atšķirības.

      Vispārējais nodokļu režīms paredz relatīvi augstāku darba ienākumu maksimumu nekā mikrouzņēmumu nodokļa režīms un relatīvi lielāku darba ienākumu minimumu šādu faktoru dēļ:

      • DDZ atspoguļo bruto atalgojumu, kurā ir iekļauta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļa un iedzīvotāju ienākumu nodoklis, savukārt MUN deklarācijā norāda nodarbinātā neto ienākumus;

      • MUN režīms paredz gan tiešus darba ienākumu ierobežojumus, gan netiešus ierobežojumus darba samaksas izmaksām, kas īstenoti ar apgrozījuma lieluma ierobežojumu.

      Nodokļu maksātājiem, kuri darbojas vispārējā nodokļu režīmā:

      • “5” balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuru vidējā darba samaksa pārsniedz vidējo darba samaksu valstī;

      • “1” balli piešķir nodokļu maksātājiem, kuru deklarētā vidējā darba samaksa nepārsniedz valstī noteikto minimālo algu vai ir vienāda ar to;

      • pārējo ballu kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      Nodokļu maksātājiem, kuri darbojas mikrouzņēmumu nodokļu režīmā:

      • “5” balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuru vidējā darba samaksa pārsniedz vidējo darba samaksu valstī;

      • “1” balli piešķir nodokļu maksātājiem, kuru vidējā mēneša darba samaksa nepārsniedz 40 % no vidējās darbinieku darba samaksas valstī;

      • pārējo ballu kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      Ja analizēto 12 mēnešu periodā nodokļu maksātājs ir mainījis nodokļu maksāšanas režīmu, reitinga sistēma novērtē viņa deklarēto darba algu saskaņā ar ballu skalu, kas atbilst analīzes brīdī aktuālajam nodokļu maksāšanas režīmam.

      9.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba samaksai valstī”

      (vispārējā nodokļu maksāšanas režīma nodokļu maksātājiem)

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātāja vidējā darba samaksa pārsniedz vidējo darba samaksu valstī

      4

      Nodokļu maksātāja vidējā darba samaksa ir no 81 % līdz 100 % no vidējās darba samaksas valstī

      3

      Nodokļu maksātāja vidējā darba samaksa ir no 61 % līdz 80 % no vidējās darba samaksas valstī

      2

      Nodokļu maksātāja vidējā darba samaksa nepārsniedz 60 % no vidējās darba samaksas valstī

      1

      Nodokļu maksātāja vidējā darba samaksa nepārsniedz valstī noteikto minimālo algu vai ir vienāda ar to

       

      10.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba samaksai valstī”

      (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem)

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātāja vidējā mēneša darba samaksa pārsniedz vidējo darbinieku darba samaksu valstī (pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja)

      4

      Nodokļu maksātāja vidējā mēneša darba samaksa ir no 81 % līdz 100 % no vidējās darbinieku darba samaksas valstī (pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja)

      3

      Nodokļu maksātāja vidējā mēneša darba samaksa ir no 61 % līdz 80 % no vidējās darbinieku darba samaksas valstī (pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja)

      2

      Nodokļu maksātāja vidējā mēneša darba samaksa ir no 41 % līdz 60 % no vidējās darbinieku darba samaksas valstī (pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja)

      1

      Nodokļu maksātāja vidējā mēneša darba samaksa nepārsniedz 40 % no vidējās darbinieku darba samaksas valstī (pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja)

  • 2.7. RĀDĪTĀJS “VIDĒJĀS MĒNEŠA DARBA SAMAKSAS ATBILSTĪBA VIDĒJAI MĒNEŠA DARBA SAMAKSAI NOZARĒ”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegtie nodokļu pārskati:

      • ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (turpmāk – DDZ);

      • mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija (turpmāk – MUN deklarācija).

      Rādītāja noteikšana – rādītāju novērtē, salīdzinot nodokļu maksātāja vidējo mēneša darba samaksu ar vidējo mēneša darba samaksu nozarē. Vidējās mēneša darba samaksas aprēķinu skatīt 2.6.sadaļā.

      7.att. Datu vērtēšanas periods

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz vidējās darba samaksas lielumu. Atšķirībā no iepriekšējā rādītāja vērtēšanas skala visiem nodokļu maksātājiem ir vienāda.

      “5” balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuru vidējā darba samaksa pārsniedz vidējo darba samaksu nozarē vairāk nekā par 20 %.

      “1” balli piešķir nodokļu maksātājiem, kuru vidējā mēneša darba samaksa nepārsniedz 50 % no vidējās darba samaksas nozarē.

      Pārējo ballu kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      11.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba samaksai nozarē

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātāja vidējā darba samaksa pārsniedz vidējo darba samaksu nozarē vairāk nekā par 20 %

      4

      Nodokļu maksātāja vidējā darba samaksa pārsniedz vidējo darba samaksu nozarē ne vairāk par 20 %

      3

      Nodokļu maksātāja vidējā darba samaksa nepārsniedz vidējo darba samaksu nozarē

      2

      Nodokļu maksātāja vidējā darba samaksa nepārsniedz 70 % no vidējās darba samaksas nozarē

      1

      Nodokļu maksātāja vidējā darba samaksa nepārsniedz 50 % no vidējās darba samaksas nozarē

  • 2.8. RĀDĪTĀJS “VIDĒJĀS MĒNEŠA DARBA SAMAKSAS IZMAIŅAS”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegtie nodokļu pārskati:

      • ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (turpmāk – DDZ);

      • mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija (turpmāk – MUN deklarācija).

      Rādītāja noteikšana – rādītāju novērtē, salīdzinot vidējās mēneša darba samaksas lielumu pēdējos 12 mēnešos ar šo rādītāju iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Vidējās mēneša darba samaksas aprēķinu skat. 2.6.sadaļā.

      8.att. Datu vērtēšanas periods

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz vidējās darba samaksas izmaiņām. Ballu kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      12.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātāja vidējās darba samaksas palielinājums pārsniedz 7 %

      4

      Nodokļu maksātāja vidējās darba samaksa palielinājums nepārsniedz 7 %

      3

      Nodokļu maksātāja vidējās darba samaksas izmaiņas nav būtiskas (+/–3 %)

      2

      Nodokļu maksātāja vidējās darba samaksas samazinājums nepārsniedz 7 %

      1

      Nodokļu maksātāja vidējās darba samaksas samazinājums pārsniedz 7 %


      Ja nodokļu maksātājam trūkst datu par iepriekšējo periodu, novērtējot darba algas dinamiku, pozitīvi tiek uztverts darba vietu rašanās fakts pēdējos 12 mēnešos, kas ir vērtējams ar “4” ballēm.

      Ja analizēto 12 mēnešu periodā nodokļu maksātājs ir mainījis nodokļu maksāšanas režīmu, rādītāju neaprēķina.

      Rādītāja vērtēšanas skala atšķiras lielo algu izmaksātājiem – nodokļu maksātājam, kura vidējā mēneša darba samaksa pārsniedz vidējo darba samaksu valstī vismaz divas reizes. Ja komersants izmaksā darba algu, kas ievērojami pārsniedz vidējo darba samaksu valstī, viņam objektīvi ir grūtāk nodrošināt strauju algas palielinājumu.

      13.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas” lielo algu izmaksātājiem 

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātāja vidējās darba samaksas palielinājums pārsniedz 7 %

      4

      Nodokļu maksātāja vidējās darba samaksas izmaiņas nav būtiskas (+/–7 %)

      3

      Nodokļu maksātāja vidējās darba samaksas samazinājums pārsniedz 7 %

      2

      Nodokļu maksātāja vidējās darba samaksas samazinājums pārsniedz 14 %

      1

      Nodokļu maksātāja vidējās darba samaksas samazinājums pārsniedz 21 %

  • 2.9. RĀDĪTĀJS “RENTABILITĀTES RĀDĪTĀJS”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegto gada pārskatu peļņas vai zaudējumu aprēķins.

      Rādītāja noteikšana – aprēķinot kopējās rentabilitātes rādītāju, peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīciju “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” dala ar pozīciju “Neto apgrozījums”. Dalīšanas rezultātu izsaka procentos.

      9.att. Datu vērtēšanas periods

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz rentabilitātes koeficienta lielumu.

      “5” balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuru rentabilitāte pārsniedz vidējo rentabilitātes vērtību nozarē.

      “4” balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuru rentabilitāte ir no 81 % līdz 100 % no nozares vidējās rentabilitātes.

      “1” balli piešķir nodokļu maksātājiem, kuri noslēguši gadu ar zaudējumiem vai kuri nav veikuši saimniecisko darbību, deklarējot nulles neto apgrozījumu.

      Pārējo ballu kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      14.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Rentabilitātes rādītājs”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātāja rentabilitāte ir pozitīva un pārsniedz vidējo rentabilitātes vērtību nozarē

      4

      Nodokļu maksātāja rentabilitāte ir pozitīva un nepārsniedz vidējo rentabilitātes vērtību nozarē

      3

      Nodokļu maksātāja rentabilitāte ir pozitīva un nepārsniedz 80 % no vidējās rentabilitātes vērtības nozarē

      2

      Nodokļu maksātāja rentabilitāte ir pozitīva un nepārsniedz 50 % no vidējās rentabilitātes vērtības nozarē

      1

      Nodokļu maksātāja rentabilitāte ir negatīva – nodokļu maksātājs ir noslēdzis gadu ar zaudējumiem vai arī nav veicis saimniecisko darbību

  • 2.10. RĀDĪTĀJS “KOPĒJĀS LIKVIDITĀTES RĀDĪTĀJS”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegto gada pārskatu bilances.

      Rādītāja noteikšana – aprēķinot kopējās likviditātes koeficientu, kopējo apgrozāmo līdzekļu summu dala ar kopējo īstermiņu kreditoru saistību summu. Dalīšanas rezultātu izsaka koeficienta formā.

      10.att. Datu vērtēšanas periods

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz kopējā likviditātes koeficienta lielumu.

      “5” balles piešķir nodokļu maksātājam ar optimālu koeficienta vērtību, kas svārstās no 1 līdz 2.

      “4” balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem kopējās likviditātes koeficients pārsniedz 2; norāda uz naudas pārpalikumu apgrozāmajos līdzekļos, kuru, iespējams, var izmantot efektīvāk.

      “4” balles piešķir arī nodokļu maksātājiem, kuriem nav īstermiņa saistību, kas nav tipiska situācija uzņēmumiem, kuri veic aktīvu saimniecisko darbību (t.i., saņem pasūtītāju avansus, saņem regulāras materiālu piegādes, aprēķina darba algas un nodokļu summas, gūst peļņu no saimnieciskās darbības utt.).

      “3”, “2” un “1” balle atspoguļo situācijas, kad nodokļu maksātāja apgrozāmie līdzekļi nav pietiekami, lai segtu visas īstermiņa saistības, šo novērtējumu piešķiršanas kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      “1” balli piešķir arī nodokļu maksātājiem, kuriem nav apgrozāmo līdzekļu, bet ir īstermiņa saistības.

      15.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Kopējās likviditātes rādītājs”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātāja kopējās likviditātes koeficients ir starp 1,00 un 2,00; nodokļu maksātājam ir pietiekami apgrozāmie līdzekļi

      4

      Nodokļu maksātāja kopējās likviditātes koeficients pārsniedz 2,00, kas norāda uz naudas pārpalikumu apgrozāmajos līdzekļos, kuru, iespējams, var izmantot efektīvāk; nodokļu maksātājam nav īstermiņa saistību

      3

      Nodokļu maksātāja kopējās likviditātes koeficients nepārsniedz 1,00; nodokļu maksātājam nepietiek apgrozāmo līdzekļu, lai segtu īstermiņa saistības

      2

      Nodokļu maksātāja kopējās likviditātes koeficients nepārsniedz 0,70; nodokļu maksātājs nespēj segt īstermiņa saistības; nodokļu maksātājs strādā finansiāla riska apstākļos

      1

      Nodokļu maksātāja kopējās likviditātes koeficients nepārsniedz 0,50; nodokļu maksātājs nespēj segt īstermiņa saistības; nodokļu maksātājs strādā finansiāla riska apstākļos

  • 2.11. RĀDĪTĀJS “ABSOLŪTĀS LIKVIDITĀTES RĀDĪTĀJS”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegto gada pārskatu bilances.

      Rādītāja noteikšana – aprēķinot absolūtās likviditātes koeficientu, augsti likvīdu aktīvu (nauda un vērtspapīri) summu dala ar kopējo īstermiņu kreditoru saistību summu. Rādītāju izsaka koeficienta formā.

      kur:
      AL – absolūtās likviditātes koeficients;
      N – nauda;
      VP – Vērtspapīri;
      IK – īstermiņu kreditoru kopsumma.

      11.att. Datu vērtēšanas periods

      Ballu piešķiršana balles piešķir, pamatojoties uz absolūtās likviditātes koeficienta lielumu.

      “5” balles piešķir nodokļu maksātājiem ar optimālo koeficienta vērtību, kas svārstās no 0,31 līdz 1,20.

      “4” balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem kopējās likviditātes koeficients pārsniedz 1,20; norāda uz naudas pārpalikumu apgrozāmajos līdzekļos, kuru, iespējams, var izmantot efektīvāk.

      “4” balles piešķir arī nodokļu maksātājiem, kuriem nav īstermiņa saistību, kas nav tipiska situācija uzņēmumiem, kuri veic aktīvu saimniecisko darbību (t.i., saņem pasūtītāju avansus, saņem regulāras materiālu piegādes, aprēķina darba algas un nodokļu summas, gūst peļņu no saimnieciskās darbības utt.).

      “3”, “2” un “1” balle atspoguļo situācijas, kad nodokļu maksātāja spēja ātri segt savas īstermiņa saistības ir ierobežota, šo novērtējumu piešķiršanas kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      “1” balli piešķir nodokļu maksātājiem, kuriem nav augsti likvīdu aktīvu, bet ir īstermiņa saistības.

      16.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam “Absolūtās likviditātes rādītājs”

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātāja absolūtās likviditātes koeficients ir starp 0,31 un 1,2; nodokļu maksātājs ir spējīgs ātri atmaksāt īslaicīgos kredītus

      4

      Nodokļu maksātāja absolūtās likviditātes koeficients pārsniedz 1,20;  nodokļu maksātājs ir spējīgs ātri atmaksāt īslaicīgos kredītus, vienlaikus pastāv iespēja uzlabot kapitāla atdevi, optimizējot bilances struktūru; nodokļu maksātājam nav īstermiņa saistību

      3

      Nodokļu maksātāja absolūtās likviditātes koeficients nepārsniedz 0,30; nodokļu maksātājs ir spējīgs ātri segt no 21 % līdz 30 % no savām īstermiņa saistībām

      2

      Nodokļu maksātāja absolūtās likviditātes koeficients nepārsniedz 0,20; nodokļu maksātājs ir spējīgs ātri segt no 11 % līdz 20 % no savām īstermiņa saistībām

      1

      Nodokļu maksātāja absolūtās likviditātes koeficients nepārsniedz 0,10; nodokļu maksātājs ir spējīgs ātri segt ne vairāk kā 10 % no savām īstermiņa saistībām

  • 2.12. RĀDĪTĀJS “FINANSIĀLĀS NEATKARĪBAS RĀDĪTĀJS”
    • Rādītāja mērķis – informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm.

      Informācijas avots rādītāja novērtēšanai – nodokļu maksātāju iesniegto gada pārskatu bilances.

      Rādītāja noteikšana – aprēķinot finansiālās neatkarības rādītāju, bilances pozīciju “Pašu kapitāls kopā” dala ar bilances kopsummu. Rādītāju izsaka koeficienta formā.

      12.att. Datu vērtēšanas periods

      Ballu piešķiršana – balles piešķir, pamatojoties uz finansiālās neatkarības koeficienta lielumu.

      “5” balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuru finansiālās neatkarības koeficients ir starp 0,51 un 0,7, kas norāda uz nodokļu maksātāju zemu atkarību no kreditoriem.

      “4” balles piešķir nodokļu maksātājiem, kuru finansiālās neatkarības koeficients ir starp 0,71 un 1; kas norāda uz nodokļu maksātāja zemu atkarību no kreditoriem, bet vienlaikus norāda uz neizmantotu iespēju uzlabot kapitāla atdevi, piesaistot papildu aizņemtos līdzekļus.

      “1” balli piešķir nodokļu maksātājiem ar negatīvu finansiālās neatkarības koeficientu, kas norāda, ka noslēgto finanšu gadu uzkrātie zaudējumi ir pārsnieguši pamatkapitāla un rezervju kopsummu un uzņēmuma darbība faktiski tiek nodrošināta vienīgi no aizņemtajiem līdzekļiem. Tāpat “1” balli piešķir anomālos gadījumos, kad aprēķinātais finansiālās neatkarības rādītājs pārsniedz 1, kas nozīmē, ka pašu kapitāls pārsniedz aktīvu kopsummu (var veidoties, ja ir būtiskas novirzes uzņēmumu gada pārskata veidošanā, piemēram, deklarētas negatīvas kreditoru kopsummas). “1” balli piešķir arī nodokļu maksātājiem, kuru aktīvu kopsumma ir vienāda ar 0.

      Pārējo ballu kritēriju robežas ir noteiktas, pamatojoties uz statistikas datiem par atsevišķiem komersantiem novērtētā rādītāja sadalījumu.

      17.tabula

      Ballu piešķiršana rādītājam Finansiālās neatkarības rādītājs

      Reitinga balles

      Reitinga ballu piešķiršanas kritērija detalizēts apraksts

      5

      Nodokļu maksātāja finansiālās neatkarības koeficients ir starp 0,51 un 0,70; nodokļu maksātāja kapitāls ir optimālā līmenī

      4

      Nodokļu maksātāja finansiālās neatkarības koeficients ir starp 0,71 un 1,00; nodokļu maksātājam ir zema atkarība no kreditoriem, bet var uzlabot kapitāla atdevi, piesaistot papildu līdzekļus

      3

      Nodokļu maksātāja finansiālās neatkarības koeficients ir starp 0,31 un 0,50; nodokļu maksātāja kapitāls ir tuvu labam līmenim, tomēr pastāv finansiālas atkarības risks

      2

      Nodokļu maksātāja finansiālās neatkarības koeficients ir starp 0 un 0,30; nodokļu maksātājam ir liela atkarība no kreditoriem

      1

      Nodokļu maksātāja finansiālās neatkarības koeficients ir negatīvs vai pārsniedz 1; nodokļu maksātāja pašu kapitāls ir negatīvs, nodokļu maksātājam ir liela atkarība no kreditoriem

3. NODOKĻU MAKSĀTĀJU REITINGA SISTĒMAS AKTUĀLĀ TEHNISKĀ ĪSTENOŠANA

  • 3.1. NODOKĻU MAKSĀTĀJU REITINGA NOVĒRTĒJUMA PIEEJAMĪBA TREŠĀM PERSONĀM
    • Ņemot vērā, ka daļa reitinga sistēmā lietoto rādītāju ir attiecināma uz komercnoslēpumu, Valsts ieņēmumu dienests nav tiesīgs:

      • publicēt personificētus nodokļu maksātāju reitinga sistēmas rādītājus;

      • informēt trešās personas par atsevišķu nodokļu maksātāju reitinga sistēmas rādītājiem;

      • telefoniski komentēt konkrētu nodokļu maksātāju reitinga rādītājus.

      Nodokļu maksātāju reitinga novērtējums ir pieejams tikai pašam nodokļu maksātājam Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Par reitinga novērtējuma izplatīšanu ir atbildīgs pats nodokļu maksātājs.

      Lai mazinātu trešo personu iespēju iepazīties ar konkrētu nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu bez nodokļu maksātāja piekrišanas, Valsts ieņēmumu dienests uz jautājumiem, kas skar konkrētus nodokļu maksātāju reitinga rādītājus, atbild tikai rakstiski, nosūtot atbildi uz pastkastīti Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

  • 3.2. NODOKĻU MAKSĀTĀJU REITINGA NOVĒRTĒJUMA AKTUALIZĒŠANA
    • Nodokļu maksātāju reitingu aktualizē vienu reizi mēnesī – 20.–25.datumā.