Ārpussavienības preču pārvietošana ostā un starp tām

 Publicēts: 19.12.2019. 11.12


Apakšsadaļu izvēlne
  • Ārpussavienības preču pārvietošana vienas ostas akvatorijā, piemērojot muitas procedūru – uzglabāšana muitas noliktavā
    • Preču ievešana muitas noliktavā

      Konkrētos gadījumos preces, kurām piemērota īpaša procedūra, kas nav tranzīts vai uzglabāšana brīvajā zonā, var pārvietot starp dažādām vietām Savienības muitas teritorijā1. DA 179. pants nosaka atļautos pārvietošanas veidus un īpašās procedūras, kam atļauta šādu pārvietošanas veidu izmantošana, savukārt IA 267. pants ietver preču pārvietošanas piemērošanas nosacījumus.

      Savienības muitas teritorijā ir atļauta preču, kurām piemērota muitas procedūra – uzglabāšana muitas noliktavā, “vienkāršota” pārvietošana (nepiemērojot tranzīta procedūru) no piemērošanas muitas iestādes līdz uzglabāšanas vietai. Muitas noliktavas atļaujas turētājam, veicot minēto pārvietošanu, nav jākārto papildu muitas formalitātes, izņemot preču atrašanās vietas un informācijas par preču pārvietošanu norādīšanas muitas noliktavas atļaujas turētāja uzskaitē2 (sk. arī informāciju “Ārpussavienības preču nogādāšana muitas noliktavā, piemērojot “vienkāršoto” pārvietošanu” sadaļā “Uzglabāšana muitas noliktavā”).

      Tādejādi, ja brīvās zonas procedūrā nodotās preces ir nepieciešams pārvietot ar ūdens transportlīdzekļiem uz tās pašas ostas akvatorijā esošu muitas noliktavu, šādu ārpussavienības preču pārvietošanu uz muitas noliktavu var veikt muitas procedūras – uzglabāšana muitas noliktavā ietvaros, t.i. veicot “vienkāršotu” preču pārvietošanu bez tranzīta procedūras piemērošanas, ja tiek ievēroti visi sekojošie nosacījumi:

      1) muitas noliktavas atļaujā ir norādīta attiecīgā piemērošanas muitas iestāde, kurā preces tiek uzrādītas un pieteiktas muitas procedūrai uzglabāšana muitas noliktavā un no kuras tās pārvieto uz muitas noliktavu;

      2) ja preces muitas procedūrai – uzglabāšana muitas noliktavā – deklarē persona, kas nav muitas noliktavas atļaujas turētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs, pirms muitas deklarācija tiek pieņemta Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (turpmāk – EMDAS), ir sniedzis apliecinājumu (funkcionalitāte EMDAS), ka tas piekrīt procedūras piemērošanai;

      3) muitas noliktavas turētājs nekavējoties, uzreiz pēc muitas deklarācijas par preču nodošanu muitas procedūrai – uzglabāšana muitas noliktavā – noformēšanas (preču izlaišanas), ņem šīs preces muitas noliktavas uzskaitē, cita starpā, norādot informāciju par preču atrašanās vietu un pārvietošanu.

      Ja preces tiek uzglabātas brīvajā zonā un pārvietošana notiks pa iekšējiem ūdeņiem ar ūdens transportlīdzekļiem, Rīgas brīvostas muitas kontroles punkts3, saņemot atbilstošo iesniegumu, ir tiesīgs noteikt, ka preču uzrādīšana, piemērojot muitas procedūru – uzglabāšana muitas noliktavā, jāveic citā noteiktajā vietā (piemēram, brīvās zonas teritorijā – vietā, kurā preces tiek nodotas pārvadājumam).

      1 SMK 219.pants.

      2 DA 178. panta 1. punkta “e” apakšpunkts, 179. panta 3. punkta “b” apakšpunkts, IA 267.panta 4.punkts.

      3 Piemērošanas muitas iestāde.

      Preču izvešana no muitas noliktavas

      Informāciju plānots publicēt līdz 2020.gada 1.jūnijam, ieviešot muitas noliktavas procedūrā noformēto preču pārvietošanu ar reeksporta deklarāciju.

  • Ārpussavienības preču pārvietošana vienas ostas akvatorijā, piemērojot muitas procedūru – tranzīts
    • Piesakot ārpussavienības precēm Savienības ārējā tranzīta procedūru, preces un transportlīdzeklis jāuzrāda nosūtītāja muitas iestādei un EMDAS Tranzīta kontroles sistēmā jāiesniedz tranzīta deklarācija. Tranzīta deklarācijai pievieno nepieciešamos dokumentus procedūras piemērošanai (piemēram, kuģa manifests (pārvadājuma dokuments), rēķins par precēm (invoice) u.c.). Piesakot tranzīta procedūru, jāiesniedz galvojums iespējamā muitas maksājumu parāda1 nodrošināšanai. Ja persona atbilst tiesību aktos muitas jomā noteiktajiem kritērijiem2, persona var saņemt atļauju izmantot vispārējo galvojumu, vispārējo galvojumu ar samazinātu summu vai atbrīvojumu no galvojuma.

      Nosūtītāja muitas iestāde veic muitas kontroli, nosaka preču identifikācijas pasākumus un tranzīta procedūras izpildes termiņu, kā arī izlaiž preces procedūras piemērošanai.

      Pēc preču izlaišanas tranzīta procedūrā pārvadātājs veic preču pārvietošanu.

      Pabeidzot tranzīta procedūru, preces, transportlīdzeklis un tranzīta deklarācijas pavaddokuments jāuzrāda galamērķa muitas iestādei. Galamērķa muitas iestāde pārliecinās par tranzīta procedūras pareizu izpildi.

      Ņemot vērā, ka ārpussavienības preču pārvietošana notiks pa iekšējiem ūdeņiem ar ūdens transportlīdzekļiem, Rīgas brīvostas muitas kontroles punkts3, saņemot atbilstošo iesniegumu, ir tiesīgs noteikt, ka preču uzrādīšana, piemērojot un pabeidzot tranzīta procedūru, jāveic citā noteiktajā vietā (piemēram, piesakot tranzīta procedūru – vietā, kurā preces tiek nodotas pārvadājumam, savukārt, pabeidzot procedūru – vietā, kurā pēc pārvadājuma pabeigšanas preces tiek nodotas nākamajai muitas procedūrai vai pagaidu uzglabāšanai), kā arī plombu uzlikšanai alternatīvos preču identifikācijas pasākumus.

      Ja persona atbilst tiesību aktos muitas jomā noteiktajiem kritērijiem4, persona var saņemt atzītā nosūtītāja5 un / vai atzītā saņēmēja6 atļauju. Persona, kas saņēmusi atzītā nosūtītāja atļauju, ir tiesīga piemērot Savienības tranzīta procedūru, neuzrādot preces nosūtītāja muitas iestādei (izlaižot preces procedūrā, transportlīdzeklis ar precēm atrodas atļaujā norādītajā vietā). Savukārt persona, kas saņēmusi atzītā saņēmēja atļauju, ir tiesīga saņemt preces, kas nodotas Savienības tranzīta procedūrā, savās telpās vai jebkurā citā apstiprinātā vietā, neuzrādot tās galamērķa muitas iestādē (pabeidzot procedūru, transportlīdzeklis ar precēm atrodas atļaujā norādītajā vietā).

      1 Muitas nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa parāds, kas varētu rasties.

      2 SMK 89. panta 5. punkts, SMK 95. panta 1. punkts, DA 84. pants.

      3 Nosūtītāja un galamērķa muitas iestāde.

      4 DA 191. pants, 193. pants (atzītā nosūtītāja atļauja) un 195. pants (atzītā saņēmēja atļauja).

      5 SMK 233. panta 4. punkta “a” apakšpunkts.

      6 SMK 233. panta 4. punkta “b” apakšpunkts.

  • Ārpussavienības preču pārvietošana vienas ostas akvatorijā starp pagaidu uzglabāšanas vietām
    • Ja personai izsniegtā pagaidu uzglabāšanas atļauja to paredz, pagaidu uzglabāšanas atļaujas turētājs var pārvietot pagaidu uzglabāšanā esošas preces starp vienā pagaidu uzglabāšanas atļaujā norādītām vietām vai uz citu pagaidu uzglabāšanas vietu, ja pārvietošana tiek veikta starp pagaidu uzglabāšanas vietām Latvijas teritorijā1. Šādas pārvietošanas gadījumā tranzīta procedūra nav jāpiemēro. Par preču pārvietošanu no vienas pagaidu uzglabāšanas vietas uz citu pagaidu uzglabāšanas vietu ir atbildīga nosūtītāja pagaidu uzglabāšanas vieta līdz brīdim, kamēr preces ir pieņemtas saņēmēja pagaidu uzglabāšanas vietā.  

      Lai veiktu pagaidu uzglabāšanā esošu preču pārvietošanu no vienas pagaidu uzglabāšanas vietas uz citu pagaidu uzglabāšanas vietu, nosūtītāja pagaidu uzglabāšanas vietas turētājs EMDAS MAN/PU “Uzskaitē” iesniedz pārvietošanas pieteikumu. Preču pārvietošanai noteiktais termiņš Latvijas teritorijā ir 3 dienas. Pārvietošanā esošo preču pagaidu uzglabāšanas termiņš saglabājas, tas nepagarinās proporcionāli pārvietošanas laikam, nedz arī netiek uzstādīts no jauna.


      1 SMK 148.panta 5. punkta “a” apakšpunkts

  • Ārpussavienības preču pārvietošana starp Latvijas ostām
    • Ārpussavienības preču pārvietošanai Savienības muitas teritorijā pa jūru Savienības ārējā tranzīta procedūra ir jāpiemēro tikai gadījumos, kad, pārvietojot preces, tiek izmantota regulārās kuģu satiksmes atļauja.1

      Tiesību aktos muitas jomā lietotie termini “jūras pārvadājums” vai “pārvadājums pa jūru” nozīmē preču pārvietošanu ar ūdens transportu pa maršrutu, kurš no vienas vietas Savienības muitas teritorijā uz citu vietu šajā teritorijā ved pa jūru.

      Atbilstoši minētajam, ārpussavienības preču pārvietošanai pa jūru starp Latvijas ostām (kā arī starp Latvijas ostām un Eiropas Savienības ostām) Savienības ārējā tranzīta procedūras piemērošana nav obligāta (pie nosacījuma, ka netiek izmantota regulārās kuģu satiksmes atļauja). Pārvietojot preces starp Eiropas Savienības ostām (t.sk. starp Latvijas ostām), jākārto tiesību aktos noteiktās ostas formalitātes (t.sk., iesniedzot Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) FAL konvencijā2 minētos dokumentus – IMO Ģenerālo deklarāciju, FAL 1. un kuģa manifestu).


      1 SMK 226.panta 1.punkts, IA 295.panta “b” apakšpunkts.

      2 1965.gada Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu.