Saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem preču kustība pāri Eiropas Savienības ārējai robežai var tikt ierobežota, piemēram, izmantojot licencēšanas sistēmas vai tirgus uzraudzības pasākumus, vai aizliegta.

Preču, kurām normatīvajos aktos paredzēti importa un eksporta aizliegumi vai ierobežojumi, muitošana notiek vispārējā kārtībā, piemērojot kādu no preču muitošanas vai izmantošanas režīmiem un noformējot muitas deklarāciju (vienoto administratīvo dokumentu).

Izņēmuma gadījumā fiziskas personas mutiski var deklarēt šaujamieročus, par kuriem ir izsniegta Valsts policijas atļauja un kas tiek ievesti vai izvesti personiskai lietošanai.

Sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām un Latvijas normatīvajiem aktiem noteikti ierobežojoši pasākumi jeb ierobežojumi vai aizliegumi (starptautiskās un nacionālās).

Sankciju mērķis ir atjaunot mieru un drošību reģionā vai novērst apdraudējumus starptautiskam mieram un drošībai.

Sankcijas uzliek Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), Eiropas Savienība (ES), Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), valstis

Tirdzniecības darījumos ar trešajām valstīm  saistošas ir sektorālās sankcijas, proti, tādas, kas ierobežo konkrētu preču pārvietošanu un to plūsmas virzienu. Var būt aizliegta ievešana vai izvešana, kā arī noteikts zināms pārejas periods darījumu pabeigšanai.

Aicinām ārējās tirdzniecības darījumos iesaistītās  personas  informāciju par konkrētu preču pārvietošanas ierobežojumiem un aizliegumiem meklēt un pārbaudīt VID Integrētā tarifa vadības sistēmā – ITVS,  sadaļā Pasākumi – Preces kodam.

Informāciju par valstīm un tām noteiktajām sankcijām aicinām skatīt Ārlietu ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Sankcijas”. 

ES sankciju kartē var meklēt informāciju par personām, pret kurām vērstas sankcijas, par sankcionētām precēm u.c.

Svarīgi! Pirms ārējās tirdzniecības darījuma un muitas formalitāšu uzsākšanas veiciet pilnīgu un efektīvu pārbaudi, lai izvairītos no sadarbības ar personu, pret kuru ir noteiktas kādas sankcijas.

Normatīvais akts: Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums


AKTUĀLI!

Informācija atjaunota 19.10.2022.

Krievijanoteiktas sankcijas saskaņā ar šādiem ES tiesību aktiem:

  • Padomes 2014. gada 31. jūlija Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā,
  • jaunākie grozījumi - Padomes 2022.gada 6.oktobra Regula 2022/1904.

Sankcijām pakļautas arī konkrētas personas un uzņēmumi (skatīt normatīvajā aktā):

  • Padomes 2014.gada 17.marta Regula (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un
    grozījumi – Padomes 2022.gada 6.oktobra Regula 2022/1905,
    grozījumi – Padomes 2022.gada 6.oktobra Īstenošanas regula 2022/1906,
  • Padomes 2014. gada 31. jūlija Regulas (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, XIX pielikums.

Ievērībai!

Grozījumu Regulā 2022/1904 vairāki pielikumi ir sadalīti A un B daļās:

  • A daļā ir norādīti Kombinētās nomenklatūras (KN) kodi precēm, kuras jau ir aizliegts ievest/izvest,
  • B daļai tiek piemēroti izņēmumi līgumu izpildēm, piemēram, 3.i pantam –attiecībā uz XXI pielikuma B daļā uzskaitītajām precēm 1. un 2. punktā minētos aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 8. janvārim, kas noslēgti pirms 2022. gada 7. oktobra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.

Aizliegts šādu preču eksports, tranzīts uz Krieviju:

  • dubultā pielietojuma preces,
  • preces naftas ieguvei, kuru (KN) kodi norādīti Regulas  833/2014 II pielikumā,
  • militārās preces,
  • šaujamieroči, to detaļas, būtiskas sastāvdaļas un munīcija, kas uzskaitīta Regulas (ES) Nr. 258/2012 I pielikumā,
  • Regulas 833/2014 X pielikumā minētās preces ar KN kodiem 8418 69 00, 8419 40 00, 8419 50 20, 8419 60 00, 8419 89 10, 8419 89 98, 8479 89 97, 8419 50 80, 8421 39 15, 8421 39 25, 8421 39 35, 8421 39 85,   
  • Regulas 833/2014 XX pielikumā minētās preces ar KN kodiem 2710 12 70, 2710 19 29, 2710 19 21, 2710 20 90, 3811 21 00, 3811 29 00, 3811 90 00,
  • Regulas 833/2014 XI pielikumā minētās preces ar KN kodu 88 (A daļa), bet līdz 2022.gada 7.oktobrīm noslēgtus līgumus izpildīt atļauts līdz 2022.gada 6.novembrim pielikuma B daļā minētām precēm: ex 2710 19 83, 2710 19 99, 4011 30 00, ex 6813 20 00, 6813 81 00, 8517 71 00, 8517 79 00, 9024 10 00, 9026 00 00,
  • Regulas 833/2014 IV pielikumā noteiktiem uzņēmumiem un personām – dubultā pielietojuma preces, 
  • Regulas 833/2014 XVIII pielikumā norādītās  luksuspreces, ja to vērtība pārsniedz 300 EUR par vienību (zirgi, kaviārs, trifeles, vīni, ādas izstrādājumi, mēteļi, dārglietas), elektroniskas mājsaimniecības ierīces, kuru vērtība pārsniedz 750 EUR, automašīnas, optiskās ierīces neatkarīgi no vērtības utt. (Izņēmums zelta izstrādājumiem, kas ir paredzēti fizisku personu vai kopā ar tām ceļojošu tuvāko ģimenes locekļu personīgai lietošanai, ieceļojot no Eiropas Savienības, un kas pieder minētajām personām un nav paredzētas pārdošanai.)
  • Regulas 2022/1904 XXIII pielikumā norādītās preces kā piemēram, rozes, rododendri, ķīmiskas vielas, papīra izstrādājumi, audumi, dzija, stikla izstrādājumi, dzelzs un tērauda izstrādājumi, iekārtas un darbmašīnas, utt. ap 700 preču KN kodiem. Precēm ar KN kodiem 2701, 2702, 2703, 2704 aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 8. janvārim, kas noslēgti pirms 2022. gada 7. oktobra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.

Ievērībai!

Jaunajā grozījumu Regulas 2022/1904 XXIII pielikumā ir veikti papildinājumi ar jauniem preču KN kodiem un precizējumi preču KN kodos un preču aprakstos.

Aizliegts šādu preču imports, tranzīts no Krievijas:

  • militārās preces,
  • Regulas 2022/1904 XVII pielikumā norādītās preces – dzelzs un tērauda izstrādājumi  
    • A daļā minēto preču imports un tranzīts aizliegts,
    • B daļas precēm (izņemot KN 7207 11 un 7207 12 10) aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 8. janvārim, kas noslēgti pirms 2022. gada 7. oktobra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei, un ja KN  kods nav minēts A daļā,
    • precēm ar KN kodu 7207 11 un 7207 12 10 noteiktas importa apjoma kvotas, kuras apstiprina Eiropas Komisija,
    • no 2023. gada 30. septembra būs aizliegts arī tieši vai netieši importēt vai pirkt XVII pielikumā uzskaitītos dzelzs un tērauda izstrādājumus, kas pārstrādāti trešā valstī un satur XVII pielikumā uzskaitītos Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda izstrādājumus (A un B daļa), bet šo nosacījumu un aizliegumu izstrādājumiem ar KN kodu 7207 11 piemēros no 2024. gada 1. aprīļa un izstrādājumiem ar KN kodu 7207 12 10 – no 2024. gada 1. oktobra.
  • Regulas 2022/1904 XXI pielikuma A daļā norādītās preces ar KN kodiem – 0306, 1604 31 00, 1604 32 00, 2208, 2303, 2523, ex2825, ex2835, ex2901, 2902, ex2905, 2907, 2909, 3104 20, 3105 20, 3105 60, ex3105 90 20, ex3105 90 80, 3902, 4011, 44, 4705, 4804, 6810, 7005, 7007, 7010, 7019, 7106, 7606, 7801, ex8411, 8431, 8901, 8904, 8905, 9403;
  • Regulas 2022/1904 XXI pielikuma B daļā norādītās preces ar aptuveni 140 KN kodiem (attiecas izņēmums – aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 8. janvārim, kas noslēgti pirms 2022. gada 7. oktobra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei) – precīzus KN kodus lūdzam skatīt normatīvajā aktā,
  • Regulas 833/2014 XXII pielikumā norādītās preces ar KN kodiem – 2701, 2702, 2703, 2704, 2705, 2706, 2707, 2708;
  • Regulas 833/2014 XXV pielikumā norādītās preces ar KN kodiem – 2709 un 2710 (noteikti izņēmumi);
  • Regulas 2022/1269 XXVI pielikumā norādītās preces ar KN kodiem – 71087112 91ex7118 90, t.sk. neapstrādāts vai daļēji apstrādāts zelts, tā atgriezumi un lūžņi, zelta monētas;
  • Regulas 2022/1269 XXVII pielikumā norādītās preces ar KN kodiem – ex7113 un ex7114 - juvelierizstrādājumi un to daļas, kas ir no zelta vai satur zeltu (izņēmums, ja preces paredzētas fizisku personu vai kopā ar tām ceļojošu tuvāko ģimenes locekļu personīgai lietošanai, ceļojot uz Eiropas Savienību, un kas pieder minētajām personām un nav paredzētas pārdošanai).

Pārvadājumu aizliegumi Krievijai:

  • Saskaņā ar Regulas 2022/576 3.ea pantu ir aizliegts pēc 2022. gada 16. aprīļa nodrošināt piekļuvi ostām Savienības teritorijā ikvienam kuģošanas līdzeklim, kas reģistrēts ar Krievijas karogu.
  • Saskaņā ar Regulas 2022/576 3.l pantu no 2022.gada 9.aprīļa jebkuram autotransporta uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību Krievijā, ir aizliegts veikt kravu autopārvadājumus Savienības teritorijā, tostarp tranzītā.
  • Minētais aizliegums neattiecas uz autotransporta uzņēmumiem, kas pārvadā:
  1. pastu kā universālo pakalpojumu;
  2. preces tranzītā caur Savienību starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju ar noteikumu, ka šādu preču pārvadāšana nav citādi aizliegta saskaņā ar šo regulu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2022. gada 13. jūlijā publicētiem norādījumiem par preču tranzītu no Krievijas ir atļauta sankcijām pakļauto preču, piemēram, dzelzs un tērauda, cementa un koksnes, akmeņogļu, jēlnaftas un naftas produktu pārvietošana tiešā tranzītā tikai no Krievijas uz Kaļiņingradas apgabalu (un pretēji), izmantojot dzelzceļa transportu.

Minētais izņēmums nav attiecināms uz preču pārvietošanu pa autoceļu, citos maršrutos, uzglabāšanu pārvietošanas laikā, kā arī militārajām un dubultā pielietojuma precēm, uz kurām sankcijas darbojas pilnā mērā.

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde atbilstoši kompetencei regulāri uzraudzīs šāda tranzīta apjomus un organizēs mērķtiecīgu, samērīgu un efektīvu kontroli, kā arī citus atbilstīgus pasākumus, lai novērstu Eiropas Savienības sankciju regulu pārkāpumus, tāpēc minētā tranzīta kravas var tikt pastiprināti uzraudzītas.

Papildus vēršam uzmanību, ka līdz turpmākiem norādījumiem sankciju Regulā 833/2014 paredzētos izņēmumus, piemēram, attiecībā uz Krievijas kuģiem un Krievijas transporta līdzekļiem (ievešanai) un uz noteiktām precēm un tehnoloģijām farmaceitiskiem un ārstnieciskiem mērķiem (izvešanai), muitas iestādes neattiecina, kamēr nav panākta vienošanās par kompetento iestādi un skaidru šo izņēmumu piešķiršanas kārtību un nosacījumiem.​​​


Baltkrievijai noteiktas sankcijas saskaņā ar šādiem tiesību aktiem:

  1. Padomes 2006. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem pret prezidentu Lukašenko un dažām Baltkrievijas amatpersonām,
  2. jaunākie grozījumi – Padomes 2022.gada 8.aprīļa Regula 2022/577

Aizliegts šādu preču eksports, tranzīts uz Baltkrieviju:

  • dubultā pielietojuma preces,
  • militārās preces,
  • Regulas Nr.765/2006 I pielikumā noteiktiem uzņēmumiem un personām – militārā un dubultā pielietojuma preces,
  • tabakas ražošanai paredzētās preces, KN kodi: 3302 90, 4823 90, 4813, 8208 90 00, 8478, 
  • Regulas 2022/355 XII pielikumā norādītās preces ar KN kodiem: 8401, 8402, 8404, 8405, 8408, 8409, 8413, 8415, 8416, 8420, 8421, 8422, 8423, 8424, 8425, 8426, 8427, 8428, 8429, 8443, 8466, 8480, 8514, 8547, 8539, 8504, 8474, 8430, 8445, 8467, 8481, 8529, 8548, 8544, 8505, 8475, 8431, 8447, 8468, 8483, 8537, 8444 00, 8545, 8507, 8477, 8439, 8448, 8471, 8484, 8538, 8449 00, 8503, 8511, 8479, 8441, 8453, 8442, 8454, 8457 utt.

Aizliegts šādu preču imports, tranzīts no Baltkrievijas:

  • naftas produkti, preču KN kodi: 2707, 2710, 2711, 2712, 2713, 2715,
  • mēslošanas līdzekļi, preču KN kodi: 3104 20, 3105 20 10, 3105 20 90, 3105 60 00, 3105 90 20, 3105 90 80,
  • jaunas gumijas pneimatiskās riepas (KN kodi 4011), koks, koka izstrādājumi (KN kodi 44), cements, cementa, betona, akmens izstrādājumi (KN kodi 2523 un 6810), dzelzs un tērauds izstrādājumi (KN kodi 72 un 73).

Pārvadājumu aizliegumi Baltkrievijai:

  • Saskaņā ar Regulas 2022/577 1.zcs pantu no 2022.gada 9.aprīļa jebkuram Baltkrievijā iedibinātam autotransporta uzņēmumam ir aizliegts Savienības teritorijā veikt kravu autopārvadājumus, tostarp tranzītā.
  • Minētais aizliegums neattiecas uz autotransporta uzņēmumiem, kas veic pasta pārvadājumus kā universālu pakalpojumu.

Papildus vēršam uzmanību, ka līdz turpmākiem norādījumiem sankciju Regulā 2022/577 paredzētos izņēmumus, piemēram, attiecībā uz Baltkrievijas transporta līdzekļiem (ievešana) un uz noteiktām precēm un tehnoloģijām medicīniskiem un farmaceitiskiem mērķiem (izvešana), muitas iestādes neattiecina, kamēr nav panākta vienošanās par kompetento iestādi un skaidru šo izņēmumu piešķiršanas kārtību un nosacījumiem.

Sankcijām pakļautas arī konkrētas personas un uzņēmumi (skatīt normatīvajā aktā) - Padomes 2006. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem pret prezidentu Lukašenko un dažām Baltkrievijas amatpersonām.


Sankcijas saistībā ar Krievijas veikto Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju un iebrukumu Ukrainā noteiktas saskaņā ar:

  1. Padomes 2014.gada 23.jūnija Regulu (ES) Nr. 692/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju,
  2. Padomes 2022.gada 23.februāra Regulu (ES) 2022/263 par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalu valdības nekontrolēto teritoriju atzīšanu un rīkojumu izvietot Krievijas bruņotos spēkus minētajās teritorijās.
  3. Grozījumi – Padomes 2022.gada 6.oktobra Regula 2022/1903.

Aizliegts importēt Eiropas Savienībā konkrēto teritoriju izcelsmes preces.

Aizliegts eksportēt uz:

  • Krimu, Sevastopoli – Regulas Nr.692/2014 II pielikumā minētās preces, 
  • Doņecku, Luhansku, Hersonu, Zaporižju   – Regulas 2022/263 II pielikumā minētās preces.

Atkritumu definīcija ir sniegta Regulas Nr.1013/2006 2.panta pirmajā punktā un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta pirmajā punktā. Atkritumus iedala bīstamajos atkritumos un sadzīves atkritumos.

Uz atkritumiem, kas uzskaitīti Regulas Nr.1013/2006 III pielikumā, attiecas vispārējās informācijas prasības, t.i., atkritumu sūtījumiem jāpievieno Regulas Nr.1013/2006 VII pielikumā ietvertais dokuments.

Uz atkritumiem, kas uzskaitīti Regulas Nr.1013/2006 IV pielikumā, attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, t.i., atkritumu sūtījumiem jāpievieno pārvietošanas dokuments un paziņošanas dokuments, kuru paraugi noteikti Regulas Nr.1013/2006 IA un IB pielikumā.


Normatīvie akti:


 

  1. 1989.gada 22.marta Bāzeles konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu.
     
  2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija Regula Nr.1013/2006 par atkritumu sūtījumiem.
     
  3. Komisijas 2007.gada 29.novembra Regula (EK) Nr.1418/2007 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli.
     
  4. 2010.gada 28.oktobra Atkritumu apsaimniekošanas likums.
     
  5. Ministru kabineta 2011.gada  19.aprīļa noteikumi Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus".

Kompetentā iestāde: Valsts vides dienests (tālrunis: 67084218; e-pasts: vvd@vvd.gov.lv)

CITES īpatnis regulas Nr.338/97 izpratnē ir jebkurš dzīvs vai nedzīvs A, B, C, D pielikumā uzskaitīto sugu dzīvnieks vai augs, jebkāda tā daļa vai atvasinājums, ko satur vai nesatur citas lietas, kā arī jebkādas citas lietas, kuras pēc pievienotajiem dokumentiem, iepakojuma, uzraksta vai etiķetes vai jebkādiem citiem apstākļiem ir vai satur šo sugu dzīvnieku vai augu daļas vai atvasinājumus. Īpatni uzskata par A līdz D pielikumā uzskaitīto sugu īpatni arī tad, ja tas vai arī tā daļa vai atvasinājums no tā ir cēlies no dzīvnieka vai auga, kur vismaz viens no „vecākiem” pieder pie tur uzskatītajām sugām.

Muitas kontroles punkti, caur kuriem atļauts pārvietot CITES dzīvu dzīvnieku sugu īpatņus, nedzīvu dzīvnieku sugu īpatņus, to daļas un derivātus un augu sugu īpatņus noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr.704 2.pielikumā.

Eiropas Savienībā aizliegts ievest regulas Nr.338/97 pielikumos iekļautos CITES sugu īpatņus, kas uzskaitīti regulas Nr.757/2012  pielikumā.

CITES īpatņu pārvietošanai ir paredzēti šādi dokumenti:

  • importa atļauja;
  • eksporta atļauja;
  • reeksporta sertifikāts;
  • paziņojums par importu;
  • personīgā īpašuma sertifikāts;
  • ceļojošās izstādes sertifikāts;
  • mūzikas instrumentu sertifikāts;
  • paraugu kolekcijas sertifikāts un to turpinājuma lapas;
  • fitosanitārais sertifikāts un etiķete.


CITES uzraudzības iestādes izsniegtais CITES īpatņa pārvietošanas dokuments ir derīgs tikai vienam sūtījumam noteiktā derīguma termiņa ietvaros.


Importa atļauja

Importējot no trešajām valstīm regulas Nr.338/97 A un B pielikumos uzskaitītos CITES īpatņus, nepieciešama eksportētājvalsts izsniegta eksporta atļauja vai reeksporta sertifikāts un importētājvalsts CITES uzraudzības iestādes izsniegta importa atļauja.

Ja CITES īpatni ieved no jūras, nepieciešama importētājvalsts CITES uzraudzības iestādes izsniegta importa atļauja. CITES īpatņa ievešana no jūras regulas Nr.338/97 izpratnē ir jebkāda tāda īpatņa ievešana Kopienā, kurš ir paņemts un nāk tieši no jūras vides, kas nav pakļauta nevienas valsts jurisdikcijai, ietverot gaisa telpu virs jūras un jūras dibenu, kā arī zemi zem jūras.

Importa atļauju derīguma termiņš nepārsniedz 12 mēnešus. Attiecībā uz storveidīgo zivju (Acipenseriformes spp.) kaviāru, kuram piemēro eksporta kvotas un par kuru ir izdota eksporta atļauja, importa atļaujas ir derīgas ne ilgāk kā līdz tā kvotas gada pēdējai dienai, kurā attiecīgo kaviāru ieguva un apstrādāja, vai līdz 12 mēnešu laikposma pēdējai dienai atkarībā no tā, kura no šīm dienām pienāk drīzāk. Attiecībā uz storveidīgo zivju kaviāru, par kuru ir izdots reeksporta sertifikāts, importa atļaujas ir derīgas ne ilgāk kā līdz tā 18 mēnešu laikposma pēdējai dienai, kas aizritējis pēc attiecīgās sākotnējās importa atļaujas izdošanas dienas, vai līdz 12 mēnešu laikposma pēdējai dienai atkarībā no tā, kura no šīm dienām pienāk drīzāk.


Eksporta atļauja un reeksporta sertifikāts

Eksportējot vai reeksportējot uz trešajām valstīm regulas Nr.338/97 A, B, C un D pielikumos iekļautos CITES īpatņus, nepieciešama CITES uzraudzības iestādes izsniegta eksporta atļauja vai reeksporta sertifikāts.

Eksporta atļauju vai reeksporta sertifikātu derīguma termiņš nepārsniedz sešus mēnešus.


Paziņojums par importu

Importējot no trešajām valstīm regulas Nr.338/97 C un D pielikumos uzskaitītos CITES īpatņus, nepieciešams Paziņojums par importu, kuru var noformēt ievešanas muitas kontroles punktā, ar pievienotu eksportētājvalsts izsniegtu eksporta atļauju vai reeksporta sertifikātu vai arī trešās valsts kompetentās institūcijas apliecinājumu, par to, ka īpatnis ir iegūts valstī, kura to nav iekļāvusi CITES konvencijas III pielikumā.


Personīgā īpašuma sertifikāts
Pārvietojot legāli iegūtus dzīvus dzīvniekus, kas tiek turēti personīgam, nekomerciālam nolūkam, nepieciešams Personīgā īpašuma sertifikāts ar turpinājuma lapu un nav nepieciešamas importa un eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāts. Personīgā īpašuma sertifikātu derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus.


Ceļojošās izstādes sertifikāts
Legāli iegūtu CITES īpatņu, kas veido ceļojošās izstādes daļu, daudzkārtējiem pārvadājumiem nepieciešams Ceļojošās izstādes sertifikāts ar turpinājuma lapu un nav nepieciešamas importa un eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāts. Ceļojošās izstādes sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus.


Mūzikas instrumentu sertifikāts

Mūzikas instrumentu nekomerciālai pārvietošanai pāri robežām, tostarp, bet ne tikai, personīgai lietošanai, spēlēšanai, producēšanai (ierakstīšanai), izmantošanai radio vai televīzijas pārraidēs, apmācīšanai spēlēt, izstādēm vai konkursiem nepieciešams Mūzikas instrumentu sertifikāts ar turpinājuma lapu un nav nepieciešamas importa un eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāts. Mūzikas instrumentu sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus.


Paraugu kolekcijas sertifikāts
Kolekciju, kuru sastāvā ir regulas Nr.338/97 A, B vai C pielikumā minētu sugu īpatņi, to daļas vai atvasinājumi, kam pievienota derīga ATA karnete,  nepieciešams Paraugu kolekcijas sertifikāts un nav nepieciešamas importa un eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāts. Paraugu kolekcijas sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz 6 mēnešus, turklāt sertifikāta derīguma termiņš nebeidzas vēlāk par pievienotās ATA karnetes derīguma termiņu.


Fitosanitārais sertifikāts
Pārvadājot regulas Nr.338/97 B un C pielikumā minēto augu sugu īpatņus un mākslīgi pavairotus augus, eksporta atļaujas vietā var tikt iesniegts Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts CITES uzraudzības iestādes izsniegtais Fitosanitārais sertifikāts.


Etiķete
Pārvietojot bezpeļņas aizdevumiem, ziedojumiem un apmaiņai starp reģistrētiem zinātniekiem un zinātniskām iestādēm zinātniskai izpētei herbāriju paraugus, iekonservētus, izžāvētus vai cieši noslēgtus muzeja paraugus un dzīvu augu materiālu importa un eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāts vietā var tikt iesniegta Etiķete.


Atvieglojumi un atkāpes noteiktos apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugu īpatņu pārvietošanas gadījumos:

  • pret A pielikumā uzskaitīto dzīvu sugu īpatņiem, kuri dzimuši un auguši nebrīvē, izturas atbilstoši noteikumiem, kas piemērojami B pielikumā uzskaitīto dzīvu sugu īpatņiem;
  • mākslīgi pavairotiem augiem var neievērot  regulas Nr.338/97 4. un 5.panta noteikumus, atbilstoši Komisijas pieņemtajiem nosacījumiem, kas attiecas uz fitosanitāro sertifikātu lietošanu, tirdzniecību, ko veic reģistrēti komerctirgotāji un zinātniskās iestādes un tirdzniecību ar hibrīdiem.

CITES pārvietošanas dokumenti nav nepieciešami, ja:

  • ja īpatnis atrodas tranzītā caur Kopienu un tam pievienots kompetentas eksportējošās vai reeksportējošās trešās valsts iestādes eksporta vai reeksporta dokuments;
  • tie ir nedzīvi A līdz D pielikumā uzskaitīto sugu īpatņi, to daļas un atvasinājumi, kas Kopienā ievesti vai izvesti (reeksportēti) kā personīgie vai mājsaimniecības priekšmeti;
  • īpatņu pārvietošana saistīta ar nekomerciālu aizdevumu, dāvinājumu un maiņas darījumu starp to atrašanās valstu uzraudzības iestāžu reģistrētiem zinātniekiem un zinātniskām iestādēm, herbāriju eksponātiem, kā arī citiem saglabātiem, izžāvētiem vai izbāztiem muzeju eksponātiem un dzīvu augu materiāliem.

 


Personīgo un mājas piederumu ievešanas nosacījumi Kopienā bez CITES pārvietošanas dokumentiem:

 

  • attiecas tikai uz tādiem CITES īpatņiem, tai skaitā, medību trofejām, kas ievietotas personīgajā bagāžā ceļotājiem no trešām valstīm, tie ir tādas fiziskas personas īpašumā, kura maina dzīvesvietu no trešās valsts uz Kopienu, tie ir ceļotāja iegūtas medību trofejas, ko importē vēlāk;
  • neattiecas uz to sugu īpatņiem, kas uzskaitītas regulas Nr.338/97 A pielikumā, kad tos Kopienā pirmo reizi ieved persona, kuras ierastā dzīvesvieta ir Kopienā vai kura uzsāk dzīvi Kopienā;
  • Regulas Nr.338/97 B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanai nav nepieciešams muitā uzrādīt importa atļauju, ja persona, kas dzīvo Kopienā, uzrāda (re)eksporta dokumenta oriģinālu vai tā kopiju;
  • Regulas (EK) Nr.338/97 A vai B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu atkaļievešanai nav nepieciešams muitā uzrādīt importa atļauju, ja persona, kas dzīvo Kopienā, uzrāda muitas apstiprinātu, iepriekš izmantoto Kopienas importa vai eksporta atļaujas “turētāja kopiju”, (re)eksporta dokumenta kopiju, vai pierādījumu, ka īpatņi iegūti Kopienā;
  • izvešanas vai atkaļizvešanas dokuments vai ievešanas atļauja nav jāuzrāda, ja viena persona Kopienā ieved vai atkārtoti ieved šādus Regulas Nr.338/97 B pielikumā iekļauto sugu īpatņus (ja tie ir ievietoti personīgajā bagāžā ceļotājiem no trešām valstīm vai tie ir tādas fiziskas personas īpašumā, kura maina dzīvesvietu no trešās valsts uz Kopienu):

    1)  storveidīgo zivju (Acipenseriformes spp.) kaviārs, ne vairāk kā 125 grami, ja katrs iepakojums ir atsevišķi marķēts saskaņā ar regulas Nr.865/2006 66. panta 6. punkta prasībām;
    2)  “lietus stienīši” (rituāli mūzikas instrumenti lietus izsaukšanai) no kaktusaugiem (Cactaceae spp.), ne vairāk kā trīs vienai personai;
    3)  nedzīvi, apstrādāti krokodilveidīgo dzīvnieku (Crocodylia spp.) īpatņi, izņemot gaļu un medību trofejas, ne vairāk kā četri vienai personai;
    4)  gliemežvāki (Strombus gigas), ne vairāk kā trīs vienai personai;
    5)  jūraszirdziņi (Hippocampus spp.), ne vairāk kā četri nedzīvi īpatņi vienai personai;
    6)  gliemežvāki (Tridacnidae spp.), ne vairāk kā trīs vienai personai, ja to svars kopā nepārsniedz trīs kilogramus, turklāt par “īpatni” uzskata gan divas dabīgi savienotas gliemežvāka puses, gan divas atsevišķas, bet saderīgas gliemežvāka puses.


 Normatīvie akti:

  1. Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.133 „Kārtība, kādā tiek nodrošināta starptautiskā tirdzniecība ar apdraudētajiem savvaļas dzīvnieku un augu sugu īpatņiem”.
  2. Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm".
  3. Eiropas Komisijas 1996.gada 9.decembra Regula Nr.338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām.
  4. Eiropas Komisijas 2006.gada 4.maija Regula Nr.865/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr.338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ieviešanu.
  5. Komisijas 2017.gada 19.oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr.2017/1915, ar ko aizliedz dažu savvaļas augu un dzīvnieku sugu īpatņu ievešanu Savienībā.

 

Kompetentā iestāde: Dabas aizsardzības pārvalde (tālrunis: 67509545; e-pasts: daba@daba.gov.lv). 

Regulas Nr.2016/670 1.panta 1.punkts un 2.panta 1.punkts nosaka: laižot brīvā apgrozībā dzelzs un tērauda ražojumus, kas uzskaitīti Regulas Nr.2016/670 I pielikumā un izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, tiek piemērota Eiropas Savienības iepriekšēja uzraudzība saskaņā ar Regulu Nr.2015/478 un Regulu Nr.2015/755.

Laižot brīvā apgrozībā iepriekš minētos ražojumus, importētājam ir jāuzrāda dalībvalsts kompetento iestāžu izdotu uzraudzības dokumentu. Latvijā kompetentā iestāde dzelzs un tērauda uzraudzības gadījumos ir Ārlietu ministrija.

Uzraudzības dokumenta veidlapai attiecībā uz dzelzs un tērauda importu no trešajām valstīm jāatbilst paraugiem, kas noteikti Regulas Nr.2015/478 I pielikumā  vai Regulas Nr.2015/755 II pielikumā.

Uzraudzības dokuments nav nepieciešams,  ja dzelzs un tērauda ražojumu neto svars nepārsniedz 2 500 kilogramus.

Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas izcelsmes ražojumiem šo regulu nepiemēro.


Normatīvie akti:

Komisijas 2016.gada 28.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) Nr.2016/670, ar ko ievieš iepriekšēju Savienības uzraudzību attiecībā uz dažu tādu dzelzs un tērauda ražojumu importu, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs. 


Kompetentā iestāde: Ārlietu Ministrijas Ārējās tirdzniecības un investīciju nodaļa (tālrunis: 67015982; e-pasts: licencesana@mfa.gov.lv)

Atbilstoši Muitas likuma 8.pantam normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pāri muitas robežai pārvietojamo preču muitošanu var pabeigt tikai pēc to obligātās veterinārās, fitosanitārās un citas normatīvajos aktos paredzētās kontroles.

Augu aizsardzības likuma:

» 
14.panta pirmā daļa nosaka, ka Eiropas Savienībā un Latvijā aizliegts ievest augu karantīnas organismus, kā arī augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, ja tie neatbilst fitosanitārajām normām, kā arī tad, ja nav attiecīgu dokumentu.

» 14.panta trešā daļa paredz, ka pāri muitas robežai ievedamo fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu muitošanu var pabeigt tikai pēc to fitosanitārās kontroles.

» 15.pantā norādīts, kas ir uzskatāms  par augu un augu produktu tranzītu – ja augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu krava tiek vesta tranzītā cauri Latvijas teritorijai (tiešais tranzīts no trešās valsts uz trešo valsti), šo kravu nesadalot, nepārsaiņojot, neuzglabājot un nodrošinot, ka nerodas iespēja ar to inficēt valsts teritoriju vai tai valsts teritorijā inficēties ar augu karantīnas organismiem, attiecīgo kravu nepakļauj fitosanitārajai kontrolei. Šādas kravas tiek pārvietotas ar muitas procedūru – tranzīts, no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti caur Kopienu, nepārtraucot tranzīta muitas procedūru Kopienā. Fitosanitārā kontrole šādām kravām var tikt veikta, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka tranzītkrava ir inficēta ar augu karantīnas organismiem un ir iespējama to izplatīšanās, kā arī tad, ja netiek ievēroti Augu aizsardzības likuma 15.panta pirmās daļas noteikumi.

Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumu Nr.218 “Augu karantīnas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.218) 2.punktā noteiktajam augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešana ir kravas pārvietošana caur ievešanas punktu, bet ievešanas punkts ir robežšķērsošanas vieta, caur kuru Eiropas Savienības muitas teritorijā sākotnēji ieved augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus.

Līdz ar to visos gadījumos, kad kravu plānots izkraut no transportlīdzekļa, sadalīt, pārsaiņot vai uzglabāt Latvijā vai Kopienā, šāda krava uzskatāma par Kopienā ievedamu un pirmajā ievešanas vietā Kopienā fitosanitārajai kontrolei pakļautu kravu.
 

Robežšķērsošanas vietās uz ārējās robežas fitosanitāro kontroli gan precēm, gan koksnes iepakojamam materiālam nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – PVD).

PVD fitosanitārajai kontrolei pakļautas ir augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu kravas, kuras tiek ievestas no trešajām valstīm (valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, izņemot Šveici) un paredzētas Kopienas tirgum. Fitosanitārajai kontrolei ir pakļautas kravas, kuru pavaddokumentos ir uzrādīts koksnes iepakojamais materiāls vai arī tā esība izskaidrojama ar vispārējiem kravas iepakošanas principiem. Kā arī Trešās valsts kompetentās iestādes izdotais fitosanitārais sertifikāts, kas pievienots kravas pavaddokumentiem, nozīmē, ka krava gandrīz visos gadījumos būs pakļauta PVD fitosanitārajai kontrolei pirmajā ievešanas vietā Kopienā. Izņēmumu gadījumus, izvērtējot pavaddokumentus, atbilstoši kompetencei nosaka PVD robežkontroles punkta inspektors.

Par pirmajā ievešanas vietā Kopienā veikto kontroli PVD robežkontroles punkta inspektors izsniedz kontroli apliecinošu dokumentu - PVD Fitosanitāro pārvadājuma dokumentu, kurā atspoguļotas atļautās darbības ar kravu vai koksnes iepakojamo materiālu. Kā arī, pirmajā ievešanas vietā Kopienā PVD izsniegtais fitosanitārais pārvadājuma dokuments būs nepieciešams kā pievienojamais pavaddokuments, ja kravai tiks piemērota jebkura ievešanas muitas procedūra.

Saskaņā Noteikumu Nr.218 20.punktu muitas amatpersonai atļauts piemērot muitas noteikumos atzītu preču izmantošanu tikai pēc fitosanitārās kontroles, vienlaikus ievērojot fitosanitārajā pārvadājuma dokumentā noteiktos ierobežojumus.


Ar 2015.gada 20.oktobri PVD ir ieviesis jaunus spiedogus “Nav pakļauts PVD robežkontrolei” un “Koksnes iepakojamais materiāls nav pakļauts PVD kontrolei”.


PVD robežkontroles punkta spiedogs “Nav pakļauts PVD robežkontrolei” uz pavaddokumentiem (CMR) tiks uzlikts tikai gadījumā, ja prece nevienā situācijā un pārvadājuma posmā (tranzītā cauri Kopienai, uzglabāšanai muitas noliktavā, izlaišanai brīvam apgrozījumam, u.c.) nepakļaujas nevienam PVD kontroles veidam.

Spiedogs “Nav pakļauts PVD robežkontrolei” var tikt norādīts arī “Transportlīdzekļa kontroles talona” 6.ailē “Veterinārā, fitosanitārā, pārtikas un nepārtikas preču kontrole”, kur var tikt izmantots arī spiedogs “Koksnes iepakojamais materiāls nav pakļauts PVD kontrolei” (abi kopā vai atsevišķi), tādā veidā norādot, ka šajā transportēšanas posmā PVD kontrole nav nepieciešama.

Spiedogu “Koksnes iepakojamais materiāls nav pakļauts PVD kontrolei” PVD robežkontroles punkta inspektors pirmajā ievešanas vietā Kopienā uzliks uz attiecīgās kravas pavaddokumentiem (piemēram, CMR pavadzīmē, rēķinā, u.c.). Ja iepriekšminētais spiedogs netiks norādīts kravas pavaddokumentos, uzrādītais koksnes iepakojamais materiāls būs pakļauts PVD fitosanitārajai kontrolei un par to ir izsniedzams PVD Fitosanitārais pārvadājuma dokuments.

Lūdzam pievērst uzmanību, ka atbilstoši Muitas likuma 8.pantam, Augu aizsardzības likuma 14. un 15.pantam, preču muitošanu var pabeigt tikai pēc to fitosanitārās vai PVD kontroles.

Izstrādājumi no roņiem ir visi izstrādājumi, pārstrādāti vai nepārstrādāti, kas atvasināti vai iegūti no roņiem, tostarp gaļa, eļļa, trāns, orgāni, neapstrādātas kažokādas un kažokādas, miecētas vai apdarinātas, tostarp kažokādas, kas saliktas plātnēs, krustos un līdzīgās formās, kā arī priekšmeti no kažokādām.

Saskaņā ar regulas Nr.2015/1775 nosacījumiem, Savienības tirgū ir atļauts izlaist tikai tādus izstrādājumus no roņiem, kuri iegūti medībās, ko piekopj inuītu vai citas iezemiešu kopienas, ar noteikumiem, ka medības tradicionāli ir rīkojusi kopiena; tās tiek rīkotas, lai palīdzētu kopienai nodrošināt iztiku, tostarp nodrošinot pārtiku un ienākumus, lai atbalstītu kopienas dzīvesveidu un ilgtspējīgus iztikas līdzekļus, un tās netiek rīkotas galvenokārt komerciālos nolūkos; medības notiek, pienācīgi ņemot vērā dzīvnieku labturību, ņemot vērā kopienas dzīvesveidu un to, ka medību mērķis ir iztikas iegūšana.

Piemērojot muitas procedūru laišana brīvam apgrozījumam izstrādājumiem no roņiem, kuri iegūti, ievērojot iepriekš minētos noteikumus, muitas deklarācijai klāt jāpievieno kompetentās iestādes izdots atbilstības dokuments, kura paraugs noteikts regulas Nr.2015/1850 pielikumā. Kompetentās iestādes izdots atbilstības dokuments ir derīgs visā Eiropas Savienības teritorijā. Latvijā kompetentā iestāde par izstrādājumu no roņiem ievešanas nosacījumiem ir Dabas aizsardzības pārvalde.

Izstrādājumu no roņiem imports ir atļauts un atbilstības dokuments nav nepieciešams, ja imports ir gadījuma rakstura un tajā ietilpst tikai tādas preces, ko ceļotāji vai viņu ģimenes izmanto personīgām vajadzībām un minēto preču veids un daudzums nav tāds, kas liecinātu par to, ka tās ieved komerciālā nolūkā. Izstrādājumus no roņiem, kurus ceļotāji vai viņu ģimenes paredz izmantot personiskām vajadzībām, drīkst ievest, ja ir ievērota kāda no zemāk minētajām prasībām:

  • ceļotāji izstrādājumus no roņiem valkā vai tie atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā;
  • tie ir tādas fiziskas personas īpašumā, kura maina dzīvesvietu no trešās valsts uz Savienību.

Ceļotājiem, importējot izstrādājumus no roņiem vēlākā datumā nekā ieradušies Eiropas Savienībā, importa muitas iestādei jāuzrāda rakstisks paziņojums par importu un dokuments, kas pierāda, ka izstrādājumi iegūti attiecīgajā trešā valstī. Rakstiskā paziņojumā un dokumentā muitas amatpersona ieraksta muitas deklarācijas numuru, datumu, parakstās un uzliek muitas iestādes zīmogu. Pēc nepieciešamo atzīmju izdarīšanas rakstisko paziņojumu un dokumentu atdod ceļotājam.


Normatīvie akti:

» Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra Regula (EK) Nr.1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem.

» Komisijas 2015.gada 13.oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 2015/1850, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem.

Saskaņā ar Regulas Nr.1523/2007 nosacījumiem ir aizliegts kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām importēt Kopienā vai eksportēt no tās. Minētais aizliegums nav attiecināms uz preču nekomerciālas ievešanas gadījumiem saskaņā ar Padomes 1983. gada 28. marta Regulas (EEK) Nr.918/83 ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem 45.pantā noteikto.

Normatīvie akti:

» Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra Regulas (EK) Nr.1523/2007 ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām.

Kompetentā iestāde: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (tālrunis: 65452554; e-pasts: ptac@ptac.gov.lv)

Normatīvie akti:

  1. 1998.gada 1.aprīļa Ķīmisko vielu likums.
  2. Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumi Nr.674 "Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi".

 


Ozona slāni noārdošās vielas (ODS)

Kontrolējamās vielas, kas noārda ozona slāni, ir uzskaitītas Regulas Nr.1005/2009 1.pielikumā.

Saskaņā ar Regulas Nr.1005/2009 nosacījumiem ir aizliegts kontrolējamo vielu vai tādu ražojumu un iekārtu imports un eksports, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām, izņemot personiskās lietošanas priekšmetus.

Importa aizliegums neattiecas uz Regulas 15.panta 2.daļā uzskaitītajiem gadījumiem, eksporta - uz Regulas 17.panta 2.daļā uzskaitītajiem gadījumiem.

Kontrolējamo vielu importa un eksporta aizliegumu izņēmumu gadījumos nepieciešama Eiropas Komisijas izsniegta elektroniska licence.

Jauno vielu, kas uzskaitītas Regulas Nr.1005/2009 II pielikuma A daļā, imports un eksports, ir aizliegts, izņemot Regulas Nr.1005/2009 24.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos.


Normatīvie akti:

 

  1. 1995.gada starptautiskā Vīnes konvencija par ozona slāņa aizsardzību.
  2. 1987.gada 16.spetembra Monreālas protokols par ozona slāni noārdošajām vielām.
  3. Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumi Nr.704 "Prasības darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm".
  4. Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.399 „Noteikumi par Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām labojumu”.
  5. Ministru kabineta 2011.gada 12.jūlija noteikumi Nr.563 "Noteikumi par īpašiem ierobežojumiem un aizliegumiem attiecībā uz darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm".

 


Fluorētas siltumnīcefekta gāzes (F-gāzes) saturoši ražojumi un iekārtas

Fluorētas siltumnīcefekta gāzes ir fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra heksafluorīds (SF6), kas minēti Regulas Nr.842/2006 I pielikumā, un preparāti, kuros ir šīs vielas.

Aizliegts laist tirgū Regulas Nr.842/2006 II pielikumā uzskaitītos ražojumus un iekārtas, kurās ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība no tām ir atkarīga, izņemot gadījumus, ja ražojumi un iekārtas ir ražotas pirms dienas, kad stājās spēkā attiecīgais aizliegums laist tirgū.

Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, visās ES dalībvalstīs, t.sk. Latvijā, noteiktas papildu prasības attiecībā uz fluorētu siltumnīcefekta gāzu (F-gāzu) apriti – saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 importa muitas deklarācijās ir jānorāda papildu mērvienības daudzums – CO2 tonnas un CO2 (oglekļa dioksīda) tonnas ekvivalents.

CO2 (oglekļa dioksīda) tonnas ekvivalenta kalkulators pieejams šeit.

Ar pārējiem precizētajiem TARIC pasākumiem F-gāzu aprites jomā var iepazīties nacionālajā Integrētajā tarifu vadības sistēmā ITVS, veicot atlasi pēc kombinētās nomenklatūras (KN) koda vai preču apraksta.


Normatīvie akti:

 

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16.aprīļa Regula (ES) Nr.517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006.
  2. Komisijas 2015. gada 17. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2068, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.517/2014 izveido fluorētas siltumnīcefekta gāzes saturošu ražojumu un iekārtu marķējumu.
  3. Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumi Nr.704 "Prasības darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm".

REACH

Saskaņā ar Regulas Nr.1907/2006 6., 7., 21. un 23. pantu, Kopienā neražo vai nelaiž tirgū vielas, to preparātus vai izstrādājumus, ja tās, neievērojot prasības, nav reģistrētas.

Regulas Nr.1907/2006 IV pielikumā ir atrodams to vielu saraksts, uz ko attiecas licencēšana.

Regulas Nr.1907/2006 XVII pielikumā ir uzskaitītas dažas bīstamas vielas, preparāti un izstrādājumi, uz kuriem attiecas ražošanas, tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumi.

Ar REACH regulu ir noteikta prasība uzņēmumiem līdz 2018.gada 31.maijam reģistrēt vielas, ko tie importē Eiropā daudzumos no 1 līdz 100 tonnām gadā. Lai veiksmīgi turpinātu uzņēmējdarbību ES/EEZ, tas ir jādara tagad. Papildu informācija ir pieejama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā, kā arī Eiropas Ķimikāliju aģentūras mājaslapā.   


» Papildus informācija par REACH regulas prasībām.
 

Normatīvie akti:

» Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regula (EK) Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķīmisko vielu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH).


Bīstamās ķīmiskās vielas

Bīstamās ķīmiskās vielas regulas izpratnē ir pesticīdi un rūpnieciskas ķīmiskās vielas (t.sk. preparāti un izstrādājumi). Bīstamās ķīmiskās vielas, uz kurām attiecas Regulas Nr.649/2012 kontroles pasākumi, ir noteiktas tās 1. un 5.pielikumā.

Bīstamām ķīmiskām vielām ir jābūt iepakotām un atbilstoši marķētām un tām jābūt pievienotai drošības datu lapai atbilstoši Regulas Nr.649/2012 17.pantam.

Normatīvie akti:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 4.jūlija Regula Nr.649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu.


Dzīvsudrabs, dzīvsudraba savienojumi, dzīvsudraba maisījumi un dzīvsudrabu saturoši produkti

Dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu, dzīvsudraba maisījumu un dzīvsudraba saturošu produktu eksporta un importa ierobežojumi ir norādīti šajos normatīvajos aktos:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 17.maija Regula Nr.2017/852 par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008,

Komisijas 2017.gada 8.decembra Īstenošanas lēmums Nr.2017/2287, kurā norādīts, kādas veidlapas izmantojamas dzīvsudraba un atsevišķu dzīvsudraba maisījumu importam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/852 par dzīvsudrabu.

Kompetentā iestāde: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (tālrunis: 67026533; e-pasts: pasts@varam.gov.lv)

Kultūras priekšmeti - mākslas un antikvārie priekšmeti.
Kultūras priekšmeti, kuru izvešanai no Kopienas muitas teritorijas ir nepieciešama izvešanas atļauja, ir noteikti Regulas Nr.116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu 1.pielikumā un Ministru kabineta noteikumu Nr.846 “Noteikumi par kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas un ievešanu Latvijā” 1.pielikumā.
Lai no Kopienas muitas teritorijas izvestu tādus kultūras priekšmetus, kuri iepriekš bija ievesti uz laiku, jāuzrāda importa muitas deklarācija. Kultūras priekšmetu izvešanai izvešanas atļauja nepieciešama, ja kultūras priekšmeta īpašnieks vai tā pilnvarotais pārstāvis nevar uzrādīt importa muitas deklarāciju.
Ja kultūras priekšmeta izvešanai nav nepieciešama izvešanas atļauja, muitas iestādei var tikt uzrādīta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegta izziņa, kas apliecina, ka kultūras priekšmets neatbilst Ministru kabineta noteikumu 1.pielikumā minētajām kultūras priekšmetu kategorijām.

 

Normatīvie akti:


Kompetentā iestāde: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (tālrunis: 28908600 vai 67224519;

e-pasts: pasts@mantojums.lv).

» Apdraudēto Latvijas arheoloģisko senlietu katalogs

  1. 1992.gada 12.februāra likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
  2. Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi Nr.846 “Noteikumi par kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas un ievešanu Latvijā”.
  3. Eiropas Padomes 2008.gada 18.decembra Regula (EK) Nr.116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu.
  4. Komisijas 2012.gada 9.novembra Īstenošanas regula Nr.1081/2012 Padomes Regulai (EK) Nr.116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu.

Mēslošanas līdzekļu apriti regulējošu normatīvo aktu nosacījumi attiecas tikai uz tādiem mēslošanas līdzekļiem, kuriem piemēro muitas procedūru - laišana brīvā apgrozībā.

Mēslošanas līdzekļi ir uzskaitīti Regulas Nr.2003/2003 1.pielikumā un Ministru kabineta 2015.gada 1.septembra noteikumu Nr.506 “Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi” 1.pielikumā.

Regula Nr.2003/2003 attiecas uz mēslošanas līdzekļiem ar marķējumu “EK MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS” (turpmāk – marķējums). Marķējums var būt uz iepakojuma vai etiķetēm. Ja mēslošanas līdzekļi nav iepakoti, marķējumam jābūt pavaddokumentos, t.i., mēslošanas līdzekļiem ir dokuments(-i), kurā(-os) ir iekļauts nepieciešamais marķējums.

Mēslošanas līdzekļu bez marķējuma,,EK MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS”, importa nosacījumi:

  1. Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā reģistrēti mēslošanas līdzekļi – nepieciešama Mēslošanas līdzekļa reģistrācijas apliecība, izņemot gadījumus, kad mēslošanas līdzekli Latvijā ir reģistrējis ražotājs no trešās valsts;
  2. Nereģistrēti mēslošanas līdzekļi - nepieciešama Valsts augu aizsardzības dienesta atļauja.

Normatīvie akti:

 

  1. Ministru kabineta 2015.gada 1.septembra noteikumi Nr.506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi".
  2. 2006.gada 26.janvāra Mēslošanas līdzekļu aprites likums.
  3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Regula Nr.2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem.

Kompetentā iestāde: Valsts augu aizsardzības dienests (tālrunis: 67027098, 67027406; e-pasts: info@vaad.gov.lv).

Narkotisko vielu prekursori — vielas, kas tiek izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgā izgatavošanā.


Narkotisko vielu prekursorus iedala:

 

  • klasificētas vielas - Regulas Nr.111/2005 pielikumā uzskaitītās vielas, ko var izmantot nelikumīgai narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai, tostarp maisījumi un dabīgi produkti, kuru sastāvā ir šādas vielas, bet izņemot maisījumus un dabīgus produktus, kuri satur klasificētas vielas un kuru sastāvs ir tāds, ka klasificētās vielas nevar viegli izmantot vai viegli ekstrahēt ar vienkārši izmantojamiem līdzekļiem vai ekonomiski izdevīgā veidā, zāles, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK ( 1 ) 1. panta 2. punktā un veterinārās zāles, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK ( 2 ) 1. panta 2. punktā, izņemot pielikumā uzskaitītās zāles un veterinārās zāles;
  • neklasificētas vielas - ir jebkura viela, attiecībā uz kuru ir konstatēts, ka, lai gan tā nav iekļauta Regulas Nr.111/2005 pielikumā, to izmanto narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai.

Komersanta pienākumi dokumentēšanā
 

Visas importa, eksporta vai starpniecības darbības, kas saistītas ar klasificētām vielām, izņemot Regulas Nr.111/2005 pielikuma 4. kategorijā uzskaitītās vielas, komersanti dokumentē, izmantojot muitas un komerciālus dokumentus, piemēram, kopsavilkuma deklarācijas, muitas deklarācijas, rēķinus, kravas manifestus, transporta un cita veida nosūtīšanas dokumentus, iekļaujot sekojošu informāciju:

  • klasificētas vielas nosaukums, kā noteikts pielikumā, vai – maisījuma vai dabīga produkta gadījumā – tā nosaukums un jebkuras pielikumā noteiktās klasificētas vielas, kas ir maisījuma vai dabīga produkta sastāvdaļa, nosaukums, kuram seko vārdi “DRUG PRECURSORS”;
  • klasificētas vielas daudzums un svars un – maisījuma vai dabīga produkta gadījumā – katras tā sastāvā esošās klasificētas vielas daudzums, svars un, ja iespējams, saturs procentos;
  • eksportētāja, importētāja, gala saņēmēja vārdi/nosaukumi un adreses un, attiecīgos gadījumos, tās personas vārds/nosaukums un adrese, kas ir iesaistīta starpniecības darbībās.

Narkotisko vielu prekursoru eksporta atļauja

Atļauja ir nepieciešama:

  • Regulas Nr.111/2005 pielikuma 1., 2. un 4.kategorijas prekursoru izvešanai no Savienības muitas teritorijas;
  • Regulas Nr.111/2005 pielikuma 3.kategorijas prekursoru izvešanai no Savienības muitas teritorijas uz noteiktām galamērķa valstīm.

Prekursoru eksporta atļauja nav nepieciešama Regulas Nr.111/2005 pielikuma 1., 2., 3. un 4.kategorijas prekursoru atpakaļ izvešanai no Savienības muitas teritorijas, ja tie ir reeksportēti 10 dienu laikā pēc neuzlikšanas režīma piemērošanas vai pēc ievešanas brīvajā zonā.

Narkotisko vielu prekursoru importa atļauja

Prekursoru importa atļauja ir nepieciešama Regulas Nr.111/2005 pielikuma 1.kategorijas prekursoru importam Savienības muitas teritorijā, t.sk., pārvietojot tranzītā pa Savienības muitas teritoriju no trešajām valstīm uz galamērķa dalībvalstī.

Prekursoru importa atļauja nav nepieciešama, ja Regulas Nr.111/2005 pielikuma 1.kategorijas prekursorus:

  • izkrauj vai pārkrauj, tie atrodas pagaidu uzglabāšanā brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā;
  • pārvieto tranzītā caur Savienības muitas teritoriju no trešajām valstīm uz trešajām valstīm.

 

Neklasificēto vielu kontrole

Ikvienas dalībvalsts kompetentās iestādes aizliedz neklasificētu vielu sūtījumu ievešanu Savienības muitas teritorijā vai izvešanu no tās, ja ir pietiekami pierādījumi, ka minētās vielas ir paredzētas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai.

 

Normatīvie akti:

 

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Regula (EK) Nr.273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem.
  2. Padomes 2004.gada 22.decembra Regula (EK) Nr.111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešajām valstīm.
  3. Komisijas 2015.gada 24. aprīļa Deleģētā regula Nr.2015/1011, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.273/2004 un Padomes Regulu (EK) Nr.111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Savienību un trešām valstīm, un ar kuru atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr.1277/2005.
  4. Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumi Nr.847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem”.

Kompetentā iestāde: Zāļu valsts aģentūra (tālrunis: +371 67078424; e-pasts: info@zva.gov.lv).

Nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai paredzētās preces

Spīdzināšana -  jebkura rīcība, ar kuru kādai personai tīši nodara stipras fiziskas vai garīgas sāpes, ar nolūku no viņas vai trešās personas iegūt informāciju vai atzīšanos, sodot viņu par darbību, kuru izdarījusi viņa vai trešā persona, vai tiek turēta aizdomās par tās izdarīšanu, vai, iebiedējot vai piespiežot viņu vai trešo personu, vai ar jebkuru nolūku, kas balstās uz jebkāda veida diskrimināciju, ja šādas sāpes vai ciešanas nodarītas ar valsts amatpersonas vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Taču šis termins neietver sāpes vai ciešanas, kuras ir vienīgi likumīgu sankciju izraisītas, kuras ir šādām sankcijām raksturīgas vai ir ar tām saistītas. Nāvessodu nekādos apstākļos neuzskata par likumīgu sodu.

Cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana -  rīcība, ar kuru kādai personai tiek tīši nodarītas stipras fiziskas vai garīgas sāpes vai ciešanas, kas sasniedz minimālu smaguma apmēru, ja šādas sāpes vai ciešanas ir nodarītas ar valsts amatpersonu vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Taču šis termins neietver sāpes vai ciešanas, kuras ir vienīgi likumīgu sankciju izraisītas, kuras ir šādām sankcijām raksturīgas vai ir ar tām saistītas. Nāvessodu nekādos apstākļos neuzskata par likumīgu sodu

Ir aizliegts jebkāds tādu preču eksports, imports, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes, un tranzīts, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana un kas uzskaitītas regulas Nr.2019/125 II pielikumā.

Izņēmums: ja pierāda, ka preces lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.

Preču, ko varētu izmantot, lai spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, un kas uzskaitītas regulas Nr.2019/125 III pielikumā, eksportam ir vajadzīga atļauja, neatkarīgi no šo preču izcelsmes.

Normatīvie akti:

 

  1. Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra noteikumi Nr.927 "Kārtība, kādā izsniedz eksporta un importa atļaujas precēm, kuras varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai".
  2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 16. janvāra Regula Nr.2019/125 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

Kompetentā iestāde: Ārlietu ministrija Ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departaments (e-pasts: snpekn@mfa.gov.lv tālr.: +371 67016430;+371 67016429).

Savam patēriņam paredzētu pārtikas produktu

ievešana vai saņemšana pa pastu

1. Nosacījumi dzīvnieku izcelsmes pārtikai

Personīgajā bagāžā vai pasta sūtījumā no trešās valsts (valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) ievest un saņemt aizliegts [Regula 2019/2122]:

  • gaļu un gaļas produktus (speķi, svaigu vai apstrādātu gaļu, t.sk. putnu gaļu, dzīvnieku taukus, dažādu veidu desas, gaļas konservus, ar gaļu pildītus vai to saturošus mīklas izstrādājumus, makaronus, mērces, zupas u.c.);
  • pienu un piena produktus (pienu, jogurtu, krējumu, biezpienu, kefīru, sieru, sviestu, iebiezināto pienu, saldējumu u.c.);
  • lolojumdzīvnieku barību, kuras sastāvā ir gaļa vai piens (mājdzīvnieku barību, košļājamās suņu rotaļlietas, rupja maluma miltu maisījumus).

 

Minētos produktus nelielā daudzumā pašu patēriņam drīkst ievest un saņemt no Andoras, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas, Sanmarīno un Šveices.

Pirms muitas kontroles ir iespējams izmest ievešanai aizliegtos pārtikas produktus speciāli marķētos konteineros! Ja noteiktās prasības nav ievērotas, muitas amatpersona attiecīgos produktus konfiscēs un tie tiks iznīcināti. Par prasību pārkāpšanu var saukt pie administratīvās atbildības, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā – uzlikt naudas sodu.

Pasta sūtījumā konstatētie aizliegtie produkti arī tiks konfiscēti un iznīcināti.

Ievērojot vienam cilvēkam noteiktos daudzuma ierobežojumus, personīgajā bagāžā ievest un pasta sūtījumā saņemt savam patēriņam atļauts:

līdz 2 kilogramiem

(no Fēru salām, Grenlandes – līdz 10 kilogramiem)

  • medu
  • olas
  • un citus dzīvnieku izcelsmes produktus (piemēram, propolisu, bišu peru pieniņu) vai dzīvnieku izcelsmes izejvielas saturošus produktus

un

 

līdz 2 kilogramiem

(no Fēru salām, Grenlandes – līdz 10 kilogramiem)

  • sauso pienu zīdaiņiem un zīdaiņu pārtiku (mazulim vecumā no četriem līdz divpadsmit mēnešiem)

 

 

attiecīgā patentēta produkta iepakojumā, uz kura norādīta ražotāja informācija par īpašu izlietošanu (nav jāatdzesē)

  • īpašu pārtiku medicīnisku iemeslu dēļ (piemēram, norādīts uz iepakojuma un ir ārsta/ārstniecības iestādes dokuments, kas pamato nepieciešamību)
  • lolojumdzīvnieku barību medicīnisku iemeslu dēļ (piemēram, norādīts uz iepakojuma un ir veterinārārsta/ klīnikas dokuments, kas pamato nepieciešamību)

un

 

līdz 20 kilogramiem

(no Fēru salām un Grenlandes – bez daudzuma ierobežojumiem)

  • zvejas produktus (svaigas, kaltētas, termiski apstrādātas, sālītas vai kūpinātas zivis un dažus vēžveidīgos, piemēram, garneles, omārus, nedzīvas gliemenes un nedzīvas austeres)
  • vai vienu svaigu, veselu, ķidātu zivi(atkarībā no tā, kurš svars ir lielāks)
  • tai skaitā līdz 125 gramiem storveidīgo zivju ikrus atbilstoši marķētā iepakojumā

 

Jāņem vērā, ka dzīvnieku izcelsmes produktu sūtīšanai pa pastu var būt noteikti pasta komersanta aizliegumi konkrētu produktu sūtīšanai, piemēram, aizliegti priekšmeti, ātri bojājošies produkti u.c. [Pasta likums, 24. pants]

 

Preču daudzums, kas pārsniedz minētos svara ierobežojumus, pakļaujas Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārajai robežkontrolei (kā komerciāla krava) un ir jāuzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta kontroles punkta amatpersonai, kā arī jāizpilda pārējās Eiropas Savienības un nacionālās prasības attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem, kravas marķējumu, pārvadāšanas un uzglabāšanas nosacījumiem.

2. Nosacījumi pārtikai, kas nesatur dzīvnieku izcelsmes produktus

Aizliegts ievest

Jebkādā daudzumā fiziskām personām aizliegts ievest:

  • kartupeļus,
  • visas Nigērijas izcelsmes kaltētas pupiņas.

Atļauts ievest, ievērojot noteiktas prasības

Svaigus, nepārstrādātus augu produktus, ziedus, augļus un dārzeņus, ka arī riekstus čaulās personīgajā bagāžā atļauts ieviest vai pasta sūtījumā saņemt, ja to kopējais svars nepārsniegs 2 kg un ir izdots trešās valsts izdotais fitosanitārais sertifikāts. Ja kopējais svars ir virs 2 kg, tad produktu ievešanai ir nepieciešams trešās valsts kompetentas iestādes izdotais fitosanitārais sertifikāts un tie jāuzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolei.

Izņēmums ir šādi svaigi augļi - banāni, kokosrieksti, dateles, ananāsi un duriāni – tos personīgajā bagāžā var ievest bez fitosanitārā sertifikāta un bez svara ierobežojumiem, ja tie nav paredzēti komerciāliem mērķiem.

Personīgajā bagāžā atļauts ievest līdz 5 kg svaigu produktu vai līdz 2 kg citu produktu (žāvēti, pārstrādāti), kas minēti Regulas (ES) 2019/1793 I un II pielikumā (produktu saraksts mainās ik pusgadu). Ja kopējais svars pārsniedz 5 kg svaigiem produktiem vai 2 kg citiem produktiem, tie jāuzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolei. II pielikumā minēto produktu ievešanai nepieciešams trešās valsts izdotais oficiālais sertifikāts. 

Produktiem, kuriem nepieciešama Pārtikas un veterināra dienesta kontrole, muitošana tiks pabeigta, ja muitas iestādē tiks iesniegts attiecīgs Pārtikas un veterinārā dienesta dokuments, kas apliecina pozitīvus kontroles rezultātus (atļauts izlaist brīvam apgrozījumam).

Bez ierobežojumiem atļauts ievest

Banānus, kokosriekstu, dateles, ananāsus un duriānus personīgajā bagāžā var ievest bez fitosanitārā sertifikāta un bez svara ierobežojumiem, ja tie nav paredzēti komerciāliem mērķiem.

Pārstrādātus ne-dzīvnieku izcelsmes produktus personīgam patēriņam var ievest Eiropas Savienībā (t.sk. Latvijā) personīgajā bagāžā vai saņemt pasta sūtījumos no trešajām valstīm bez svara ierobežojumiem: 

  • tēja, kafija, kakao, cukurs, sāls,
  • bezalkoholiskie dzērieni, t.sk. sulas un nektāri, dzeramais ūdens pudelēs un minerālūdens,
  • maize, kūkas, cepumi,
  • šokolādes un konditorejas izstrādājumi,
  • picas, kuru sastāvā nav gaļas, makaronu izstrādājumi un nūdeles, kas nav jauktas vai pildītas ar gaļas produktiem,
  • rieksti un zemesrieksti bez čaulām, un izstrādājumi no tiem, 
  • izstrādājumi no augļiem, dārzeņiem, sēnēm,
  • izstrādājumi no graudaugiem, pākšaugiem, 
  • zupas buljoni un garšvielas,
  • pārtikas piedevas iepakojumā gala patērētājam,
  • diētiskā pārtika, zīdaiņu un mazu bērnu pārtika,
  • uztura bagātinātāji un pārtikas aromatizētāji u.c.[1]

[1] Izņemot Regulas 2019/1793 I un II pielikumā minētos produktus

Jāatceras, ka preču sūtīšanai pa pastu var būt noteikti pasta komersanta aizliegumi konkrētu produktu sūtīšanai, piemēram, attiecībā uz ātri bojājošiem produktiem u.c.

Radioaktīvās vielas, kodolmateriāli un citi jonizējošā starojuma avoti

Likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 11.panta piektās (5) daļas 5.punktā un  Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumu Nr.65 "Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanas, reģistrēšanas un licencēšanas noteikumi" 7.5.apakšpunktā noteiktajos gadījumos darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem nepieciešams saņemt Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra izsniegtu reģistrācijas apliecību vai licenci.

Radioaktīvo vielu saturošu jonizējoša starojuma avotu (radioaktīvo avotu) eksportam, tranzītam un importam ir nepieciešama Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra reģistrācijas apliecība vai licence, kurā ir norādītas atļautas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem un jonizējošā starojuma avoti. 

Operators, kas ražo, importē, eksportē vai iznomā radioaktīvās vielas vai citus jonizējošā starojuma avotus:

  1. ir atbildīgs par radioaktīvo vielu iepakojuma vai jonizējošā starojuma avotu izturību un drošumu;
  2. nodrošina, lai uz jonizējošā starojuma avota konteinera, korpusa un iepakojuma ir radiācijas brīdinājuma zīme un uzraksts par tā saturu (īpaši informācija, kas nepieciešama aizsardzībai pret jonizējošo starojumu) latviešu valodā. Ja šī informācija ir svešvalodā, tai pievieno tulkojumu latviešu valodā;
  3. nodrošina, lai jonizējošā starojuma avota pavaddokumentiem tiktu pievienota drošības datu lapa divos eksemplāros, no kuriem viens nosūtāms ar kravu, bet otrs — pa pastu. Drošības datu lapas saturu nosaka atbilstoši šā likuma 24.panta prasībām;
  4. nodrošina, lai jonizējošā starojuma avots tiktu piegādāts komplektā ar nepieciešamo aprīkojumu, kas pasargā darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības.

Nav pieļaujama radioaktīvo atkritumu ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm, izņemot gadījumus, kad:

  1. tiek ievesti atpakaļ tie radioaktīvie atkritumi, kas radušies, ārvalstīs pārstrādājot no Latvijas Republikas izvestos radioaktīvos atkritumus;
  2. nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies no radioaktīvajiem atkritumiem, kuri ievesti no Latvijas Republikas; tādā gadījumā ieved ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu.

Nav pieļaujama lietotās kodoldegvielas ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm.
 

Noderīga informācija par Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra reģistrācijas apliecības vai licences saņemšanu pieejama 01.02.2021. Vadlīnijās Nr.7 “Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanas un iesnieguma aizpildīšanas kārtība licences vai reģistrācijas apliecības saņemšanai”.
 

Koksnes, kas satur jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīda cēzija 137 saturs koksnē, ievešana Latvijā no citas valsts

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 15. septembra noteikumiem Nr.576 “Prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīda cēzija 137 saturs koksnē, kas ievesta Latvijā no citas valsts”, ievedot Latvijā koksnes kravas, kuru vērtība pārsniedz 300 eiro, no 2021.gada 1.aprīļa nepieciešams viens no dokumentiem:

  1. Radioloģiskās pārbaudes dokuments (ja koksni plānots izmantot kā biomasas kurināmo Latvijā), ko ir izsniegusi akreditēta laboratorija vai kurā citā veidā ir atsauce uz akreditētas laboratorijas izdotu dokumentu. Dokumentā jābūt norādītai izmērītā radionuklīda cēzija 137Cs īpatnējā radioaktivitāte sausā koksnē, kas nedrīkst pārsniegt 10 Bq/kg.
  2. Apliecinājuma dokuments (ja koksni nav plānots izmantot kā biomasas kurināmo Latvijā). 

Minētie dokumenti var būt papīra dokumenta formā vai elektroniska dokumenta veidā. Dokumentu (oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju (papīra dokumenta formā)) pievieno kravas pavaddokumentiem. Kopiju apliecina organizācija, kas dokumentu izsniegusi, vai koksnes ievedējs.

Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs 2021.gadā sagatavojis informatīvu materiālu kopumu par radiācijas drošības nosacījumiem koksnei, kas ievesta Latvijā no citas valsts, un nepieciešamiem dokumentiem.

Normatīvie akti:

 

  1. likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību".
  2. Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumi Nr.65 “Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanas, reģistrēšanas un licencēšanas noteikumi”. 
  3. Ministru kabineta 2020. gada 15. septembra noteikumiem Nr.576 “Prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīda cēzija 137 saturs koksnē, kas ievesta Latvijā no citas valsts

Kompetentā iestāde: Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (mājas lapa: www.vvd.gov.lv, tālrunis:+371 67084306 un +371 26565626; e-pasts: pasts@vvd.gov.lv).

Par aizliegumu ievest Kopienā noteiktu savvaļas dzīvnieku sugu kažokādas un gatavās preces no valstīm, kurās tos ķer ar kāju lamatām vai slazdošanas metodēm, kas neatbilst starptautiskajiem humānas slazdošanas standartu nosacījumiem

Pamatojoties uz Regulā Nr.3254/91 noteiktajām prasībām no 1995.gada 1.janvāra ir aizliegts Kopienā ievest (importēt) noteiktu dzīvnieku sugu kažokādas no valstīm, kurās tiek izmantotas kāju lamatas vai slazdošanas metodes, kas neatbilst starptautiski saskaņotiem humānās slazdošanas standartiem.

Aizliegts ievest Kopienā Regulas Nr.3254/91 I pielikumā uzskaitīto dzīvnieku sugu kažokādas un II pielikumā uzskaitītās citas preces, kas minētas Regulas Nr.3254/91 3.panta 1.punktā, ja vien tās netiek ievestas no valsts, kurā kažokādas ir iegūtas un kurā ir spēkā atbilstoši administratīvi vai normatīvi akti, kas aizliedz izmantot kāju lamatas vai slazdošanas metodes, kas izmantotas attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām sugām, atbilst starptautiski saskaņotiem humānas slazdošanas standartiem.

Saskaņā ar Regulas Nr.35/97 1.pantu Kopienas teritorijā var ievest (importēt) kažokādas un citas preces, kas uzskaitītas Regulas Nr.3254/91 3.panta 1.punktā, vienīgi gadījumos, kad tās iegūtas no dzīvniekiem:

  • kuri noķerti valstī, kas iekļaut Regulas Nr.3254/91 3.panta 1.punkta otrajā daļā minētajā sarakstā un ja attiecīgās sugas ir uzskaitītas iepretim minētajai valstij;
  • kuri noķerti dalībvalstī;
  • kuri dzimuši un audzēti nebrīvē.

Importējot no trešajām valstīm regulas. Nr.3254/91 I un II pielikumos uzskaitīto dzīvnieku sugu kažokādas vai izstrādājumus, nepieciešams eksportētājvalsts vai reeksportētājvalsts kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts, kura paraugs ir noteikts Regulas Nr.35/97 pielikumā un kuru importētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz ievešanas muitas iestādē.

Valstu saraksts, kas atbilst vismaz vienam no Regulas Nr.3254/91 3.panta 1.punkta pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem un kas minēti Regulas Nr.35/97 1.panta. 1 punkta a) apakšpunktā, kopā ar norādēm uz attiecīgajām sugām ir ietvertas 1997.gada 22.jūlija Padomes Lēmuma 97/602/EK par sarakstu, kas minēts regulas (EEK) Nr.3254/91 3.panta 1.punktā un Komisijas regulas (EK) Nr.35/97 1.panta 1.punkta a) apakšpunktā pielikumā.

Regulas Nr.35/97 1.pantā minētos noteikumus nepiemēro:

  • uz gatavo produkciju, uz ko attiecas pagaidu ievešanas režīms un kas nav paredzēts pārdošanai kopienas teritorijā, bet ir paredzēta reeksportam;
  • uz gatavo produkciju personīgai un privātai lietošanai;
  • uz gadījumiem, kad kažokādas un no tām saražotās preces tiek no jauna ievestas Kopienas teritorijā pēc procedūras – izvešanas pārstrādei un ir pierādīts, ka tās izgatavotas no kažokādām vai precēm, kas iepriekš eksportētas vai reeksportētas no Kopienas.


Ja uz Regulas Nr.3254/91 I un II pielikumā ietverto kažokādu un preču ievešanu attiecina arī Eiropas Padomes 1996.gada 9.decembra Regulu Nr.338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām, un tiek iesniegts Eiropas Padomes 2006.gada 4.maija Regulas Nr.865/2006 ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas Nr.338/97 par savvaļas dzīvnieku un sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ievešanai noteiktais dokuments, tas jāpieņem Regulas Nr.35/97 1.pantā 2.punktā minētā sertifikāta vietā.

Normatīvie akti:

 

  1. Padomes 1991.gada 4.novembra Regula (EEK) Nr.3254/91 ar ko aizliedz Kopienā lietot kāju lamatas un ievest Kopienā noteiktu savvaļas dzīvnieku sugu kažokādas un gatavās preces no valstīm, kurās tos ķer ar kāju lamatām vai slazdošanas metodēm, kas neatbilst starptautiskajiem humānas slazdošanas standartiem.
  2. Komisijas 1997.gada 10.janvāra Regula (EK) Nr. 35/97 ar ko paredz noteikumus par apliecināšanu attiecībā uz kažokādām un precēm, uz kurām attiecas Padomes Regula (EEK) Nr.3254/91.

Kompetentā iestāde: Zemkopības ministrija (tālrunis: +371 67027010; e-pasts: zm@zm.gov.lv).

Stratēģiskas nozīmes preces ir sistēmas, iekārtas, to sastāvdaļas, materiāli, ķīmiskās vielas, priekšmeti, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi, kas ietverti Padomes 2009.gada 5.maija Regulas (EK) Nr.428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (turpmāk — Regula Nr.428/2009), 1.pielikumā, Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas (ES) Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 2.pielikumā, Eiropas Savienības (ES) Kopējā militāro preču sarakstā un Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā.

Komitejas izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence ir nepieciešama katram stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta sūtījumam.

Ievērībai!

2021.gada 9.septembrī stājās spēkā jauna regula – Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 20.maija Regula (ES) 2021/821, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (pārstrādāta redakcija).

Arī Regula Nr.428/2009 joprojām ir spēkā.

Ja stratēģiskas nozīmes preču subjektam jānoskaidro, vai attiecīgās preces ir vai nav stratēģiskas nozīmes preces, preču pavaddokumentus pa elektroniskajiem sakaru līdzekļiem var nosūtīt komitejas stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālistam Ārlietu ministrijā snpekn@mfa.gov.lv. Speciālists, pamatojoties uz dokumentiem un citu pieejamo informāciju, kā arī savām speciālajām zināšanām, pieņem lēmumu un izdara uz dokumentiem vienu no šādām atzīmēm:

  • precēm nepieciešama licence;
  • precēm licence nav nepieciešama;
  • preču identifikācijai nepieciešama papildu informācija;
  • precēm nepieciešama ekspertīze;
  • preces ir saistītas ar masveida iznīcināšanas ieročiem — nepieciešama licence.

Stratēģiskas nozīmes preču licence nav nepieciešama (izņēmumi):

  • ja Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes militārās preces importē vai eksportē bez komersanta starpniecības, ja minētās preces šīm iestādēm ir nepieciešamas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), ES, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) vai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misiju ietvaros, kā arī remontam uz EEZ un NATO valstīm,
  • divējāda lietojuma preču importam uz citu ES dalībvalsti caur Latviju,
  • divējāda lietojuma preces šķērso Latvijas Republikas valsts robežu  un kāda cita ES dalībvalsts jau ir izsniegusi licenci, 
  • datortehnikas importam.

Eksporta vai tranzīta licence var būt nepieciešama precēm:

  • kas nav minētas stratēģiskas nozīmes preču sarakstos, saskaņā ar Regulas Nr.428/2009 4. pantu, 
  • saskaņā ar Regulas 2021/821 4., 5., 9. vai 10. pantu atļauja var būt vajadzīga arī konkrētu I pielikumā neuzskaitītu divējāda lietojuma preču eksportam uz visiem vai dažiem konkrētiem galamērķiem.

Stratēģiskas nozīmes preču eksports un tranzīts uz valstīm, kurām ES, ANO vai EDSO ir noteikušas sankcijas, ir ierobežots, atsevišķu kategoriju precēm – aizliegts.

Valstu, kurām starptautiskās organizācijas piemērojušas ieroču embargo, saraksts publicēts šeit.

Stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa, pārvietošanas, tranzīta, vispārējās eksporta, vispārējās tranzīta un globālās pārvietošanas licences var izmantot vairākiem sūtījumiem,  ievērojot licencēs norādītos derīguma termiņu un nepārsniedzot licencēs norādīto preču daudzumu.
 

Normatīvie akti:

 

  1. Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums.
  2. Ministru kabineta 2007.gada 25.septembra noteikumi Nr.645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu".
  3. Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija noteikumi Nr.657 "Kārtība, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentus".
  4. Padomes 2009.gada 5.maija Regula (EK) Nr.428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei.
  5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 20.maija Regula 2021/821,  ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei.
  6. 2020.gada 17.februāra Eiropas Savienības Kopējais militāro preču saraksts.

Kompetentā iestāde: Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa (tālrunis:+371 67016430; e-pasts: snpekn@mfa.gov.lv).

Šaujamieroči un to munīcija, gāzes ieroči un signālieroči

Latvijā atļauta tikai tādu šaujamieroču un to munīcijas, gāzes ieroču un signālieroču aprite (izņemot dienesta un militāro ieroču aprite), kuri ir klasificēti Valsts policijā.

Ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus un to sastāvdaļas iedala:

  • atbilstoši to lietojumam,
  • atbilstoši to tehniskajiem parametriem.

Latvijā ir aizliegta:

  • Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos aizliegto ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprite, izņemot to izņemšanu un iznīcināšanu,
  • neklasificētu ieroču un munīcijas aprite (izņemot dezaktivētus ieročus, pneimatiskos ieročus, straikbola ieročus, peintbola ieročus, lāzertaga ierīces un aukstos ieročus),
  • tādu šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu un munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes ieroču un signālieroču aprite, kuri nav marķēti saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto marķēšanas kārtību,
  • pašizgatavotu šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes ieroču un signālieroču un pašizgatavotas munīcijas aprite,
  • A kategorijas ieroču izmantošana, izņemot likumā noteiktos izņēmumus.

Fiziskajām personām ir aizliegts:

  • iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot salūtieročus (akustiskos ieročus);
  • iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt un pielietot elektrošoka ierīces ar izšaujamiem vadiem un elektrodiem;
  • iegādāties, glabāt un realizēt munīciju, kuras šāviņš pildīts ar medikamentiem, kas paredzēti dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai, un šādai munīcijai īpaši paredzētus ieročus;
  • iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot pašaizsardzībai šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus), kā arī ar tiem aprīkot pašaizsardzības šaujamieročus;
  • izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot koncentrētas virzītas enerģijas ieročus (lāzeru, elementārdaļiņu vai lieljaudas radiofrekvenču staru sistēmas, kas spēj iznīcināt vai paralizēt mērķi);
  • izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;
  • izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot automātiskas darbības gāzes ieročus un signālieročus;
  • izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot munīciju, kas pildīta ar nervus paralizējošām gāzēm, vai tādu gāzes ieroču un signālieroču munīciju, kas satur lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera vai cita propelenta iedarbības rezultātā un var nodarīt miesas bojājumus vai izraisīt cilvēka nāvi;
  • izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām, un psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, kas var apdraudēt cilvēka veselību vai izraisīt viņa nāvi;
  • izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot liesmu slāpētājus, kā arī ar tiem aprīkotus šaujamieročus.

Fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt pašaizsardzībai paredzētus gāzes baloniņus un pielietot tos pašaizsardzībai.

Fiziskajai personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības:

  1. iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt pašaizsardzībai klasificētus E kategorijas gāzes ieročus un signālieročus un minētos ieročus un to munīciju pielietot pašaizsardzībai;
  2. iegādāties, glabāt, pārvadāt un izmantot F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskos ieročus, straikbola ieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 1,5 džoulus, peintbola ieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus, un lāzertaga ierīces;
  3. iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt aukstos ieročus un izmantot tos treniņos un sporta sacensībās;
  4. iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt dezaktivētus šaujamieročus, kas atbilst regulas 2015/2403 prasībām, pēc Valsts policijas izziņas saņemšanas glabāt, nēsāt un pārvadāt dezaktivētus šaujamieročus, kā arī pēc Valsts policijas izziņas vai apliecinājuma saņemšanas iegādāties, glabāt un pārvadāt dezaktivētus lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.


Fiziskajām un juridiskajām personām ir nepieciešama speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar:

  1. militārajiem ieročiem un speciālajiem līdzekļiem, kas minēti Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā;
  2. medībām, sportam, pašaizsardzībai un kolekcijai klasificētiem A, B un C kategorijas šaujamieročiem, munīciju un to sastāvdaļām (ieskaitot šaujampulveri);
  3. D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un to sastāvdaļām;
  4. E kategorijas gāzes ieročiem un signālieročiem un to munīciju, F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem;
  5. gāzes baloniņiem, elektrošoka ierīcēm un aukstajiem ieročiem.


Lai ievestu Latvijā no trešām valstīm un izvestu no Latvijas A, B un C kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, fiziskajai un juridiskajai personai ir nepieciešams Valsts policijā saņemt pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju.

Šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus atļauts pārvadāt un pārsūtīt pāri Latvijas Republikas valsts robežai tikai nepielādētus, speciālā futrālī vai citādā iesaiņojumā, turklāt ieročus atsevišķi no munīcijas.


Normatīvie akti:

2019.gada 14.marta Ieroču aprites likums Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 14.marta Regula Nr.258/2012, ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai.

Kompetentā iestāde: Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas birojs (tālrunis: +371 67208212,+371 67208213,+371 67208232,+371 67208188; e-pasts: as@vp.gov.lv).

Tirgus uzraudzības galvenais mērķis ir aizsargāt patērētājus no riskiem un apdraudējumiem viņu dzīvībai, veselībai un ekonomiskajām interesēm ar efektīvi funkcionējošu tirgus uzraudzības sistēmu un iesaistīto pušu (saimnieciskās darbības veicēji, patērētāji un valsts iestādes) sekmīgu pienākumu izpildi.

Patērētāju tiesību aizsardzības politiku Latvijā izstrādā un koordinē Ekonomikas ministrija.

Latvijā ar tirgus uzraudzību nodarbojas astoņas iestādes, kas darbojas piecu ministriju padotībā. Noteiktas funkcijas tirgus uzraudzībā nodrošina arī muitas dienesti, kas kontrolē preču plūsmu uz Eiropas Savienības ārējās robežas.

Tirgus uzraudzības funkcijas Latvijā veic šādas iestādes:

No 2021.gada 16.jūlija visās dalībvalstīs, t.sk. Latvijā, īstenojot tirgus uzraudzības pasākumus, piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK/ un Regulas (EK) Nr.765/2008 un (ES) Nr.305/2011 (turpmāk – Regula (ES) 2019/1020).
 

Līdz 2021.gada 16.jūlijam tirgus uzraudzības pasākumi tika īstenoti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regulas (EEK) Nr.765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr.339/93, prasībām.

Tirgus uzraudzības pasākumi tiek īstenoti, piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā.
 

Muita īsteno tirgus uzraudzības pasākumus atbilstoši Regulas (ES) 2019/1020  VII nodaļas “Produkti, ko ieved Savienības tirgū” noteiktajam:

  • pārbauda kopā ar muitas deklarāciju iesniegtos atbilstības dokumentus (ja nepieciešams, papildus pārbauda informāciju par preces klasifikāciju un tās izmantošanas mērķi, kā arī preces marķējumu un CE zīmi). Noteiktajos gadījumos tiek nosūtīts pieprasījums attiecīgajai kompetentajai tirgus uzraudzības iestādei atzinuma sniegšanai;
  • IZMAIŅAS !!! četru darba dienu laikā no brīža, kad tiek apturēta preču laišana brīvā apgrozībā, kompetentā tirgus uzraudzības iestāde sniedz atzinumu – atļauj vai aizliedz produktu laist brīvā apgrozībā;
  • ja kompetentā tirgus uzraudzības iestāde papildus pieprasa veikt kādas darbības (piemēram, veikt muitas fizisko kontroli vai cita veida pārbaudes), atzinuma sniegšanas laikam nav noteikta ierobežojuma.

Pirms dokumentu iesniegšanas muitā, tas ir, pirms muitas procedūras - laišana brīvā apgrozībā - pieteikšanas un muitas deklarācijas iesniegšanas Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS), komersantam ir iespēja iepriekš noskaidrot, vai atbilstības dokumenti un marķējums ir atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sazinoties ar kompetento tirgus uzraudzības iestādi.

Jautājumos par atbilstības dokumentu un marķējuma atbilstību normatīvo aktu prasībām jāvēršas attiecīgajā kompetentajā tirgus uzraudzības iestādē.

Normatīvie akti neparedz sniegt atzinumu par precēm, ja tām nav pieteikta muitas procedūra - laišana brīvā apgrozībā.


Kompetentās tirgus uzraudzības iestādes negatīvie atzinumi:

  • Neatbilstīgs produkts – laišana brīvā apgrozībā nav atļauta – Regula (ES)  2019/1020

Paziņojums par aizliegumu piemērot muitas procedūru - laišana brīvā apgrozībā - EMDAS tiek izveidots automātiski, pēc atzinuma saņemšanas no kompetentās tirgus uzraudzības iestādes, un tajā ir ietverta informācija, kas tirgus uzraudzības pasākumu ietvaros saistīta ar noteikto preci.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 4., 16. un 18.panta nosacījumiem uzņēmējam ir tiesības un pienākumus veikt atbilstīgus un korektīvus pasākumus, lai novērstu neatbilstību prasībām, kura tika norādīta tirgus uzraudzības iestādes atzinumā. Pēc šo pasākumu nodrošināšanas uzņēmējam atkārtoti jāiesniedz muitas deklarācija EMDAS kopā ar pavaddokumentiem, kas norāda uz veiktajiem korektīviem pasākumiem, piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā. Attiecīgajai tirgus uzraudzības iestādei tiks nosūtīta visa informācija atkārtotai izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai.

Precēm, par kurām ir saņemts negatīvs atzinums, var piemērot jebkuru citu muitas procedūru, izņemot – laišana brīvā apgrozībā. Muita nosaka termiņu, cik ilgā laikā jāpiemēro cita muitas procedūra.

  • “Bīstams produkts – laišana brīvā apgrozībā nav atļauta – Regula (ES)  2019/1020

Paziņojums par aizliegumu piemērot muitas procedūru - laišana brīvā apgrozībā - EMDAS tiek izveidots automātiski, pēc atzinuma saņemšanas no kompetentās tirgus uzraudzības iestādes, un tajā ir ietverta informācija, kas saistīta ar noteikto preci tirgus uzraudzības pasākumu ietvaros.


Atbilstoši Regulas (ES) 2019/1020 28.panta 4.punktam kompetentā tirgus uzraudzības iestāde var noteikt, ka bīstamās preces ir nepieciešams iznīcināt vai citādi padarīt neizmantojamas, ja uzskata tādu pasākumu par nepieciešamu un samērīgu. Šāda pasākuma izmaksas sedz fiziska vai juridiska persona, kas produktu deklarējusi laišanai brīvā apgrozībā.


Lai sekmētu saskaņotu regulas noteikuma īstenošanu, Eiropas Komisija ir izstrādājusi Vadlīnijas uzņēmējiem un tirgus uzraudzības iestādēm par Regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību 4. panta praktisko īstenošanu


Tirgus uzraudzības pasākumi Patērētāju tiesību aizsardzības centra preču kategorijām

Ar prasībām, kas izvirzītas Patērētāju tiesību aizsardzības centra preču kategorijām, var iepazīties Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā.

Papildu informācija par tirgus uzraudzības pasākumiem:

Patērētāju tiesību aizsardzības centra kontaktinformācija:

Rotaļlietas, spēļu laukumi un to iekārtas


Individuālie aizsardzības līdzekļi

Daļas vadītāja Līga Kauliņa


Daļas vadītāja vietniece
Agrita Tjarve

+371 67388639, mob.+371 26651488

 

+371 68806555, mob.+371 26630313

Būvizstrādājumi


Elektropreces


Energomarkējums,

ekodizains

Daļas vadītājs Ivars Jorniņš

+371 68206994, mob.+371 26600345

Mašīniekārtas, atpūtas kuģi


Radioiekārtas, transportējamās
spiedieniekārtas, transportlīdzekļu sastāvdaļas


Bezpilota lidaparāti jeb droni


Iekārtas ar gāzveida kurināmo

Daļas vadītāja Iveta Svīķe


Daļas vadītāja vietniece Grenada Sofija Demakina

+371 68806501, mob.+371 25608958
 


+371 67388647, mob.+371 22006627

Mērīšanas līdzekļi

Daļas vadītājs Nilss Sproģis

+371 68806540, mob.+371 26640021


Tirgus uzraudzības pasākumi medicīniskajām ierīcēm

Normatīvie akti:

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr.178/2002 un Regulu (EK) Nr.1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK (turpmāk – Regula (ES) 2017/745).
  2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (turpmāk – Regula 2017/746).
  3. Ārstniecības likums.
  4. Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumi Nr.689 “Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība”.

Tirgus uzraudzības iestāde - Veselības inspekcija (tālrunis: 67081611; e-pasts: miun@vi.gov.lv).

Medicīniskās ierīces ir jebkurš instruments, aparāts, ierīce, programmatūra, implants, reaģents, materiāls vai cits priekšmets, kuru ražotājs paredzējis atsevišķai vai kombinētai izmantošanai cilvēkiem vienā vai vairākos šādos konkrētos medicīniskos nolūkos:

  • slimību diagnostikai, profilaksei, kontrolei, paredzēšanai, prognozēšanai, ārstēšanai vai atvieglošanai,
  • ievainojumu vai nespējas diagnostikai, kontrolei, ārstēšanai, atvieglošanai vai kompensēšanai,
  • ķermeņa anatomijas vai fizioloģiska vai patoloģiska procesa vai stāvokļa pētīšanai, aizstāšanai vai modificēšanai,
  • informācijas gūšanai, in vitro izmeklējot no cilvēka ķermeņa iegūtus paraugus, tostarp orgānu, asins un audu ziedojumus,

un kurš paredzēto pamatiedarbību cilvēka ķermenī vai uz cilvēka ķermeni nepanāk ar farmakoloģiskiem, imunoloģiskiem vai metaboliskiem līdzekļiem, bet kura darbībai šādi līdzekļi var palīdzēt.

Par medicīniskām ierīcēm uzskata arī ierīces apaugļošanās kontrolei vai apaugļošanās procesa atbalstam un izstrādājumus, kas īpaši paredzēti, lai tīrītu, dezinficētu vai sterilizētu ierīces.  

 

Medicīniskajām ierīcēm, kas tiek importētas Eiropas Savienībā, ir jābūt drošām attiecībā pret to lietotājiem. Lai apliecinātu medicīniskās ierīces drošumu, precei jāpievieno atbilstību apliecinoši dokumenti un tai jābūt marķētai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

Medicīniskās ierīces iedala šādās klasēs: I, IIa, IIb un III, un tās klasificē saskaņā Regulas (ES) 2017/745 VIII pielikumu.

Medicīniskās ierīces, ko lieto in vitro diagnostikā, ņemot vērā in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču paredzēto nolūku un tām raksturīgos riskus, iedala A, B, C un D klasē. Klasificēšanu veic saskaņā ar Regulas 2017/746 VIII pielikumu.

 

Lai noskaidrotu, vai medicīniskās ierīces, kuras paredzēts importēt, atbilst normatīvo aktu prasībām, var izmantot Pašpārbaudes anketu.

 

Detalizētāka informācija par medicīnisko ierīču klasifikāciju un prasībām pieejama Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.  


Cementa un cementu saturošu maisījumu sastāvam ir noteikti ierobežojumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1907/2006 (turpmāk – REACH) XVII pielikuma 47. ierakstā:

"1. Cementu un cementa maisījumus nelaiž tirgū un nelieto, ja pēc hidratācijas tajos ir vairāk nekā 2 mg/kg (0,0002 %) šķīstoša hroma VI no cementa kopējās sausnes.

2. Ja izmanto reducētājus, tad, neskarot citu Kopienas noteikumu piemērojumu bīstamu vielu un maisījumu klasificēšanai, iepakošanai un marķē­šanai, piegādātāji pirms laišanas tirgū nodrošina, ka uz cementa vai cementu saturošu izstrādājumu iepakojuma ir labi saskatāms, salasāms un nepārprotams marķējums ar informāciju par iepakošanas datumu, kā arī par glabāšanas nosacījumiem un glabāšanas laika periodu, kurā saglabājas reducējošā aģenta aktivitāte un tiek uzturēts šķīstošā hroma VI daudzums zem 1. punktā norādītās robežas.

3. Pieļaujot atkāpi, 1. un 2. punktu nepiemēro attiecībā uz tirgū laišanu un lietošanu kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementu saturošiem maisījumiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespē­jamība, ka tas saskarsies ar ādu.

4. Par testēšanas metodi, ar ko pierāda atbilstību 1. punktam, izmanto Eiropas Standartizā­cijas komitejas (CEN) standartizēto metodi, kā testēt ūdenī šķīstošā hroma (VI) saturu cementā un cementu saturošos maisījumos.

Saskaņā ar REACH regulas 67.pantu vielu, vielu maisījumā vai izstrādājumā, kam XVII pielikumā paredzēts ierobežojums, neražo, nelaiž tirgū un nelieto, ja vien tas neatbilst attiecīga ierobežojuma nosacījumiem.

Komersantiem, kuri laiž tirgū un lieto cementu un cementu saturošus maisījumus, jāievēro, ka šķīstošā hroma VI daudzums tajos var pārsniegt 2 mg/kg tikai tādā gadījumā, ja cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementu saturošiem maisījumiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespē­jamība, ka tas saskarsies ar ādu.

Ūdenī šķīstošā hroma VI jonu saturu cementā un cementu saturošos maisījumos nosaka, izmantojot CEN standartizēto analītisko metodi EN 196-10:2006.

Drošības datu lapā (DDL), saskaņā ar REACH regulas II pielikuma A daļas 1.2. iedaļā noteikto, jānorāda vielas vai maisījuma attiecīgi apzinātie lietošanas veidi un tādi, ko neiesaka izmantot.

Saskaņā ar Ķīmisko vielu likuma 5.panta pirmo daļu: „Uzraudzības un kontroles iestādēm ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no darbību veicēja informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.”

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 19.panta (1) daļa nosaka: „Tirgus uzraudzības iestādes var pieprasīt no uzņēmējiem dokumentāciju un ziņas, ko tās uzskata par nepieciešamām, lai veiktu savas darbības, un, ja tas ir vajadzīgs un attaisnojams, iekļūst uzņēmēju telpās un paņem vajadzīgos produktu paraugus.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, komersantiem, kas importē Latvijā cementu un cementu saturošus maisījumus laišanai tirgū vai lietošanai, ir nepieciešams dokumentārs apliecinājums, ka šķīstošā hroma VI daudzums tajos nepārsniedz REACH regulā noteikto ierobežojumu 2 mg/kg (DDL ir jābūt norādei uz standartizētās metodes numuru EN 196-10:2006. Papildus DDL ir jāiesniedz akreditētas institūcijas testēšanas pārskats), vai arī dokumentārs apliecinājums (ieraksts DDL 1.2. iedaļā), ka cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementu saturošiem maisījumiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespē­jamība, ka tas saskarsies ar ādu.

Cementa un cementu saturošu maisījumu importētājs ir atbildīgs par iepriekš minētās REACH regulas prasības izpildi.

Cementa sastāvā esošie hroma savienojumi, it īpaši ūdenī šķīstošā hroma (VI) joni, saskaroties ar cilvēka ādu, var izraisīt ādas sensibilizāciju. Hroma savienojumu tiešā saskarsme ar ādu sensibilizētiem indivīdiem noved pie tādas alerģiskas slimības kā kontakta dermatīts.


Jautājumu gadījumā var vērsties:

REACH un CLP palīdzības dienests
Tel.: +371 67032027
E-pasts: reach@lvgmc.lv


Tirgus uzraudzības pasākumi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamai tehnikai

Laist tirgū vai darīt pieejamu tirgū atļauts tikai tādu transportlīdzekli vai tā sastāvdaļu, vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst normatīvo aktu prasībām.

To, vai prece atbilst normatīvo aktu prasībām, ir tiesīga atzīt tikai kompetentā iestāde.
 

Normatīvie akti:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regula (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību.

Kompetentā iestāde - Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra


Tirgus uzraudzības pasākumi kosmētikai

“Kosmētikas līdzeklis” ir jebkura viela vai maisījums, kas paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām (epidermu, apmatojumu, nagiem, lūpām un ārējiem dzimumorgāniem) vai zobiem un mutes dobuma gļotādām, lai tos tikai vai galvenokārt tīrītu, smaržinātu, mainītu to izskatu, tos aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī vai uzlabotu ķermeņa aromātu.

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni, ikvienam kosmētikas līdzeklim, kuru dara pieejamu tirgū, jāatbilst noteikumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, piemēram, kosmētiskais līdzeklis nedrīkst saturēt vielas, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II pielikumā.

To, vai prece atbilst normatīvo aktu prasībām, ir tiesīga atzīt tikai kompetentā iestāde.

 

Normatīvie akti:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem

 

Kompetentā iestāde – Veselības inspekcija

Zāles ir jebkura viela vai vielu salikums, kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi, kā arī jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēkiem vai dzīvniekiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai noteikt medicīnisko diagnozi.


Nosacījumi, ja zāles importē juridiskas personas:

  • Latvijas Republikas zāļu reģistrā reģistrētas zāles drīkst importēt persona, kurai ir izsniegta speciālā atļauja (licence) zāļu ražošanai/importēšanai;
  • reģistrētās zāles drīkst importēt zāļu valdītājs, kuram nav importam nepieciešamās zāļu atļaujas, bet ir tiesības pārstāvēt šādas atļaujas turētāju, t.sk. izmantot citai personai izsniegto importam nepieciešamo zāļu atļauju;
  • pētāmās zāles drīkst importēt persona, kuras speciālajā atļaujā (licencē) zāļu rasošanai/importēšanai norādīts, ka atļauta pētāmo zāļu importēšana;
  • nereģistrētas zāles drīkst importēt persona, kurai ir izsniegta Nereģistrētu zāļu izplatīšanas atļauja individuāli piešķirtām zālēm;
  • zāļu paraugus drīkst importēt persona, kurai ir izsniegta Atļauja zāļu paraugu importam Latvijas Republikā.

Nosacījumi, ja zāles eksportē juridiskas personas:

  • zāles, t.sk. pētāmās zāles (nereģistrētas zāles un zāļu paraugus), drīkst eksportēt persona, kurai ir izsniegta Speciāla atļauja (licence) zāļu ražošanai/importēšanai vai Speciālā atļauja (licence) zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai), kā arī persona, kurai ir tiesības pārstāvēt licences turētāju;
  • zāles, t.sk. pētāmās zāles (nereģistrētās zāles un zāļu paraugus), drīkst eksportēt zāļu valdītājs, kuram nav eksportam nepieciešamās zāļu atļaujas, bet ir tiesības pārstāvēt šādas atļaujas turētāju, t.i., izmantot citai personai izsniegto eksportam nepieciešamo zāļu atļauju.

Nosacījumi, ja zāles importē fiziskas personas

Fiziskai personai ir tiesības ievest no ārvalstīm vai pa pastu saņemt zāles personīgai lietošanai no skaidri identificējama zāļu nosūtītāja, kurš atbilstoši nosūtītājas valsts tiesību aktiem ir tiesīgs zāles izplatīt; zāles atrodas konkrētā zāļu formā oriģinālā iepakojumā un par tām ir uzrādāms pirkuma čeks vai līdzvērtīgs dokuments.

Personiskai lietošanai ievesto vai saņemto zāļu daudzums vienā reizē var būt ekvivalents:

  • 12 mēnešu lietošanai, ja zāles ieved no Eiropas Ekonomikas zonas valsts;
  • 6 mēnešu lietošanai, ja zāles ieved no trešās valsts.

No trešajām valstīm pa pastu saņemtās zāles fiziskai personai izsniedz pret recepti vai ārstniecības iestādes izdotu dokumentu. Dokumentiem svešvalodā pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.

Fiziskai personai nav atļauts:

 

  • personīgai lietošanai ievest no ārvalstīm narkotiskos analgētiķus, jaunas psihoaktīvās vielas un aktīvās vielas;
  • saņemt pasta sūtījumā:

- narkotiskos analgētiķus, jaunas psihoaktīvās vielas un aktīvās vielas;
- anaboliskos steroīdus, testosteronus, augšanas hormonus vai to analogus.


Nosacījumi, ja zāles eksportē fiziskas personas:

 

  • fiziskai personai ir tiesības (neattiecas uz narkotiskām un psihotropām zālēm) izvest zāles personīgai lietošanai vai nosūtīt zāles pa pastu uz citu valsti, ja to atļauj tās valsts tiesību akti, uz kuru zāles nosūta.

Nosacījumi, pārvietojot zāles tranzītā:

 

  • zāļu kravai, kuru izved uz trešajām valstīm, pamatojoties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu licenci zāļu ražošanai/importēšanai, un transportē cauri Latvijas teritorijai tranzītā (tajā skaitā novieto muitas noliktavā), speciāla atļauja (licence) nav nepieciešama;
  • zāļu kravas, kuras pārvieto tranzītā no trešās valsts uz trešo valsti, nekontrolē.

Narkotiskās un psihotropās vielas un zāles
 

Ja uz zālēm attiecināmi narkotisko un psihotropo vielu un zāļu vai narkotisko vielu prekursoru apriti regulējoši normatīvie akti, papildus zāļu importa, eksporta, tranzīta nosacījumiem personai jāizpilda speciālo normatīvo aktu prasības.

Narkotiskās un psihotropās zāles — zāles, kuru sastāvā ietilpst narkotiskās un psihotropās vielas.

Narkotiskā viela — jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1961.gada 30.marta Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām un 1972.gada Protokolam par grozījumiem 1961.gada 30.marta Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos.

Psihotropā viela — jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971.gada 21.februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos.

Narkotiskās un psihotropās vielas un zāles ir uzskaitītas Ministru kabineta noteikumu Nr.847 1., 2. un 3.pielikumā – attiecīgi I, II un III sarakstā.

Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā iekļauto vielu imports un eksports ir aizliegts.

Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu importam, eksportam un tranzītam ir nepieciešama Zāļu valsts aģentūras izsniegta atļauja.

Saskaņā ar likuma „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” 39.panta otro un trešo daļu:

  • fiziskās personas, kuras šķērso valsts robežu, drīkst ievest vai izvest II un III sarakstā iekļautās zāles personiskai lietošanai bez speciālas atļaujas, ja II sarakstā iekļautās zāles paredzētas ārstniecības kursam, kas nav ilgāks par 14 dienām, bet III sarakstā iekļautās zāles paredzētas ārstniecības kursam, kas nav ilgāks par 30 dienām. Nepieciešamību lietot šīs zāles persona apliecina, uzrādot recepti, receptes norakstu vai kopiju vai citus šo faktu apliecinošus dokumentus;
  • fiziskās personas nav tiesīgas nosūtīt un saņemt II un III sarakstā iekļautās zāles, izmantojot iekšzemes un starptautiskos pasta sūtījumus.

Normatīvie akti:

 

  1. 1997.gada 10.aprīļa Farmācijas likums.
  2. Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.436 „Zāļu ievešanas un izvešanas kārtība”.
  3. Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.416 „Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība”.
  4. Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumi Nr.800 „Farmaceitiskās darbības licencēšanas kārtība”.

Kompetentā iestāde: Zāļu valsts aģentūra (tālrunis:+371 67078424; e-pasts: info@zva.gov.lv).