Saimnieciskās darbības veicēji

 Publicēts: 25.10.2018. 16.10


Apakšsadaļu izvēlne

 

 


1. Fiziskajai personai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas VID kā nodokļu maksātājai – saimnieciskās darbības veicējai –, norādot jomu, kurā persona veiks saimniecisko darbību.


2. Saimniecisko darbību var reģistrēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā "Dokumenti/No veidlapas/Nodokļu maksātāja pamatdarbības veida un reģistrācijas datu izmaiņu veidlapa/Nodokļu maksātāja (Fiziskas personas) reģistrācijas dati" vai klātienē jebkurā klientu apkalpošanas centrā uzrādot pasi vai personas apliecību (eID) un aizpildot nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu. Reģistrējot struktūrvienību, papildus iesniedz ziņas par struktūrvienībām.


Saimnieciskās darbības veicējam jāizvēlas viens no nodokļu maksāšanas veidiem:

Nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības

Patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu


Samazinātā patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu

Mikrouzņēmuma nodoklis Paziņo par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu


Swedbank saimnieciskās darbības formas izvēles palīgs 
 

  • Kas ir saimnieciskā darbība?  
    • Par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.

      Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.

      Profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera, zvērināta tiesu izpildītāja, grāmatveža vai arhitekta darbība.

       

      Fiziskās personas darbību uzskata par saimniecisko darbību, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

      • darījumu regularitāte un sistemātiskums – trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados;
      • ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk euro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma atsavināšanas (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu);
      • darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

       

      Ienākumu gūšanu no kapitāla (dividendes, procenti, ienākums no dzīvības apdrošināšanas līgumiem, ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, ienākums no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem, ienākums no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas) un ienākuma gūšanu no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas nekvalificē kā saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.

      Ienākumu gūšanu no metāllūžņu pārdošanas nekvalificē kā saimniecisko darbību, izņemot gadījumu, kad metāllūžņus pārdod individuālais komersants, kurš saņēmis licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā.

      (!) Maksa par saimnieciskās darbības reģistrāciju nav paredzēta.

      (!) Par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu vai informāciju par fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību un ir reģistrētas VID Nodokļu maksātāju reģistrā, ir iespējams pārliecināties sadaļā “VID publiskojamo datu bāze/Saimnieciskās darbības veicēji”. 

  • Grāmatvedības organizēšana saimnieciskās darbības veicējiem  
  • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma
      • reģistrējas pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas;
      • ienākumu no saimnieciskās darbības nosaka kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību;
      • ienākumam piemēro progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi
      • saimnieciskās darbības veicējs uzskaita gan ieņēmumus, gan izdevumus;
      • līdz 15.martam, 15.jūnijam, 15.augustam un 15.novembrim maksā nodokļa avansa maksājumus;
      • nodokli aprēķina par gadu, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju no sekojošā gada 1.marta līdz 1.jūnijam;
      • nodokli iemaksā valsts budžetā 15 dienu laikā no likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas VID tīmekļa vietnē norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 euro, nodokļu maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16.jūnijam, 16.jūlijam un 16.augustam;
      • saimnieciskās darbības ienākumam ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus. 

       

      Ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus piemēro apmērā, kas nepārsniedz 80 % no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

      Saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kuriem neņem vērā ierobežojumu:

      • darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
      • nekustamā īpašuma nodoklis;
      • pamatlīdzekļu nolietojums;
      • kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

       

      Nodokļu maksātājs, kas ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ne vēlāk kā līdz 16.jūnijam iemaksā valsts budžetā nodokli 50 euro apmērā, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 euro.

      Minimālā nodokļa maksāšana nav attiecināma uz nodokļu maksātājiem, kuri ir veikuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem vai par sevi kā pašnodarbinātu personu. Minimālais nodoklis nav jāmaksā par gadu, kurā ir veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un par nākamo gadu, kā arī par gadu, kurā ir izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

      Noderīgu informāciju meklējiet sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis”.

      Noderīgi informatīvie un metodiskie materiāli.

  • Patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu
    • Patentmaksa

      Reģistrācijas iesniegumu persona iesniedz ne vēlāk kā 7 darbdienas pirms vēlamā patentmaksas piemērošanas datuma.

      Ministru kabinets nosaka profesiju sarakstu, kurās gūstot ienākumu iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas var maksāt patentmaksas veidā.

      Patentmaksas maksātājs nedrīkst nodarbināt citas personas, un ieņēmumi nedrīkst pārsniegt 15 000 euro gadā. Patentmaksu var maksāt par vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Patentmaksas maksājuma termiņš nevar būt mazāks par vienu kalendāra mēnesi.

      Patentmaksas apmērs ir no 50 līdz 100 euro.

      Patentmaksas maksātājs uzskaita tikai saimnieciskās darbības ieņēmumus.

      Patentmaksas maksātājam nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju.

      Patentmaksu ieskaita VID tīmekļa vietnē norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos ne vēlāk kā 7 darbdienas pirms perioda, kad paredzēts sākt patentmaksas piemērošanu.

      Saimnieciskās darbības ienākumam nav tiesību piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

      Nodokļu maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, vienlaikus nevar būt pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru patentmaksas maksātājs maksā patentmaksu.


      Samazinātā patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu


      Fiziskā persona samazināto patentmaksu var maksāt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

      • tai ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un tai ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai tā atzīta par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;
      • saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 euro;
      • nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs (no saimnieciskās darbības ienākumiem maksā progresīvo nodokļa likmi 20 %, 23 %,  31,4 %);
      • nenodarbina citas personas un  nav algas nodokļa maksātājs.

       

      Samazinātās patentmaksas maksātājam nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju, un tajā nenorāda ieņēmumus, par kuriem ir maksāta patentmaksa.

      Samazināto patentmaksu maksā par sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Samazinātās patentmaksas maksājuma termiņš nav mazāks par sešiem kalendāra mēnešiem.

      Samazinātā patentmaksa ir 17 euro gadā vai 9 euro pusgadā.

  • Mikrouzņēmumu nodoklis
    • Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistrējas, iesniedzot pieteikumu līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim vai uzsākot saimniecisko darbību.

      Mikrouzņēmuma nodokļa likme ir 15 %.

      Ar mikrouzņēmumu nodokli apliek mikrouzņēmuma apgrozījumu (ieņēmumus).

      Mikrouzņēmumu nodokli var maksāt, ja:

      • saimnieciskās darbības ieņēmumi – apgrozījums – kalendāra gadā nepārsniedz 40 000 euro;
      • mikrouzņēmuma darbinieku skaits jebkurā brīdī nav lielāks par pieciem;
      • fiziskā persona nav personālsabiedrības biedrs;
      • mikrouzņēmuma darbinieka (arī īpašnieka) ienākums nepārsniedz 720 euro mēnesī.

       

      Fiziskā persona kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks vienlaikus var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. 

      Ar mikrouzņēmumu nodokli apliek mikrouzņēmuma apgrozījumu (ieņēmumus).

  • Paziņošana par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu
    • Fiziskajai personai ir tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, ja:


      1. Ienākumu gūst no īpašuma (piemēram, iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, pārdodot īres tiesības, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot vai atsavinot kustamo mantu, gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai tās aprobežojumiem), fiziskajai personai ir pienākums par to informēt VID piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas:

      • gūtajam ienākumam no īpašuma piemēro 10 % nodokļa likmi;
      • uzskaita saimnieciskās darbības ieņēmumus;
      • ja ienākumu no īpašuma gūst no juridiskās personas, nodokli ietur izmaksas vietā;
      • ja nodoklis nav ieturēts, fiziskā persona nodokli aprēķina par kalendāra gadu, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju no sekojošā gada 1.marta līdz 1.jūnijam;
      • nodokli iemaksā valsts budžetā 15 dienu laikā no likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas VID tīmekļa vietnē norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos;
      • ienākumam no saimnieciskās darbības nav tiesību piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus;
      • fizisko personu neuzskata par pašnodarbināto un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neveic;
      • reģistrējas VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja veikto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 euro


      2. Ienākumu gūst no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda – parka vīngliemezis (Helix pomatia) – ieguves (ienākums kopā nevar pārsniegt 3000 euro gadā):

      • gūtajam ienākumam, kas pārsniedz 3000 euro, piemēro progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.
      • veic saimnieciskās darbības ienākumu uzskaiti;
      • nodokli aprēķina par kalendāra gadu, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju no sekojošā gada 1.marta līdz 1.jūnijam;
      • nodokli iemaksā valsts budžetā 15 dienu laikā no likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas VID tīmekļa vietnē norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos;
      • ienākumam no saimnieciskās darbības ir tiesības piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 
    • Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – uzskata par pašnodarbinātu personu likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē. 

      Ja ienākumi mēnesī sasniedz 430 euro, obligātās iemaksas veic no brīvi izvēlēta obligāto iemaksu objekta, kurš nedrīkst būt mazāks par 430 euro mēnesī. Papildus veic iemaksas pensiju apdrošināšanai 5 % apmērā no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.

      Ja ienākumi mēnesī ir mazāki par 430 euro, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5 % apmērā veic no faktiskajiem ienākumiem.

      Ja ienākumi no gada sākuma ir mazāki par 50 euro, obligātās iemaksas neveic.

      Ja tiek gūti ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, iemaksas pensiju apdrošināšanai 5 % apmērā no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma veic reizi gadā -  līdz nākamā gada 15.aprīlim.

       

      Sociāli apdrošināmā persona * Likme (%)
      Pašnodarbinātais (arī I, II vai III grupas invalīds, izdienas pensijas saņēmējs, invalīds – valsts speciālās pensijas saņēmējs) 32,15
      Pašnodarbinātais, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (arī pensiju, kas piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem vai priekšlaicīgi) 30,34
      Pašnodarbinātais – nekustamā īpašuma apsaimniekotājs 27,27

      * Obligātai sociālai apdrošināšanai nav pakļauti:

      • zemnieku (zvejnieku) saimniecību īpašnieki, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kuri ir personas ar I vai II grupas invaliditāti;
      • fiziskā persona, kura veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vai gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, un ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kura ir persona ar I vai II grupas invaliditāti, vai kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā.

      Mikrouzņēmumu nodokli maksājoša mikrouzņēmuma darbinieku sociāli apdrošina, sākot ar dienu, kad viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokli maksājoša mikrouzņēmuma darbinieka statusu.

      Mikrouzņēmumu nodokli maksājoša mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no brīvi izraudzītiem ienākumiem, kas nepārsniedz 720 euro noteikto ierobežojumu.

      Noderīgu informāciju lasiet sadaļā Nodokļi/Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas/Informatīvie un metodiskie materiāli.

  • Pievienotās vērtības nodoklis
    • Uzsākot sistemātiski, pastāvīgi, par atlīdzību veikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamus darījumus, fiziskā persona var reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN, neskatoties uz to, ka nav sasniegts Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktais reģistrācijas slieksnis – 40 000 euro.

      Savukārt, ja fiziskās personas ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 euro, šai fiziskajai personai ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un veiktie darījumi jāapliek ar PVN.


      Ja fiziskā persona veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un šo preču kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 euro, tai ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un veiktās iegādes jāapliek ar PVN. Ja fiziskā persona sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, tai pirms šo pakalpojumu sniegšanas ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā.


      Ja fiziskā persona no citas dalībvalsts vai no jebkuras trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, tai pirms šo pakalpojumu saņemšanas ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāaprēķina PVN. 


      Reģistrēti nodokļa maksātāji, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, PVN uzskaitei kārto žurnālu. Žurnāla paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” (6.pielikums).


      Ja reģistrēti nodokļa maksātāji, kuriem ar PVN apliekamo darījumu vērtība iepriekšējā taksācijas gadā nav pārsniegusi 100 000 euro, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu kārto elektroniski. Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 6.pielikumā noteikto žurnālu var nekārtot, bet papildināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu ar ailēm, lai uzskaitītu aprēķinātās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā saņemta samaksa, un priekšnodoklī norādāmās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā veikta samaksa saskaņā ar nodokļa rēķiniem, kas saņemti no citiem reģistrētajiem nodokļa maksātājiem.


      Noderīgu informāciju meklējiet sadaļā “Nodokļi/Pievienotās vērtības nodoklis/Metodiskie materiāli par PVN piemērošanas un aprēķināšanas kārtību”.

  • Saimnieciskās darbības izbeigšana
    • Nodokļu maksātājs 10 dienu laikā rakstiski informē VID par lēmuma pieņemšanu par saimnieciskās darbības izbeigšanu, VID reģistrējamās personas likvidāciju vai darbības pārtraukšanu un struktūrvienības darbības izbeigšanu.

      Ja fiziskā persona izmanto tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, tai 5 darbdienu laikā no līguma darbības izbeigšanās dienas jāinformē par to VID.

      Iesniegumu par saimnieciskās darbības izbeigšanu var iesniegt VID izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu – izvēloties dokumentu grupu “Nodokļu maksātāja pamatdarbības veida un reģistrācijas datu izmaiņu veidlapas”/ “Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācijas dati”. No saraksta jāizvēlas saimnieciskās darbības reģistrācijas veids, kura darbību fiziskā persona ir nolēmusi izbeigt, pie attiecīgā saimnieciskās darbības veida jāizvēlas “mainīt reģistrācijas datus” un veidlapā jāatzīmē saimnieciskās darbības beigu datums.

      Pēc saimnieciskās darbības izbeigšanas, sekojošā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam personai ir jādeklarē gūtie ienākumi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

      Fiziskajai personai – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam – iesniedzot VID iesniegumu par saimnieciskās darbības izbeigšanu, triju darbdienu laikā VID jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem (1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumi Nr.827), norādot datumu, ar kuru zaudēts mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statuss un norādot ziņu kodu 25 - Darba ņēmēja vai mikrouzņēmuma darbinieka statusa zaudēšana.


(!) Pārskatus un deklarācijas iesniedz elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).