E-rēķini

Strukturēta e-rēķina datnes formāts ir XML (Extensible Markup Language).  XML struktūra ir noteikta Latvijas nacionālajā standartā, un tai jāatbilst PEPPOL BIS Billing 3.0 specifikācijai.

Latvijas nacionālais standarts LVS EN 16931-1:2017 ir pieejams bez maksas.

Skatiet šeit: Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis.

Standarts EN 16931 tika izstrādāts 2017. gadā un to pieņēma kā obligātu prasību Eiropas Savienības dalībvalstu publiskajam sektoram. E-rēķini sagatavojami atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai, precizētajai standarta 2020. gada versijai.

E-rēķinu aprite attiecas uz valsts pārvaldi un Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, t. sk. fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, un pārējiem Grāmatvedības likuma subjektiem un Pievienotās vērtības nodokļa likuma subjektiem.

Strukturētu elektronisko rēķinu ieviešana Latvijā notiek pakāpeniski.

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri  e-rēķini obligāti jāizmanto norēķinos starp valsts pārvaldi un Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem jeb G2G (Goverment to Goverment), B2G (Business to Goverment) un G2B (Goverment to Business) segmentā.

Visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie ir jānoformē kā e-rēķini. Grāmatvedības likuma izpratnē valsts pārvaldes iestāde ir:

• budžeta iestāde;
• no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiskā persona;
• budžeta nefinansēta iestāde Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē;
• Par iestādes atbilstību definīcijai var ērti pārliecināties Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā https://tools.csb.gov.lv/isk/lv, meklējot iestādi pēc tās reģistrācijas numura (vēlams) vai nosaukuma. Atlasot iestādi pēc reģistrācijas numura vai nosaukuma ir jāpārliecinās vai tā atbilst budžeta iestādes institucionālajam sektoram (ISK).

Noteiktās prasības neliedz Latvijā reģistrētam uzņēmumam sagatavot strukturētu e-rēķinu tādam uzņēmumam, kas nav reģistrēts Latvijas Republikā (darījuma pusēm savstarpēji vienojoties).

Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, e-rēķinu datu nodošana Valsts ieņēmumu dienestam būs obligāta valsts pārvaldei un Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem jeb G2G (Goverment to Goverment), B2G (Business to Goverment) un G2B (Goverment to Business) segmentiem.

Sākot ar 2028. gada 1. janvāri – Latvijā reģistrēti uzņēmumi darījumos ar citiem uzņēmumiem B2B (Business to Business) segmentā attaisnojuma dokumentus, kurus izsniedz samaksāšanai, noformē kā e-rēķinus, vienlaikus izsniegtos e-rēķinus nodod VID. Laika posmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim uzņēmumi var iesniegt e-rēķinu datus VID ir brīvprātīgi.

*Plašāka informācija apskatāma [IG1] Valsts kases tīmekļvietnē, izvēloties sadaļu “Ē-rēķins”

VID saņems datus no Latvijas valsts vienotā portāla e-adrese, e-rēķinu pakalpojuma sniedzējiem un nodokļu maksātājiem.

VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs iespējams augšupielādēt tikai XML formāta e-rēķina datni (failu).

XML formāta e-rēķina datni Valsts ieņēmumu dienestam varēs nodot arī no grāmatvedības programmas, izmantojot API (ja grāmatvedības programmai izveidota integrācija ar Valsts ieņēmumu dienesta e-rēķinu API).

Informatīvs pakalpojuma sniedzēju saraksts – uzņēmumi, kas Latvijā piedāvā strukturētu elektronisko rēķinu izveidi, nosūtīšanu un saņemšanu.

Par integrācijas izveidi ar e-adreses risinājumu

Lai izveidotu integrāciju ar e-adreses risinājumu, ir jāvēršas Valsts digitālās attīstības aģentūrā. Informācija e-rēķinu pakalpojuma sniedzējiem jeb operatoriem integrācijas izveidei ar e-adresi, tostarp pieteikumu veidlapas un dokumentācija izstrādātājiem, pieejama viss.gov.lv.

28.11.2024. notika Finanšu ministrijas organizēts Grāmatvedības forums, kura pirmajā daļā FM, VID un VDAA eksperti iepazīstināja ar svarīgāko saistībā ar e-rēķinu ieviešanu. Foruma ieraksts un tā laikā rādītās prezentācijas pieejamas Finanšu ministrijas tīmekļvietnē: Grāmatvedības forums | Finanšu ministrija