Muitas nodoklis

Publicēts: 23.09.2022.
Atjaunināts: 28.11.2025.

Muitas nodoklis ir ārējās tirdzniecības instruments, ar kura palīdzību tiek aizsargāts Eiropas Savienības (ES) iekšējais tirgus. Latvijā piemēro ES vienoti noteikto muitas nodokli.

Muitas nodokļi iedalās:

ievedmuitas nodokļos (muitas nodokļi un maksājumi, kas ir līdzvērtīgi muitas nodokļiem, ko maksā, preces ievedot (antidempinga vai kompensācijas maksājumi); importa maksājumi, kas ieviesti kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros);
izvedmuitas nodokļos (muitas nodokļi un maksājumi, kas ir līdzvērtīgi muitas nodokļiem, ko maksā, preces izvedot;
eksporta maksājumi, kas ieviesti kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros).

Likmes

Muitas nodokļa likmes ir noteiktas ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.

No 2025. gada 1. janvāra ir spēkā Komisijas 2024. gada 23. septembra Īstenošanas regula (ES) 2024/2522, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (ES Oficiālais Vēstnesis, L sērija, 31.10.2024.).

Nodokļa objekts

Nodokļa objekts ir preču, kas tiek ievestas no vai izvestas uz trešajām valstīm (valstis, kas nav ES dalībvalstis), muitas vērtība vai – atsevišķos gadījumos – preces apjoms, izteikts daudzuma mērvienībās, piemēram, kilogramos, tonnās, hektolitros u.c.

Nodokļa atvieglojumi

ES normatīvajos aktos ir noteiktas preces, kuras ievedot, netiek maksāts ievedmuitas nodoklis – tādām precēm tiek piemērots ievedmuitas nodokļa atbrīvojums.

ES atbrīvojumus no muitas nodokļa nosaka Padomes 2009. gada 16. novembra Regula (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, kas ir galvenais normatīvais akts ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu jomā ES.

Militārām precēm ievedmuitas nodokļa atbrīvojumus nosaka Padomes 2003. gada 21. janvāra Regula (EK) Nr.150/2003 par noteiktiem ieročiem un militārajam ekipējumam paredzēto ievedmuitas nodokļu atlikšanu.

Gadījumus, kad īpašu apstākļu dēļ precēm tiek piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem, tās ievedot Eiropas Savienībā, nosaka Padomes 2009. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk – Regula (EK) Nr. 1186/2009).

Informatīvie materiāli sagatavoti, lai nodrošinātu vienotu izpratni par ievedmuitas nodokļu atbrīvojuma piemērošanu, laižot preces brīvā apgrozībā Eiropas Savienības muitas teritorijā, tajā skaitā Latvijā, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1186/2009 prasības.

Ja atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem piešķir precēm tā īpašā pielietojuma dēļ, kādam tās kalpos saņēmējam (piemēram, personiskajām mantām, zinātniskajiem instrumentiem u.c.), šādu atbrīvojumu var piešķirt tikai tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā paredzēts minētās preces pielietot.

Personai, kas vēlas saņemt atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, ir jāsniedz muitas iestādei visi nepieciešamie pierādījumi, ka Regulas (EK) Nr. 1186/2009 attiecīgās prasības ir izpildītas.

Ja precēm tiek piemērots ievedmuitas nodokļu atbrīvojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 nosacījumiem, tad tām tiek piemērots arī atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa [1], izņemot šīs regulas 23. pantā minētos preču sūtījumus (nelielas vērtības sūtījumus).

Vēršam uzmanību, ka, ievedot vai sūtot preces no Krievijas un Baltkrievijas, jāievēro preču pārvietošanas ierobežojumi un aizliegumi, kas ir spēkā atbilstoši Eiropas Savienības regulām [2], ar kurām noteiktas sankcijas pret minētajām valstīm.

_________

[1] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53. panta trešā daļa.

[2] Padomes 2014. gada 31. jūlija Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā;

Padomes 2006. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.