Latvijas rezidenti ārvalstīs

 Publicēts: 20.06.2018. 08.52


Apakšsadaļu izvēlne

Tiem Latvijas rezidentiem, kuriem algota darba ienākumi ir gūti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tie nav jādeklarē gada ienākumu deklarācijā. Savukārt tiem Latvijas rezidentiem, kuri ienākumus gūst valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ir jāiesniedz VID gada ienākumu deklarācija un jādeklarē visi ārvalstīs gūtie ienākumi.

 

  • Gada ienākumu deklarācija
    • Latvijas rezidentam, kurš taksācijas gadā (kalendāra gadā) ir guvis ienākumus ārvalstīs, taksācijas gadam (kalendāra gadam) sekojošā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam VID ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

      Latvijas rezidentam, kurš ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, ir tiesības neiesniegt deklarāciju par minēto ienākumu, ja likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nav noteikts citādi.

      Ārvalstīs gūto ienākumu, kuram piemērojama vispārējā nodokļu likme (2017.gadā – 23 %), norāda gada ienākumu deklarācijas D2 pielikumā. Nodokļa maksātājs, kurš ir bijis nodarbināts (darba attiecībās) uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa un guvis ienākumus ārvalstīs, aizpilda gada ienākumu deklarācijas D21 pielikumu.

      Ārvalstīs gūtu ienākumu, kuram piemēro 10 % likmi (piemēram, procentu ienākumus, dividendes), nodokļu maksātājs ietver gada ienākumu deklarācijas D11 pielikumā. Ienākumu no kapitāla pieauguma nodokļu maksātājs norāda pārskata perioda deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma.

      Plašāku informāciju par gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu skatīt sadaļā “Gada ienākumu deklarācija/Obligātā deklarācijas iesniegšana”.

  • Kādus dokumentus pievieno deklarācijai?
    • Neatkarīgi no tā, vai ārvalstī gūtais ienākums Latvijā ir pakļauts aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai atbrīvots no aplikšanas ar nodokli, fiziskajai personai – Latvijas rezidentam – ir pienākums deklarēt ārvalstī gūto ienākumu, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju, kam pievienots ārvalsts nodokļu administrācijas apliecināts dokuments, kurā norādīts ienākuma veids, apmērs un ārvalstī samaksātais nodoklis.

      Deklarācijai pievieno dokumentus, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, un citus dokumentus, kurus saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ņem vērā, nosakot ar nodokli apliekamo gada ienākumu.

      Latvijas rezidents, kas guvis algota darba ienākumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta konvencija, deklarācijai pievieno ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, kas apliecina, ka gūtie darba ienākumi attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam analoģisku nodokli.

  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana
    • Atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā fiziskās personas – iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti) –, kas guvušas ienākumu Latvijā un/vai ārvalstīs.

      Tādējādi Latvijas rezidents, kas kalendāra gadā guvis ienākumus ārvalstī, iesniedz gada ienākumu deklarāciju un nodokli par šo ienākumu maksā Latvijā.

      Ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (konvencija).

      Minēto nodokļa atbrīvojumu piemēro tikai algota darba ienākumiem. Nodokļa atbrīvojumu nepiemēro:

      • ienākumiem, ko fiziskā persona gūst, strādājot uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa;
      • ienākumam, ko persona gūst kā personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam – Latvijas rezidentam;
      • ienākumam, kas gūts ārpus darba tiesiskajām attiecībām, piemēram, pensijai, autoratlīdzībai u.c.
      • ienākumam no kapitāla, piemēram, ienākumam no dividendēm, ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas u.c.

       

      Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā arī no darījumiem, kas minēti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantā, piemēram, dāvinājuma no personas, ar kuru saista radniecība, mantojuma, ienākuma no personīgai lietošanai paredzētas kustamās mantas pārdošanas u.c.

  • Vai no ārvalstī gūtā ienākuma Latvijā vēlreiz jāmaksā nodoklis?
    • Latvijas rezidenta, kas guvis ar nodokli apliekamos ārvalstīs gūtos ienākumus, aprēķināto nodokli par ārvalstī gūtajiem ienākumiem samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstī samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ir apliecināta ar ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu.

      Aizpildot deklarāciju, aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstī samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstī ir apliecināta ar ārvalsts nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātu dokumentu, kurā norādīts apliekamais ienākums un ārvalstī samaksātā nodokļa summa.

      Minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilst Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.

      Piemēram, Latvijas rezidents 2017.gadā ārvalstī guva ienākumu no uzņēmuma līguma 500 euro apmērā, samaksāts nodoklis 150 euro. Latvijā nodoklis no minētā ienākuma, piemērojot 23 % likmi, būtu 115 euro. Nosakot budžetā maksājamo nodokļa summu, var atskaitīt 115 euro, nevis visu ārvalstīs samaksāto nodokļa summu 150 euro apmērā.

  • Rezidents vai nerezidents?
    • Fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji – Latvijas nerezidenti nodokli Latvijā maksā tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem. Latvijas nodokļu normatīvajos aktos (likumā “Par nodokļiem un nodevām”) ir noteikts, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

      • šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
      • šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
      • šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārvalstīs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

       

      Turklāt minēto noteikumu piemērošanai fizisko personu, kas netiks atzīta par rezidenti pēctaksācijas gadā, neatzīst par rezidenti arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika periodā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstī pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstī sociālās apdrošināšanas maksājumus).

      Papildus minētajiem kritērijiem situācijā, kad starp Latviju un valsti, uz kuru dodas strādāt fiziskā persona, ir noslēgta konvencija, nosakot minētās fiziskās personas rezidenci nodokļu konvencijas piemērošanai, abu valstu nodokļu administrācijas izvērtē šādus faktus un apstākļus:

      • kurā valstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta;
      • kur ir personas vitālo interešu centrs – ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības;
      • ja nav iespējams noteikt valsti, kurā personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šo personu uzskata par tās valsts rezidentu, kurā tai ir ierastā mītnes zeme;
      • ja personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai neviena no tām, to uzskata par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
      • ja persona ir pilsonis abās valstīs vai nevienā no tām, valstu kompetentās iestādes izšķir jautājumu par rezidences noteikšanu, savstarpēji vienojoties.

       

      Nosakot fiziskās personas rezidenci, izvērtē:

      • vai personas ģimenes (laulātā, bērnu) pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī;
      • vai personai pieder nekustamie īpašumi ārvalstī;
      • vai persona īrē nekustamo īpašumu ārvalstī;
      • vai persona veic obligātos valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus šajā valstī;
      • vai personas pastāvīgās nodarbinātības vieta ir ārvalstī u.c. 
  • Kā Latvijas rezidents var kļūt par nerezidentu?
    • Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstī, kā arī citas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību), ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalsts institūcijās.

      Tomēr deklarētā dzīvesvieta ārvalstī nav vienīgais kritērijs, pēc kura VID var noteikt, vai persona ir uzskatāma par nerezidenti.

      Ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidente un nodokļus no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī – ārpus Latvijas –, Latvijas VID iesniedz:

      • iesniegumu par Latvijas rezidenta statusa maiņu, norādot datumu, sākot ar kuru personu uzskata par nerezidenti, un sniedzot ar faktiem pamatotu informāciju par to, ka persona neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā un personai ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju;
      • tās valsts, par kuras rezidenti ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegtu rezidences apliecību vai rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidenti nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī.

       

      Pēc iesniegto dokumentu (iesnieguma un rezidences apliecības vai tai pielīdzināma dokumenta) izvērtēšanas VID uzskata personu par nerezidenti ar datumu, kad tā atstāja Latviju, vai ar datumu, kuru personas rezidences valsts nodokļu administrācija norādījusi rezidences apliecībā vai dokumentā, kas apliecina personas rezidenci, kā šīs valsts rezidences iegūšanas dienu.