Eksports

• preces, kas pilnībā iegūtas Savienības muitas teritorijā un nesatur preces, kuras ievestas no valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas;
• preces, kas Savienības muitas teritorijā ievestas no valstīm un teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas un ir laistas brīvā apgrozībā;
• preces, kas iegūtas vai ražotas Savienības muitas teritorijā vai nu tikai no precēm, kuras minētas b) punktā, vai no precēm, kuras minētas a) un b) apakšpunktā.

(SMK 5.panta 23.punkts).

• privātpersona, kura pārvieto preces, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, ja minētās preces ir privātpersonas personīgajā bagāžā;
• citos gadījumos, ja a) apakšpunktu nepiemēro:
  1. persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kurai ir tiesības lemt un kura ir nolēmusi, ka preces ir izvedamas no minētās muitas teritorijas;
  2. ja i) punktu nepiemēro, tad jebkura persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kura ir noslēgusi līgumu, kas paredz preču izvešanu no minētās muitas teritorijas. (DA 1.panta 19.punkts)

Līdz ar to uzņēmējiem saglabāts esošais nosacījums – eksportētājs ir ES reģistrēta persona, savukārt fiziskas personas gadījumā, pārvietojot preces personīgajā bagāžā, eksportētājs var būt trešās valsts persona.

Latvijas Republikas muitas kontroles punkts (turpmāk – MKP) nav uzskatāms par kompetento iestādi eksporta procedūras pieteikšanai, ja darījums, kas paredz preces izvešanu (eksporta darījums) no Savienības muitas teritorijas, ir noticis citā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstī, kurā ir nokārtotas preces izvešanai nepieciešamās darbības un formalitātes vai tās bija jānokārto atbilstošajā dalībvalstī (ņemot vērā preču specifiku).

Piemēram:

- ja darījums ir noticis citā ES dalībvalstī, eksporta pieteikšana jāveic eksporta darījuma noslēgšanas brīdī preču atrašanās vietas uzraudzības muitas iestādē (piemēram ražotāja vai pārdevēja reģistrācijas dalībvalstī)[1];

- transportlīdzekļu eksports jāpiesaka transportlīdzekļa reģistrācijas ES dalībvalstī.

Latvijas Republikas MKP kompetencē ir eksporta procedūras piemērošana precēm[2], ja izpildās vismaz viens no nosacījumiem, kas uzskaitīti zemāk.

1. Eksportētājs (t.sk. trešo valstu personu fiskālais pārstāvis) ir reģistrēts Latvijas Republikā.
2. Preces ir sagatavotas izvešanai no Savienības muitas teritorijas Latvijas Republikas teritorijā.

Darbībām, kuras tiek veiktas Latvijas Republikas teritorijā, ir jābūt reālām, nevis formālām, tām jābūt tādām, kas nepārprotami apliecina, ka preces eksportam ir sagatavotas Latvijas Republikā un pamato nepieciešamību eksportu pieteikt Latvijas Republikā.[3]

Piemēram, šādu darbību izpilde tiek uzskatīta par atbilstošo eksporta pieteikšanai Latvijas Republikas MKP, ja muitas iestādei iesniedz dokumentus par to izpildi:

• mazumtirdzniecības iepakojumu iepakošana kastēs;
• no citas ES dalībvalsts ievestu neiepakotu preču iepakošana, mazumtirdzniecības iepakojumos (nefasēto preču – lejamkravu un beramkravu – fasēšana mazumtirdzniecības iepakojumos (mucās, maisos, tvertnēs, kastēs));
• preču sagatavošana importam uz trešajām valstīm (akcīzes markas piestiprināšana, informatīva marķējuma piestiprināšana mazumtirdzniecības iepakojumam);
• preču eksporta darījums noticis Latvijas Republikas teritorijā (piemēram, prece tiek ražota, iegūta vai uzglabāta (pirms eksporta darījuma) Latvijas Republikas teritorijā, eksportētājs/pārdevējs/pircējs ir citas ES dalībvalsts persona, un preci, tai atrodoties Latvijas Republikas teritorijā, pārdot izvešanai uz trešo valsti);
• preces atkārtoti piesaka eksporta procedūrai, ja cita dalībvalstī noformētā eksporta deklarācija tiek atzīta par nederīgu vai, pamatojoties uz eksportētāja pieteikumu, tiek reģistrēts aizliegums izvest preces, ņemot vērā pārvadājuma laikā notikušo starpgadījumu (bojāta daļa no preces, iepakojums), un preces atkārtoti tiek sagatavotas eksportam Latvijas Republikā (pārpakotas, šķirotas). Minētajos gadījumos persona informē par eksporta deklarācijas numuru (MRN).

Izvešanai citā ES dalībvalstī sagatavoto preču kā kravas turpmākā apstrāde Latvijas Republikas teritorijā netiek uzskatīta par atbilstošo darbību eksporta pieteikšanai Latvijas Republikas muitas iestādē.

Piemēram:

• preču pārkraušana (kastes, paletes u.c.) no viena transportlīdzekļa uz citu (t.sk. mainot transporta veidu, piemēram, autotransports – dzelzceļa transports);
• preču (kravas) svēršana, iepakojumu pārbaude vai skaitīšana;
• papildu transportēšanas aprīkojuma pievienošana iepakojumam – paletes, plēve, stiprinājumi;
• ekspeditoru pakalpojumu sniegšana;
• pakalpojumi eksporta deklarācijas sagatavošanai un iesniegšanai;
• atbilstības pārbaude starp dokumentos norādīto un faktisko informāciju.

Piesakot eksporta procedūru, eksporta deklarācijai jāpievieno visi norādītie dokumenti[4], kas  apliecina, ka preces ir sagatavotas un iekrautas eksportam Latvijas Republikas teritorijā esošajā vietā (turpmāk 2.punktā – eksporta sagatavošanas vieta):

2.1. starptautiskais pārvadājuma dokuments (CMR, SMGS), kurā kā preču iekraušanas vieta ir norādīta eksporta sagatavošanas vieta (precīzi norādīta adrese);

2.2. starp eksportētāju un personu, kura sniedz eksportētajam pakalpojumus eksporta sagatavošanas vietā, noslēgtais glabājuma līgums[5]vai līgums par konkrētiem kravas apstrādes pakalpojumiem;

2.3. dokumenti (piemēram, bankas maksājumu uzdevums, proforma rēķins, rēķins u.c.), kas  apliecina uzglabāšanas un kravas apstrādes pakalpojumu samaksu vai apstiprinājumu, ka samaksa tiks veikta;

2.4. personas, kura sniedz eksportētajam pakalpojumus eksporta sagatavošanas vietā, akti par preču pieņemšanu uzglabāšanai, un iekšzemes (ES) pārvadājuma dokumenti preču ievešanai eksporta sagatavošanas vietā – CMR vai cits transporta dokuments;

2.5. personas, kura sniedz eksportētajam pakalpojumus eksporta sagatavošanas vietā, akti par darbu izpildi un preču izsniegšanu pārvadājumam (iekraušanas akts).

Ja 2.2. apakšpunktā minētie līgumi nav noslēgti rakstveidā (piemēram, noslēdzot mutisku vienošanos), deklarētājs ir tiesīgs pievienot deklarācijai eksportētāja sagatavotu un personas, kura sniedz eksportētajam pakalpojumus eksporta sagatavošanas vietā, apstiprinātu informatīvo vēstuli par mutvārdos noslēgto līgumu. Vēstulē norāda:

• līguma priekšmetu – sniegtie pakalpojumi, pakalpojumu sniegšanas vieta un laiks, samaksas par sniegtajiem pakalpojumiem kārtība;
• līguma spēkā esības termiņu.

Ja atbilstoši personas, kura sniedz eksportētajam pakalpojumus eksporta sagatavošanas vietā, iekšējiem normatīvajiem aktiem vai saskaņā ar noslēgto līgumu nav paredzēts sagatavot 2.4. vai 2.5. apakšpunktā norādīto aktu, deklarētājs ir tiesīgs pievienot deklarācijai personas, kura sniedz eksportētajam pakalpojumus eksporta sagatavošanas vietā, sagatavotu informatīvu vēstuli, kurā norāda šādu informāciju:

• saņemtās (izkrautās) un izsniegtās (iekrautās) preces;
• preču saņemšanas, uzglabāšanas vai kravas apstrādes pakalpojumu vieta un laiks;
• sniegtie kravas apstrādes pakalpojumu (ja ir sniegti);
• transportlīdzekļu reģistrācijas numuri, saņemot un izvedot preces.

Deklarētājs ir tiesīgs pievienot eksporta deklarācijai papildus arī citus dokumentus, kas deklarētāja ieskatā apliecina, ka preces izvešanai no ES ir sagatavotas Latvijas Republikas teritorijā.

Civiltiesisko darījumu ietvaros eksportētājs var uzdot pārvadātājam, kravas ekspeditoram u.c. personai veikt darbības, kas saistītas ar preču sagatavošanu izvešanai (piemēram, nodrošināt eksporta kravas iepakošanu un konsolidāciju, transportu, samaksas veikšanu par kraušanas pakalpojumiem utt.), t.sk. nosakot pilnvarotās personas tiesības nodot minēto darbību izpildi trešajai personai. Līdz ar to līgums par eksportētājam sniegtajiem pakalpojumiem var tikt noslēgts arī starp personu, kura faktiski sniedz šādus pakalpojumus, un pārvadātāju, kravas ekspeditoru vai citu personu, kuru eksportētājs ir atbilstoši pilnvarojis (uzdevis veikt vai nodrošināt minētās darbības).

Minētajos gadījumos, lai apliecinātu, ka preces ir sagatavotas un iekrautas eksportam eksporta sagatavošanas vietā, papildus eksporta deklarācijai jāpievieno dokuments (līgums vai pilnvara), ar kuru eksportētājs ir uzdevis pārvadātājam vai citai personai veikt darbības, kas saistītas ar preču sagatavošanu eksportam.

Papildus atgādinām, ka saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa[6] 15. panta 1. punktu, ja minētie dokumenti nav pievienoti, piesakot eksporta procedūru, deklarētājam tie ir jāiesniedz eksporta muitas iestādei (EMDAS AES) MKP norādītājā termiņā vai ir jāpiesaka dokumentu iesniegšanas termiņa pagarinājums (norāda pamatojumu pagarinājumam un dokumentu iesniegšanas termiņu). .

3. Tas ir noteikts normatīvajos aktos[7] vai muitas atļaujā (MKP ir kompetents administratīvu iemeslu dēļ):

  3.1. preču izvešanai ar stacionārajām transporta iekārtam[8] (elektrība, dabasgāze);
  3.2. centralizētā muitošana, ieraksts deklarētāja reģistros.

4. MKP ir muitas iestāde robežšķērsošanas vietā – ja preču vērtība nepārsniedz3 000 eiro vienam sūtījumam un vienam deklarētājam un uz tām neattiecas aizliegumi vai ierobežojumi.
5. Deklarētājs ir Latvijas Republikā reģistrēta persona, ar kuru eksportētājs ir noslēdzis vienošanos par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi (eksportētāja apakšuzņēmējs), piemēram, preču komplektēšanu, savienošanu. Piesakot eksporta procedūru, deklarētājam elektroniski ir jāpievieno eksporta deklarācijai starp līdzējiem noslēgtais uzņēmuma līgums[9] un akts par izpildītiem darbiem. Par apakšuzņēmēju netiek uzskatīta persona, kura saskaņā ar noslēgto pilnvarojuma līgumu[10] (līguma priekšmets ir citas personas pārstāvēšana normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei) vai pilnvaru pārstāv vai sniedz eksportējam pārstāvja pakalpojumus valsts iestādēs, t.sk. muitas formalitāšu kārtošanā (piemēram, sagatavo un iesniedz deklarācijas).

Ja uzņēmuma līgums nav noslēgts rakstveidā (piemēram, noslēdzot mutisku vienošanos), deklarētājs ir tiesīgs pievienot deklarācijai eksportētāja sagatavotu un eksportētāja apakšuzņēmēja apstiprinātu informatīvu vēstuli par noslēgto līgumu. Minētajā vēstulē norāda:

• līguma priekšmetu –  sniegtie pakalpojumi, pakalpojumu sniegšanas vieta un laiks, samaksas par sniegtajiem pakalpojumiem kārtība;
• līguma spēkā esības termiņu.

6.  Latvijas Republikā reģistrēts eksportētājs (pamatotos gadījumos, piemēram, ja tiek pārvietota lielgabarīta krava, dzīvie dzīvnieki) ir saskaņojis (iesniegums Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā) ar preču atrašanās vietas MKP preču uzrādīšanu un eksporta deklarācijas iesniegšanu, lai gan  eksportētāja pamatdarbības vietai ir noteikts cits kompetentais MKP.
7.  Eksporta procedūru piesaka precēm atkārtoti un izpildās visi minētie nosacījumi:

• preču izvešana bija aizliegta Latvijas Republikas izvešanas muitas iestādē citu transportlīdzeklī esošo preču dēļ (izvešanai aizliegtās preces bija norādītas citā eksporta deklarācijā vai eksporta deklarācijas citā preču pozīcijā);
• noraidītais eksporta pārvadājums tiek atkārtoti sagatavots izvešanai no Savienības muitas teritorijas Latvijas Republikas teritorijā (preces pārkrauj citā transportlīdzeklī vai veic eksportam aizliegto preču izkraušanu no transportlīdzekļa);
• procedūru piesaka robežšķērsošanas vietas muitas iestādē, kura aizliedza preču izvešanu, – ja preces atkārtoti sagatavo izvešanai atbilstošās muitas iestādes teritorijā (saskaņojot darbus ar MKP) vai šādos MKP: Šķirotavas MKP 0207, Rīgas brīvostas MKP 0210, Lidostas MKP 0240, Ventspils ostas MKP 0311, Liepājas ostas MKP 0411, Rēzeknes 2 MKP 0742, Daugavpils preču stacijas MKP 0816.

Šādos gadījumos deklarētājam papildus dokumentiem, kas nepieciešami eksporta procedūras piemērošanai,  elektroniski eksporta deklarācijai ir jāpievieno:

• starptautiskais pārvadājuma dokuments (CMR, SMGS), kurā kā preču iekraušanas vieta ir norādīta eksporta sagatavošanas vieta (precīzi norādīta adrese);
• dokuments, kurā norādīts, ka preces tiek atkārtoti deklarētas eksportam, iemesli iepriekšējo eksporta deklarāciju noraidīšanai un iepriekšējo deklarāciju numuri.

Eksportētājam, deklarētājam, kā arī pārstāvim pirms preču izvešanas no Savienības muitas teritorijas rūpīgi jāizvērtē gan sadarbības partneri, gan jānoskaidro, vai attiecībā uz konkrēto preču apriti nav noteikti kādi ierobežojumi vai aizliegumi (t.sk. pret Krieviju vai Baltkrieviju vērsto sankciju ietvaros). VID Integrētā tarifa vadības sistēmā (ITVS) ir iegūstama informācija par ES un nacionālajā līmenī noteiktajiem ārējās tirdzniecības pasākumiem, t.sk. sankcijām.

Ja muitas iestāde, pārbaudot eksporta deklarāciju, konstatē, ka eksporta deklarācijai elektroniski nav pievienoti 2., 5., 6. vai 7. punktā norādītie dokumenti (ja MKP jāuzskata par kompetento iestādi atbilstoši 2., 5., 6. vai 7.punktam), muitas amatpersona EMDAS[11] paziņo deklarētājam par nepieciešamību 3 stundu laikā pievienot šādus dokumentus.

Muitas iestāde, konstatējot, ka neizpildās 1.-7.punktā norādītie nosacījumi (MKP nav kompetents eksporta piemērošanai) vai eksporta deklarācijai 3 stundu laikā elektroniski nav pievienoti pieprasītie dokumenti, noraida EMDAS eksporta deklarāciju.

[1] Tādējādi kompetento iestāžu eksporta kontroles (piemēram, pārtikas, veterinārā un fitosanitārā kontrole, stratēģiskas nozīmes preces statusa kontrole) jāveic eksporta pieteikšanas dalībvalstī.

[2] Komisijas 2015.gada 24.novembra Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 221. panta 2. punkts.

[3] 2024. gada 26. janvāra Baltijas valstu muitas dienestu vadītāju vienošanās, kas nosaka vienotu pieeju muitas kontroles veikšanā, preces izvedot, un informācijas apmaiņā, īstenojot Eiropas Savienības ierobežojošos pasākumus pret Krieviju un Baltkrieviju (sk. Baltijas valstu muitas dienesti ir vienojušies par kopīgiem principiem sankciju prasību ieviešanā | Valsts ieņēmumu dienests (vid.gov.lv). Papildus 09.05.2024. šāda vienošanās tika parakstīta ar Somiju un Poliju un 03.07.2024. – ar Horvātiju.) Papildus sk. EK DG TAXUD “Eksporta un izvešanas vadlīnijas”.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 15. panta 1. punkts un 163. pants.

[5]Civillikuma 1968. pants un Komerclikuma 447. pants.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

[7] Ārējie un VID iekšējie normatīvie akti.

[8] Tehniski līdzekļi, kurus izmanto, lai nepārtraukti nogādātu tādas preces kā elektroenerģija, gāze un nafta (Īstenošanas regulas 1. panta 2. punkta 12) apakšpunkts).

[9] Civillikuma 2212.pants.

[10] Civillikuma 2289.pants.

[11] Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma                                                                                                                                                                

Eksportētājam, piesakot Latvijas Republikā eksporta procedūru preču (izņemot lietotas preces) izvešanai uz Krieviju vai Baltkrieviju, eksporta deklarācijai papildus jāpievieno preču ražotāja izsniegtais dokuments (piemēram, informatīvā vēstule), kas apliecina, ka ražotājs ir informēts par preču eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju, preces pārdevēju un pircēju un darījums nerada bažas par iespējamu starptautisko sankciju apiešanu.

Ja uz Krieviju vai Baltkrieviju paredzēts eksportēt lietotas preces, eksporta deklarācijai papildus jāpievieno preču pārdevēja (ES reģistrētā persona, kura pārdot preces trešās valsts personai izvešanai no ES) izsniegtais dokuments (piemēram, informatīvā vēstule), kas apliecina, ka pārdevējs ir informēts par preču eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju, preces saņēmēju un pircēju un darījums nerada bažas par iespējamu starptautisko sankciju apiešanu, kā arī pārdevējs ir informēts par preču galalietotāju un gala patēriņu un var nodrošināt, ka preces netiks izmantotas veidā, kas neatbilst starptautisko sankciju noteikumiem un nosacījumiem.

Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa[1] 15. panta 1. punktu, ja minētie dokumenti nav pievienoti, piesakot eksporta procedūru, deklarētājam tie ir jāiesniedz eksporta muitas iestādei (EMDAS AES) MKP norādītājā termiņā vai ir jāpiesaka dokumentu iesniegšanas termiņa pagarinājums (norāda pamatojumu pagarinājumam un dokumentu iesniegšanas termiņu).

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

Eksportētājam, piesakot Latvijas Republikā eksporta procedūru preču (izņemot lietotas preces) izvešanai uz Centrālās Āzijas un Kaukāza reģiona valstīm[1], ja preces izved no ES, šķērsojot robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju, eksporta deklarācijai papildus jāpievieno preču ražotāja izsniegtais dokuments (piemēram, informatīvā vēstule), kas apliecina, ka ražotājs ir informēts par preces pārdevēju, pircēju un darījums nerada bažas par iespējamu starptautisko sankciju apiešanu

Ja uz Centrālās Āzijas un Kaukāza reģiona valstīm paredzēts eksportēt lietotas preces, šķērsojot robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju, eksporta deklarācijai papildus jāpievieno preču pārdevēja (ES reģistrētā persona, kura pārdot preces trešās valsts personai izvešanai no ES) izsniegtais dokuments (piemēram, informatīvā vēstule), kas apliecina, ka pārdevējs ir informēts par preces saņēmēju un pircēju un darījums nerada bažas par iespējamu starptautisko sankciju apiešanu, kā arī pārdevējs ir informēts par preču galalietotāju un gala patēriņu un var nodrošināt, ka preces netiks izmantotas veidā, kas neatbilst starptautisko sankciju noteikumiem un nosacījumiem.

Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa[2] 15. panta 1. punktu, ja minētie dokumenti nav pievienoti, piesakot eksporta procedūru, deklarētājam tie ir jāiesniedz eksporta muitas iestādei (EMDAS AES) MKP norādītājā termiņā vai ir jāpiesaka dokumentu iesniegšanas termiņa pagarinājums (norāda pamatojumu pagarinājumam un dokumentu iesniegšanas termiņu).

[1] Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

Muitas iestāde

Elektronisku eksporta deklarāciju iesniedz:

• muitas iestādē, kas ir atbildīga par vietu, kurā eksportētājs reģistrēts, piemēram, preču ražošanas un/vai iekraušanas vietai tuvākajā muitas iestādē;
• muitas iestādē, kuras kompetencē ir vieta, kur preces iepakotas vai iekrautas eksporta sūtījumam;
• muitas iestādē attiecīgajā dalībvalstī, kuras kompetencē administratīvu iemeslu dēļ ir attiecīga darbība (cauruļvadu transports, elektrība);
• ja preču vērtība nepārsniedz 3 000 EUR vienam sūtījumam un vienam deklarētājam un uz precēm neattiecas aizliegumi vai ierobežojumi – izvešanas muitas iestādē (uz robežas);

Muitas iestāde, kurā piemēro eksporta procedūru un iesniedz eksporta deklarāciju, ir eksporta muitas iestāde.

Gadījumos, kad var piemērot mutisku deklarāciju vai aktu, ko uzskata par muitas deklarāciju, preces deklarē izvešanas muitas iestādē uz robežas.

Svarīgi! Ja plānots preces izvest no Savienības muitas teritorijas vairāk nekā vienā sūtījumā, par katru atsevišķu sūtījumu iesniedz atsevišķu eksporta deklarāciju.

Preču atrašanās vieta

Eksporta pieteikšanas (elektroniskas eksporta deklarācijas iesniegšanas) brīdī preces var atrasties Muitas likuma 23.¹ pantā minētajās vietās:

• eksporta muitas iestādē (muitas kontroles punkta teritorijā);
• atļaujā izmantot ierakstu deklarētāja reģistros (eksporta procedūrai) noteiktajā vietā;
• muitas noliktavā;
• pagaidu uzglabāšanas vietā;
• brīvās zonas teritorijā;
• pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā atļaujā noteiktajā vietā – ja Savienības preces izved, tām piemērojot TIR procedūru;
• reģistrētā eksporta vietā[1] – EMDAS reģistrētā vietā preču uzrādīšanai eksporta procedūrai. Kā eksporta vietu reģistrē:
• akcīzes preču noliktavu;
• Nodokļu informācijas sistēmā reģistrēto personas pamatdarbības veida veikšanas vietu, ja personas pamatdarbības veids klasificēts NACE 2.red.: “Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība” (01. - 03. nodaļā), “Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde” (05. - 09.nodaļā), “Apstrādes rūpniecība” (10. - 33. nodaļā) un “Uzglabāšana un noliktavu saimniecība” (52.10 klasē). Piemēram, ražošanas uzņēmuma noliktavu, no kuras iekrauj preces transporta līdzeklī, ar ko veiks eksportu.

Aicinām personas, kurām nepieciešams reģistrēt eksporta vietu (personai nav citu Muitas likumā noteikto vietu), laikus nosūtīt iesniegumu VID Muitas pārvaldei, izmantojot VID EDS.

[1] Informāciju par eksporta vietas reģistrēšanu skatīt Ministru kabineta 2020.gada 11.augusta noteikumu  Nr.504 “Noteikumi par reģistrētu eksporta vietu un kārtību, kādā informē par preču izvešanu no vietas, kurā var uzglabāt eksporta procedūrā izlaistās preces”5.punktā

Ja plānots preces izvest no Savienības muitas teritorijas vairāk nekā vienā sūtījumā, uz katru atsevišķu sūtījumu attiecas atsevišķa eksporta vai reeksporta deklarācija (IA 336.pants).

Tas nozīmē, ja eksporta kravu kādu iemeslu dēļ ir paredzēts izvest pa daļām (dažādos laikos/ ar dažādiem transporta līdzekļiem/ caur dažādām izvešanas muitas iestādēm), uz katru atsevišķu preču daļu noformē atsevišķu eksporta deklarāciju.

• nekomerciālām precēm;
• komerciālām precēm, kuru vērtība nepārsniedz 1 000 EUR un kuru neto svars nepārsniedz 1 000 kg;
• transportlīdzekļiem (t.sk. rezerves daļām, palīgierīcēm un aprīkojumam), kuri reģistrēti ES un ko paredzēts ievest atpakaļ;
• un citām – DA 137.panta 1.punkta d) līdz g) apakšpunktā un 136.panta 1.punktā minētajām precēm (saistītas ar pārrobežu lauksaimniecību un dzīvnieku pārvietošanu).

(DA 137.pants)

Nekomerciālas preces ir:

1. Preces tādos sūtījumos, ko viena privātpersona nosūta citai privātpersonai un kas

• ir neregulāri,
• ietver vienīgi saņēmēja vai tā ģimenes personīgai lietošanai paredzētas preces, kurām nav nekādas komerciālas nozīmes ne to veida, ne daudzuma ziņā un
• ko nosūtītājs nosūta saņēmējam, nesaņemot nekāda veida atlīdzību.

2. Preces ceļotāju personīgajā bagāžā, kas

• tiek pārvietotas neregulāri un
• ir paredzētas tikai un vienīgi ceļotāju un to ģimeņu personīgai lietošanai vai dāvināšanai;
• nav tāda veida vai daudzuma, kurš varētu norādīt uz to, ka preces ieved un izved komerciālos nolūkos.

(DA 1.panta 21.punkts)

Izņēmumi, kam nepiemēro mutisko deklarēšanu:

• kopējās lauksaimniecības politikas preces;
• preces, par kurām iesniegts pieteikums par nodokļa vai citu maksājumu atmaksāšanu;
• preces, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums;
• preces, uz kurām attiecas kāda īpaša formalitāte.

(DA 142.pants)

Lai noformētu mutvārdu deklarāciju, muitas iestādē uzrāda un iesniedz preču pavaddokumentus (preču rēķins u.c.), kas satur informāciju par precēm, to daudzumu, vērtību, saņēmēju, nosūtītāju, divos eksemplāros. Muitas amatpersona pavaddokumentu apzīmogo ar muitas iestādes zīmogu un vienu eksemplāru atdod personai.

Eksporta muitas deklarāciju mutiski var iesniegt arī tad, ja preces (minētas DA 136.panta 1.punktā) paredzēts ievest atpakaļ.

• nekomerciālas preces;
• komerciālas preces, kuru vērtība nepārsniedz 1 000 EUR un kuru neto svars nepārsniedz 1 000 kg;
• transportlīdzekļi (t.sk. rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojums), kuri reģistrēti ES un ko paredzēts ievest atpakaļ;
• un citas – DA 137.panta 1.punkta no d) līdz g) apakšpunktā un 136.panta 1.punktā minētās preces (saistītas ar pārrobežu lauksaimniecību un dzīvnieku pārvietošanu);
• ceļotāju pārnēsājami mūzikas instrumenti.

(DA 140.pants)

Minētais akts uzskatāms par muitas deklarāciju (uzskatāms, ka preces ir deklarētas muitas procedūrai), veicot:

• iziešanu caur zaļo koridoru “nav nekā deklarējama” muitas iestādē, kurā darbojas divu koridoru sistēma;
• iziešanu caur muitas iestādi, kurā nedarbojas divu koridoru sistēma (DA 141.pants).

Preces, ko izved no Savienības muitas teritorijas, ir pakļautas muitas uzraudzībai un var tikt pakļautas muitas kontrolei.

Preces no Savienības muitas teritorijas jāizved tādā pašā stāvoklī, kādā tās bija brīdī, kad tika pieņemta muitas deklarācija.

/SMK 267.pants/

Personas, kas uzrāda preces izvešanas muitas iestādē:

• persona, kura izved preces no Savienības muitas teritorijas; vai
• persona, kā vārdā vai kā uzdevumā rīkojas persona, kura izved preces no muitas teritorijas; vai
• persona, kas ir uzņēmusies atbildību par preču pārvadāšanu pirms to izvešanas no Savienības muitas teritorijas.

/SMK 267.pants/

Eksporta noslēgšana tiek veikta izvešanas muitas iestādē:

• muitas iestādē, kuras kompetencē ir vieta, no kuras preces izved no Savienības muitas teritorijas (parasts gadījums);
• eksporta muitas iestādē, ja izmanto stacionāras iekārtas (cauruļvadi, elektroenerģija);
• muitas iestādē, kur preces iekrauj kuģī vai gaisa kuģī, lai vestu uz galamērķi ārpus ES;
• muitas iestādē, kur preces iekrauj kuģī, kas nav norīkots regulārā kuģu satiksmē, t.i. ja ved uz citu ES ostu pirms izvešanas no ES;
• tranzīta procedūras nosūtītāja iestādē, ja preces izlaistas eksportam un tām piemēro ārējā tranzīta procedūru, bet tikai:
  a) Savienības precēm, kam nokārtotas eksporta formalitātes, lai saņemtu kopējā lauksaimniecības politikā paredzētu kompensāciju par eksportu uz trešām valstīm (t.s. KPL precēm);
  b) Savienības precēm no intervences krājumiem, uz ko attiecina kontroles pasākumus attiecībā uz to lietošanu vai galamērķi un kam ir nokārtotas eksporta uz trešām valstīm muitas formalitātes, kas paredzētas kopējā lauksaimniecības politikā;
  c) Savienības preces, par ko ir tiesības saņemt ievedmuitas nodokļa atmaksu vai atbrīvojumu no tā un kam ārējais tranzīts ir piemērots saskaņā ar SMK 118.panta 4.punktu.
  Citām precēm nepiemēro “secīgās procedūras”!;
• tranzīta procedūras nosūtītāja muitas iestādē, ja precēm piemēro citu, nevis ārējo tranzīta procedūru un tranzīta procedūras galamērķa muitas iestāde atrodas Kopīgā tranzīta procedūras valstī (EBTA valstis, Turcija, Ziemeļmaķedonija, Serbija) vai pie ES robežas un preces izved no ES teritorijas pēc tam, kad tās šķērsojušas trešo valsti/ teritoriju;
• pēc pieprasījuma muitas iestādē, kuras kompetencē ir vieta, kur saskaņā ar vienoto pārvadājuma līgumu preču izvešanai no ES preces pārņem dzelzceļa, pasta, avio vai kuģošanas sabiedrība.

/DA 189.pants, IA 329.pants/

Tas nozīmē, ka, preces izvedot:

• ar kuģi - eksporta procedūra tiek noslēgta izvešanas muitas iestādē, kur preces iekrauj kuģī, lai vestu uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas vai iekrauj kuģī, (“neregulārais” kuģis), lai vestu uz citu Eiropas Savienības ostu;
• ar gaisa kuģi – eksporta procedūra tiek noslēgta izvešanas muitas iestādē, kur preces iekrauj gaisa kuģī, lai vestu uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas;
• ar autotransportu – eksporta procedūra tiek noslēgta izvešanas muitas iestādē uz sauszemes robežas (izņemot KLP preces, kurām secīgi piemēro tranzīta procedūru). Preces uz faktisko izvešanas muitas iestādi nogādā ar eksporta deklarāciju.

Svarīgi!

No 01.05.2018. nav atļauts eksportam noformētajām precēm piemērot izvešanu ar Savienības ārējā tranzīta procedūru (T1), t.s. “secīgās procedūras”, neatkarīgi no preču veida.

Atbilstoši ES tiesību aktiem muitas jomā eksporta preču izvešanai ir atļauts iekšzemes muitas iestādē secīgi piemērot TIR procedūru.

(DA 189.pants un IA 329.pants)

Eksporta noslēgšana ar Savienības iekšējā tranzīta procedūru (T2, T2F)

Eksporta procedūrā izlaistajām precēm var piemērot Savienības iekšējā tranzīta procedūru (T2), ja:

• tranzīta operācijas galamērķa muitas iestāde atrodas Kopīgā tranzīta valstī^[1] (preces izved uz Kopīgā tranzīta valsti vai pārvieto pa Kopīgā tranzīta valsts teritoriju, izņemot gadījumos, kad jāpiemēro Savienības ārējā    tranzīta procedūra (DA 189.pants));
• tranzīta operācijas galamērķa muitas iestāde atrodas pie Savienības muitas teritorijas robežas, un preces izved no minētās muitas teritorijas pēc tam, kad tās ir šķērsojušas valsti vai teritoriju ārpus Savienības muitas teritorijas (t.i. preču pārvietošanas laikā preces uz laiku izved no Eiropas Savienības muitas teritorijas, ieved atpakaļ un izved uz trešo valsti).

Piemērs: preču eksports uz Norvēģiju – eksporta deklarāciju (“EU” tips) noslēdz MKP “Šķirotava”, piemērojot Savienības iekšējā tranzīta procedūru (T2). Saskaņā ar tranzīta procedūru (T2) preces pārvieto ES muitas teritorijā un ieved Norvēģijā, tranzīta deklarācija tiek noslēgta Oslo, piemērojot atbilstošo muitas procedūru.

Savienības iekšējā tranzīta procedūru var piemērot preču pārvietošanai uz īpašu nodokļu režīma teritoriju (piemēram, Ālandu salām, Kanāriju salām): eksporta procedūru (deklarācijas kods “CO”) noslēdz iekšzemes muitas iestādē, piemērojot Savienības iekšējā tranzītā procedūru (deklarācijas kods “T2F”) preču ieviešanai īpašā nodokļu režīma teritorijā^[2].

^{[1] Trešā valsts, kas ir Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru dalībvalsts (DA 1.panta “10” punkts) - EBTA valsts (Islande, Norvēģija, Lihtenšteina, Šveice), Turcija, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija un Serbija.}

^{[2] DA 188.panta 2.punkts}

Rīcība ar konstatētām neatbilstībām izvešanas muitas iestādē:

• iztrūkums → izvešanas muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi;
• pārpalikums → ja izvešanas muitas iestādei tiek uzrādīts vairāk preču, nekā deklarēts eksportam, reeksportam vai izvešanai pārstrādei, izvešanas muitas iestāde neļauj izvest preču pārpalikumu, kamēr nav iesniegta eksporta vai reeksporta deklarācija par minēto preču pārpalikumu. Minēto deklarāciju var iesniegt izvešanas muitas iestādē;
• preču veida atšķirība → ja preču, kuras deklarētas eksportam, reeksportam vai izvešanai pārstrādei, veids atšķiras no to preču veida, kuras tiek uzrādītas izvešanas muitas iestādē, izvešanas muitas iestāde neļauj izvest preces, kamēr nav iesniegta eksporta vai reeksporta deklarācija par faktiski izvedamajām precēm, un informē eksporta iestādi. Jaunu eksporta vai reeksporta deklarāciju var iesniegt izvešanas muitas iestādē.

/IA 332.pants

Tiesību aktos noteiktajos gadījumos muitas procedūrai – eksports – kā secīgo procedūru preču izvešanai no Savienības muitas teritorijas var piemērot muitas procedūru – tranzīts.

Ārējā tranzīta procedūra

Savienības ārējā tranzīta procedūra (T1) jāpiemēro[1] šādām eksporta procedūrā izlaistajām precēm, ja tās izved uz Kopīgā tranzīta valsti[2] vai saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru pārvieto pa Kopīgā tranzīta valsts teritoriju:

• Savienības precēm, kam ir nokārtotas eksporta muitas formalitātes, lai saņemtu kopējā lauksaimniecības politikā paredzētu kompensāciju par eksportu uz trešajām valstīm;
• Savienības precēm no intervences krājumiem, uz ko attiecina kontroles pasākumus attiecībā uz to lietošanu vai galamērķi un kurām ir nokārtotas kopējā lauksaimniecības politikā paredzētās muitas formalitātes eksportam uz trešajām valstīm;
• Savienības precēm, par ko ir tiesības saņemt ievedmuitas nodokļa atmaksu vai atbrīvojumu saskaņā ar SMK 118. panta 1. punktu.

Savienības ārējā tranzīta procedūru ir atļauts piemērot šādām eksporta procedūrā izlaistajām precēm:

• precēm, par ko ir tiesības saņemt ievedmuitas nodokļa atmaksu vai atbrīvojumu saskaņā ar SMK 118. panta 1. punktu (preces, no kurām preču importētājs ir atteicies tādēļ, ka preču izlaišanas brīdī tām bijuši trūkumi vai tās nav atbildušas līguma nosacījumiem, pamatojoties uz kuru tās bija ievestas; par precēm ar trūkumiem uzskata arī preces, kas sabojātas pirms to izlaišanas)[3];
• Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK, 1. pantā[4] minētajām akcīzes precēm[5].

Precēm, kas izlaistas muitas procedūrā – eksports[6] (tai skaitā pagaidu izvešana) – un procedūrā – izvešana pārstrādei –, kā secīgo procedūru var piemērot TIR procedūru (ārējā tranzīta procedūra)[7].

Savienības iekšējā tranzītā procedūra

Savienības iekšējā tranzīta procedūru var piemērot preču pārvietošanai uz īpašo nodokļu režīma teritoriju[8] (piemēram, Ālandu vai Kanārijas salām) – eksporta procedūru (deklarācijas kods “CO”) noslēdz iekšzemes muitas iestādē, piemērojot Savienības iekšējā tranzītā procedūru (deklarācijas kods “T2F”) preču ievešanai īpašā nodokļu režīma teritorijā[9].

Precēm, kas izlaistas muitas procedūrā – eksports (tai skaitā pagaidu izvešana) un izvešana pārstrādei –, secīgi pārvadājuma turpināšanai ES muitas teritorijā var piemērot Savienības iekšējā tranzīta procedūru (T2), ja[10] tranzīta operācijas galamērķa muitas iestāde atrodas:

• Kopīgā tranzīta valstī (preces izved uz Kopīgā tranzīta valsti[2] vai pārvieto pa Kopīgā tranzīta valsts teritoriju, izņemot gadījumos, kad jāpiemēro Savienības ārējā tranzīta procedūra);

• pie Savienības muitas teritorijas robežas un preces izved no minētās muitas teritorijas pēc tam, kad tās ir šķērsojušas valsti vai teritoriju ārpus Savienības muitas teritorijas (t.i., preču pārvietošanas laikā preces uz laiku izved no ES muitas teritorijas, ieved atpakaļ un izved uz trešo valsti).

[1] DA 189. panta 1. punkts, IA 329. panta 5. punkts.

[2] Islande, Norvēģija, Lihtenšteina, Šveice, Apvienotā Karaliste, Turcija, Ziemeļmaķedonijas Republika, Serbija un Ukraina.

[3] DA 189. panta 2. punkts, IA 329. panta 5. punkts.

[4] Energoprodukti un elektroenerģija, uz ko attiecas Direktīva 2003/96/EK; spirts un alkoholiskie dzērieni, uz ko attiecas Direktīva 92/83/EEK un Direktīva 92/84/EEK; tabakas izstrādājumi, uz ko attiecas Direktīva 95/59/EK, Direktīva 92/79/EEK un Direktīva 92/80/EEK.

[5] DA 189. panta 4. punkts, IA 329. panta 5. punkts.

[6] Izņemot akcīzes preces, kuras ir izslēgtas no TIR garantijas sistēmas.

[7] DA 189. panta 3. punkts, IA 329. panta 5. punkts.

[8] Savienības muitas teritorijas daļas, kurās nepiemēro ES tiesību aktus PVN un akcīzes preču nodokļa piemērošanas jomā (definīcija – DA 1. panta 35. apakšpunkts).

[9] DA 188. panta 2. punkts.

[10] IA 293. panta 2. punkts un 329. panta 6. punkts.

Rīcība gadījumos, ja preces netiek izvestas no Eiropas Savienības muitas teritorijas, bet eksporta vai reeksporta deklarācija ir noslēgta, piemērojot tranzīta procedūru vai saskaņā ar vienoto pārvadājuma līgumu (preču izvešanai no Savienības muitas teritorijas preces pārņēmusi dzelzceļa sabiedrība)

Ja muitas procedūra - eksports (tai skaitā “pagaidu izvešana”), izvešana pārstrādei vai reeksports, tiek noslēgts, piemērojot tranzīta procedūru, preces jānogādā galamērķa muitas iestādē uz ārējās robežas. Nav pieļaujams, ka preces netiek izvestas no Savienības muitas teritorijas ar piemēroto tranzīta procedūru.

Ja eksporta vai reeksporta deklarācija tika noslēgta, piemērojot tranzīta procedūru, bet pārvadājums tiek pārtraukts, Savienības tranzīta procedūras izmantotājam vai pārvadātājam jāuzrāda preces muitas iestādei un:

1. Ja eksporta vai reeksporta deklarācija tika noformēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, jāiesniedz iesniegums ar lūgumu noslēgt tranzīta procedūru, norādot informāciju par preču neizvešanu no Savienības muitas teritorijas ar iepriekš noformēto eksporta vai reeksporta deklarāciju, piemēram:

• preces, kas tika nodotas reeksportā, noformējot reeksporta deklarāciju Nr. (deklarācijas numurs), netika izvestas no Savienības muitas teritorijas un tiks nodotas muitas procedūrā – glabāšana muitas noliktavā – muitas deklarācija Nr. vai
• preces, kas tika nodotas muitas procedūrā – eksports, noformējot eksporta deklarāciju Nr. (deklarācijas numurs), netika izvestas no Savienības muitas teritorijas. Lūdzu pārtraukt muitas uzraudzību Savienības precēm.

2. Ja eksporta vai reeksporta deklarācija tika noformēta Latvijas Republikas eksporta muitas iestādē, jāinformē deklarētājs/ pārstāvis (persona, kura norādīta eksporta vai reeksporta deklarācijas 14.ailē) par preču neizvešanu no Savienības muitas teritorijas. Deklarētājam/pārstāvim jāiesniedz Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) pieteikums par eksporta vai reeksporta deklarācijas atzīšanu par nederīgu.

Turpmāko rīcību ar precēm saskaņo ar uzraudzības muitas iestādi.

Ja eksporta deklarācija tika noslēgta saskaņā ar vienoto pārvadājuma līgumu, ja preču izvešanai no Savienības muitas teritorijas preces pārņēmusi dzelzceļa sabiedrība, bet pārvadājums tiek pārtraukts, pārvadātājam jāuzrāda preces muitas iestādei un:

1. Ja eksporta deklarācija tika noformēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, jāiesniedz iesniegums, norādot informāciju par preču neizvešanu no Savienības muitas teritorijas ar iepriekš noformēto eksporta deklarāciju, piemēram: Preces, kas tika nodotas muitas procedūrā – eksports, noformējot eksporta deklarāciju Nr. (deklarācijas MRN numurs), netika izvestas no Savienības muitas teritorijas. Lūdzu pārtraukt muitas uzraudzību Savienības precēm.

2. Ja eksporta deklarācija tika noformēta Latvijas Republikas eksporta muitas iestādē, jāinformē deklarētājs/pārstāvis (persona, kura norādīta eksporta deklarācijas 14.ailē) par preču neizvešanu no Savienības muitas teritorijas. Deklarētājam jāiesniedz Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) pieteikums par eksporta deklarācijas atzīšanu par nederīgu.

Turpmāko rīcību ar precēm saskaņo ar uzraudzības muitas iestādi

Attiecībā uz eksportam noformēto preču izvešanu pa daļām SMK ieviešanas pārejas periodā ir noteikta šāda kārtība:

• viena eksporta deklarācija un viena izvešanas muitas iestāde un preces izved vairākās daļās › izvešanas muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi tikai tad, kad visas preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas^[1];
• viena eksporta deklarācija un vairākas izvešanas muitas iestādes › izvešanas muitas iestāde, kurā sūtījums pirmo reizi tika uzrādīts, vāc izvešanas rezultātus no citām izvešanas iestādēm un informē eksporta muitas iestādi par preču izvešanu. To var darīt tikai tad, kad visas preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas^[2].

Latvijas Republikas muitas kontroles punkti – izvešanas muitas iestādes uz Eiropas Savienības ārējās robežas.

Formalitātes eksporta kravu izvešanai pa daļām 

Vietas, kurās var uzglabāt eksporta procedūrā izlaistās preces (t.i. Savienības preces, kurām noformēta eksporta deklarācija)

No 01.09.2020. eksporta procedūrā izlaistās preces, ievērojot eksporta procedūras izpildei noteikto termiņu un nosacījumus, pirms preču izvešanas no Savienības muitas teritorijas var uzglabāt Muitas likuma 23.² pantā minētajās vietās:

muitas noliktavā; pagaidu uzglabāšanas vietā; brīvās zonas teritorijā; pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā atļaujā noteiktajā vietā – ja Savienības preces izvedīs, tām piemērojot TIR procedūru; reģistrētā eksporta vietā – EMDAS reģistrētā vieta preču uzrādīšanai eksporta procedūrai. Kā eksporta vietu reģistrē:

• akcīzes preču noliktavu;
• Nodokļu informācijas sistēmā reģistrēto personas pamatdarbības veida veikšanas vietu, ja personas pamatdarbības veids klasificēts NACE 2.red.: “Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība” (01. - 03. nodaļā), “Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde” (05. - 09.nodaļā), “Apstrādes rūpniecība” (10. - 33. nodaļā) un “Uzglabāšana un noliktavu saimniecība” (52.10 klasē). Piemēram, ražošanas uzņēmuma noliktavu, no kuras iekrauj preces transporta līdzeklī, ar ko veiks eksportu.

Aicinām personas, kurām nepieciešams reģistrēt eksporta vietu (personai nav citu Muitas likumā noteikto vietu), laikus nosūtīt iesniegumu VID Muitas pārvaldei, izmantojot VID EDS.

Svarīgi! Eksporta procedūrā izlaistās preces, lai sagatavotu tās izvešanai no Savienības muitas teritorijas, veicot nepieciešamās formalitātes (ierašanās paziņojuma un manifesta iesniegšana EMDAS), nav atļauts uzglabāt vietās, kas nav minētas Muitas likuma 23.² pantā.

Formalitātes eksportā izlaistajām precēm

Uzņēmējiem, kuri iekšzemē veic eksportam noformēto kravu pārkraušanu, sadalīšanu/ konsolidāciju, uzglabāšanu, no 01.09.2020. obligāti pirms preču izvešanas jāiesniedz ierašanās paziņojums un eksporta manifests EMDAS Eksporta kontroles sistēmas funkcionalitātē. /MK 11.08.2020. noteikumu Nr.504. 14.punkts/

Svarīgi! Ierašanās paziņojumu un manifestu iesniedz tikai tajos gadījumos, ja visu eksportam noformēto preču izvešana notiek caur Latvijas izvešanas muitas iestādēm.

^{[1] IA 333.panta 5. un 9.punkts}

^{[2] IA 333.panta 4. un 8.punkts}

^{[3] IA 336.pants: Ja plānots preces izvest no Savienības muitas teritorijas vairāk kā vienā sūtījumā, uz katru atsevišķu sūtījumu attiecas atsevišķa eksporta vai reeksporta deklarācija}

^{[4] SMK 6.panta 1.punkts}

^{[5] IA 331.pants}

Savienības precēm, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, piemēro eksporta procedūru un tās iekļauj muitas deklarācijā. (SMK 158.,269.pants)

Visas preces, kurām paredzēts piemērot kādu muitas procedūru, izņemot brīvās zonas procedūru, iekļauj konkrētajai procedūrai atbilstīgā muitas deklarācijā. (SMK 158.pants)

“Muitas deklarācija” ir darbība, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot noteiktu muitas procedūru, vajadzības gadījumā norādot jebkurus īpašus pasākumus, kas būtu jāpiemēro. (SMK 5.panta 12) punkts)

Standarta muitas deklarācijā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai varētu piemērot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, kam preces tiek deklarētas. Standarta muitas deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā - EMDAS). (SMK 162.pants, Muitas likuma 13.pants)

Informāciju par preču deklarēšanu un standarta deklarācijas iesniegšanu - sk. šajā sadaļā un sadaļā “Preču deklarēšana”.

Preču deklarēšana pasta sūtījumos, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1000, ar aktu, ko uzskata par muitas deklarāciju

DA 142.pantā noteikti izņēmumi:

• preces, attiecībā uz kurām ir nokārtotas formalitātes, lai saņemtu kompensāciju vai finansiālas priekšrocības, kas eksportam paredzētas kopējā lauksaimniecības politikā (t.s. KLP preces);
• preces, attiecībā uz kurām ir iesniegts pieteikums par nodokļa vai citu maksājumu atmaksāšanu (attiecas tikai uz muitas likumdošanā paredzēto nodokļu vai citu maksājumu atmaksāšanu);
• preces, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums;
• preces, uz kurām attiecas jebkāda cita īpaša formalitāte, kas paredzēta Savienības tiesību aktos un kas muitas dienestiem ir jāpiemēro.

Ja preces, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1000, no Savienības muitas teritorijas tiek izvestas pasta sūtījumā, tad pats izvešanas fakts ir pielīdzināms eksporta deklarācijai, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā. Šādā gadījumā standarta eksporta deklarācija EMDAS nav jāiesniedz.

Ja uz precēm attiecas minētie izņēmumi vai preču vērtība pārsniedz EUR 1000, eksporta muitas iestādē, izmantojot EMDAS, iesniedz standarta eksporta deklarāciju.

Savienības precēm, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, piemēro eksporta procedūru un tās iekļauj muitas deklarācijā. (SMK 158., 269.pants)

Visas preces, kurām paredzēts piemērot kādu muitas procedūru, izņemot brīvās zonas procedūru, iekļauj konkrētajai procedūrai atbilstīgā muitas deklarācijā. (SMK 158.pants)

“Muitas deklarācija" ir darbība, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot noteiktu muitas procedūru, vajadzības gadījumā norādot jebkurus īpašus pasākumus, kas būtu jāpiemēro. (SMK 5.panta 12) punkts)

Standarta muitas deklarācijā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai varētu piemērot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, kam preces tiek deklarētas.  Standarta muitas deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā - EMDAS). (SMK 162.pants, Muitas likuma 13.pants)

Informāciju par preču deklarēšanu un standarta deklarācijas iesniegšanu – sk. šajā sadaļā un sadaļā “Preču deklarēšana”.

Preču deklarēšana kurjerpasta sūtījumos ar mutisku eksporta deklarāciju:

*Skaidrojumu, kas ir “nekomerciālas preces” sk. šīs sadaļas atvērumā “Kādām precēm var iesniegt mutisku deklarāciju”.

DA 142.pantā noteikti izņēmumi:

• preces, attiecībā uz kurām ir nokārtotas formalitātes, lai saņemtu kompensāciju vai finansiālas priekšrocības, kas eksportam paredzētas kopējā lauksaimniecības politikā (t.s. KLP preces);
• preces, attiecībā uz kurām ir iesniegts pieteikums par nodokļa vai citu maksājumu atmaksāšanu (attiecas tikai uz muitas likumdošanā paredzēto nodokļu vai citu maksājumu atmaksāšanu);
• preces, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums;
• preces, uz kurām attiecas jebkāda cita īpaša formalitāte, kas paredzēta Savienības tiesību aktos un kas muitas dienestiem ir jāpiemēro.

Ja nekomerciālas preces vai komerciālas preces, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1000 vai kuru neto svars nepārsniedz 1000 kg, no Savienības muitas teritorijas tiek izvestas kurjerpasta sūtījumā, tad mutiskas deklarācijas iesniegšana ir pielīdzināma eksporta deklarācijai, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā. Šādā gadījumā standarta eksporta deklarācija EMDAS nav jāiesniedz.

Ja uz precēm attiecas minētie izņēmumi vai preču vērtība pārsniedz EUR 1000, eksporta muitas iestādē, izmantojot EMDAS, iesniedz standarta eksporta deklarāciju.

Savienības Muitas kodeksa (Regula 952/2013[1], turpmāk – SMK) 177. panta regulējums ietver nosacījumus “vienkāršojuma” – vienas kravas preces klasificēt un deklarēt vienā tarifu apakšpozīcijā – izmantošanai.

Pamatnosacījumi

Lai muitas iestāde atļautu deklarētājam vai tā pārstāvim piemērot SMK 177. pantā noteikto vienkāršojumu, jāizpildās šādiem pamatnosacījumiem (visiem):

1. krava sastāv no precēm, kas ietilpst dažādās tarifu apakšpozīcijās (dažādi preču kodi);
2. muitas deklarācijas sagatavošana par katru no precēm atbilstīgi tās tarifa apakšpozīcijai prasītu nesamērīgi lielu darbu un nesamērīgi lielas izmaksas;
3. uz precēm neattiecas aizliegumi vai ierobežojumi (piemēram, sertifikāti, licences, CE marķējums) vai akcīzes nodoklis, ja ir vajadzīga pareizā klasifikācija, lai piemērotu attiecīgo pasākumu;
4. deklarētājs vai tā pārstāvis, iesniedzot muitas deklarāciju, tai pievieno pieteikumu ar atsauci uz SMK 177. panta piemērošanu.

Eksports (procedūras kods 10)

SMK 177.panta nosacījumi atļauj eksportam paredzētās preces apvienot un klasificēt preču tarifu apakšpozīcijā, kurai noteikta visaugstākā izvedmuitas nodokļa likme. Tomēr, tā kā precēm šobrīd nav izvedmuitas nodokļa, apvienošana būtu veicama, ņemot vērā preču daudzumu (kuras preces vairāk) vai preces vērtību (pēc dārgākās preces).

Eksporta deklarācijas līdz Automatizētās eksporta kontroles sistēmas jaunināšanai atbilstoši SMK prasībām (2023.g.) aizpilda saskaņā ar Deleģētās regulas 2016/341[2] 9. pielikuma A., C.1 un D.1 papildinājumā minēto, kas neparedz atsevišķa papildprocedūras koda norādīšanu eksporta deklarācijā, līdz ar to pārejas periodā SMK 177. panta piemērošanas gadījumos  eksporta deklarācijas 31.ailē (Iepakojumi un preču apraksts) pie preču apraksta jānorāda piezīme “salikta krava”.

Svarīgi!

Deklarētājam vai tā pārstāvim obligāti jāpārbauda, vai uz kādu no deklarējamām precēm neattiecas ierobežojumi vai aizliegumi, jo šādā gadījumā nav atļauts izmantot SMK 177. panta “vienkāršojumu”.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (SMK)

[2] Komisijas 2015. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2016/341, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz pārejas noteikumiem, kurus paredz attiecībā uz konkrētiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, un groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2446