Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA ziņa, 26.04.2024.
Turpinot aktualizēt sabiedrībā jautājumus, kas saistīti ar ēnu ekonomikas mazināšanu nekustamo īpašumu darījumos, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA piektdien, 26. aprīlī, no plkst. 10.00 organizē profesionāļu diskusiju.
Diskusijā piedalīsies:
- Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs
- Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists
- Santa Garanča, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore
- Ainars Brūvelis, “Lursoft IT” valdes loceklis
- Atis Bičkovskis, Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors
- Anita Feldmane, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Nekustamā īpašuma iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore
To vadīs: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris.
LANĪDA sadarbībā ar Cenu bankas (cenubanka.lv) analītiķiem veikusi aprēķinus. Tie liecina, ka pēdējo sešu gadu laikā no 2018. līdz 2023. gadam vidēji 33% darījumi gadā Rīgas pilsētā notikuši par neatbilstošām (neticamām jeb mākslīgi samazinātām) cenām ar vidējo neuzrādīto darījuma summas daļu 26%. Ja šos statistikas datus ekstrapolētu uz visu tirgu, kura gada apgrozījums ir ap 2,3 miljardiem EUR, tad "pelēkā" zona vai neuzradītais darījumu apjoms ir vairāk nekā 150 miljoniem EUR.
Tas var nest nodokļu zaudējumus vismaz 32 miljonus EUR gadā tikai no nesaņemtas valsts nodevas un kapitāla pieauguma nodokļa. Bet ne tikai.
No "pelēkas" naudas netiek maksātas nekādi citi (darba spēka, dividenžu) nodokļi, kas vēl palielinātu neiekasētos nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Tādējādi, kopējais neiekasēto nodokļu apjoms var sastādīt 100 miljonus EUR gadā un vairāk.
Piedāvājam ieskatu diskusijas dalībnieku viedokļos, bet lai uzzinātu vairāk un iegūtu papildu informāciju mediju pārstāvjus aicinām pievienoties diskusijai klātienē vai sekot tai tiešraidē LANĪDA sociālajos medijos.
LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits:
“Nekustamo īpašumu nozare daļa no tautsaimniecības, tātad arī sabiedrības labklājības. Nozare, kas atvērusi savas klēts durvis un sauc “vēlamies attīrīties”. Mēs esam gatavi pārkāpt pāri savai ēnai, jo ticam, ka tikai soli pa solim, ar gribu un stingriem uzstādījumiem, mērķtiecīgi un stingri, bez atlaidēm un pietātes, Latvijai ir iespēja iziet no ēnu zonas ekonomikā.
2024. gadā LANĪDA atzīmēs 30 gadu pastāvēšanas gadadienu, un šajā gadā mēs esam definējuši tikai dažus, bet ļoti svarīgus mērķus, uz ko strādāt. Un “savu ēnu mazināšana” nekustamo īpašumu darījumos ir viens no tiem.
Ar vai bez ēnu apkarošanas plāna LANĪDA turpinās uzstāt uz tādām izmaiņām, kas nekustamo īpašumu darījumus ļauj organizēt un veikt ērtāk, saprotamāk, godīgāk.”
VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča:
“Ēnu ekonomikas mazināšanā jebkurā nozarē sadarbībai ar šīs nozares asociāciju un godprātīgajiem profesionāļiem vienmēr ir bijusi nozīmīga un svarīga loma. LANĪDA ir viens no mūsu aktīvākajiem sadarbības partneriem jau kopš 2018.gada, kad noslēgta arī vienošanās par sadarbību, un VID augstu novērtē asociācijas līdzšinējo ieguldījumu nekustamo īpašumu darījumu tirgus sakārtošanā un godīgas konkurences sekmēšanā un gatavību sadarboties arī turpmāk.”
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Nekustamā īpašuma iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane:
“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) stratēģiskais mērķis ir veidot ilgtspējīgu, kompaktu, efektīvi izmantotu nekustamo īpašumu portfeli publiskā sektora vajadzībām. Pārvaldāmais portfelis, kuru sastāda aptuveni 13% no valstij piederošajiem īpašumiem, iedalīts pamata, aktīvu un atsavināmajā. Pērn tika pārdoti 78 valsts īpašumi par kopējo summu 18,2 miljoni eiro. Izsoles digitalizējot, esam būtiski palielinājuši valsts īpašumu izsoļu publisko pieejamību un efektivitāti, veicot nekustamo īpašumu darījumus sabiedrībai maksimāli pieejamā formā. Tā veidojam caurspīdīgu, drošu, visiem atklātu un izdevīgu sadarbību.”
Ainars Brūvelis, “Lursoft IT” valdes loceklis:
“Kopš Latvijas valsts, atbilstoši ES normatīvajam regulējumam (tsk Direktīva (ES) 2019/1024) atvērusi vairākus reģistrus, to skaitā Valsts Zemes dienesta Kadastra datus publiskai atkalizmantošanai, tas radījis jaunas iespējas analizēt Latvijas Nekustamo īpašumu "saimniecības" datus un radīt jaunus produktus. Vienlaikus, Latvijā joprojām saglabājas "tiesiskā asimetrija" attiecībā pret dažādu īpašuma veidu informācijas apriti starp īpašniekiem, valsti, citiem jomās iesaistītajiem. Piemēram, viena veida kapitāla - akciju, kapitāldaļu, patiesā labuma guvēju, u.c. īpašumtiesību informācijas fiksācija valsts reģistros ir ar fiksētu nodevu, savukārt, NĪ jomā- administratīvā nodeva tiek rēķināta kā % no nosacītas NĪ vērtības. Tas radījis situāciju, ka ticama informācija dažos reģistros parādās novēloti (vai neparādās). Šāda pati tiesiskā regulējuma asimetrija vērojama arī jau pamatā privātā sektora jau vienreiz apmaksātās un reģistriem iesniegtās informācijas, (īpaši reģistros pieejamo dokumentu) jomā. Dažu reģistru, kā piemēram Uzņēmumu reģistra informācija un daļa dokumentu ir pieejama atkalizmantošanai bez autorizācijas un vēlreizējas maksas, citos- tikai par maksu un analīzei praktiski nepieejama- tikai- pa vienai vienībai . Uzskatu, ka valstij jānodrošina gan viena veida pieeja informācijas reģistrācijas, publiskās ticamības, gan pieejamības atkalizmantošanai jomās.”
Atis Bičkovskis, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors:
“Nekustamā īpašuma nozare ir cieši saistīta ar notiekošo ekonomikā, kas ietver arī ciklisku nozares attīstību un tās problēmas. Nozarē līdz šim ir konstatēti ēnu ekonomikas riski, un saskaņā ar VID datiem nedeklarēto darba ienākumu īpatsvars ar nekustamo īpašumu nozarē 2022. gadā veidoja 28,2 %. Tādējādi ir svarīgi uzsvērt, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir iekļauti ne tikai atsevišķu prioritāro nozaru pasākumi, bet arī horizontāla rakstura pasākumi, kas ietver nezināmās izcelsmes skaidras naudas ierobežošanu, kā arī noteiktas informācijas un datu apmaiņu starp valsts iestādēm. Plānā iekļauti vairāki izglītojoši un izpratni veicinoši pasākumi, kā arī informatīvās kampaņas nodokļu morāles celšanai. Jāpiebilst, ka arī ārpus plāna tiek meklēti labākie risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai dažādās nozarēs. Finanšu ministrija atzinīgi novērtē ikvienas nozares, tostarp nekustamo īpašumu nozares pārstāvju iniciatīvu un aktīvu iesaisti ēnu ekonomikas mazināšanā, jo tikai nozares pārstāvji, kas vislabāk pārzin savas nozares specifiku un īpatnības, var sniegt priekšlikumus nozares sakārtošanai. Tādēļ ir svarīgi koncentrēties uz sadarbību un informācijas apmaiņu, lai efektīvi risinātu nozares problēmas.”
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš:
“Augstais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā nevienam nav pārsteigums. Tomēr svarīgi ir saprast, ka ēnu ekonomika negatīvi ietekmē ne tikai valsts budžetu, bet arī ekonomikas attīstību kopumā. Ēnu ekonomika ievērojami samazina arī kreditēšanas potenciālu tautsaimniecībā un tas ir nozīmīgs faktors, kādēļ kreditēšana Latvijā ievērojami atpaliek no kaimiņiem, it īpaši nekustamo īpašumu jomā. Vienlaikus nekustamo īpašumu jomā pieejamie dati sniedz unikālu iespēja redzēt patiesos ēnu ekonomikas apmērus Latvijā un naudas summas, kas atrodas ārpus oficiālās ekonomikas aprites. Ēnu ekonomikas mazināšana nekustamo īpašumu nozarē sniegtu ieguvumus ne tikai pašai nozarei, bet veicinātu arī visas Latvijas labklājības pieaugumu.”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris:
“ Ēnu ekonomikas apmērs nekustamā īpašuma darījumu nozarē pēc pašas nozares aplēsēm vēl aizvien ir neproporcionāli liels. Ēnu ekonomikas problemātika saistās gan ar tiesiskā regulējuma aspektiem, gan nodokļu morāles aspektiem. Diskusija būs kā satikšanās punkts nozares ekspertiem, politikas veidotājiem un regulējuma uzraugiem, tādā veidā īstenojot iesaistīto pušu dialogu par veicamo ēnu ekonomikas mazināšanai nekustamā īpašuma darījumu jomā.”
Lai plānotu pasākuma norisi, aicinām informēt par piedalīšanos, rakstot lanida@lanida.lv vai zvanot +37122535583 (Sandra Rasnača, LANĪDA izpilddirektore).