Ceļojot ārpus ES

 Publicēts: 31.03.2017. 14.05


Apakšsadaļu izvēlne

Iebraucot Latvijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli, ja to kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz:

  • 300 euro – ja ceļojat pa sauszemi;
  • 430 euro – ja ceļojat ar gaisa transportu vai jūras transportu;
  • bērni līdz 15 gadiem, neatkarīgi no ieceļošanas veida, drīkst ievest preces personiskai lietošanai, ja to vērtība nepārsniedz 285 euro.

Personīgā bagāža - jaunas, nelietotas preces, kas ir paredzētas tikai ceļotāja vai viņa ģimenes personiskai lietošanai vai dāvanām, ja šādu preču veids un daudzums neliecina par to, ka tās ieved komerciāliem nolūkiem.

Kopējā vērtībā neiekļauj:

  • tās personīgās bagāžas vērtību, ko ceļotājs ieved uz laiku vai ieved atpakaļ pēc pagaidu izvešanas;
  • ceļotāja personiskajām vajadzībām nepieciešamo zāļu vērtību;
  • tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus un degvielu, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, ievērojot likuma „Par akcīzes nodokli” 21.panta ceturtajā daļā noteiktos daudzuma ierobežojumus.
  • Akcīzes preču ievešanas nosacījumi
    • Ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās bez nodokļu nomaksas savam patēriņam Jūs drīkstat ievest:


      Tabakas izstrādājumus


      1. Ja ceļojat ar autotransportu, dzelzceļa transportu vai ūdens transportu:
        • 40 cigaretes vai
        • 20 cigarillas (cigāri, kas katrs sver ne vairāk par 3 gramiem), vai
        • 10 cigārus, vai
        • 50 gramus smēķējamās tabakas, vai tabakas lapu (spēkā no 01.04.2015.), vai
        • tabakas izstrādājumus jebkurā kombinācijā, ja procentu daļa, ko izmanto individuāli noteiktajiem daudzumiem, kopā nepārsniedz 100 procentus;
           
      2. Ja ceļojat ar aviotransportu:
        • 200 cigaretes vai
        • 100 cigarillas (cigāri, kas katrs sver ne vairāk par 3 gramiem) vai
        • 50 cigārus, vai
        • 250 gramus smēķējamās tabakas vai tabakas lapu (spēkā no 01.04.2015.), vai
        • tabakas izstrādājumus jebkurā kombinācijā, ja procentu daļa, ko izmanto individuāli noteiktajiem daudzumiem, kopā nepārsniedz 100 procentus.

      ​​

      Piemērs (pieļaujamo tabakas izstrādājumu daudzumu pārvietošanai bez nodokļu nomaksas, ceļojot ar aviotransportu):

      • 100 cigaretes (50% no atļautā cigarešu daudzuma) un 50 cigarillas (50% no atļautā cigarešu daudzuma);
      • 50 cigaretes (25% no atļautā cigarešu daudzuma), 25 cigarillas (25% no atļautā cigarillu daudzuma) un 25 cigārus (50% no atļautā cigāru daudzuma).

      Alkoholiskos dzērienus


      • 1 litru alkoholiskā dzēriena ar spirta saturu virs 22 tilpumprocentiem vai nedenaturēta etilspirta ar spirta saturu 80 vai vairāk;
      • 2 litrus alkoholiskā dzēriena ar spirta saturu līdz 22 tilpumprocentiem, izņemot negazēto vīnu un alu;
      • augstāk minētos alkoholiskos dzērienus jebkurā kombinācijā, ja procentu daļa, ko izmanto no individuāli noteiktajiem daudzumiem, kopā nepārsniedz 100 procentus;
      • 4 litrus negāzētā vīna;
      • 16 litrus alus.


      Personām, kas jaunākas par 18 gadiem, atbrīvojumi no nodokļu maksājumiem tabakas un alkoholisko izstrādājumu ievešanai netiek piešķirti.

      Piemēri pieļaujamo alkoholisko dzērienu daudzumu pārvietošanai bez nodokļu nomaksas:

      • 1 litrs alkoholiskā dzēriena, ja alkohola stiprums pārsniedz 22%, 4 litri nedzirkstošā (negāzētā) vīna, 16 litri alus;
      • 2 litri dzirkstošā vīna, 4 litri nedzirkstošā (negāzētā) vīna, 16 litri alus;
      • 0,5 litri alkoholiskā dzēriena, ja alkohola stiprums pārsniedz 22% (50% no atļautā stiprā alkohola daudzuma), 1 litrs dzirkstošā vīna (50% no atļautā dzirkstošā vīna daudzuma), 4 litri nedzirkstošā (negāzētā) vīna, 16 litri alus;
      • 0,3 litri alkoholiskā dzēriena, ja alkohola stiprums pārsniedz 22% (30% no atļautā stiprā alkohola daudzuma), 1,4 litri dzirkstošā vīna (70% no atļautā dzirkstošā vīna daudzuma), 4 litri nedzirkstošā (negāzētā) vīna, 16 litri alus.

       Naftas produktus (degvielu)


      • transportlīdzekļa degvielas standarttvertnē;
      • degvielas pārvietojamās tvertnēs - ne vairāk kā 10 litrus vienam transportlīdzeklim.

       Bezalkoholiskos dzērienus un kafiju


      Ievērojot preču pārvietošanai noteiktos preču vērtības ierobežojumus. Ievedot no trešām valstīm, piemēram, Krievijas vai Baltkrievijas, bezalkoholiskos dzērienus un kafiju, jāievēro arī  noteiktie pārtikas preču ievešanas daudzuma ierobežojumi – personīgajā bagāžā nekomerciālos nolūkos drīkst ievest  pārtikas preces, kas nesatur dzīvnieku izcelsmes produktus, ja to kopējais svars nepārsniedz 10 kg.


      Ievedot Latvijā degvielu, cigaretes vai alkoholu biežāk nekā septiņās dienās vienu reizi vai arī pārsniedzot noteikto daudzumu, preces ir jādeklarē un jāmaksā attiecīgie nodokļi – akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodoklis.  

      Ja bagāžā ir deklarējamas preces, šķērsojot robežu, jādodas pa “sarkano koridoru”. “Zaļais koridors” izmantojams, ja nav deklarējamu preču vai ceļotāja bagāžā ir preces tādā daudzumā, par kuru nav jāmaksā nodokļi.


      Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšana


      Ja Jūs šķērsojat Latvijas ārējo sauszemes robežu pa autoceļiem, tas ir, iebraucot Latvijā no Krievijas vai Baltkrievijas, robežšķērsošanas vietā Jums jāaizpilda Akcīzes preču pārvietošanas paziņojums un tas jāiesniedz muitas amatpersonai. Aizpildot minēto paziņojumu, jānorāda Jūsu personīgajā bagāžā esošo atsevišķu akcīzes preču (alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu) daudzums, kā arī transportlīdzekļa degvielas standarttvertnē un pārvietojamās tvertnēs esošās degvielas daudzums.

      Gadījumos, kad Jums ir nepieciešamība šķērsot Eiropas Savienības ārējo sauszemes robežu pa autoceļiem biežāk kā vienu reizi septiņās dienās un Jūs vēlaties transportlīdzekļa standarttvertnē esošajai degvielai piemērot atbrīvojumu no normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, katru reizi, kad atkārtoti noteiktajā laikā periodā ir plānots izceļot un ieceļot Latvijas Republikā, arī izbraucot no Latvijas ir jāaizpilda Akcīzes preču pārvietošanas paziņojums un robežšķērsošanas vietā tas jāiesniedz muitas amatpersonai, bet robežšķērsošanas vietā, kur muitas kontrole nav paredzēta, - Valsts robežsardzes amatpersonai

      Situācijās, kad Valsts robežsardzes amatpersona autoceļu robežšķērsošanas vietā, kurā muitas kontrole nav paredzēta, konstatē fiziskas personas pienākumu maksāt normatīvajos aktos paredzētos maksājumus par atsevišķām akcīzes precēm, saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra  noteikumiem Nr.21 “Kārtība, kādā uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā kontrolē atsevišķas akcīzes preces un komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kas nepieciešams transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai” Valsts robežsardzes amatpersona noformē lēmumu par atteikumu personai ieceļot Latvijā ar akcīzes precēm, kas nav atbrīvotas no nodokļiem, un informē par tuvāko robežšķērsošanas vietu, kur paredzēta muitas kontrole.


      Kāds sods var tikt piemērots, pārkāpjot noteiktos ierobežojumus?


      Ja, ievedot preces Latvijā no trešajām valstīm, to daudzums pārsniedz iepriekš norādīto daudzumu un preces nav deklarētas, tad šīs preces ir ievestas nelikumīgā veidā, un iestājas administratīvā vai kriminālā atbildība.

      Administratīvā atbildība

      Saskaņā ar  Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.¹²  pantu "Kontrabanda" par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu LR muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot šīs preces vai citas vērtības no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā, - fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 70  līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 7100 eiro, konfiscējot šīs preces vai citas vērtības un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantoto transportlīdzekli vai bez tā konfiskācijas.

  • Ko darīt, ja vēlaties personīgajām vajadzībām ievest lielāku preču apjomu?
    • Pārvietojot pāri robežai preces, kuru vērtība vai daudzums pārsniedz noteikto robežlielumu, tās ir jādeklarē un jāmaksā muitas un pievienotās vērtības nodoklis, kā arī akcīzes nodoklis par akcīzes precēm.

      Likuma „Par akcīzes nodokli” 23.panta otrā daļa nosaka, ka importētājs aprēķināto nodokli par akcīzes precēm, kuras piesaka muitas procedūrai — laišana brīvā apgrozībā —, samaksā valsts budžetā pirms muitas procedūras pieteikšanas muitas iestādē. Fiziskā persona, kura ieved akcīzes preces personīgajā bagāžā, kas pārsniedz šā likuma 21.pantā noteikto atļauto preču pārvietošanas daudzumu vai vērtību, nodokli maksā pirms akcīzes preču laišanas brīvā apgrozībā.  

      Ja personīgās bagāžas patiesā vērtība nepārsniedz 700 EUR, Jums ir tiesības piemērot muitas nodokļa vienoto procentuālo likmi 2,5% no preču muitas vērtības. Ja ievedamo preču vērtība pārsniedz minēto summu, ievedmuitas nodoklis ir atkarīgs ne tikai no preces vērtības, bet arī no tā, kāda veida prece tā ir. Nodokļi tiks iekasēti, pamatojoties uz konkrētas preces muitas tarifa likmi.

      Vienoto likmi nepiemēro tabakai, tabakas izstrādājumiem, alkoholiskiem dzērieniem, kā arī gadījumos, kad Jūs pirms vienotās likmes piemērošanas esat lūdzis precēm piemērot attiecīgu muitas nodokli.

  • Personīgam patēriņam paredzētu pārtikas produktu pārvietošana
    • Lai pasargātu cilvēkus un dzīvniekus no bīstamām infekcijas slimībām, Eiropas Savienībā, tajā skaitā Latvijā, ir stingri noteikumi par to, kādus pārtikas produktus ceļotājs drīkst ievest Eiropas Savienības teritorijā un kā to drīkst darīt. Iebraucot Latvijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Jūsu personīgajā bagāžā esošie pārtikas produkti, kas paredzēti pašpatēriņam, robežšķērsošanas vietā tiks pakļauti stingrai veterinārajai un pārtikas nekaitīguma kontrolei.


      Ko ir aizliegts ievest?


      Eiropas Savienībā personīgā bagāžā pašpatēriņam aizliegts ievest:

      • gaļu un gaļas produktus (speķis, svaiga vai apstrādāta gaļa, t.sk., putnu gaļa, dzīvnieku tauki, dažāda veida desas, gaļas konservi; ar gaļu pildīti vai to saturoši mīklas izstrādājumi, makaroni, mērces, zupas u.c.);
      • pienu un piena produktus (piens, jogurts, krējums, biezpiens, kefīrs, siers, sviests, iebiezinātais piens, saldējums u.c.);
      • lolojumdzīvnieku barību, kuras sastāvā ir gaļa vai piens (mājdzīvnieku barība, košļājamās suņu rotaļlietas, rupja maluma miltu maisījumi).

       

      Pārtikas produktus, ko nav atļauts ievest Eiropas Savienībā personīgam patēriņam, aizliegts sūtīt arī pa pastu.

      Izņēmums: ievedot minētos produktus no Fēru salām, Grenlandes vai Islandes, jāievēro daudzuma ierobežojums, kas noteikts uz vienu cilvēku - 10 kg!


      Ko ir atļauts ievest?


      Eiropas Savienības valstīs no trešajām valstīm bez veterinārās robežkontroles, ievērojot vienam cilvēkam noteiktos daudzuma ierobežojumus, pašpatēriņam atļauts ievest:

      1. Līdz 2 kg (no Fēru salām, Grenlandes vai Islandes - līdz 10 kg) šādu dzīvnieku izcelsmes produktu: 
        • medus, olas, dzīvas austeres, dzīvas gliemenes un gliemeži, peru pieniņš, propoliss;
        • sausais piens zīdaiņiem, zīdaiņu pārtika, īpaša pārtika medicīnisku iemeslu dēļ, kā arī lolojumdzīvnieku barība attiecīgā patentēta produkta iepakojumā, uz kura norādīta ražotāja informācija par īpašu izlietošanu.
           
      2. Līdz 20 kg zvejas produktu (no Fēru salām un Islandes - bez daudzuma ierobežojumiem. Izņēmums, kas attiecas uz jebkuru valsti, ir storveidīgo zivju ikri - līdz 125 g atbilstoši marķētā iepakojumā):
        • svaigas (obligāti - ķidātas, arī tās, ko ieved veselas), kaltētas, termiski apstrādātas, sālītas, kūpinātas zivis vai zivju konservi;
        • daži vēžveidīgie, piemēram, garneles, omāri.
           
      3. Līdz 10 kg citu pārtikas produktu, piemēram:
        • maizi, kūkas, cepumus, šokolādes un konditorijas izstrādājumus (ieskaitot saldumus), kuru sastāvā nav gaļas produktu vai kas nav pildīti ar gaļas produktiem;
        • makaronu izstrādājumus un nūdeles, kas nav jauktas vai pildītas ar gaļas produktiem;
        • zupas buljonus un garšvielas iepakojumā, gaļas ekstraktus un gaļas koncentrātus;
        • olīvas ar zivju pildījumu;
        • pārtikas piedevas iepakojumā;
        • jebkurus citus pārtikas produktus, kuru sastāvā nav svaigu vai apstrādātu gaļas vai piena produktu un ir mazāk nekā 50% apstrādātu olu vai zvejas produktu.

      ​​

      Daudzuma ierobežojumi nav noteikti, personīgam patēriņam ievedot vai sūtot pa pastu dzīvnieku izcelsmes produktus no šādām valstīm: Andora, Lihtenšteina, Norvēģija, Sanmarīno un Šveice.

      (!) Svarīgi zināt

      Ja noteiktās prasības nav ievērotas un Latvijas robežas šķērsošanas vietā tiek konstatēts mēģinājums ievest patēriņam dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, kuru ievešana ir aizliegta vai kuru daudzums pārsniedz noteiktos svara ierobežojumus, muitas amatpersona attiecīgos produktus konfiscēs un tie tiks iznīcināti. Par pašu patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanas prasību pārkāpšanu var saukt pie administratīvās atbildības, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā - uzlikt naudas sodu.

      Lai netiktu izdarīts administratīvs pārkāpums, lūdzam pirms muitas kontroles izmest ievešanai aizliegtos pārtikas produktus speciāli marķētos konteineros muitas kontroles punktā.

      Informāciju par pārtikas produktu ievešanas nosacījumiem un produktu grupām, kurām tiek piemērotas specifiskas prasības, piemēram, uztura bagātinātājiem, minerālūdeni, sporta uzturu u.c., Jūs varat saņemt Pārtikas un veterinārajā dienestā.

  • Skaidras naudas deklarēšana
    • No 2006.gada 1.jūlija, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu (gan iebraucot, gan izbraucot) vietās, kur tā ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, jebkurai fiziskai personai ir pienākums deklarēt skaidro naudu, ja tās apmērs ir ekvivalents vai pārsniedz 10 000 eiro.

      Jāņem vērā, ka deklarēšanas pienākums attiecas uz fizisku personu, kas pārvadā skaidru naudu neatkarīgi no tā, vai minētā persona ir naudas īpašnieks.

      Skaidru naudu nav nepieciešams deklarēt uz Latvijas Republikas valsts robežas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

      Piemēri skaidras naudas deklarācijas iesniegšanai robežas šķērsošanas vietā:

      • fiziska persona ar 10 000 eiro, kura lido no Turcijas uz Latviju ar pārsēšanos Vācijā, iesniedz skaidras naudas deklarāciju Vācijā – tranzīta valstī, jo šajā gadījumā Vācija ir pirmais  Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanas punkts;
      • fiziska persona ar 10 000 eiro ar vieglo automašīnu brauc no Krievijas uz Baltkrieviju tranzītā caur Latviju un Lietuvu. Šajā gadījumā fiziska persona iesniedz skaidras naudas deklarāciju, iebraucot Latvijā un izbraucot no Lietuvas, jo tā divas reizes šķērso Eiropas Savienības ārējo robežu.

       

      Deklarējamo skaidro naudu pārrēķina eiro, piemērojot grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā robežas šķērsošanas dienas sākumā. 


      Kas ir skaidra nauda?


      Skaidra nauda ir banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis.

      Šādi finanšu instrumenti:

      • čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un jebkādi finanšu instrumenti, kas izdoti uz uzrādītāju vai tādā formā, ka īpašumtiesības uz šo finanšu instrumentu pāriet līdz ar tā nodošanu citai personai;
      • neaizpildīti čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un citi finanšu instrumenti, kuri dod tiesības saņemt naudu, ja tie ir parakstīti, nenorādot naudas saņēmēju.

      Kā deklarēt?


      Skaidras naudas deklarācijas veidlapas ir bez maksas pieejamas kompetentajā iestādē valsts robežas šķērsošanas vietā, kā arī VID mājas lapā latviešukrievu vai angļu valodā.

      Fiziskā persona robežas šķērsošanas vietā iesniedz muitas amatpersonai rakstveidā aizpildītu deklarāciju divos eksemplāros sniedzot tajā ziņas par:

      • deklarētāju;
      • skaidra naudas īpašnieku (ja deklarētājs pārvadā citas personas īpašumā esošu skaidru naudu);
      • paredzēto skaidras naudas saņēmēju;
      • skaidras naudas veidu un summu;
      • skaidras naudas izcelsmi;
      • skaidras naudas izlietošanas mērķi;
      • maršrutu (valsti, no kuras izceļo, un galamērķa valsti);
      • transporta veidu;
      • robežas šķērsošanas vietu, deklarācijā sniegto ziņu patiesumu apliecinot ar savu parakstu.

      Kāda ir atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu?


      Pienākums deklarēt nav izpildīts, ja sniegtā informācija ir nepareiza vai nepilnīga.

      Par noteiktā skaidras naudas apjoma nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, iestājas atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.15 pantu, kas paredz naudas sodu piecu procentu apmērā no nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās summas.

      Kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 195.2 pantu rodas, ja likumā noteiktā skaidras naudas apjoma nedeklarēšana vai nepatiesa deklarēšana tiek izdarīta ar noziedzīgi iegūtu skaidru naudu vai ja to izdarījusi organizēta grupa - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.


      Normatīvie akti par skaidras naudas pārvietošanas kontroli


      1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Regula (EK) Nr.1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās.
      2. Likums "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas".
      3. Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.414 "Noteikumi par skaidras naudas deklarācijas veidlapu, tās aizpildīšanas, iesniegšanas un sniegto ziņu pārbaudes kārtību".

       

      Papildu informācija par skaidras naudas deklarēšanu - Eiropas Komisijas mājas lapā.

  • Lolojumdzīvnieku pārvietošana 
    • Kas jāņem vērā, ja vēlaties ņemt līdzi suni, kaķi vai citu lolojumdzīvnieku, ceļojot uz trešām valstīm


      Ceļojot ar lolojumdzīvniekiem (suni, kaķi, sesku) ārpus Eiropas Savienības, jāievēro konkrētās trešās valsts noteiktās prasības. Personai, kas pavada savu lolojumdzīvnieku, ir laikus jānoskaidro ievešanas prasības galamērķa valsts kompetentajā iestādē vai šīs valsts vēstniecībā.

      Lai izvestu suni, kaķi vai sesku uz kādu trešo valsti jeb valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un atgrieztos atpakaļ Eiropas Savienības teritorijā, ir nepieciešama:


      Ar 2014.gada 29.decembri ir noteikts jauns ES lolojumdzīvnieka pases paraugs. Ja Jūsu sunim, kaķim vai seskam ir ES parauga pase, kas izsniegta pirms 2014.gada 29.decembra, Jums nav jāiegūst jaunā parauga pase. Iepriekš izsniegtā pase ir derīga līdz dzīvnieka dzīves beigām vai līdz tajā nav vietas ierakstiem par veiktajām vakcinācijām u.c. veterinārajām apstrādēm.


      • derīga vakcinācija pret trakumsērgu;
      • ja Jūs plānojat izceļot ar savu lolojumdzīvnieku (suni, kaķi vai sesku) uz valstīm ārpus ES, kurām nav piešķirts labvēlīgas valsts statuss attiecībā uz trakumsērgu (piemēram, Ukrainu, Izraēlu, Turciju, Gruziju, Uzbekistānu, Ēģipti, Moldāviju u.c.), un vēlaties atgriezties atpakaļ ES, tad jau pirms izbraukšanas uz trešo valsti atzītā laboratorijā ir jāveic antivielu līmeņa noteikšanas tests. Identifikācijas dokumentā (lolojumdzīvnieka pasē) ir jābūt apliecinātam, ka pirms pārvietošanas dienas ir veikts trakumsērgas antivielu titrēšanas tests un tā rezultāti bijuši labvēlīgi (antivielu līmenim jābūt vismaz ≥ 0.5 SV/ml). Nav vajadzīgs 3 mēnešu nogaidīšanas periods  pēc analīzes veikšanas;
      • papildus ir jāizpilda konkrētās trešās valsts prasības, uz kuru Jūs izceļojat ar savu dzīvnieku, piemēram, papildus varētu būt nepieciešams veterinārais sertifikāts, papildus izmeklējumi uz infekcijas slimībām, parazītiem, veterinārās apstrādes, taču tas ir laikus jānoskaidro.


      Lai saņemtu informāciju par aktuālajiem nosacījumiem, kā arī veterināro sertifikātu izvešanai, Jums jāvēršas Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā.


      Kas jāņem vērā, ja vēlaties ievest Eiropas Savienībā no trešām valstīm/teritorijām suni, kaķi vai balto sesku


      Ja lolojumdzīvniekus ieved no Andoras, Fēru salām, Gibraltāra, Grenlandes, Islandes, Lihtenšteinas, Monako, Norvēģijas, Sanmarīno, Šveices un Vatikāna Pilsētvalsts, jāievēro tādas pašas prasības, kā ceļojot pa Eiropas Savienību. Pārvietojoties no šīm valstīm, līdzi jābūt atbilstoši aizpildītai lolojumdzīvnieka pasei.

      Nekomerciāli Eiropas Savienībā no trešām valstīm/teritorijām atļauts ievest līdz pieciem lolojumdzīvniekiem (suņiem, kaķiem, seskiem), izņemot, ja pārvietošanas mērķis ir piedalīties sacensībās, izstādēs, sporta pasākumos ar nosacījumu, ka:

      • īpašnieks vai pilnvarotā persona var uzrādīt rakstisku pierādījumu tam, ka lolojumdzīvnieki ir reģistrēti, lai apmeklētu minētos pasākumus vai biedrībā, kura organizē šādus pasākumus;
      • lolojumdzīvnieki ir vecāki par sešiem mēnešiem.


      Lolojumdzīvnieka pārvietošana var notikt līdz 5 dienām pirms vai pēc īpašnieka pārvietošanās. Ja pavadiet lolojumdzīvnieku, kuram neesat īpašnieks, ir nepieciešama īpašnieka izdota rakstveida pilnvara. 

      Ja vienā reizē ievesto lolojumdzīvnieku skaits pārsniedz piecus un nav izpildīti izņēmuma nosacījumi, tad piemērojama veterinārās robežkontroles procedūra atbilstoši atzītā Pārtikas un veterinārā dienesta kontroles punktā, kuru veic veterinārārsts. Latvijā to var veikt tikai kontroles punktos Terehova un Pāternieki.

      Lolojumdzīvnieku nekomerciālas ievešanas nosacījumu kontroli uz ārējās robežas veic muitas amatpersonas. Muitas amatpersonas katram dzīvniekam nodrošina identitātes un dokumentu kontroli.

      Dzīvnieku drīkst pārvietot no trešajām valstīm/teritorijām tikai tad, ja tas ir atbilstoši sagatavots:

      • identificēts;
      • vakcinēts pret trakumsērgu;
      • ar dokumentiem:
        - dzīvnieka veterināro sertifikātu,
        - pasi (no ES izvesta dzīvnieka ievešanai atpakaļ ES),
        - īpašnieka deklarāciju, ka dzīvnieka pārvietošana nav ar komerciālu mērķi,
        - trakumsērgas antivielu testu (tikai no riska valstīm),
        - īpašnieka deklarāciju tranzīta gadījumā

       

      1. Dzīvnieks ir identificēts – nepieciešama mikroshēma (tetovējums pieļaujams tikai tad, ja tas veikts līdz 2011.gada 3.jūlijam un ierakstīts veterinārajā sertifikātā/pasē).

      Ja mikroshēma neatbilst ISO Standartam 11784 vai 11785, īpašniekam vai dzīvnieku pavadošajai personai jānodrošina ar līdzekli mikroshēmas uztveršanai. Dzīvnieks ir jāidentificē, pirms tas tiek vakcinēts pret trakumsērgu. Ja dzīvnieks pret trakumsērgu ir vakcinēts pirms identifikācijas, tad vakcināciju pret trakumsērgu veic atkārtoti pēc identifikācijas.

      2. Vakcinācija pret trakumsērgu.

      Informācijai par derīgu vakcināciju ir jābūt norādītai veterinārajā sertifikātā vai ES lolojumdzīvnieka pasē.

      Vakcinācijas dienā dzīvniekam jābūt vismaz 12 nedēļu vecam, vakcinētam vismaz 21 dienu pirms ieceļošanas gadījumā, ja vakcinācija dzīvniekam veikta pirmo reizi mūžā un arī tad, ja nav ievērots revakcinācijas režīms atbilstoši vakcīnas ražotāja norādījumiem. Ja potēšana ir veikta atkārtoti (regulāri veterinārārsta noteiktajos termiņos), tad ceļā var doties uzreiz. Ja dzīvnieks pret trakumsērgu ir vakcinēts pirms identifikācijas, tad vakcināciju pret trakumsērgu veic atkārtoti pēc identifikācijas.

      ES dalībvalstis uz savu teritoriju var noteikt atkāpi atļaut/aizliegt nekomerciāli pārvietot starp dalībvalstīm vai no trešās valsts/teritorijas nevakcinētus suņus, kaķus un seskus, kuri ir jaunāki par 3 mēnešiem, tādēļ, plānojot ceļojumu, ir jānoskaidro, vai konkrētā ES dalībvalsts šo atkāpi piemēro.

      Latvijā no 2014.gada 29.decembra vairs nav atļauts ievest pret trakumsērgu neaizsargātus dzīvniekus, t.sk., suņus, kaķus un seskus, kuri ir jaunāki par 12 nedēļām un nav vakcinēti pret trakumsērgu vai ir 12-16 nedēļas veci un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet vēl neatbilst noteiktajām derīguma prasībām.

      3. Veterinārais sertifikāts - oficiālā veterinārārsta pienācīgi aizpildīts un izdots dokuments lolojumdzīvnieka ievešanai Eiropas Savienībā saskaņā ar noteikto paraugu.

      Ar 2016.gada 1.septembri ir noteikts jauns veterinārā sertifikāta paraugs. Veterinārajam sertifikātam jābūt sagatavotam saņēmējvalsts valodā un angļu valodā. Arī tad, ja lolojumdzīvniekam ir izdota ārpussavienības lolojumdzīvnieka pase, tikai veterinārais sertifikāts un tajā norādītās ziņas būs par pamatu lolojumdzīvnieka ielaišanai Eiropas Savienībā.

      4. Eiropas Savienības lolojumdzīvnieka pase.

      Ja dodaties uz trešo valsti ar ES reģistrētu dzīvnieku, paredzot, ka ar šo pašu dzīvnieku atgriezīsieties atpakaļ, tad, atgriežoties no trešās valsts atpakaļ Eiropas Savienības teritorijā, nepieciešams uzrādīt tikai pasi.

      5. Deklarācija lolojumdzīvnieka nekomerciālai pārvietošanai.

      Veterinārajam sertifikātam pievieno rakstisku deklarāciju, ko parakstījis īpašnieks vai pilnvarotā persona, apliecinot, ka dzīvnieka pārvietošana uz Eiropas Savienību ir nekomerciāla.

      Deklarācija nav nepieciešama, ja no trešās valsts atpakaļ tiek ievests ES dzīvnieks ar ES lolojumdzīvnieka pasi. Deklarācija ir muitas kontrolei obligāti uzrādāms dokuments kopā ar citiem dzīvnieka identitāti un veselības stāvokli apliecinošiem pavaddokumentiem.

      6. Antivielu līmeņa noteikšanas tests - tikai, ja ceļojat no valstīm*, kurām nav piešķirts labvēlīgas valsts statuss attiecībā uz trakumsērgu.

      Informācijai par trakumsērgas antivielu noteikšanas testa rezultātu ir jābūt norādītai veterinārajā sertifikātā vai ES lolojumdzīvnieka pasē (ES lolojumdzīvniekam atgriežoties ES). Eiropas Savienības atzītās laboratorijas izsniegtais dokuments par seroloģiskā testa rezultātu attiecīgajam lolojumdzīvniekam ir pievienojams veterinārajam sertifikātam.

      Pilnvarots veterinārārsts asins paraugu noņem vismaz 30 dienas pēc vakcinācijas un trīs mēnešus pirms pārvietošanas. Analīzi atļauts veikt tikai Eiropas Savienības atzītā laboratorijā. Antivielu titrs, kas vienāds vismaz ar 0.5 vai > 0.5 SV/ml, ir apmierinošs, lai dzīvniekam izsniegtu eksporta veterināro sertifikātu uz Eiropas Savienību. Ja antivielu titrs < 0.5, tas liecina, ka nav pietiekošs antivielu līmenis, kāds nepieciešams eksportam.


      * Tests antivielu līmeņa noteikšanai neattiecas uz šādām valstīm: 

      Amerikas Savienotās Valstis (tostarp, Austrumsamoa, Guama, Ziemeļu Marianas salas, Puertoriko un ASV Virdžīnas), Antigva un Barbuda, Apvienotie Arābu Emirāti, Argentīna, Aruba, Austrālija, Bahreina, Baltkrievija, Barbadosa, Bermudu salas, Bonēra, Sintestatiusa un Saba, Bosnija un Hercegovina, Britu Virdžīnu salas, Čīle, Debesbraukšanas sala, Fidži, Folklenda (Malvinu) salas, Franču Polinēzija, Honkonga, Jamaika, Japāna, Jaunkaledonija, Jaunzēlande, Kaimanu salas, Kanāda, Kirasao, Krievija, Majota, Maķedonija, Malaizija, Maurīcija, Meksika, Montserrata, Nīderlandes Antiļas, Sentkitsa un Nevisa, Senpjēra un Mikelona, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Singapūra, Sv. Helēnas sala, Sintmārtena, Taivāna, Trinidāda un Tobāgo, Vanuatu, Volisa un Futunas salas.


      Ja dodaties no Latvijas uz kādu no valstīm, kas nav minētas atzīto valstu sarakstā (piemēram, Ukrainu, Izraēlu, Turciju, Gruziju, Uzbekistānu, Ēģipti, Moldāviju u.c.), vai arī  tranzītā caur šīm valstīm vēlaties atgriezties atpakaļ Eiropas Savienībā, tests jāveic pirms izbraukšanas uz trešo valsti. Nav vajadzīgs 3 mēnešu nogaidīšanas periods pēc analīzes veikšanas.

      7. Īpašnieka deklarācija tranzīta gadījumā

      Kopš 2014.gada 29.decembra ir noteikta atkāpe no prasības par antivielu testu tranzīta gadījumā, kas veikts caur sarakstā neiekļautu valsti - tests nav vajadzīgs, ja īpašnieks vai pilnvarotā  persona iesniedz deklarāciju, ka šāda tranzīta laikā dzīvnieki nav bijuši saskarē ar trakumsērgas uzņēmīgo sugu dzīvniekiem, un ka tie ir palikuši neapdraudēti transportlīdzeklī vai starptautiskas lidostas teritorijā.

      Ja no trešās valsts ievestais lolojumdzīvnieks neatbilst minētajām prasībām, tad kontrolējošā iestāde (Latvijā – muita), apspriedusies ar oficiālo veterinārārstu un attiecīgā gadījumā - arī ar īpašnieku vai pilnvaroto personu, ir tiesīga:

      • dzīvnieku nosūtīt atpakaļ uz izcelsmes valsti;
      • dzīvnieku izolēt noteiktos apstākļos, kamēr tiek pieņemts lēmums (izdevumus sedz dzīvnieka īpašnieks vai atbildīgā persona);
      • dzīvnieku iemidzināt, gadījumā, ja tas rada draudus sabiebrībai un dzīvnieku nav iespējams izolēt vai atgriezt atpakaļ uz izcelsmes valsti.


      Izdevumi, kas radušies saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem, ir jāsedz dzīvnieka īpašniekam vai atbildīgajai personai. Dzīvnieka īpašnieks vai atbildīgā persona nevar saņemt finansiālu kompensāciju par darbībām neatbilstību gadījumā.


      (!) Ievērībai

      2014.gada 29.decembrī stājās spēkā jauns normatīvais regulējums lolojumdzīvnieku pārvietošanai Eiropas Savienībā un ievešanai no trešajām valstīm: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 12.jūnija Regula (ES) Nr.576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr.998/2003 atcelšanu un Komisijas 2013.gada 28.jūnija Īstenošanas Regula (ES) Nr.577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem.


      Papildu informāciju par prasībām lolojumdzīvnieku pārvietošanai var iegūt Pārtikas un veterinārā dienesta sadaļā Zemkopības ministrijas mājas lapā, apakšsadaļā „Ceļošana ar dzīvnieku”.

  • Lolojumputnu pārvietošana 
    • Nekomerciāla lolojumputnu, kas nav mājputni, ievešana Eiropas Savienībā no trešām valstīm/teritorijām


      Importa nosacījumi lolojumputniem no Andoras, Fēru salām, Grenlandes, Islandes, Lihtenšteinas, Monako, Norvēģijas, San Marino, Šveices un Vatikāna ir tādi paši kā ES valstīm.

      Imports uzskatāms par nekomerciālu, ja:

      • putns ir kopā ar īpašnieku vai personu, kura īpašnieka vārdā ir atbildīga par putnu tā pārvietošanas laikā;
      • to nepārvieto ar mērķi pārdot vai nodot citam īpašniekam, un to skaits nav vairāk par pieciem.

      Arī situācija, kad putns tiek pārvietots lidmašīnas kravas nodalījumā un tā īpašnieks atrodas salonā, ir uzskatāma par nekomerciālu pārvietošanu.

      Lolojumputnu (papagaiļu, kanārijputniņu u.c.) nekomerciālas ievešanas nosacījumu kontroli uz ārējās robežas veic muitas amatpersonas. Muitas amatpersonas katram dzīvniekam nodrošina identitātes un dokumentu kontroli.

      Savvaļā vai nebrīvē turēto putnu (medību piekūnu, vanagu) dokumentu un identitātes kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests Pāternieku un Terehovas robežkontroles punktos.


      Nosacījumi putnu ievešanai:

      Eiropas Savienība ir noteikusi stingrus lolojumputnu pārvietošanas ierobežojumus no trešajām valstīm saistībā ar īpaši patogēno putnu gripu.


      Lolojumputnu var ievest:

      1. Ja tas tiek pārvietots no Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (The World Organisation for Animal Health (OIE)) atļautas valsts un

      2. Ja tas atbilst vienam no šiem nosacījumiem:

      • 30 dienu pirms izvešanas tie ir izolēti izvešanas vietā trešā valstī vai
      • putni pēdējo sešu mēnešu laikā un ne vēlāk kā 60 dienas pirms to nosūtīšanas no trešās valsts ir vakcinēti un vismaz vienu reizi revakcinēti pret putnu gripu ar vakcīnu H5, kas apstiprināta attiecīgajai sugai, atbilstīgi ražotāja norādījumiem, vai
      • putni vismaz 10 dienas pirms izvešanas ir bijuši izolēti un tiem veikti testi uz H5N1 antigēnu vai genomu, un

       

      3. Ja putns ir identificējams - jābūt individuālam numuram, kas ļauj noteikt tā izcelsmi, kā arī jānorāda identifikācijas sistēma (piemēram, saspiedne, gredzens, mikroshēma, transponderis, krotālija); jāidentificē tādā veidā, lai tiktu nodrošināta saikne starp lolojumdzīvnieku un tā identifikācijas dokumentu, un

      4. Ja līdzi ir atbilstoši noformēts Eiropas Savienības noteiktā parauga veterinārais sertifikāts, un

      5. Ja veterinārajam sertifikātam ir pievienota rakstiska īpašnieka deklarācija, ka lolojumputna pārvietošana uz Eiropas Savienību ir ar nekomerciālu nolūku.


      (!) Ievērībai!

      Lūdzam savlaicīgi pārliecināties, vai trešā valsts, no kuras plānojat ievest Latvijā lolojumputnu, ir iekļauta atļauto valstu sarakstā!

      Ja lolojumputns neatbilst prasībām, tas var tikt nosūtīts atpakaļ uz izcelsmes valsti, vai izolēts oficiālā uzraudzībā līdz brīdim, kamēr tiks nodrošinātas veselības prasības. Neatbilstību gadījumā izolēšanas izdevumi ir jāsedz īpašniekam, tādēļ, pirms ceļojat, pārbaudiet prasību atbilstību!

      Ja dzīvnieku nevar nosūtīt atpakaļ vai izolēt, to var iemidzināt bez finansiālas kompensācijas.

      Jāatceras, ja pavadiet lolojumputnu, kuram neesat īpašnieks, ir nepieciešama īpašnieka izdota rakstveida pilnvara!

      Papildu informāciju par prasībām lolojumputnu pārvietošanai varat iegūt, vēršoties tuvākajā Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā vai veterinārajā klīnikā, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta sadaļā Zemkopības ministrijas mājas lapā, apakšsadaļā „Ceļošana ar dzīvnieku”.