Covid-19

 Publicēts: 03.12.2020. 12.03


 

Atbalsta iespējas, saskaroties ar COVID-19 izraisītām grūtībām

  • Dīkstāves atbalsts uzņēmumiem un to darbiniekiem
    • Dīkstāves atbalsts uzņēmumiem un to darbiniekiem

      Uzņēmēji, kas ārkārtējās situācijas laikā – no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim – piedzīvo ieņēmumu kritumu, var vērsties VID un saņemt dīkstāves atbalstu saviem darbiniekiem, kas ir dīkstāvē un nestrādā.

      Kuri uzņēmumi var saņemt dīkstāves atbalstu:

      Lūgt dīkstāves atbalstu saviem darbiniekiem var jebkurš uzņēmums, kura ieņēmumi no saimnieciskās darbības mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar tā vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, ir samazinājušies vismaz par 20 %. Ja kādā no šiem mēnešiem uzņēmums faktiski nav darbojies un ieņēmumu nav bijis, šis mēnesis vidējo ieņēmumu aprēķinā nav jāiekļauj.

      Cik lielu atbalstu darbinieks var saņemt:

      • Darbiniekam – 70 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par laiku no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim (ja kādā no šiem mēnešiem darbinieks pie konkrētā darba devēja nav strādājis, to vidējās algas aprēķinā nav jāiekļauj). Neatkarīgi no līdzšinējās algas, dīkstāves atbalsts nevarēs būt mazāks par 330 eiro un lielāks par 1000 eiro par pilnu mēnesi.
      • Mikrouzņēmuma darbiniekam – 50 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par 2020. gada 3. ceturksni atbilstoši ceturkšņa deklarācijā norādītājam (ja darbinieks pie konkrētā darba devēja darbu uzsācis 2020. gada oktobrī, izmanto darba devēja norādīto informāciju), bet ne mazāk par 330 eiro un ne vairāk par 1000 eiro par pilnu mēnesi.
      • Darbiniekam, kurš saņem atbalstu par dīkstāvi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums. Lai saņemtu šo piemaksu, īpašs iesniegums nav jāraksta.
      • Ja darbinieks strādā pie vairākiem darba devējiem, pie katra arī iespējams saņemt dīkstāves atbalstu, tomēr tā kopsumma nevar pārsniegt 1000 eiro par pilnu mēnesi. Par atbalsta piešķiršanu lemj tādā secībā, kādā darba devēji iesnieguši iesniegumu. Nosacījums par 330 eiro minimālo pabalstu par pilnu mēnesi attiecas tika uz vienu pabalsta izmaksu mēnesī – saņemot dīkstāves atbalstu pie vairākiem darba devējiem vai dažādās nodarbinātības formās, katrs nākamais pabalsts tiek rēķināts proporcionāli darba samaksai un dīkstāves ilgumam.
      • Ja ārkārtējās situācijas laikā darbinieks atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, atbalstu nosaka 70 % apmērā no vidējā vecāku pabalsta par 2020. gada augustu, septembri un oktobri, bet ne mazāk par 330 eiro un ne vairāk par 1000 eiro par pilnu mēnesi.
         

      Būtiski: darbinieks var saņemt gan atbalstu pie vairākiem darba devējiem, gan atbalstu kā saimnieciskās darbības veicējs un patentmaksas maksātājs, tomēr jebkurā gadījumā summārais valsts atbalsts nevar būt lielāks par 1000 eiro par pilnu mēnesi.

      Darba devējs drīkst saviem darbiniekiem piemaksāt starpību starp dīkstāves atbalstu un līdz šim saņemto pilno darba samaksas apmēru.

      Kā pieteikties dīkstāves atbalstam:

      • Par saviem darbiniekiem pieteikumu iesniedz darba devējs, aizpildot iesnieguma formu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Iesnieguma forma EDS būs pieejama no 1.decembra.
      • Dīkstāves atbalstam par novembri var pieteikties līdz 15. decembrim, par decembri – līdz 15. janvārim, un par janvāri – līdz 15. februārim.
      • Vienlaikus ar iesniegumu darba devējam jāiesniedz arī darba devēja ziņojums par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem, IIN un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, kā arī PVN mēneša deklarācija, ja tāda vēl nav iesniegta un ir jāiesniedz.
      • Pieteikumā darba devējam jānorāda informācija par uzņēmumu, tā ienākumu samazinājumu, par darbiniekiem un to dīkstāves laiku. Darba devējiem arī jāapliecina, ka darbinieks nav darba nespējā, ar darbinieku netiks pārtrauktas darba attiecības laikā, par kuru piešķirts atbalsts,  kā arī vienu mēnesi pēc šī laikposma.
      • Pēc lēmuma par atbalsta piešķiršanu, VID piecu darbdienu laikā to pārskaitīs uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu, kas atvērts Latvijā, un VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) informēs darba devēju. Darba devējs pats informē savus darbiniekus par atbalsta saņemšanu.

      Kad dīkstāves atbalstu nepiešķir:

      • Ja darba devējs nav iesniedzis VID visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējiem 12 mēnešiem pirms ārkārtējās situācijas
      • Ja darba devējs ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra (izņemot gadījumu, ja tas izslēgts pēc savas iniciatīvas), vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība
      • ja darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process
      • darba devēja padomes locekļiem
      • par tām dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts
      • darba devējam, kura personāls iznomāts citam uzņēmumam
      • ja darba devējs ir  valsts vai pašvaldības budžeta iestāde vai valsts vai pašvaldības kontrolēts komersants
      • ja darbinieks pieņemts darbā pēc 2020. gada 1. novembra


      Laikā, kad darbiniekam piešķirts dīkstāves atbalsts, slimības pabalstu neapmaksā un neizmaksā pašvaldības pabalstu krīzes situācijā.

  • Atbalsts algu subsīdijai nepilna laika darbiniekiem
    • Atbalsts algu subsīdijai nepilna laika darbiniekiem

      Uzņēmēji, kas ārkārtējās situācijas laikā – no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim – piedzīvo  ieņēmumu kritumu, var vērsties VID un saņemt atbalstu algu subsīdijai saviem darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba laiku. Savukārt darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru. Tādējādi darbinieki, kas ārkārtējas situācijas ierobežojumu dēļ strādā nepilnu slodzi, varēs turpināt saņemt tādu atalgojumu, kā saņēma pirms tam.

      Kuri uzņēmumi var saņemt atbalstu algu subsīdijai:

      Lūgt algu subsīdiju saviem darbiniekiem, kas ārkārtējās situācijas laikā strādā nepilnu darba laiku, var jebkurš uzņēmums, kura ieņēmumi no saimnieciskās darbības mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar tā vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, ir samazinājušies vismaz par 20 %. Ja kādā no šiem mēnešiem uzņēmums faktiski nav darbojies un ieņēmumu nav bijis, šis mēnesis vidējo ieņēmumu aprēķinā nav jāiekļauj.

      Cik lielu subsīdiju darbinieks var saņemt:

      • 50 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par laiku no šī gada 1. augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk par 500 eiro par pilnu mēnesi
      • Darba devējam ir pienākums saviem darbiniekiem piemaksāt starpību starp algas subsīdiju un līdz šim saņemto pilno darba samaksu

      Kā pieteikties algu subsīdijām:

      • Par saviem darbiniekiem pieteikumu iesniedz darba devējs, aizpildot iesnieguma formu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Iesnieguma forma EDS būs pieejama no 1.decembra.
      • Atbalstam par novembri var pieteikties līdz 15. decembrim, par decembri – līdz 15. janvārim, un par janvāri – līdz 15. februārim.
      • Vienlaikus ar iesniegumu darba devējam jāiesniedz arī darba devēja ziņojums par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem, IIN un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, kā arī PVN mēneša deklarāciju, ja tāda vēl nav iesniegta un ir jāiesniedz.
      • Pieteikumā darba devējam jānorāda informācija par uzņēmumu, tā ienākumu samazinājumu, par darbiniekiem. Darba devējam arī jāapliecina, ka darbinieks nav darba nespējā, ar darbinieku netiks pārtrauktas darba attiecības laikā, par kuru piešķirts atbalsts, kā arī vienu mēnesi pēc šī laikposma, savukārt atbalstu nesaņemot, šī darba attiecības tiktu pārtrauktas.
      • Pēc lēmuma par atbalsta piešķiršanu, VID piecu darbdienu laikā to pārskaitīs uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu, kas atvērts Latvijā, un VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) informēs darba devēju. Savukārt darba devējs pats informē savus darbiniekus par atbalsta saņemšanu.

      Kad atbalstu algas subsīdijai nepiešķir:

      • Ja darba devējs nav iesniedzis VID visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējiem 12 mēnešiem pirms ārkārtējās situācijas. Šim nosacījumam izņēmums ir uzņēmumi, kas ir VID Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki.
      • ja darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process
      • darba devēja padomes locekļiem
      • darbiniekam par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts
      • darba devējam, kura personāls iznomāts citam uzņēmumam
      • ja darba devējs ir valsts vai pašvaldības budžeta iestāde, kā arī valsts vai pašvaldības kontrolēts komersants
      • ja darbinieks pieņemts darbā pēc 2020. gada 1. novembra
  • Atbalsts pašnodarbinātajiem
    • Atbalsts pašnodarbinātajiem

      Pašnodarbinātie – VID reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, autoratlīdzības saņēmēji, kas nav reģistrēti VID, un individuālie komersanti –, kas no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim piedzīvo ieņēmumu kritumu, var vērsties VID un saņemt dīkstāves atbalstu.

      Kuri pašnodarbinātie var saņemt atbalstu:

      Dīkstāves atbalstu var lūgt, ja ieņēmumi mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, ir samazinājušies vismaz par 20 %. Ja kādā no šiem mēnešiem cilvēks faktiski nav veicis saimniecisko darbību un ieņēmumu nav bijis, šis mēnesis vidējo ieņēmumi aprēķinā nav jāiekļauj.

      Cik lielu atbalstu cilvēks var saņemt:

      • Pašnodarbinātajam, kas ir reģistrējies, un autoratlīdzības saņēmējam, kas nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, un individuālajiem komersantam– 70% apmērā no vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības 2020. gada 3. ceturksnī, bet ne mazāk kā 330  eiro un ne vairāk kā 1000 eiro par pilnu mēnesi. Vidējo ienākumu aprēķinā neieskaita autoru un izpildītāju saņemto autoratlīdzību un ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām
      • Pašnodarbinātajam, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – 50 % apmērā no mēneša vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības par 2020. gada 3. ceturksni, bet ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro par pilnu mēnesi
      • Cilvēkam, kurš saņem šo atbalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums. Lai saņemtu šo piemaksu, īpašs iesniegums nav jāraksta.

      Būtiski: cilvēks var saņemt gan atbalstu pie vairākiem darba devējiem, gan atbalstu kā pašnodarbinātā persona  un patentmaksas maksātājs, tomēr jebkurā gadījumā summārais valsts atbalsts nevar būt lielāks par 1000 eiro par pilnu mēnesi.

      Kā pieteikties atbalstam:

      • Pieteikumu iesniedz, aizpildot iesnieguma formu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Iesnieguma forma EDS būs pieejama no 1.decembra.
      • Atbalstam par novembri var pieteikties līdz 15. decembrim, bet par decembri – līdz 15. janvārim, un par janvāri – līdz 15. februārim.
      • Pieteikumā jānorāda informācija par sevi un savu saimniecisko darbību, kā arī apliecinājums, ka nav iestājusies darba nespēja un ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ saimnieciskās darbības apjoms ir samazinājies ne mazāk kā par 50 %.
      • Pēc lēmuma par atbalsta piešķiršanu, VID piecu darbdienu laikā to pārskaitīs uz iesniegumā norādīto kontu, kas atvērts Latvijā, un saņēmējam par to paziņos VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). 

      Kad dīkstāves atbalstu nepiešķir:

      • Ja pašnodarbinātajam pieteikuma iesniegšanas dienā nodokļu parāds ir lielāks nekā 1000 eiro un tam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums
      • Ja pašnodarbinātajam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process
      • Par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts
      • Pašnodarbinātajiem, kuri saņem atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda radošo personu atbalsta, mūža stipendiju, radošās jaunrades vai radošo personu nodarbinātības programmu ietvaros
      • Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis VID visas nodokļu deklarācijas par pēdējo gadu pirms ārkārtējās situācijas
      • Ja saimnieciskā darbība uzsākta pēc 2020. gada 1. novembra

      Laikposmā, kad pašnodarbinātajm piešķirts atbalsts, slimības pabalstu neapmaksā un neizmaksā pašvaldības pabalstu krīzes situācijā.

  • Atbalsts patentmaksas maksātājiem
    • Atbalsts patentmaksas maksātājiem

      Patentmaksas saņēmēji, kas no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim piedzīvo ienākumu kritumu, var vērsties VID un saņemt dīkstāves atbalstu.

      Kuri patentmaksas maksātāji var saņemt dīkstāves atbalstu:

      Dīkstāves atbalstu var lūgt, ja ieņēmumi mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, ir samazinājušies vismaz par 20 %. Ja kādā no šiem mēnešiem cilvēks faktiski nav veicis saimniecisko darbību un ieņēmumu nav bijis, šis mēnesis vidējo ieņēmumu aprēķinā nav jāiekļauj.

      Cik lielu atbalstu cilvēks var saņemt:

      • 400 eiro par pilnu mēnesi, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents vai ja patents bijis spēkā vismaz 6 mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas
      • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums. Lai saņemtu šo piemaksu, īpašs iesniegums nav jāraksta.
      • Par atbalsta periodu patentmaksa vai samazinātā patentmaksa nav jāmaksā.
      • Ja patentmaksa vai samazinātā patentmaksa 2020. gadā ir samaksāta par 3 vai 6 mēnešiem vai par vienu gadu, kas ietilpst laikposmā, uz kuru izsludināta ārkārtējā situācija, patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņš tiek pagarināts par atbalsta perioda ilgumu.
         

      Būtiski: cilvēks var saņemt gan atbalstu pie vairākiem darba devējiem, gan atbalstu kā saimnieciskās darbības veicējs un patentmaksas maksātājs, tomēr jebkurā gadījumā summārais valsts atbalsts nevar būt lielāks par 1000 eiro par pilnu mēnesi.

      Kā pieteikties atbalstam:

      • Pieteikumu iesniedz, aizpildot iesnieguma formu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Iesnieguma forma EDS būs pieejama no 1.decembra.
      • Atbalstam par novembri var pieteikties līdz 15. decembrim, bet par decembri – līdz 15. janvārim, un par janvāri – līdz 15. februārim.
      • Pieteikumā jānorāda informācija par sevi un savu saimniecisko darbību, kā arī apliecinājums, ka nav iestājusies darba nespēja un ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ saimnieciskās darbības apjoms ir samazinājies ne mazāk kā par 50 %.
      • Pēc lēmuma par atbalsta piešķiršanu, VID piecu darbdienu laikā to pārskaitīs uz iesniegumā norādīto kontu, kas atvērts Latvijā, un saņēmējam par to paziņos VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

      Kad atbalstu nepiešķir:

      • Par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts.
  • Nodokļu samaksas termiņa pagarināšana
  • Gada pārskatu iesniegšana
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

      NoteikumiMetodiskais materiāls "Gada pārskatu iesniegšanas termiņi saistībā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu par koronavīrusa (COVID-19) izraisīto uzliesmojumu"

      Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem un biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām ar likumu tiek pagarināts gada pārskata un konsolidēto gada pārskata (ja tāds ir) iesniegšanas termiņš par sagatavoto gada pārskatu par 2019.gadu:

      • sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu;
      • biedrība vai nodibinājums, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam;
      • reliģiskā organizācija, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.


      Piemērs. Ja Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektam 2019.pārskata gads sakrita ar kalendāro gadu un sagatavotais gada pārskats Valsts ieņēmumu dienestā būtu jāiesniedz līdz 2020.gada 30.aprīlim, tad saskaņā ar šajā likumā noteikto, 2019.gada pārskata iesniegšanas termiņš šī likuma subjektam ir pagarināts līdz 2020.gada 31.jūlijam.

       

  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi
    • Atbalsts COVID-19 laikā saimnieciskās darbības veicējiem

      NoteikumiInformatīvais materiāls "Atcelti 2020. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi saimnieciskās darbības veicējiem"

      Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020. taksācijas gadu var neveikt noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Šos maksājumus var veikt labprātīgi gada laikā vairākās daļās vai vienreiz gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

      Nodokļa maksātāji, kuri jau ir veikuši pirmo avansa maksājumu, t.i. līdz 2020. gada 15. martam, bet nevēlās labprātīgi maksāt avansa maksājumus, var atgūt šo iemaksu kā nodokļa pārmaksu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu.

       

  • PVN pārmaksas atmaksa
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

      Laikā no šā gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību nosaka likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.

      Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksās apstiprināto pārmaksāto PVN summu, kas ir uzrādīta PVN deklarācijā, visiem nodokļa maksātājiem, tādējādi radot brīvus finanšu līdzekļus COVID-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai.

      PVN pārmaksas atmaksas nosacījumi definēti likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 6.pantā.

       

  • Padziļinātās sadarbības programma un tās dalībnieki
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

      VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku, ja to ir ietekmējusi COVID-19 krīze un padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks nodrošina pierādījumus objektīvo apstākļu esībai.

      Kādos gadījumos IR paredzēts atbalsts Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem?

      • Kavēti pārskatu un deklarāciju iesniegšanas termiņi;
      • Samazināti nodokļu ieņēmumi;
      • Samazināti darba ņēmēju mēneša vidējie darbvietā gūtie ienākumi;
      • Nodokļu revīzijas rezultātā uzrēķinātā summa pārsniedz 3% no attiecīgā gada nodokļu ieņēmumiem.

       

      Veicot kritēriju atbilstības izvērtējumu un konstatējot dalībniekus, kuri neatbilst augstāk minētajiem kritērijiem uzņēmumiem elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiks nosūtīts aicinājums iesniegt pierādījumus objektīvo apstākļu esībai. Valsts ieņēmumu dienests nenosaka pierādījumu formu vai apjomu, bet tam jābūt pietiekamam un uz faktiem balstītam, lai gūtu priekštatu un pārliecību par objektīvo apstākļu esību, kas uzņēmuma liedza izpildīt konkrētos programmas kritērijus.
       

      Atbalsts netiks piemērots gadījumā, ja Programmas dalībnieks neizpilda sekojošus kritērijus:

      • Administratīvo pārkāpumu sodu summa nepārsniedz 151 EUR, gadā kopsumma 500 EUR;
      • Nav atzīts par vainīgu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā vai sodāmība ir dzēsta;
      • Nav maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process;
      • Nav izbeigta vai apturēta saimnieciskā darbība, nav uzsākts likvidācijas process;
      • Amatpersonai nav atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus vai sodāmība par pārkāpumu ir dzēsta;
      • Nav konstatēts, ka nodokļu maksātājs vai apkalpojošais dienests ir pārkāpis kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu un specializēto ierīču vai iekārtu lietošanas vai apkalpošanas prasības;
      • Nav sākts izslēgšanas no PVN reģistra process;
      • Sasniedzams juridiskajā adresē;
      • Nav negodprātīgu rīcību pret nodokļu saistībām;
      • Amatpersona vai dalībnieks nav riska personu sarakstā.

       

       

  • Atbalsts dezinfekcijas līdzekļu ražošanai
    • Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) izsniegtās atļaujas alkoholisko dzērienu iegādei (sērija A) ar izmantošanas mērķiem “likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 7.panta 1.punkts” un “likuma "Par akcīzes nodokli" 16.panta pirmās daļas 5.punkta "d" apakšpunkts” un paredzētas nedenaturēta spirta izmantošanai dezinfekcijas līdzekļu ražošanai, zaudē spēku ar 2020.gada 10.jūniju[1].

      Ja atļaujā ir norādīti vairāki spirta izmantošanas mērķi, atļauja zaudē spēku daļā par spirta izmantošanu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.

      No 2020.gada 10.jūnija nav atļauta ne nedenaturēta etilspirta izmantošana dezinfekcijas līdzekļu ražošanai, ne piegāde komersantiem, kuriem ir izsniegta A atļauja nedenaturēta spirta izmantošanai dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.

      2020.gada 10.jūnijā komersantiem, kuriem A atļaujas zaudē spēku vai zaudē spēku daļā, ir jāveic nedenaturētā spirta atlikumu inventarizācija un konstatēto atlikumu (litros un absolūtā alkohola litros jeb litros a/a) 2020.gada 10.jūnijā brīvas formas iesnieguma veidā jādeklarē VID, papildus norādot plānotās darbības ar nedenaturēto spirtu.[2] 

      Informācija jāiesniedz, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) funkcionalitāti (Dokumenti>No veidlapas>Informācija Valsts ieņēmumu dienestam>Informācija VID NP Akcīzes daļai).

      (Komersantiem, kuriem A atļaujā “likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 7.panta 1.punkts ir tikai viens no izmantošanas mērķiem, papildus jānorāda arī konstatēto spirta atlikumu (litros un absolūtā alkohola litros jeb litros a/a), kas paredzēts citiem mērķiem, un jāiesniedz iesniegums (brīvas formas iesnieguma veidā) atļaujas alkoholisko dzērienu iegādei (sērija A) pārreģistrācijai sakarā ar izmantošanas mērķa “likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 7.panta 1.punkts” anulēšanu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (Dokumenti>No veidlapas>Dokumentu grupa "Akcīzes preču licenču, nodrošinājumu, atļauju, izziņu un sertifikātu iesniegumi"). Iesniegumam jāpievieno A atļaujas kopija (A atļaujas oriģināls jānosūta pa pastu VID Nodokļu pārvaldes Akcīzes daļai Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978)).

      Ne vēlāk kā līdz 2020.gada 9.jūlijam komersantiem, kuriem A atļaujas zaudē spēku (vai zaudē spēku daļā par spirta izmantošanu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai) 10.jūnijā, ir pienākums ar nedenaturētā spirta atlikumu veikt vienu no tālāk norādītajām darbībām[3]:

      1) bez VID atļaujas nosūtīt atpakaļ piegādātājam;

      2) ar VID atļauju pārvietot vai realizēt akcīzes preču noliktavas turētājam, kuram ir tiesības veikt darbības ar spirtu. Lai saņemtu minēto atļauju, jāpievieno līgums par nedenaturētā spirta realizāciju attiecīgajam akcīzes preču noliktavas turētājam;

      3) iznīcināt VID amatpersonas klātbūtnē;

      4) nodot denaturēšanai akcīzes preču noliktavas turētājam, kuram ir tiesības denaturēt spirtu, un saņemt atļauju denaturētā spirta iegādei dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.[4]

      Turpmāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanai varēs izmantot tikai denaturēto spirtu.

      Tādēļ komersantiem, kuri vēlas turpināt ražot dezinfekcijas līdzekļus, jāsaņem atļauja denaturētā spirta iegādei (sērija DI).

      Informācija par atļaujas denaturēta spirta iegādei saņemšanu: https://www.latvija.lv/lv/PPK/dzives-situacija/apakssituacija/p645/ProcesaApraksts.

      Denaturēta spirta piegādi var veikt akcīzes preču noliktavas turētājs, kuram izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) norādīts preču veids “denaturēts spirts”. Lai veiktu spirta denaturēšanu, speciālajā atļaujā (licencē) jābūt norādītam darbības veidam “spirta denaturēšana”.

      Līdz ar to aicinām akcīzes preču noliktavas izvērtēt savu komercdarbību, lai pēc ārkārtējās situācijas beigām nodrošinātu iespējami lielāku denaturētā spirta pieejamību Latvijā un nepieciešamības gadījumā iesniegt iesniegumu speciālās atļaujas (licences) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai pārreģistrācijai. Iesniegumam jāpievieno skaidrojums par plānotajām darbībām ar spirtu vai denaturētu spirtu un plānotajai darbībai atbilstošie Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 19.1 3., 19.1 6., 19.1 7., 19.1 8. un 19.1 10. apakšpunktos noteiktie dokumenti.

      Iesniegums un dokumenti jāiesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (dokumentu grupa "Akcīzes preču licenču, nodrošinājumu, atļauju, izziņu un sertifikātu iesniegumi").

      Spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtība noteikta Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumos Nr.211 “Spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtība”.


      [1] Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 7.1 panta pirmā daļa.

      [2] Turpat, 7.1 panta otrā daļa.

      [3] Turpat, 7.1 panta otrā daļa.

      [4] Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 7.1 panta otrā daļa.

  • Alkoholisko dzērienu tirdzniecība attālināti
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem


      Ēdināšanas uzņēmumiem nav jāpārreģistrē licences uz ārkārtējās situācijas laiku

      Lai ēdināšanas uzņēmumi, kuriem līdz šim bija licence alkoholisko dzērienu tirdzniecībai tikai patērēšanai uz vietas, varētu izpildīt Ministru kabineta noteiktās prasības izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, uz ārkārtējās situācijas laiku tiem ir atļauts pārdot alkoholiskos dzērienus promnešanai (mazumtirdzniecība) bez licences pārreģistrācijas, kā arī realizēt dzērienus ar distances līguma palīdzību, piemēram, tirgot internetā.

      Alkoholisko dzērienu tirdzniecība promnešanai vai piegāde ar distances līguma starpniecību ir atļauta no pulksten 8.00 līdz 22.00, izņemot, ja ārkārtējās situācijas laikā pieņemtie normatīvie akti nenoteikts citus realizācijas laika ierobežojumus.


      Pēc Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas beigām – no 2020.gada 10.jūnija līdz atbilstošu grozījumu veikšanai Alkoholisko dzērienu aprites likumā, bet ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim, atļauts realizēt alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu.

      Kas ir distances līgums?

      Distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.

      Patērētājs ir fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.

      Tādējādi alkoholisko dzērienu realizācija, izmantojot distances līgumu, atļauta tikai starp juridisku personu un fizisku personu!

      Kas drīkst tirgot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu?

      Alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu, atļauts realizēt komersantam, kam ir spēkā esoša kāda no šāda veida speciālajām atļaujām (licencēm):

      1. speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai;
      2. speciālā atļauja (licence) alus mazumtirdzniecībai;
      3. speciālā atļauja (licence) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, kas ir izsniegta mazajai alkoholisko dzērienu darītavai.


      Kādi norēķinu veidi ir atļauti realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu?

      Norēķinus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā var veikt bezskaidras vai skaidras naudas norēķinu veidā.

      Ja norēķini par alkoholisko dzērienu iegādi tiek veikti pie alkoholisko dzērienu iegādes e-vidē (piemēram, ar maksājumu kartēm e-komersanta mājaslapā vai internetveikalā), par preču piegādi noformē piegādes  dokumentu.

      Ja norēķini (skaidā naudā vai ar maksājumu karti) par alkoholisko dzērienu iegādi tiek veikti preci saņemot, tad par preces piegādi tiek noformēts  piegādes dokuments, un preces izsniegšanas vietā darījumu reģistrē kases aparātā, pircējam izsniedzot darījumu apliecinošu dokumentu – kases čeku.

      ! Ierobežojumi, kas jāņem vērā, realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu:

      1. aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem.
        Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Lai pārliecinātos par personas vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. 
        Par pircēja vecumu ir jāpārliecinās alkoholisko dzērienu piegādes brīdī.
         
      2. aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus laikā no pulksten 22.00 līdz 8.00.
        Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalus.
        Ierobežojums attiecināms uz alkoholisko dzērienu piegādes laiku.
         

      ! Atbildība par ierobežojumu neievērošanu:

      Alkoholiskos dzērienus pārdod licencētas personas – komersanti, kuriem ir licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Tātad, par iepriekš minēto aizliegumu ievērošanu ir atbildīgas pārdevējs, kas ir licencēta persona.

      Pirkums – pārdevums ir līgums, ar kuru viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību.[1]

      Secināms, ka pārdošana ietver sevī arī preces nodošanu pircējam. Tātad, par vecuma pārbaudi piegādes brīdī, tiešām, ir atbildīgs pārdevējs. Lai to nodrošinātu, pārdevējam ir jāvienojas ar piegādātāju, ka tas pārliecināsies par pircēja vecumu piegādes brīdī.

      Pārdevējam rūpīgi jāizvēlas piegādātājs, jo pretējā gadījumā – ja piegādātājs nepildīs vienošanos ar pārdevēju un nepārbaudīs pircēja vecumu, pārdevējam par atkārtota šāda pārkāpuma izdarīšanu obligāti anulē alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci.[2]


      [1] Civillikuma 2002.pants

      [2] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 52.punkts

       

       


Nodokļu maksātājiem arī turpmāk pieejamas jau līdz šim normatīvajos aktos noteiktās iespējas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai un pagarināšanai līdz vienam gadam. Plašāka informācija pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļā “Nodokļi/Noderīgi/Termiņpagarinājumi un nodokļu parādi/Kārtējo un nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos”.

 


Aktualitātes   Metodiskie un informatīvie materiāli   Normatīvie akti  Statistika