COVID-19

 Publicēts: 01.07.2020. 13.51


Lai operatīvi reaģētu uz COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, šī gada 20. martā ir pieņemts vienots likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tas paredz virkni atbalsta pasākumu nodokļu jomā uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, ko turpmāk nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests.

Likuma normas piemērojamas no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža – 12. marta.

Savukārt, ārkārtējais situācijai beidzoties, šī gada 5. jūnijā ir pieņemts un 10. jūnijā spēkā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums, kas paredz krīzē cietušajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem iespējas saņemt atbalstu arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Informācija par atbalsta iespējām:

VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”  VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”


Atbalsta iespējas, saskaroties ar COVID-19 izraisītām grūtībām

  • Nodokļu samaksas termiņa pagarināšana
  • Dīkstāves pabalsti uzņēmumu darbiniekiem
    • Atbalsts uzņēmumiem dīkstavē COVID-19 krīzes laikā

      Dīkstāves pabalstam darba devēji var pieteikt darbiniekus, kuri ir dīkstāvē Covid-19 dēļ.

      Vispārējā nodokļu režīmā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek aprēķināts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.

      Mikrouzņēmuma darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.

      Pabalstam var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:

      1. kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ir samazinājušies vismaz par 30 %, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības 2019.gada 12 mēnešos vai par faktiski nostrādātajiem mēnešiem 2019. gadā
      2. kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ir samazinājušies vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības 2019.gada 12 mēnešos vai par faktiski nostrādātajiem mēnešiem 2019. gadā, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
      • uzņēmuma eksporta un piegādes Eiropas Savienības teritorijā apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
      • uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
      • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.
         

      Ar pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās algas kopš 14.marta, turklāt dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.

      Dīkstāves pabalsta piešķiršanai darba devējam VID Elektroniskās deklarācijas sistēmā jāiesniedz noteiktas formas iesniegums. To VID izskatīs piecu darba dienu laikā un, izpildoties Ministru kabineta noteikumos noteiktiem kritērijiem, dīkstāves pabalstu pārskaitīs uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

      Iesniegumu par dīkstāvi šī gada aprīlī darba devējs var iesniegt līdz šī gada 20.maijam. Savukārt par dīkstāvi maijā iesniegumu var iesniegt līdz 31.maijam, bet par jūniju – līdz 30.jūnijam.

      Par dīkstāves pabalstu izmaksu VID informēs darba devēju EDS. Savukārt darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informēs darba devējs.

      Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartās nozares darba devēja darbiniekam ir iesniegta  nodokļu grāmatiņa. Ja tā nav iesniegta nevienam darba devējam, dīkstāves pabalstu izmaksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesniedzis iesniegumu.

      Tiem darbiniekiem, kuri saņem dīkstāves pabalstu, VSAA piešķir piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums

      ! Dīkstāves palīdzības pabalstu piešķir VSAA.
      Vairāk uzzini šeit: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/aktuali-list/91800-dikstaves-palidzibas-pabalsts-soli-pa-solim)  

      NoteikumiDarba devēju, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, saraksts.

      NoteikumiKā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums dīkstāves pabalstam”

      Noteikumi"Darba devēja ziņojumu aizpildīšana, ja darbinieks ir dīkstāvē ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar COVID -19 pandēmiju"

      NoteikumiAtbildes uz darba devēju jautājumiem


      NoteikumiMinistru kabineta 26.03.2020. noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" (stājas spēkā 28.03.2020.)

  • Dīkstāves pabalsti pašnodarbinātajiem
    • Atbalsts pašnodarbinātajiem COVID-19 krīzes laikā

      Dīkstāves pabalstam var pieteikties tādas fiziskas personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji un ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbinātās personas vai autoratlīdzības saņēmēji vai ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vai individuāli komersanti.

      Dīkstāves pabalsta apmērs pašnodarbinātajiem:

      • mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem – 50% apmērā no 2019. gada otrā pusgada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī;
      • vispārējā nodokļu režīma maksātājiem – 75% apmērā no 2019. gada otrā pusgads ienākumiem pēc VSAOI nomaksas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.
         

      Pabalstu var saņemt cilvēki, kas dīkstāves periodā nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības. Vienlaikus noteikts, ka pabalstu var saņemt arī pašnodarbinātie, kuri:

      • Saņem ienākumus no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un autoru un izpildītāju autoratlīzību par darbu lietojumu, kas veikts pirms ārkārtas situācijas noteikšanas;
      • Vienlaikus ir nepilnas slodzes darbinieki privātajā vai nevalstiskajā sektorā, bet šajā darbā vidēji mēnesī saņem mazāk par 430 eiro mēnesī;
      • Vienlaikus veic nepilnas slodzes pedagoģisko vai radošo darbu valsts vai pašvaldības iestādē vai to uzņēmumā un šajā darbā vidēji mēnesī saņem mazāk par 430 eiro;
      • Saņem vecuma vai izdienas pensiju;
      • Nodarbina darbiniekus.
         

      Dīkstāves pabalstu neizmaksā:

      • Ja nav VID iesniegtas visas nodokļu deklarācijas par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas;
      • Ja iesnieguma iesniegšanas brīdī nodokļu parāds ir lielāks par 1 000 eiro un nav piešķirti samaksas termiņa pagarinājumi vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums;
      • Ja lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;
      • Ja 2019. gada pēdējo divu ceturkšņu periodā VSAOI deklarētas mazāk nekā vidēji 20 euro apmērā mēnesī;
      • Ja ienākumi no nepilna darba laika nodarbinātības iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vidēji mēnesī ir bijuši lielāki nekā 430 eiro;
      • Ja nav VID iesniegts pamatojums dīkstāvei Covid-19 dēļ vai VID, izvērtējot iesniegumu, konstatē, ka dīkstāves iestāšanās nav saistīta ar krīzes ietekmē radītajiem apstākļiem;
      • Ja saimnieciskā darbība ir reģistrēta pēc 2020. gada 1. marta;
      • Par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts;
      • Personām, kuras vienlaikus strādā valsts un pašvaldību budžeta iestādēs un to uzņēmumos, izņemot personas, kuras veic pedagoģisko vai radošo darbu un kuru ienākumi no šī darba vidēji mēnesī nepārsniedz 430 eiro;
      • Personām, kuras vienlaikus ir nodarbinātas pie cita darba devēja pilnu darba laiku;
      • Personām, kuras saņēmušas dīkstāves pabalstu pie krīzes skarta darba devēja;
      • Personām, kuras saņem atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda radošo personu atbalsta, mūža stipendiju vai radošās jaunrades programmu ietvaros;
      • Personām, kuras ir patentmaksas maksātāji;
      • Ja personai iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, tai skaitā nokavējuma naudas un soda naudas, kuru kopējā summa pārsniedz 3% no personas attiecīgā gada VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas), bet izvērtēšanas brīdī – 3% no personas iepriekšējā gada VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas);
      • Ja persona iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 euro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 euro.
         

      Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātā persona Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2020. gada 27. aprīlim iesniedz dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk – līdz nākamā mēneša 25. datumam.

      VID dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši iesniegumā norādītajam dīkstāves periodam uz iesniegumā norādīto pašnodarbinātās personas kontu piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

      Dīkstāves pabalsts pašnodarbinātām personām var tikt piešķirts uz laika posmu no 2020.gada 14.marta līdz 14.maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.

      Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

      ! Dīkstāves palīdzības pabalstu piešķir VSAA.
      Vairāk uzzini šeit: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/aktuali-list/91800-dikstaves-palidzibas-pabalsts-soli-pa-solim)

      NoteikumiJautājumi un atbildes par dīkstāves pabalsta piešķiršanu pašnodarbinātām personām

      NoteikumiKā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums dīkstāves pabalstam” pašnodarbinātām personām


      NoteikumiMinistru kabineta 31.03.2020. noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība" (stājas spēkā 03.04.2020.)

Dīkstāves palīdzības pabalstu piešķir VSAA.
Vairāk uzzini šeit: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/aktuali-list/91800-dikstaves-palidzibas-pabalsts-soli-pa-solim)  


  • Gada pārskatu iesniegšana
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

      NoteikumiMetodiskais materiāls "Gada pārskatu iesniegšanas termiņi saistībā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu par koronavīrusa (COVID-19) izraisīto uzliesmojumu"

      Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem un biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām ar likumu tiek pagarināts gada pārskata un konsolidēto gada pārskata (ja tāds ir) iesniegšanas termiņš par sagatavoto gada pārskatu par 2019.gadu:

      • sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu;
      • biedrība vai nodibinājums, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam;
      • reliģiskā organizācija, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.


      Piemērs. Ja Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektam 2019.pārskata gads sakrita ar kalendāro gadu un sagatavotais gada pārskats Valsts ieņēmumu dienestā būtu jāiesniedz līdz 2020.gada 30.aprīlim, tad saskaņā ar šajā likumā noteikto, 2019.gada pārskata iesniegšanas termiņš šī likuma subjektam ir pagarināts līdz 2020.gada 31.jūlijam.

       

       

  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi
    • Atbalsts COVID-19 laikā saimnieciskās darbības veicējiem

      NoteikumiInformatīvais materiāls "Atcelti 2020. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi saimnieciskās darbības veicējiem"

      Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020. taksācijas gadu var neveikt noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Šos maksājumus var veikt labprātīgi gada laikā vairākās daļās vai vienreiz gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

      Nodokļa maksātāji, kuri jau ir veikuši pirmo avansa maksājumu, t.i. līdz 2020. gada 15. martam, bet nevēlās labprātīgi maksāt avansa maksājumus, var atgūt šo iemaksu kā nodokļa pārmaksu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu.

       

       

  • PVN pārmaksas atmaksa
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

      Laikā no šā gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību nosaka likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.

      Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksās apstiprināto pārmaksāto PVN summu, kas ir uzrādīta PVN deklarācijā, visiem nodokļa maksātājiem, tādējādi radot brīvus finanšu līdzekļus COVID-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai.

      PVN pārmaksas atmaksas nosacījumi definēti likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 6.pantā.

       

       

  • Padziļinātās sadarbības programma un tās dalībnieki
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

      VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku, ja to ir ietekmējusi COVID-19 krīze un padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks nodrošina pierādījumus objektīvo apstākļu esībai.

      Kādos gadījumos IR paredzēts atbalsts Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem?

      • Kavēti pārskatu un deklarāciju iesniegšanas termiņi;
      • Samazināti nodokļu ieņēmumi;
      • Samazināti darba ņēmēju mēneša vidējie darbvietā gūtie ienākumi;
      • Nodokļu revīzijas rezultātā uzrēķinātā summa pārsniedz 3% no attiecīgā gada nodokļu ieņēmumiem.

       

      Veicot kritēriju atbilstības izvērtējumu un konstatējot dalībniekus, kuri neatbilst augstāk minētajiem kritērijiem uzņēmumiem elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiks nosūtīts aicinājums iesniegt pierādījumus objektīvo apstākļu esībai. Valsts ieņēmumu dienests nenosaka pierādījumu formu vai apjomu, bet tam jābūt pietiekamam un uz faktiem balstītam, lai gūtu priekštatu un pārliecību par objektīvo apstākļu esību, kas uzņēmuma liedza izpildīt konkrētos programmas kritērijus.
       

      Atbalsts netiks piemērots gadījumā, ja Programmas dalībnieks neizpilda sekojošus kritērijus:

      • Administratīvo pārkāpumu sodu summa nepārsniedz 151 EUR, gadā kopsumma 500 EUR;
      • Nav atzīts par vainīgu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā vai sodāmība ir dzēsta;
      • Nav maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process;
      • Nav izbeigta vai apturēta saimnieciskā darbība, nav uzsākts likvidācijas process;
      • Amatpersonai nav atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus vai sodāmība par pārkāpumu ir dzēsta;
      • Nav konstatēts, ka nodokļu maksātājs vai apkalpojošais dienests ir pārkāpis kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu un specializēto ierīču vai iekārtu lietošanas vai apkalpošanas prasības;
      • Nav sākts izslēgšanas no PVN reģistra process;
      • Sasniedzams juridiskajā adresē;
      • Nav negodprātīgu rīcību pret nodokļu saistībām;
      • Amatpersona vai dalībnieks nav riska personu sarakstā.

       

       

  • Atbalsts dezinfekcijas līdzekļu ražošanai
    • Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) izsniegtās atļaujas alkoholisko dzērienu iegādei (sērija A) ar izmantošanas mērķiem “likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 7.panta 1.punkts” un “likuma "Par akcīzes nodokli" 16.panta pirmās daļas 5.punkta "d" apakšpunkts” un paredzētas nedenaturēta spirta izmantošanai dezinfekcijas līdzekļu ražošanai, zaudē spēku ar 2020.gada 10.jūniju[1].

      Ja atļaujā ir norādīti vairāki spirta izmantošanas mērķi, atļauja zaudē spēku daļā par spirta izmantošanu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.

      No 2020.gada 10.jūnija nav atļauta ne nedenaturēta etilspirta izmantošana dezinfekcijas līdzekļu ražošanai, ne piegāde komersantiem, kuriem ir izsniegta A atļauja nedenaturēta spirta izmantošanai dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.

      2020.gada 10.jūnijā komersantiem, kuriem A atļaujas zaudē spēku vai zaudē spēku daļā, ir jāveic nedenaturētā spirta atlikumu inventarizācija un konstatēto atlikumu (litros un absolūtā alkohola litros jeb litros a/a) 2020.gada 10.jūnijā brīvas formas iesnieguma veidā jādeklarē VID, papildus norādot plānotās darbības ar nedenaturēto spirtu.[2] 

      Informācija jāiesniedz, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) funkcionalitāti (Dokumenti>No veidlapas>Informācija Valsts ieņēmumu dienestam>Informācija VID NP Akcīzes daļai).

      (Komersantiem, kuriem A atļaujā “likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 7.panta 1.punkts ir tikai viens no izmantošanas mērķiem, papildus jānorāda arī konstatēto spirta atlikumu (litros un absolūtā alkohola litros jeb litros a/a), kas paredzēts citiem mērķiem, un jāiesniedz iesniegums (brīvas formas iesnieguma veidā) atļaujas alkoholisko dzērienu iegādei (sērija A) pārreģistrācijai sakarā ar izmantošanas mērķa “likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 7.panta 1.punkts” anulēšanu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (Dokumenti>No veidlapas>Dokumentu grupa "Akcīzes preču licenču, nodrošinājumu, atļauju, izziņu un sertifikātu iesniegumi"). Iesniegumam jāpievieno A atļaujas kopija (A atļaujas oriģināls jānosūta pa pastu VID Nodokļu pārvaldes Akcīzes daļai Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978)).

      Ne vēlāk kā līdz 2020.gada 9.jūlijam komersantiem, kuriem A atļaujas zaudē spēku (vai zaudē spēku daļā par spirta izmantošanu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai) 10.jūnijā, ir pienākums ar nedenaturētā spirta atlikumu veikt vienu no tālāk norādītajām darbībām[3]:

      1) bez VID atļaujas nosūtīt atpakaļ piegādātājam;

      2) ar VID atļauju pārvietot vai realizēt akcīzes preču noliktavas turētājam, kuram ir tiesības veikt darbības ar spirtu. Lai saņemtu minēto atļauju, jāpievieno līgums par nedenaturētā spirta realizāciju attiecīgajam akcīzes preču noliktavas turētājam;

      3) iznīcināt VID amatpersonas klātbūtnē;

      4) nodot denaturēšanai akcīzes preču noliktavas turētājam, kuram ir tiesības denaturēt spirtu, un saņemt atļauju denaturētā spirta iegādei dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.[4]

      Turpmāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanai varēs izmantot tikai denaturēto spirtu.

      Tādēļ komersantiem, kuri vēlas turpināt ražot dezinfekcijas līdzekļus, jāsaņem atļauja denaturētā spirta iegādei (sērija DI).

      Informācija par atļaujas denaturēta spirta iegādei saņemšanu: https://www.latvija.lv/lv/PPK/dzives-situacija/apakssituacija/p645/ProcesaApraksts.

      Denaturēta spirta piegādi var veikt akcīzes preču noliktavas turētājs, kuram izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) norādīts preču veids “denaturēts spirts”. Lai veiktu spirta denaturēšanu, speciālajā atļaujā (licencē) jābūt norādītam darbības veidam “spirta denaturēšana”.

      Līdz ar to aicinām akcīzes preču noliktavas izvērtēt savu komercdarbību, lai pēc ārkārtējās situācijas beigām nodrošinātu iespējami lielāku denaturētā spirta pieejamību Latvijā un nepieciešamības gadījumā iesniegt iesniegumu speciālās atļaujas (licences) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai pārreģistrācijai. Iesniegumam jāpievieno skaidrojums par plānotajām darbībām ar spirtu vai denaturētu spirtu un plānotajai darbībai atbilstošie Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 19.1 3., 19.1 6., 19.1 7., 19.1 8. un 19.1 10. apakšpunktos noteiktie dokumenti.

      Iesniegums un dokumenti jāiesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (dokumentu grupa "Akcīzes preču licenču, nodrošinājumu, atļauju, izziņu un sertifikātu iesniegumi").

      Spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtība noteikta Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumos Nr.211 “Spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtība”.


      [1] Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 7.1 panta pirmā daļa.

      [2] Turpat, 7.1 panta otrā daļa.

      [3] Turpat, 7.1 panta otrā daļa.

      [4] Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 7.1 panta otrā daļa.

  • Alkoholisko dzērienu tirdzniecība attālināti
    • Atbalsts COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

      Pēc Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas beigām – no 2020.gada 10.jūnija līdz atbilstošu grozījumu veikšanai Alkoholisko dzērienu aprites likumā, bet ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim, atļauts realizēt alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu.

      Kas ir distances līgums?

      Distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.

      Patērētājs ir fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.

      Tādējādi alkoholisko dzērienu realizācija, izmantojot distances līgumu, atļauta tikai starp juridisku personu un fizisku personu!

      Kas drīkst tirgot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu?

      Alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu, atļauts realizēt komersantam, kam ir spēkā esoša kāda no šāda veida speciālajām atļaujām (licencēm):

      1. speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai;
      2. speciālā atļauja (licence) alus mazumtirdzniecībai;
      3. speciālā atļauja (licence) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, kas ir izsniegta mazajai alkoholisko dzērienu darītavai.


      Kādi norēķinu veidi ir atļauti realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu?

      Norēķinus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā var veikt bezskaidras vai skaidras naudas norēķinu veidā.

      Ja norēķini par alkoholisko dzērienu iegādi tiek veikti pie alkoholisko dzērienu iegādes e-vidē (piemēram, ar maksājumu kartēm e-komersanta mājaslapā vai internetveikalā), par preču piegādi noformē piegādes  dokumentu.

      Ja norēķini (skaidā naudā vai ar maksājumu karti) par alkoholisko dzērienu iegādi tiek veikti preci saņemot, tad par preces piegādi tiek noformēts  piegādes dokuments, un preces izsniegšanas vietā darījumu reģistrē kases aparātā, pircējam izsniedzot darījumu apliecinošu dokumentu – kases čeku.

      ! Ierobežojumi, kas jāņem vērā, realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu:

      1. aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem.
        Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Lai pārliecinātos par personas vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. 
        Par pircēja vecumu ir jāpārliecinās alkoholisko dzērienu piegādes brīdī.
         
      2. aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus laikā no pulksten 22.00 līdz 8.00.
        Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalus.
        Ierobežojums attiecināms uz alkoholisko dzērienu piegādes laiku.
         

      ! Atbildība par ierobežojumu neievērošanu:

      Alkoholiskos dzērienus pārdod licencētas personas – komersanti, kuriem ir licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Tātad, par iepriekš minēto aizliegumu ievērošanu ir atbildīgas pārdevējs, kas ir licencēta persona.

      Pirkums – pārdevums ir līgums, ar kuru viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību.[1]

      Secināms, ka pārdošana ietver sevī arī preces nodošanu pircējam. Tātad, par vecuma pārbaudi piegādes brīdī, tiešām, ir atbildīgs pārdevējs. Lai to nodrošinātu, pārdevējam ir jāvienojas ar piegādātāju, ka tas pārliecināsies par pircēja vecumu piegādes brīdī.

      Pārdevējam rūpīgi jāizvēlas piegādātājs, jo pretējā gadījumā – ja piegādātājs nepildīs vienošanos ar pārdevēju un nepārbaudīs pircēja vecumu, pārdevējam par atkārtota šāda pārkāpuma izdarīšanu obligāti anulē alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci.[2]


      [1] Civillikuma 2002.pants

      [2] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 52.punkts

       

       


Nodokļu maksātājiem arī turpmāk pieejamas jau līdz šim normatīvajos aktos noteiktās iespējas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai un pagarināšanai līdz vienam gadam. Plašāka informācija pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļā “Nodokļi/Noderīgi/Termiņpagarinājumi un nodokļu parādi/Kārtējo un nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos”.

 


Aktualitātes   Metodiskie un informatīvie materiāli   Normatīvie akti  Statistika