Ierobežojumi un aizliegumi preču pārvietošanai

 Publicēts: 17.04.2018. 11.34


Apakšsadaļu izvēlne

Saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem preču kustība pāri Eiropas Savienības ārējai robežai var tikt ierobežota, piemēram, izmantojot licencēšanas sistēmas vai tirgus uzraudzības pasākumus, vai aizliegta.

Preču, kurām normatīvajos aktos paredzēti importa un eksporta aizliegumi vai ierobežojumi, muitošana notiek vispārējā kārtībā, piemērojot kādu no preču muitošanas vai izmantošanas režīmiem un noformējot muitas deklarāciju (vienoto administratīvo dokumentu).

Izņēmuma gadījumā fiziskas personas mutiski var deklarēt šaujamieročus, par kuriem ir izsniegta Valsts policijas atļauja un kas tiek ievesti vai izvesti personiskai lietošanai.

  • Atkritumi
    • Atkritumu definīcija ir sniegta Regulas Nr.1013/2006 2.panta pirmajā punktā un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta pirmajā punktā. Atkritumus iedala bīstamajos atkritumos un sadzīves atkritumos.

      Uz atkritumiem, kas uzskaitīti Regulas Nr.1013/2006 III pielikumā, attiecas vispārējās informācijas prasības, t.i., atkritumu sūtījumiem jāpievieno Regulas Nr.1013/2006 VII pielikumā ietvertais dokuments.

      Uz atkritumiem, kas uzskaitīti Regulas Nr.1013/2006 IV pielikumā, attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, t.i., atkritumu sūtījumiem jāpievieno pārvietošanas dokuments un paziņošanas dokuments, kuru paraugi noteikti Regulas Nr.1013/2006 IA un IB pielikumā.


      Normatīvie akti:


      1. 1989.gada 22.marta Bāzeles konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu.
         
      2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija Regula Nr.1013/2006 par atkritumu sūtījumiem.
         
      3. Komisijas 2007.gada 29.novembra Regula (EK) Nr.1418/2007 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli.
         
      4. 2010.gada 28.oktobra Atkritumu apsaimniekošanas likums.
         
      5. Ministru kabineta 2011.gada  19.aprīļa noteikumi Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus".

       

      Kompetentā iestāde: Valsts vides dienests (tālrunis: 67084218; e-pasts: vvd [at] vvd.gov.lv)

  • CITES preces (Savvaļas dzīvnieku un augu sugu īpatņi)
    • CITES īpatnis regulas Nr.338/97 izpratnē ir jebkurš dzīvs vai nedzīvs A, B, C, D pielikumā uzskaitīto sugu dzīvnieks vai augs, jebkāda tā daļa vai atvasinājums, ko satur vai nesatur citas lietas, kā arī jebkādas citas lietas, kuras pēc pievienotajiem dokumentiem, iepakojuma, uzraksta vai etiķetes vai jebkādiem citiem apstākļiem ir vai satur šo sugu dzīvnieku vai augu daļas vai atvasinājumus. Īpatni uzskata par A līdz D pielikumā uzskaitīto sugu īpatni arī tad, ja tas vai arī tā daļa vai atvasinājums no tā ir cēlies no dzīvnieka vai auga, kur vismaz viens no „vecākiem” pieder pie tur uzskatītajām sugām.

      Muitas kontroles punkti, caur kuriem atļauts pārvietot CITES dzīvu dzīvnieku sugu īpatņus, nedzīvu dzīvnieku sugu īpatņus, to daļas un derivātus un augu sugu īpatņus noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr.704 2.pielikumā.

      Eiropas Savienībā aizliegts ievest regulas Nr.338/97 pielikumos iekļautos CITES sugu īpatņus, kas uzskaitīti regulas Nr.757/2012  pielikumā.

      CITES īpatņu pārvietošanai ir paredzēti šādi dokumenti:

      • importa atļauja;
      • eksporta atļauja;
      • reeksporta sertifikāts;
      • paziņojums par importu;
      • personīgā īpašuma sertifikāts;
      • ceļojošās izstādes sertifikāts;
      • paraugu kolekcijas sertifikāts un to turpinājuma lapas;
      • fitosanitārais sertifikāts un etiķete.


      CITES uzraudzības iestādes izsniegtais CITES īpatņa pārvietošanas dokuments ir derīgs tikai vienam sūtījumam noteiktā derīguma termiņa ietvaros.


      Importa atļauja

      Importējot no trešajām valstīm regulas Nr.338/97 A un B pielikumos uzskaitītos CITES īpatņus, nepieciešama eksportētājvalsts izsniegta eksporta atļauja vai reeksporta sertifikāts un importētājvalsts CITES uzraudzības iestādes izsniegta importa atļauja.

      Ja CITES īpatni ieved no jūras, nepieciešama importētājvalsts CITES uzraudzības iestādes izsniegta importa atļauja. CITES īpatņa ievešana no jūras regulas Nr.338/97 izpratnē ir jebkāda tāda īpatņa ievešana Kopienā, kurš ir paņemts un nāk tieši no jūras vides, kas nav pakļauta nevienas valsts jurisdikcijai, ietverot gaisa telpu virs jūras un jūras dibenu, kā arī zemi zem jūras.

      Importa atļauju derīguma termiņš nepārsniedz 12 mēnešus. Attiecībā uz storveidīgo zivju (Acipenseriformes spp.) kaviāru, kuram piemēro eksporta kvotas un par kuru ir izdota eksporta atļauja, importa atļaujas ir derīgas ne ilgāk kā līdz tā kvotas gada pēdējai dienai, kurā attiecīgo kaviāru ieguva un apstrādāja, vai līdz 12 mēnešu laikposma pēdējai dienai atkarībā no tā, kura no šīm dienām pienāk drīzāk. Attiecībā uz storveidīgo zivju kaviāru, par kuru ir izdots reeksporta sertifikāts, importa atļaujas ir derīgas ne ilgāk kā līdz tā 18 mēnešu laikposma pēdējai dienai, kas aizritējis pēc attiecīgās sākotnējās importa atļaujas izdošanas dienas, vai līdz 12 mēnešu laikposma pēdējai dienai atkarībā no tā, kura no šīm dienām pienāk drīzāk.


      Eksporta atļauja un reeksporta sertifikāts

      Eksportējot vai reeksportējot uz trešajām valstīm regulas Nr.338/97 A, B, C un D pielikumos iekļautos CITES īpatņus, nepieciešama CITES uzraudzības iestādes izsniegta eksporta atļauja vai reeksporta sertifikāts.

      Eksporta atļauju vai reeksporta sertifikātu derīguma termiņš nepārsniedz sešus mēnešus.


      Paziņojums par importu

      Importējot no trešajām valstīm regulas Nr.338/97 C un D pielikumos uzskaitītos CITES īpatņus, nepieciešams Paziņojums par importu, kuru var noformēt ievešanas muitas kontroles punktā, ar pievienotu eksportētājvalsts izsniegtu eksporta atļauju vai reeksporta sertifikātu vai arī trešās valsts kompetentās institūcijas apliecinājumu, par to, ka īpatnis ir iegūts valstī, kura to nav iekļāvusi CITES konvencijas III pielikumā.


      Personīgā īpašuma sertifikāts
      Pārvietojot legāli iegūtus dzīvus dzīvniekus, kas tiek turēti personīgam, nekomerciālam nolūkam, nepieciešams Personīgā īpašuma sertifikāts ar turpinājuma lapu un nav nepieciešamas importa un eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāts. Personīgā īpašuma sertifikātu derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus.


      Ceļojušās izstādes sertifikāts
      Legāli iegūtu CITES īpatņu, kas veido ceļojošās izstādes daļu, daudzkārtējiem pārvadājumiem nepieciešams Ceļojošās izstādes sertifikāts ar turpinājuma lapu un nav nepieciešamas importa un eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāts. Ceļojošās izstādes sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus.


      Paraugu kolekcijas sertifikāts
      Kolekciju, kuru sastāvā ir regulas Nr.338/97 A, B vai C pielikumā minētu sugu īpatņi, to daļas vai atvasinājumi, kam pievienota derīga ATA karnete,  nepieciešams Paraugu kolekcijas sertifikāts un nav nepieciešamas importa un eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāts. Paraugu kolekcijas sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz 6 mēnešus, turklāt sertifikāta derīguma termiņš nebeidzas vēlāk par pievienotās ATA karnetes derīguma termiņu.


      Fitosanitārais sertifikāts
      Pārvadājot regulas Nr.338/97 B un C pielikumā minēto augu sugu īpatņus un mākslīgi pavairotus augus, eksporta atļaujas vietā var tikt iesniegts Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts CITES uzraudzības iestādes izsniegtais Fitosanitārais sertifikāts.


      Etiķete
      Pārvietojot bezpeļņas aizdevumiem, ziedojumiem un apmaiņai starp reģistrētiem zinātniekiem un zinātniskām iestādēm zinātniskai izpētei herbāriju paraugus, iekonservētus, izžāvētus vai cieši noslēgtus muzeja paraugus un dzīvu augu materiālu importa un eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāts vietā var tikt iesniegta Etiķete.


      Atvieglojumi un atkāpes noteiktos apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugu īpatņu pārvietošanas gadījumos:

      • pret A pielikumā uzskaitīto dzīvu sugu īpatņiem, kuri dzimuši un auguši nebrīvē, izturas atbilstoši noteikumiem, kas piemērojami B pielikumā uzskaitīto dzīvu sugu īpatņiem;
      • mākslīgi pavairotiem augiem var neievērot  regulas Nr.338/97 4. un 5.panta noteikumus, atbilstoši Komisijas pieņemtajiem nosacījumiem, kas attiecas uz fitosanitāro sertifikātu lietošanu, tirdzniecību, ko veic reģistrēti komerctirgotāji un zinātniskās iestādes un tirdzniecību ar hibrīdiem.

      CITES pārvietošanas dokumenti nav nepieciešami, ja:

      • ja īpatnis atrodas tranzītā caur Kopienu un tam pievienots kompetentas eksportējošās vai reeksportējošās trešās valsts iestādes eksporta vai reeksporta dokuments;
      • tie ir nedzīvi A līdz D pielikumā uzskaitīto sugu īpatņi, to daļas un atvasinājumi, kas Kopienā ievesti vai izvesti (reeksportēti) kā personīgie vai mājsaimniecības priekšmeti;
      • īpatņu pārvietošana saistīta ar nekomerciālu aizdevumu, dāvinājumu un maiņas darījumu starp to atrašanās valstu uzraudzības iestāžu reģistrētiem zinātniekiem un zinātniskām iestādēm, herbāriju eksponātiem, kā arī citiem saglabātiem, izžāvētiem vai izbāztiem muzeju eksponātiem un dzīvu augu materiāliem.

       


      Personīgo un mājas piederumu ievešanas nosacījumi Kopienā bez CITES pārvietošanas dokumentiem:

       

      • attiecas tikai uz tādiem CITES īpatņiem, tai skaitā, medību trofejām, kas ievietotas personīgajā bagāžā ceļotājiem no trešām valstīm, tie ir tādas fiziskas personas īpašumā, kura maina dzīvesvietu no trešās valsts uz Kopienu, tie ir ceļotāja iegūtas medību trofejas, ko importē vēlāk;
      • neattiecas uz to sugu īpatņiem, kas uzskaitītas regulas Nr.338/97 A pielikumā, kad tos Kopienā pirmo reizi ieved persona, kuras ierastā dzīvesvieta ir Kopienā vai kura uzsāk dzīvi Kopienā;
      • Regulas Nr.338/97 B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanai nav nepieciešams muitā uzrādīt importa atļauju, ja persona, kas dzīvo Kopienā, uzrāda (re)eksporta dokumenta oriģinālu vai tā kopiju;
      • Regulas (EK) Nr.338/97 A vai B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu atkaļievešanai nav nepieciešams muitā uzrādīt importa atļauju, ja persona, kas dzīvo Kopienā, uzrāda muitas apstiprinātu, iepriekš izmantoto Kopienas importa vai eksporta atļaujas “turētāja kopiju”, (re)eksporta dokumenta kopiju, vai pierādījumu, ka īpatņi iegūti Kopienā;
      • izvešanas vai atkaļizvešanas dokuments vai ievešanas atļauja nav jāuzrāda, ja viena persona Kopienā ieved vai atkārtoti ieved šādus Regulas Nr.338/97 B pielikumā iekļauto sugu īpatņus (ja tie ir ievietoti personīgajā bagāžā ceļotājiem no trešām valstīm vai tie ir tādas fiziskas personas īpašumā, kura maina dzīvesvietu no trešās valsts uz Kopienu):

          1)  storveidīgo zivju (Acipenseriformes spp.) kaviārs, ne vairāk kā 125 grami, ja katrs iepakojums ir atsevišķi marķēts saskaņā ar regulas Nr.865/2006 66. panta 6. punkta prasībām;
          2)  “lietus stienīši” (rituāli mūzikas instrumenti lietus izsaukšanai) no kaktusaugiem (Cactaceae spp.), ne vairāk kā trīs vienai personai;
          3)  nedzīvi, apstrādāti krokodilveidīgo dzīvnieku (Crocodylia spp.) īpatņi, izņemot gaļu un medību trofejas, ne vairāk kā četri vienai personai;
          4)  gliemežvāki (Strombus gigas), ne vairāk kā trīs vienai personai;
          5)  jūraszirdziņi (Hippocampus spp.), ne vairāk kā četri nedzīvi īpatņi vienai personai;
          6)  gliemežvāki (Tridacnidae spp.), ne vairāk kā trīs vienai personai, ja to svars kopā nepārsniedz trīs kilogramus, turklāt par “īpatni” uzskata gan divas dabīgi savienotas gliemežvāka puses, gan divas atsevišķas, bet saderīgas gliemežvāka puses.


       Normatīvie akti:

      1. Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.133 „Kārtība, kādā tiek nodrošināta starptautiskā tirdzniecība ar apdraudētajiem savvaļas dzīvnieku un augu sugu īpatņiem”.
      2. Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm".
      3. Eiropas Komisijas 1996.gada 9.decembra Regula Nr.338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām.
      4. Eiropas Komisijas 2006.gada 4.maija Regula Nr.865/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr.338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ieviešanu.
      5. Komisijas 2017.gada 19.oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr.2017/1915, ar ko aizliedz dažu savvaļas augu un dzīvnieku sugu īpatņu ievešanu Savienībā.

       

      Kompetentā iestāde: Dabas aizsardzības pārvalde (tālrunis: 67509545; e-pasts: daba [at] daba.gov.lv). 

  • Dzelzs un tērauda ražojumi
    • Regulas Nr.2016/670 1.panta 1.punkts un 2.panta 1.punkts nosaka: laižot brīvā apgrozībā dzelzs un tērauda ražojumus, kas uzskaitīti Regulas Nr.2016/670 I pielikumā un izcelsmes valsts ir kāda no trešajām valstīm, tiek piemērota Eiropas Savienības iepriekšēja uzraudzība saskaņā ar Regulu Nr.2015/478 un Regulu Nr.2015/755.

      Laižot brīvā apgrozībā iepriekš minētos ražojumus, importētājam ir jāuzrāda dalībvalsts kompetento iestāžu izdotu uzraudzības dokumentu. Latvijā kompetentā iestāde dzelzs un tērauda uzraudzības gadījumos ir Ārlietu ministrija.

      Uzraudzības dokumenta veidlapai attiecībā uz dzelzs un tērauda importu no trešajām valstīm jāatbilst paraugiem, kas noteikti Regulas Nr.2015/478 I pielikumā  vai Regulas Nr.2015/755 II pielikumā.

      Uzraudzības dokuments nav nepieciešams,  ja dzelzs un tērauda ražojumu neto svars nepārsniedz 2 500 kilogramus.

      Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas izcelsmes ražojumiem šo regulu nepiemēro.


      Normatīvie akti:

      Komisijas 2016.gada 28.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) Nr.2016/670, ar ko ievieš iepriekšēju Savienības uzraudzību attiecībā uz dažu tādu dzelzs un tērauda ražojumu importu, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs. 


      Kompetentā iestāde: Ārlietu Ministrijas Ārējās tirdzniecības un investīciju nodaļa (tālrunis: 67015913; e-pasts: licencesana [at] mfa.gov.lv)

  • Fitosanitārā kontrole
    • Atbilstoši Muitas likuma 8.pantam normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pāri muitas robežai pārvietojamo preču muitošanu var pabeigt tikai pēc to obligātās veterinārās, fitosanitārās un citas normatīvajos aktos paredzētās kontroles.

      Augu aizsardzības likuma:

      »
      14.panta pirmā daļa nosaka, ka Eiropas Savienībā un Latvijā aizliegts ievest augu karantīnas organismus, kā arī augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, ja tie neatbilst fitosanitārajām normām, kā arī tad, ja nav attiecīgu dokumentu.

      » 14.panta trešā daļa paredz, ka pāri muitas robežai ievedamo fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu muitošanu var pabeigt tikai pēc to fitosanitārās kontroles.

      » 15.pantā norādīts, kas ir uzskatāms  par augu un augu produktu tranzītu – ja augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu krava tiek vesta tranzītā cauri Latvijas teritorijai (tiešais tranzīts no trešās valsts uz trešo valsti), šo kravu nesadalot, nepārsaiņojot, neuzglabājot un nodrošinot, ka nerodas iespēja ar to inficēt valsts teritoriju vai tai valsts teritorijā inficēties ar augu karantīnas organismiem, attiecīgo kravu nepakļauj fitosanitārajai kontrolei. Šādas kravas tiek pārvietotas ar muitas procedūru – tranzīts, no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti caur Kopienu, nepārtraucot tranzīta muitas procedūru Kopienā. Fitosanitārā kontrole šādām kravām var tikt veikta, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka tranzītkrava ir inficēta ar augu karantīnas organismiem un ir iespējama to izplatīšanās, kā arī tad, ja netiek ievēroti Augu aizsardzības likuma 15.panta pirmās daļas noteikumi.

      Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumu Nr.218 “Augu karantīnas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.218) 2.punktā noteiktajam augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešana ir kravas pārvietošana caur ievešanas punktu, bet ievešanas punkts ir robežšķērsošanas vieta, caur kuru Eiropas Savienības muitas teritorijā sākotnēji ieved augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus.

      Līdz ar to visos gadījumos, kad kravu plānots izkraut no transportlīdzekļa, sadalīt, pārsaiņot vai uzglabāt Latvijā vai Kopienā, šāda krava uzskatāma par Kopienā ievedamu un pirmajā ievešanas vietā Kopienā fitosanitārajai kontrolei pakļautu kravu.
       

      Robežšķērsošanas vietās uz ārējās robežas fitosanitāro kontroli gan precēm, gan koksnes iepakojamam materiālam nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – PVD).

      PVD fitosanitārajai kontrolei pakļautas ir augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu kravas, kuras tiek ievestas no trešajām valstīm (valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, izņemot Šveici) un paredzētas Kopienas tirgum. Fitosanitārajai kontrolei ir pakļautas kravas, kuru pavaddokumentos ir uzrādīts koksnes iepakojamais materiāls vai arī tā esība izskaidrojama ar vispārējiem kravas iepakošanas principiem. Kā arī Trešās valsts kompetentās iestādes izdotais fitosanitārais sertifikāts, kas pievienots kravas pavaddokumentiem, nozīmē, ka krava gandrīz visos gadījumos būs pakļauta PVD fitosanitārajai kontrolei pirmajā ievešanas vietā Kopienā. Izņēmumu gadījumus, izvērtējot pavaddokumentus, atbilstoši kompetencei nosaka PVD robežkontroles punkta inspektors.

      Par pirmajā ievešanas vietā Kopienā veikto kontroli PVD robežkontroles punkta inspektors izsniedz kontroli apliecinošu dokumentu - PVD Fitosanitāro pārvadājuma dokumentu, kurā atspoguļotas atļautās darbības ar kravu vai koksnes iepakojamo materiālu. Kā arī, pirmajā ievešanas vietā Kopienā PVD izsniegtais fitosanitārais pārvadājuma dokuments būs nepieciešams kā pievienojamais pavaddokuments, ja kravai tiks piemērota jebkura ievešanas muitas procedūra.

      Saskaņā Noteikumu Nr.218 20.punktu muitas amatpersonai atļauts piemērot muitas noteikumos atzītu preču izmantošanu tikai pēc fitosanitārās kontroles, vienlaikus ievērojot fitosanitārajā pārvadājuma dokumentā noteiktos ierobežojumus.


      Ar 2015.gada 20.oktobri PVD ir ieviesis jaunus spiedogus “Nav pakļauts PVD robežkontrolei” un “Koksnes iepakojamais materiāls nav pakļauts PVD kontrolei”.


      PVD robežkontroles punkta spiedogs “Nav pakļauts PVD robežkontrolei” uz pavaddokumentiem (CMR) tiks uzlikts tikai gadījumā, ja prece nevienā situācijā un pārvadājuma posmā (tranzītā cauri Kopienai, uzglabāšanai muitas noliktavā, izlaišanai brīvam apgrozījumam, u.c.) nepakļaujas nevienam PVD kontroles veidam.

      Spiedogs “Nav pakļauts PVD robežkontrolei” var tikt norādīts arī “Transportlīdzekļa kontroles talona” 6.ailē “Veterinārā, fitosanitārā, pārtikas un nepārtikas preču kontrole”, kur var tikt izmantots arī spiedogs “Koksnes iepakojamais materiāls nav pakļauts PVD kontrolei” (abi kopā vai atsevišķi), tādā veidā norādot, ka šajā transportēšanas posmā PVD kontrole nav nepieciešama.

      Spiedogu “Koksnes iepakojamais materiāls nav pakļauts PVD kontrolei” PVD robežkontroles punkta inspektors pirmajā ievešanas vietā Kopienā uzliks uz attiecīgās kravas pavaddokumentiem (piemēram, CMR pavadzīmē, rēķinā, u.c.). Ja iepriekšminētais spiedogs netiks norādīts kravas pavaddokumentos, uzrādītais koksnes iepakojamais materiāls būs pakļauts PVD fitosanitārajai kontrolei un par to ir izsniedzams PVD Fitosanitārais pārvadājuma dokuments.

      Lūdzam pievērst uzmanību, ka atbilstoši Muitas likuma 8.pantam, Augu aizsardzības likuma 14. un 15.pantam, preču muitošanu var pabeigt tikai pēc to fitosanitārās vai PVD kontroles.

  • Izstrādājumi no roņiem
    • Izstrādājumi no roņiem ir visi izstrādājumi, pārstrādāti vai nepārstrādāti, kas atvasināti vai iegūti no roņiem, tostarp gaļa, eļļa, trāns, orgāni, neapstrādātas kažokādas un kažokādas, miecētas vai apdarinātas, tostarp kažokādas, kas saliktas plātnēs, krustos un līdzīgās formās, kā arī priekšmeti no kažokādām.

      Saskaņā ar regulas Nr.2015/1775 nosacījumiem, Savienības tirgū ir atļauts izlaist tikai tādus izstrādājumus no roņiem, kuri iegūti medībās, ko piekopj inuītu vai citas iezemiešu kopienas, ar noteikumiem, ka medības tradicionāli ir rīkojusi kopiena; tās tiek rīkotas, lai palīdzētu kopienai nodrošināt iztiku, tostarp nodrošinot pārtiku un ienākumus, lai atbalstītu kopienas dzīvesveidu un ilgtspējīgus iztikas līdzekļus, un tās netiek rīkotas galvenokārt komerciālos nolūkos; medības notiek, pienācīgi ņemot vērā dzīvnieku labturību, ņemot vērā kopienas dzīvesveidu un to, ka medību mērķis ir iztikas iegūšana.

      Piemērojot muitas procedūru laišana brīvam apgrozījumam izstrādājumiem no roņiem, kuri iegūti, ievērojot iepriekš minētos noteikumus, muitas deklarācijai klāt jāpievieno kompetentās iestādes izdots atbilstības dokuments, kura paraugs noteikts regulas Nr.2015/1850 pielikumā. Kompetentās iestādes izdots atbilstības dokuments ir derīgs visā Eiropas Savienības teritorijā. Latvijā kompetentā iestāde par izstrādājumu no roņiem ievešanas nosacījumiem ir Dabas aizsardzības pārvalde.

      Izstrādājumu no roņiem imports ir atļauts un atbilstības dokuments nav nepieciešams, ja imports ir gadījuma rakstura un tajā ietilpst tikai tādas preces, ko ceļotāji vai viņu ģimenes izmanto personīgām vajadzībām un minēto preču veids un daudzums nav tāds, kas liecinātu par to, ka tās ieved komerciālā nolūkā. Izstrādājumus no roņiem, kurus ceļotāji vai viņu ģimenes paredz izmantot personiskām vajadzībām, drīkst ievest, ja ir ievērota kāda no zemāk minētajām prasībām:

      • ceļotāji izstrādājumus no roņiem valkā vai tie atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā;
      • tie ir tādas fiziskas personas īpašumā, kura maina dzīvesvietu no trešās valsts uz Savienību.

       

      Ceļotājiem, importējot izstrādājumus no roņiem vēlākā datumā nekā ieradušies Eiropas Savienībā, importa muitas iestādei jāuzrāda rakstisks paziņojums par importu un dokuments, kas pierāda, ka izstrādājumi iegūti attiecīgajā trešā valstī. Rakstiskā paziņojumā un dokumentā muitas amatpersona ieraksta muitas deklarācijas numuru, datumu, parakstās un uzliek muitas iestādes zīmogu. Pēc nepieciešamo atzīmju izdarīšanas rakstisko paziņojumu un dokumentu atdod ceļotājam.


      Normatīvie akti:

      » Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra Regula (EK) Nr.1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem.

      » Komisijas 2015.gada 13.oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 2015/1850, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem.

  • Kaķu un suņu kažokādas
    • Saskaņā ar Regulas Nr.1523/2007 nosacījumiem ir aizliegts kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām importēt Kopienā vai eksportēt no tās. Minētais aizliegums nav attiecināms uz preču nekomerciālas ievešanas gadījumiem saskaņā ar Padomes 1983. gada 28. marta Regulas (EEK) Nr.918/83 ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem 45.pantā noteikto.

      Normatīvie akti:

      » Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra Regulas (EK) Nr.1523/2007 ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām.

      Kompetentā iestāde: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (tālrunis: 65452554; e-pasts: ptac [at] ptac.gov.lv)
  • Ķīmiskās vielas
    • Normatīvie akti:
       

      1. 1998.gada 1.aprīļa Ķīmisko vielu likums.
      2. Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumi Nr.674 "Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi".

       


      Ozona slāni noārdošās vielas (ODS)

      Kontrolējamās vielas, kas noārda ozona slāni, ir uzskaitītas Regulas Nr.1005/2009 1.pielikumā.

      Saskaņā ar Regulas Nr.1005/2009 nosacījumiem ir aizliegts kontrolējamo vielu vai tādu ražojumu un iekārtu imports un eksports, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām, izņemot personiskās lietošanas priekšmetus.

      Importa aizliegums neattiecas uz Regulas 15.panta 2.daļā uzskaitītajiem gadījumiem, eksporta - uz Regulas 17.panta 2.daļā uzskaitītajiem gadījumiem.

      Kontrolējamo vielu importa un eksporta aizliegumu izņēmumu gadījumos nepieciešama Eiropas Komisijas izsniegta elektroniska licence.

      Jauno vielu, kas uzskaitītas Regulas Nr.1005/2009 II pielikuma A daļā, imports un eksports, ir aizliegts, izņemot Regulas Nr.1005/2009 24.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos.


      Normatīvie akti:

      1. 1995.gada starptautiskā Vīnes konvencija par ozona slāņa aizsardzību.
      2. 1987.gada 16.spetembra Monreālas protokols par ozona slāni noārdošajām vielām.
      3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra Regula (EK) Nr.1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām.
      4. Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.399 „Noteikumi par Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām labojumu”.
      5. Ministru kabineta 2011.gada 12.jūlija noteikumi Nr.563 "Noteikumi par īpašiem ierobežojumiem un aizliegumiem attiecībā uz darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm".

       


      Fluorētas siltumnīcefekta gāzes (F-gāzes) saturoši ražojumi un iekārtas

      Fluorētas siltumnīcefekta gāzes ir fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra heksafluorīds (SF6), kas minēti Regulas Nr.842/2006 I pielikumā, un preparāti, kuros ir šīs vielas.

      Aizliegts laist tirgū Regulas Nr.842/2006 II pielikumā uzskaitītos ražojumus un iekārtas, kurās ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība no tām ir atkarīga, izņemot gadījumus, ja ražojumi un iekārtas ir ražotas pirms dienas, kad stājās spēkā attiecīgais aizliegums laist tirgū.


      Normatīvie akti:

      1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16.aprīļa Regula (ES) Nr.517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006.
      2. Komisijas 2015. gada 17. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2068, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.517/2014 izveido fluorētas siltumnīcefekta gāzes saturošu ražojumu un iekārtu marķējumu.
      3. Ministru kabineta 2011.gada 12.jūlija noteikumi Nr.563 "Noteikumi par īpašiem ierobežojumiem un aizliegumiem attiecībā uz darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm".

      REACH

      Saskaņā ar Regulas Nr.1907/2006 6., 7., 21. un 23. pantu, Kopienā neražo vai nelaiž tirgū vielas, to preparātus vai izstrādājumus, ja tās, neievērojot prasības, nav reģistrētas.

      Regulas Nr.1907/2006 IV pielikumā ir atrodams to vielu saraksts, uz ko attiecas licencēšana.

      Regulas Nr.1907/2006 XVII pielikumā ir uzskaitītas dažas bīstamas vielas, preparāti un izstrādājumi, uz kuriem attiecas ražošanas, tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumi.

      Ar REACH regulu ir noteikta prasība uzņēmumiem līdz 2018.gada 31.maijam reģistrēt vielas, ko tie importē Eiropā daudzumos no 1 līdz 100 tonnām gadā. Lai veiksmīgi turpinātu uzņēmējdarbību ES/EEZ, tas ir jādara tagad. Papildu informācija ir pieejama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā, kā arī Eiropas Ķimikāliju aģentūras mājaslapā.   


      » Papildus informācija par REACH regulas prasībām.
       

      Normatīvie akti:

      » Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regula (EK) Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķīmisko vielu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH).


      Bīstamās ķīmiskās vielas

      Bīstamās ķīmiskās vielas regulas izpratnē ir pesticīdi un rūpnieciskas ķīmiskās vielas (t.sk. preparāti un izstrādājumi). Bīstamās ķīmiskās vielas, uz kurām attiecas Regulas Nr.649/2012 kontroles pasākumi, ir noteiktas tās 1. un 5.pielikumā.

      Bīstamām ķīmiskām vielām ir jābūt iepakotām un atbilstoši marķētām un tām jābūt pievienotai drošības datu lapai atbilstoši Regulas Nr.649/2012 17.pantam.

      Normatīvie akti:

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 4.jūlija Regula Nr.649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu.


      Dzīvsudrabs, dzīvsudraba savienojumi, dzīvsudraba maisījumi un dzīvsudrabu saturoši produkti

      Dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu, dzīvsudraba maisījumu un dzīvsudraba saturošu produktu eksporta un importa ierobežojumi ir norādīti šajos normatīvajos aktos:

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 17.maija Regula Nr.2017/852 par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008,

      Komisijas 2017.gada 8.decembra Īstenošanas lēmums Nr.2017/2287, kurā norādīts, kādas veidlapas izmantojamas dzīvsudraba un atsevišķu dzīvsudraba maisījumu importam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/852 par dzīvsudrabu.

      Kompetentā iestāde: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (tālrunis: 67026533; e-pasts: pasts [at] varam.gov.lv).

  • Kultūras priekšmeti
    • Kultūras priekšmeti - mākslas un antikvārie priekšmeti.

      Kultūras priekšmeti, kuru izvešanai no Kopienas muitas teritorijas ir nepieciešama izvešanas atļauja, ir noteikti Regulas Nr.116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu 1.pielikumā un Ministru kabineta noteikumu Nr.846 “Noteikumi par kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas un ievešanu Latvijā” 1.pielikumā.

      Lai no Kopienas muitas teritorijas izvestu tādus kultūras priekšmetus, kuri iepriekš bija ievesti uz laiku, jāuzrāda importa muitas deklarācija. Kultūras priekšmetu izvešanai izvešanas atļauja nepieciešama, ja kultūras priekšmeta īpašnieks vai tā pilnvarotais pārstāvis nevar uzrādīt importa muitas deklarāciju.

      Ja kultūras priekšmeta izvešanai nav nepieciešama izvešanas atļauja, muitas iestādei var tikt uzrādīta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegta izziņa, kas apliecina, ka kultūras priekšmets neatbilst Ministru kabineta noteikumu 1.pielikumā minētajām kultūras priekšmetu kategorijām.

      Normatīvie akti:

      1. 1992.gada 12.februāra likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
      2. Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi Nr.846 “Noteikumi par kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas un ievešanu Latvijā”.
      3. Eiropas Padomes 2008.gada 18.decembra Regula (EK) Nr.116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu.
      4. Komisijas 2012.gada 9.novembra Īstenošanas regula Nr.1081/2012 Padomes Regulai (EK) Nr.116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu.


      Kompetentā iestāde: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (tālrunis: 67229272; e-pasts: vkpai [at] mantojums.lv).
       

      » Apdraudēto Latvijas arheoloģisko senlietu katalogs

  • Mēslošanas līdzekļi
    • Mēslošanas līdzekļu apriti regulējošu normatīvo aktu nosacījumi attiecas tikai uz tādiem mēslošanas līdzekļiem, kuriem piemēro muitas procedūru - laišana brīvā apgrozībā.

      Mēslošanas līdzekļi ir uzskaitīti Regulas Nr.2003/2003 1.pielikumā un Ministru kabineta 2015.gada 1.septembra noteikumu Nr.506 “Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi” 1.pielikumā.

      Regula Nr.2003/2003 attiecas uz mēslošanas līdzekļiem ar marķējumu “EK MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS” (turpmāk – marķējums). Marķējums var būt uz iepakojuma vai etiķetēm. Ja mēslošanas līdzekļi nav iepakoti, marķējumam jābūt pavaddokumentos, t.i., mēslošanas līdzekļiem ir dokuments(-i), kurā(-os) ir iekļauts nepieciešamais marķējums.

      Mēslošanas līdzekļu bez marķējuma,,EK MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS”, importa nosacījumi:

      1. Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā reģistrēti mēslošanas līdzekļi – nepieciešama Mēslošanas līdzekļa reģistrācijas apliecība, izņemot gadījumus, kad mēslošanas līdzekli Latvijā ir reģistrējis ražotājs no trešās valsts;
      2. Nereģistrēti mēslošanas līdzekļi - nepieciešama Valsts augu aizsardzības dienesta atļauja.

       

      Normatīvie akti:

      1. Ministru kabineta 2015.gada 1.septembra noteikumi Nr.506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi".
      2. 2006.gada 26.janvāra Mēslošanas līdzekļu aprites likums.
      3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Regula Nr.2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem.

       

      Kompetentā iestāde: Valsts augu aizsardzības dienests (tālrunis: 67027098, 67027406; e-pasts: info [at] vaad.gov.lv).

  • Narkotisko vielu prekursori
    • Prekursori  — vielas, kuras var izmantot narkotisko vai psihotropo vielu nelegālai izgatavošanai.


      Prekursorus iedala:

      • klasificētas vielas - noteiktas Regulas Nr.111/2005 pielikumā;
      • neklasificētas vielas - jebkura viela, attiecībā uz kuru ir konstatēts, ka, lai gan tā nav iekļauta pielikumā, to izmanto narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai.

       

      Prekursoru eksporta atļauja ir nepieciešama:

      • Regulas Nr.111/2005 pielikuma 1. un 2.kategorijas prekursoru izvešanai no Kopienas muitas teritorijas;
      • Regulas Nr.111/2005 pielikuma 3.kategorijas prekursoru izvešanai no Kopienas muitas teritorijas, ja tos paredzēts nogādāt uz Regulas Nr.1277/2005 IV pielikumā noteiktajām galamērķa valstīm.


      Prekursoru eksporta atļauja nav nepieciešama Regulas Nr.111/2005 pielikuma 1., 2. un 3.kategorijas prekursoru atpakaļ izvešanai no Kopienas muitas teritorijas, ja tie ir reeksportēti 10 dienu laikā pēc neuzlikšanas režīma piemērošanas vai pēc ievešanas brīvajā zonā.

      Prekursoru importa atļauja ir nepieciešama Regulas Nr.111/2005 pielikuma 1.kategorijas prekursoru importam Kopienas muitas teritorijā, t.sk., pārvietojot tranzītā pa Kopienas muitas teritoriju no trešajām valstīm uz galamērķa dalībvalstī.
       

      Prekursoru importa atļauja nav nepieciešama, ja Regulas Nr.111/2005 pielikuma 1.kategorijas prekursorus:

      • izkrauj vai pārkrauj, tie atrodas pagaidu uzglabāšanā brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā;
      • pārvieto tranzītā caur Kopienas muitas teritoriju no trešajām valstīm uz trešajām valstīm.

       

      Normatīvie akti:

      1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Regula (EK) Nr.273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem.
      2. Padomes 2004.gada 22.decembra Regula (EK) Nr.111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešajām valstīm.
      3. Komisijas 2015.gada 24. aprīļa Deleģētā regula Nr.2015/1011, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.273/2004 un Padomes Regulu (EK) Nr.111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Savienību un trešām valstīm, un ar kuru atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr.1277/2005.
      4. 1996.gada 9.maija likums "Par prekursoriem".

       

      Kompetentā iestāde: Zāļu valsts aģentūra (tālrunis: 67078424; e-pasts: info [at] zva.gov.lv).

  • Nāvessoda izpildei paredzētās preces
    • Nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai paredzētās preces

      Spīdzināšana -  ir jebkura rīcība, ar kuru kādai personai tīši nodara stipras fiziskas vai garīgas sāpes, ar nolūku no viņas vai trešās personas iegūt informāciju vai atzīšanos, sodot viņu par darbību, kuru izdarījusi viņa vai trešā persona, vai tiek turēta aizdomās par tās izdarīšanu, vai, iebiedējot vai piespiežot viņu vai trešo personu, vai ar jebkuru nolūku, kas balstās uz jebkura veida diskrimināciju, ja šādas sāpes vai ciešanas nodarītas ar valsts amatpersonas vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Tā neattiecas uz sāpēm vai ciešanām, kuras ir dabiskas vai tikai gadījuma pēc saistītas ar likumīgām sankcijām.

      Cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana -  rīcība, ar kuru kādai personai tiek tīši nodarītas stipras fiziskas vai garīgas sāpes, ja šādas sāpes vai ciešanas ir nodarītas ar valsts ierēdņu vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Tā neattiecas uz sāpēm vai ciešanām, kuras ir dabiskas vai tikai gadījuma pēc saistītas ar likumīgām sankcijām.

      Ir aizliegts jebkāds tādu preču eksports un imports, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana un kas uzskaitītas regulas Nr.1236/2005 II pielikumā.

      Izņēmums: ja pierāda, ka preces lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.

      Preču eksportam, ko varētu izmantot, lai spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, un kas uzskaitītas regulas Nr.1236/2005 III pielikumā, ir vajadzīga atļauja, neatkarīgi no šo preču izcelsmes.

      Normatīvie akti:

      1. Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra noteikumi Nr.927 "Kārtība, kādā izsniedz eksporta un importa atļaujas precēm, kuras varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai".
      2. Eiropas Padomes 2005.gada 27.jūnija Regula Nr.1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

       

      Kompetentā iestāde: Ārlietu ministrija Ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departaments (e-pasts: snpekk [at] mfa.gov.lv, tālr.: 67016430; 67016429).

  • Radioaktīvās vielas
    • Radioaktīvās vielas, kodolmateriāli un citi jonizējošā starojuma avoti

      Jebkurai komercdarbībai ar jonizējošā starojuma avotiem ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), bet darbībai, kas nav komercdarbība, — atļauja uzsākt un veikt šādu darbību noteiktā laikposmā, ņemot vērā šajā speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā noteiktos darbības ierobežojumus.

      Licence vai reģistrēšana nav nepieciešama darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.752 "Kārtība, kādā licencē un reģistrē darbības ar jonizējošā starojuma avotiem" 2. un 3.punktā noteiktajos gadījumos.

      Nav pieļaujama radioaktīvo atkritumu ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm, izņemot gadījumus, kad:

      • tiek ievesti atpakaļ tie radioaktīvie atkritumi, kas radušies, ārvalstīs pārstrādājot no Latvijas Republikas izvestos radioaktīvos atkritumus;
      • nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies no radioaktīvajiem atkritumiem, kuri ievesti no Latvijas Republikas; tādā gadījumā ieved ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu.

       

      Normatīvie akti:

      1. 2000.gada 21.novembra likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību".
      2. 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.752 “Kārtība, kādā licencē un reģistrē darbības ar jonizējošā starojuma avotiem”.
         

      Kompetentā iestāde: Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (tālrunis: 67084297; e-pasts: pasts [at] rdc.vvd.gov).

      Nav pieļaujama lietotās kodoldegvielas ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm.

  • Savvaļas dzīvnieku sugu kažokādas
    • Par aizliegumu ievest Kopienā noteiktu savvaļas dzīvnieku sugu kažokādas un gatavās preces no valstīm, kurās tos ķer ar kāju lamatām vai slazdošanas metodēm, kas neatbilst starptautiskajiem humānas slazdošanas standartu nosacījumiem

      Pamatojoties uz Regulā Nr.3254/91 noteiktajām prasībām no 1995.gada 1.janvāra ir aizliegts Kopienā ievest (importēt) noteiktu dzīvnieku sugu kažokādas no valstīm, kurās tiek izmantotas kāju lamatas vai slazdošanas metodes, kas neatbilst starptautiski saskaņotiem humānās slazdošanas standartiem.

      Aizliegts ievest Kopienā Regulas Nr.3254/91 I pielikumā uzskaitīto dzīvnieku sugu kažokādas un II pielikumā uzskaitītās citas preces, kas minētas Regulas Nr.3254/91 3.panta 1.punktā, ja vien tās netiek ievestas no valsts, kurā kažokādas ir iegūtas un kurā ir spēkā atbilstoši administratīvi vai normatīvi akti, kas aizliedz izmantot kāju lamatas vai slazdošanas metodes, kas izmantotas attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām sugām, atbilst starptautiski saskaņotiem humānas slazdošanas standartiem.

      Saskaņā ar Regulas Nr.35/97 1.pantu Kopienas teritorijā var ievest (importēt) kažokādas un citas preces, kas uzskaitītas Regulas Nr.3254/91 3.panta 1.punktā, vienīgi gadījumos, kad tās iegūtas no dzīvniekiem:

      • kuri noķerti valstī, kas iekļaut Regulas Nr.3254/91 3.panta 1.punkta otrajā daļā minētajā sarakstā un ja attiecīgās sugas ir uzskaitītas iepretim minētajai valstij;
      • kuri noķerti dalībvalstī;
      • kuri dzimuši un audzēti nebrīvē.

       

      Importējot no trešajām valstīm regulas. Nr.3254/91 I un II pielikumos uzskaitīto dzīvnieku sugu kažokādas vai izstrādājumus, nepieciešams eksportētājvalsts vai reeksportētājvalsts kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts, kura paraugs ir noteikts Regulas Nr.35/97 pielikumā un kuru importētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz ievešanas muitas iestādē.

      Valstu saraksts, kas atbilst vismaz vienam no Regulas Nr.3254/91 3.panta 1.punkta pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem un kas minēti Regulas Nr.35/97 1.panta. 1 punkta a) apakšpunktā, kopā ar norādēm uz attiecīgajām sugām ir ietvertas 1997.gada 22.jūlija Padomes Lēmuma 97/602/EK par sarakstu, kas minēts regulas (EEK) Nr.3254/91 3.panta 1.punktā un Komisijas regulas (EK) Nr.35/97 1.panta 1.punkta a) apakšpunktā pielikumā.

      Regulas Nr.35/97 1.pantā minētos noteikumus nepiemēro:

      • uz gatavo produkciju, uz ko attiecas pagaidu ievešanas režīms un kas nav paredzēts pārdošanai kopienas teritorijā, bet ir paredzēta reeksportam;
      • uz gatavo produkciju personīgai un privātai lietošanai;
      • uz gadījumiem, kad kažokādas un no tām saražotās preces tiek no jauna ievestas Kopienas teritorijā pēc procedūras – izvešanas pārstrādei un ir pierādīts, ka tās izgatavotas no kažokādām vai precēm, kas iepriekš eksportētas vai reeksportētas no Kopienas.


      Ja uz Regulas Nr.3254/91 I un II pielikumā ietverto kažokādu un preču ievešanu attiecina arī Eiropas Padomes 1996.gada 9.decembra Regulu Nr.338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām, un tiek iesniegts Eiropas Padomes 2006.gada 4.maija Regulas Nr.865/2006 ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas Nr.338/97 par savvaļas dzīvnieku un sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ievešanai noteiktais dokuments, tas jāpieņem Regulas Nr.35/97 1.pantā 2.punktā minētā sertifikāta vietā.

      Normatīvie akti:

      1. Padomes 1991.gada 4.novembra Regula (EEK) Nr.3254/91 ar ko aizliedz Kopienā lietot kāju lamatas un ievest Kopienā noteiktu savvaļas dzīvnieku sugu kažokādas un gatavās preces no valstīm, kurās tos ķer ar kāju lamatām vai slazdošanas metodēm, kas neatbilst starptautiskajiem humānas slazdošanas standartiem.
      2. Komisijas 1997.gada 10.janvāra Regula (EK) Nr. 35/97 ar ko paredz noteikumus par apliecināšanu attiecībā uz kažokādām un precēm, uz kurām attiecas Padomes Regula (EEK) Nr.3254/91.

       

      Kompetentā iestāde: Zemkopības ministrija (tālrunis: 67027010; e-pasts: zm [at] zm.gov.lv).

  • Stratēģiskas nozīmes preces
    • Stratēģiskas nozīmes preces ir sistēmas, iekārtas, to sastāvdaļas, materiāli, ķīmiskās vielas, priekšmeti, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi, kas ietverti Padomes 2009.gada 5.maija Regulas (EK) Nr.428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (turpmāk — Regula Nr.428/2009), 1.pielikumā, Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas (ES) Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 2.pielikumā, Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā un Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā.

      Komitejas izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence ir nepieciešama katram stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta sūtījumam.

      Ja stratēģiskas nozīmes preču subjektam jānoskaidro, vai attiecīgās preces ir vai nav stratēģiskas nozīmes preces, preču pavaddokumentus pa elektroniskajiem sakaru līdzekļiem var nosūtīt komitejas stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālistam. Speciālists, pamatojoties uz dokumentiem un citu pieejamo informāciju, kā arī savām speciālajām zināšanām, pieņem lēmumu un izdara uz dokumentiem vienu no šādām atzīmēm:

      • precēm nepieciešama licence;
      • precēm licence nav nepieciešama;
      • preču identifikācijai nepieciešama papildu informācija;
      • precēm nepieciešama ekspertīze;
      • preces ir saistītas ar masveida iznīcināšanas ieročiem — nepieciešama licence.

      Licence nav nepieciešama:

      • Regulas Nr.428/2009 I pielikumā minēto preču importam uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti caur Latviju;
      • datortehnikas importam;
      • Latvijas Nacionālā stratēģiskas nozīmes preču saraksta sadaļā 10A905 minēto preču tranzītam un eksportam;
      • ja Regulas Nr.428/2009 2.a—2.f pielikumā minētās preces importē no šajos pielikumos minētajām valstīm.


      Eksporta vai tranzīta licence var būt nepieciešama precēm, kas nav minētas stratēģiskas nozīmes preču sarakstos, saskaņā ar Regulas Nr.428/2009 4.pantu.

      Kompetentā iestāde var aizliegt Regulas Nr.428/2009 I pielikumā uzskaitīto ārpuskopienas divējāda lietojuma preču tranzītu gadījumos, ja šīs preces ir vai var būt paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot 4. panta 1. punktā minētajiem mērķiem.

      Stratēģiskas nozīmes preču eksports un tranzīts uz valstīm, kurām Eiropas Savienība, Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) vai Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) ir noteikušas sankcijas, ir ierobežots, atsevišķu kategoriju precēm – aizliegts.

      Valstu, kurām starptautiskās organizācijas piemērojušas ieroču embargo, saraksts publicēts šeit.

      VID Muitas pārvalde vērš uzmanību, ka importa, eksporta un tranzīta licences ir vienreiz izmantojamas (licencē norādītais preču daudzums tiek pārvietots vienlaicīgi). Ja komersants vēlas preces pārvietot vairākos sūtījumos, piemēram, kravas daļu vienā dienā un otru kravas daļu citā dienā, ir izmantojamas vispārējā eksporta un vispārējā tranzīta licences.

      Normatīvie akti:

      1. 2007.gada 21.jūnija Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums.
      2. Ministru kabineta 2007.gada 25.septembra noteikumi Nr.645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu".
      3. Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija noteikumi Nr.657 "Kārtība, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentus".
      4. Padomes 2009.gada 5.maija Regula (EK) Nr.428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei.
      5. 2015.gada 9.februāra Eiropas Savienības kopējais militāro preču saraksts.

       

      Kompetentā iestāde: Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa (tālrunis: 67016430; e-pasts: snpekn [at] mfa.gov.lv).

  • Šaujamieroči, munīcija
    • Šaujamieroči, to munīcija un lielas enerģijas pneimatiskie ieroči

      Latvijā atļauta tikai tādu šaujamieroču, munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprite (izņemot militāro ieroču un munīcijas apriti), kas ir klasificēti Valsts policijā. Ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus un to sastāvdaļas iedala:

      • atbilstoši to lietojumam;
      • atbilstoši to tehniskajiem parametriem.

       

      Latvijā ir aizliegta:

      • Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos aizliegto ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprite, izņemot to izņemšanu un iznīcināšanu;
      • neklasificētu šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprite;
      • nemarķētu šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu, kā arī nemarķētas munīcijas, nemarķētu lielas enerģijas pneimatisko ieroču un nemarķētu gāzes pistoļu (revolveru) aprite;
      • pašizgatavotu šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un pašizgatavotas munīcijas aprite, izņemot medību un sporta šaujamieroču patronu komplektēšanu no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām vai pašizgatavotām skrotīm, renkuļiem un lodēm.

       

      Fiziskajām personām ir aizliegts iegādāties un realizēt:

      • koncentrētas virzītas enerģijas ieročus (lāzeru, elementārdaļiņu vai lieljaudas radiofrekvenču staru sistēmas, kas spēj iznīcināt vai paralizēt mērķi);
      • A kategorijas ieročus, to munīciju un sastāvdaļas;
      • šaujamieročus, kas maskēti kā citi priekšmeti;
      • šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) un liesmu slāpētājus, kā arī ar tiem aprīkotus šaujamieročus;
      • B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;
      • munīciju, kas pildīta ar nervus paralizējošām gāzēm, vai tādu gāzes pistoļu (revolveru) munīciju, kas satur gumijas skrotis, lodes vai citu cietu vielu šāviņus vai var nodarīt miesas bojājumus vai izraisīt cilvēka nāvi, šaujot no attāluma, lielāka par metru;
      • gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces;
      • šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas (izņemot medībām un sportam paredzēto garstobra šaujamieroču maināmos stobrus), kā arī šaujamieroču būtisko sastāvdaļu sagataves;
      • gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, zemūdens šaujamieročus un to munīciju, elektrošoka pistoles ar vadiem un elektrodiem;
      • munīciju, kuras šāviņš pildīts ar medikamentiem, kas paredzēti dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai, un šādai munīcijai īpaši paredzētus ieročus;
      • šaujamieročus, kas padarīti derīgi šaušanai tikai ar salūtpatronām;
      • ieročus ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, apzāģētām laidēm;
      • šaujamieročus ar palielinātu magazīnas ietilpību.

       

      Ierobežojumi juridiskajām personām neattiecas uz:
       

      • Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;
      • Satversmes aizsardzības biroju, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, kurām paredzēti dienesta šaujamieroči, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi - ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas un speciālo līdzekļu (izņemot koncentrētas virzītas enerģijas ieročus) iegādāšanās un realizēšanas aizliegumi;
      • komersantiem, kuriem izsniegta speciālā atļauja (licence) šaujamieroču izgatavošanai - ieroču, to munīcijas un speciālo līdzekļu (izņemot koncentrētas virzītas enerģijas ieročus un munīciju, kas pildīta ar nervus paralizējošām gāzēm) izgatavošanas aizliegumi un šaujamieroču būtisko sastāvdaļu sagatavju iegādāšanās aizliegumi;
      • komersantiem, kuriem izsniegta speciālā atļauja (licence) šaujamieroču izgatavošanai vai remontam - minēto šaujamieroču būtisko sastāvdaļu iegādāšanās aizliegumi;
      • juridiskajām personām, kas saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās - šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju) un ar tiem aprīkotu šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas un izmantošanas aizliegumi.

       

      Šaujamieroču, to maināmo stobru un munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču importam vai eksportam ir nepieciešama Valsts policijas atļauja, izņemot gadījumus, kad tiek veikta komercdarbība Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā un stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

      Iegādāties ārvalstīs un ievest Latvijā B, C un D kategorijas šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus personai atļauts, ja tā ir Valsts policijā saņēmusi ieroču iegādāšanās atļauju un atļauju ieroču ievešanai Latvijā.

      Šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus atļauts pārvadāt pāri Latvijas Republikas valsts robežai un pārsūtīt tikai nepielādētus, speciālā futrālī vai citādā iesaiņojumā, turklāt ieročus atsevišķi no to munīcijas.


      Normatīvie akti:

      1. 2010.gada 28.oktobra Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums.
      2. Ministru kabineta 2011.gada 30.decembra noteikumi Nr.1001 "Ieroču un  munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un ieroču kolekciju glabāšanas noteikumi".
      3. Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumi Nr.1011 "Ieroču atļauju noteikumi, kā arī ieroču izņemšanas un iznīcināšanas kārtība".
      4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 14.marta Regula Nr.258/2012, ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai.

       

      Kompetentā iestāde: Valsts policijas Galvenās kārtības policijas Prevencijas pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa (tālrunis: 67208212, 67208303, 67208232, 67208188; e-pasts: as [at] vp.gov.lv).

  • Tirgus uzraudzības pasākumi 
    • Tirgus uzraudzības galvenais mērķis ir aizsargāt patērētājus no riskiem un apdraudējumiem viņu dzīvībai, veselībai un ekonomiskajām  interesēm ar efektīvi funkcionējošu tirgus uzraudzības sistēmu un iesaistīto pušu (saimnieciskās darbības veicēji, patērētāji un valsts iestādes) sekmīgu pienākumu izpildi.

      Patērētāju tiesību aizsardzības politiku Latvijā izstrādā un koordinē Ekonomikas ministrija.

      Tirgus uzraudzības funkcijas Latvijā veic šādas iestādes:


      VID Muitas pārvalde iesaistās tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regulas (EEK) Nr.765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr.339/93, (turpmāk – Regula Nr.765/2008) nosacījumiem.

      Pamatojoties uz Regulas Nr.765/2008 38.pantu, Komisija sadarbībā ar ES dalībvalstīm ir izstrādājusi Vadlīnijas importa kontrolēm produktu drošuma un atbilstības jomā.


      Tirgus uzraudzības pasākumi Patērētāju tiesību aizsardzības centra preču kategorijām

      Ar prasībām, kas izvirzītas Patērētāju tiesību aizsardzības centra preču kategorijām, var iepazīties Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā.

      Papildu informācija par tirgus uzraudzības pasākumiem:

      - Vadlīnijas importētājiem par prasībām attiecībā uz mašīnām.
      - Kas jāzina rotaļlietu importētājiem?


      Tirgus uzraudzības pasākumi medicīniskajām ierīcēm

      Medicīniskās ierīces ir jebkuri instrumenti, aparāti, iekārtas, materiāli vai citi priekšmeti, kurus lieto atsevišķi vai kopā ar kādām citām ierīcēm, ieskaitot programmatūru, kas vajadzīga, lai personas varētu izmantot ierīces, kā to paredzējis ražotājs, lai diagnosticētu, novērstu, novērotu, ārstētu vai atvieglotu slimības, diagnosticētu, novērotu, ārstētu, atvieglotu vai kompensētu traumas vai fiziskus trūkumus, pētītu, aizstātu vai pārveidotu personas organisma uzbūvi vai fizioloģiskos procesus, kontrolētu dzimstību, un ar kuriem paredzēto iedarbību uz personām nepanāk ar farmakoloģiskiem, imunoloģiskiem un metaboliskiem līdzekļiem, bet tām šādi līdzekļi var palīdzēt (priekšmeti, kuri nav medicīniskas ierīces, bet kurus ražotājs īpaši paredzējis lietošanai kopā ar kādu medicīnisko ierīci, nodrošinot to, ka šo ierīci lieto atbilstoši ierīces ražotāja paredzētajam mērķim, arī ir uzskatāmi par medicīniskajām ierīcēm).

      Medicīniskajām ierīcēm, kas tiek importētas Eiropas Savienībā, ir jābūt drošām attiecībā pret to lietotājiem. Lai apliecinātu medicīniskās ierīces drošumu, precei jāpievieno dokumenti un tai jābūt marķētai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

      Medicīniskās ierīces (izņemot medicīniskās ierīces, ko lieto in vitro diagnostikā) iedala šādās klasēs: I, IIa, IIb un III un tās klasificē saskaņā ar Noteikumu Nr.689 1.pielikumu.


      Medicīniskās ierīces, ko lieto in vitro diagnostikā, iedala A saraksta ierīcēs, B saraksta ierīcēs, pašpārbaudes ierīcēs, citās (pārējās) ierīcēs un darbības novērtēšanas ierīcēs saskaņā ar Noteikumu Nr.689 2.pielikumu.

      Medicīnisko ierīču klasifikācijas kritēriju apkopojums ir pieejams šeit.

      To, vai prece atbilst normatīvo aktu prasībām, ir tiesīga atzīt tikai kompetentā iestāde. Kompetentās iestādes medicīnisko ierīču aprites jomā ir Zāļu valsts aģentūra un Veselības inspekcija.

      Lai noskaidrotu vai medicīniskās ierīces, kuras paredzēts importēt, atbilst normatīvo aktu prasībām, var izmantot Pašpārbaudes anketu.


      Normatīvie akti:

      1. Ārstniecības likums.
      2. Ministru kabineta 2017.gada 28.novembra noteikumi Nr.689 “Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība”.

       

      Kompetentā iestāde:

      • par medicīnisko ierīču reģistrāciju un atbilstības novērtēšanu: Zāļu valsts aģentūra (tālrunis: 67078424; e-pasts: info [at] zva.gov.lv);
      • par medicīnisko ierīču ražošanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehnisko uzraudzību: Veselības inspekcija (tālrunis: 67819671; e-pasts: vi [at] vi.gov.lv).

      Cementa un cementu saturošu maisījumu sastāvam ir noteikti ierobežojumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1907/2006 (turpmāk – REACH) XVII pielikuma 47. ierakstā:

      "1. Cementu un cementa maisījumus nelaiž tirgū un nelieto, ja pēc hidratācijas tajos ir vairāk nekā 2 mg/kg (0,0002 %) šķīstoša hroma VI no cementa kopējās sausnes.

      2. Ja izmanto reducētājus, tad, neskarot citu Kopienas noteikumu piemērojumu bīstamu vielu un maisījumu klasificēšanai, iepakošanai un marķē­šanai, piegādātāji pirms laišanas tirgū nodrošina, ka uz cementa vai cementu saturošu izstrādājumu iepakojuma ir labi saskatāms, salasāms un nepārprotams marķējums ar informāciju par iepakošanas datumu, kā arī par glabāšanas nosacījumiem un glabāšanas laika periodu, kurā saglabājas reducējošā aģenta aktivitāte un tiek uzturēts šķīstošā hroma VI daudzums zem 1. punktā norādītās robežas.

      3. Pieļaujot atkāpi, 1. un 2. punktu nepiemēro attiecībā uz tirgū laišanu un lietošanu kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementu saturošiem maisījumiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespē­jamība, ka tas saskarsies ar ādu.

      4. Par testēšanas metodi, ar ko pierāda atbilstību 1. punktam, izmanto Eiropas Standartizā­cijas komitejas (CEN) standartizēto metodi, kā testēt ūdenī šķīstošā hroma (VI) saturu cementā un cementu saturošos maisījumos.

      Saskaņā ar REACH regulas 67.pantu vielu, vielu maisījumā vai izstrādājumā, kam XVII pielikumā paredzēts ierobežojums, neražo, nelaiž tirgū un nelieto, ja vien tas neatbilst attiecīga ierobežojuma nosacījumiem.

      Komersantiem, kuri laiž tirgū un lieto cementu un cementu saturošus maisījumus, jāievēro, ka šķīstošā hroma VI daudzums tajos var pārsniegt 2 mg/kg tikai tādā gadījumā, ja cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementu saturošiem maisījumiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespē­jamība, ka tas saskarsies ar ādu.

      Ūdenī šķīstošā hroma VI jonu saturu cementā un cementu saturošos maisījumos nosaka, izmantojot CEN standartizēto analītisko metodi EN 196-10:2006.

      Drošības datu lapā (DDL), saskaņā ar REACH regulas II pielikuma A daļas 1.2. iedaļā noteikto, jānorāda vielas vai maisījuma attiecīgi apzinātie lietošanas veidi un tādi, ko neiesaka izmantot.

      Saskaņā ar Ķīmisko vielu likuma 5.panta pirmo daļu: „Uzraudzības un kontroles iestādēm ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no darbību veicēja informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.”

      Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 19.panta (1) daļa nosaka: „Tirgus uzraudzības iestādes var pieprasīt no uzņēmējiem dokumentāciju un ziņas, ko tās uzskata par nepieciešamām, lai veiktu savas darbības, un, ja tas ir vajadzīgs un attaisnojams, iekļūst uzņēmēju telpās un paņem vajadzīgos produktu paraugus.

      Pamatojoties uz iepriekš minēto, komersantiem, kas importē Latvijā cementu un cementu saturošus maisījumus laišanai tirgū vai lietošanai, ir nepieciešams dokumentārs apliecinājums, ka šķīstošā hroma VI daudzums tajos nepārsniedz REACH regulā noteikto ierobežojumu 2 mg/kg (DDL ir jābūt norādei uz standartizētās metodes numuru EN 196-10:2006. Papildus DDL ir jāiesniedz akreditētas institūcijas testēšanas pārskats), vai arī dokumentārs apliecinājums (ieraksts DDL 1.2. iedaļā), ka cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementu saturošiem maisījumiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespē­jamība, ka tas saskarsies ar ādu.

      Cementa un cementu saturošu maisījumu importētājs ir atbildīgs par iepriekš minētās REACH regulas prasības izpildi.

      Cementa sastāvā esošie hroma savienojumi, it īpaši ūdenī šķīstošā hroma (VI) joni, saskaroties ar cilvēka ādu, var izraisīt ādas sensibilizāciju. Hroma savienojumu tiešā saskarsme ar ādu sensibilizētiem indivīdiem noved pie tādas alerģiskas slimības kā kontakta dermatīts.


      Jautājumu gadījumā var vērsties:

      REACH un CLP palīdzības dienests
      Tel.: +371 67032027
      E-pasts: reach [at] lvgmc.lv (reach [at] lvgmc.lv)

  • Zāles
    • Zāles ir jebkura viela vai vielu salikums, kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi, kā arī jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēkiem vai dzīvniekiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai noteikt medicīnisko diagnozi.


      Nosacījumi, ja zāles importē juridiskas personas:

      • Latvijas Republikas zāļu reģistrā reģistrētas zāles drīkst importēt persona, kurai ir izsniegta speciālā atļauja (licence) zāļu ražošanai/importēšanai;
      • reģistrētās zāles drīkst importēt zāļu valdītājs, kuram nav importam nepieciešamās zāļu atļaujas, bet ir tiesības pārstāvēt šādas atļaujas turētāju, t.sk. izmantot citai personai izsniegto importam nepieciešamo zāļu atļauju;
      • pētāmās zāles drīkst importēt persona, kuras speciālajā atļaujā (licencē) zāļu rasošanai/importēšanai norādīts, ka atļauta pētāmo zāļu importēšana;
      • nereģistrētas zāles drīkst importēt persona, kurai ir izsniegta Nereģistrētu zāļu izplatīšanas atļauja individuāli piešķirtām zālēm;
      • zāļu paraugus drīkst importēt persona, kurai ir izsniegta Atļauja zāļu paraugu importam Latvijas Republikā.

      Nosacījumi, ja zāles eksportē juridiskas personas:

      • zāles, t.sk. pētāmās zāles (nereģistrētas zāles un zāļu paraugus), drīkst eksportēt persona, kurai ir izsniegta Speciāla atļauja (licence) zāļu ražošanai/importēšanai vai Speciālā atļauja (licence) zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai), kā arī persona, kurai ir tiesības pārstāvēt licences turētāju;
      • zāles, t.sk. pētāmās zāles (nereģistrētās zāles un zāļu paraugus), drīkst eksportēt zāļu valdītājs, kuram nav eksportam nepieciešamās zāļu atļaujas, bet ir tiesības pārstāvēt šādas atļaujas turētāju, t.i., izmantot citai personai izsniegto eksportam nepieciešamo zāļu atļauju.

      Nosacījumi, ja zāles importē fiziskas personas

      Fiziskai personai ir tiesības ievest no ārvalstīm vai pa pastu saņemt zāles personīgai lietošanai no skaidri identificējama zāļu nosūtītāja, kurš atbilstoši nosūtītājas valsts tiesību aktiem ir tiesīgs zāles izplatīt; zāles atrodas konkrētā zāļu formā oriģinālā iepakojumā un par tām ir uzrādāms pirkuma čeks vai līdzvērtīgs dokuments.

      Personiskai lietošanai ievesto vai saņemto zāļu daudzums vienā reizē var būt ekvivalents:

      • 12 mēnešu lietošanai, ja zāles ieved no Eiropas Ekonomikas zonas valsts;
      • 6 mēnešu lietošanai, ja zāles ieved no trešās valsts.

      No trešajām valstīm pa pastu saņemtās zāles fiziskai personai izsniedz pret recepti vai ārstniecības iestādes izdotu dokumentu. Dokumentiem svešvalodā pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.

      Fiziskai personai nav atļauts:

      • personīgai lietošanai ievest no ārvalstīm narkotiskos analgētiķus, jaunas psihoaktīvās vielas un aktīvās vielas;
      • saņemt pasta sūtījumā:

      - narkotiskos analgētiķus, jaunas psihoaktīvās vielas un aktīvās vielas;
      - anaboliskos steroīdus, testosteronus, augšanas hormonus vai to analogus.


      Nosacījumi, ja zāles eksportē fiziskas personas:

      • fiziskai personai ir tiesības (neattiecas uz narkotiskām un psihotropām zālēm) izvest zāles personīgai lietošanai vai nosūtīt zāles pa pastu uz citu valsti, ja to atļauj tās valsts tiesību akti, uz kuru zāles nosūta.

      Nosacījumi, pārvietojot zāles tranzītā:

      • zāļu kravai, kuru izved uz trešajām valstīm, pamatojoties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu licenci zāļu ražošanai/importēšanai, un transportē cauri Latvijas teritorijai tranzītā (tajā skaitā novieto muitas noliktavā), speciāla atļauja (licence) nav nepieciešama;
      • zāļu kravas, kuras pārvieto tranzītā no trešās valsts uz trešo valsti, nekontrolē.

      Narkotiskās un psihotropās vielas un zāles
       

      Ja uz zālēm attiecināmi narkotisko un psihotropo vielu un zāļu vai narkotisko vielu prekursoru apriti regulējoši normatīvie akti, papildus zāļu importa, eksporta, tranzīta nosacījumiem personai jāizpilda speciālo normatīvo aktu prasības.

      Narkotiskās un psihotropās zāles — zāles, kuru sastāvā ietilpst narkotiskās un psihotropās vielas.

      Narkotiskā viela — jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1961.gada 30.marta Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām un 1972.gada Protokolam par grozījumiem 1961.gada 30.marta Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos.

      Psihotropā viela — jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971.gada 21.februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos.

      Narkotiskās un psihotropās vielas un zāles ir uzskaitītas Ministru kabineta noteikumu Nr.847 1., 2. un 3.pielikumā – attiecīgi I, II un III sarakstā.

      Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā iekļauto vielu imports un eksports ir aizliegts.

      Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu importam, eksportam un tranzītam ir nepieciešama Zāļu valsts aģentūras izsniegta atļauja.

      Saskaņā ar likuma „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” 39.panta otro un trešo daļu:

      • fiziskās personas, kuras šķērso valsts robežu, drīkst ievest vai izvest II un III sarakstā iekļautās zāles personiskai lietošanai bez speciālas atļaujas, ja II sarakstā iekļautās zāles paredzētas ārstniecības kursam, kas nav ilgāks par 14 dienām, bet III sarakstā iekļautās zāles paredzētas ārstniecības kursam, kas nav ilgāks par 30 dienām. Nepieciešamību lietot šīs zāles persona apliecina, uzrādot recepti, receptes norakstu vai kopiju vai citus šo faktu apliecinošus dokumentus;
      • fiziskās personas nav tiesīgas nosūtīt un saņemt II un III sarakstā iekļautās zāles, izmantojot iekšzemes un starptautiskos pasta sūtījumus.

       

      Normatīvie akti:

      1. 1997.gada 10.aprīļa Farmācijas likums.
      2. Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.436 „Zāļu ievešanas un izvešanas kārtība”.
      3. Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.416 „Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība”.
      4. Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumi Nr.800 „Farmaceitiskās darbības licencēšanas kārtība”.

       

      Kompetentā iestāde: Zāļu valsts aģentūra (tālrunis: 67078424; e-pasts: info [at] zva.gov.lv).