Saimnieciskās darbības veicēji

 Publicēts: 28.07.2021. 16.37


Apakšsadaļu izvēlne

 

 


1. Fiziskajai personai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas VID kā nodokļu maksātājai – saimnieciskās darbības veicējai –, norādot jomu, kurā persona veiks saimniecisko darbību.


2. Saimniecisko darbību var reģistrēt:

-  VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā "Dokumenti/No veidlapas/Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas/Nodokļu maksātāja (Fiziskas personas) reģistrācijas dati";


Saimnieciskās darbības veicējs var izvēlēties vienu no nodokļu maksāšanas veidiem:

Maksāt VSAOI un IIN no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā 

Kļūt par samazinātās patentmaksas maksātāju, ja ir   pensionārs vai persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu

Maksāt Mikrouzņēmuma nodokli Pieteikt paziņoto  saimniecisko darbību (bez saimnieciskās darbības reģistrācijas, ja gūst ienākumu no  īpašuma un nav būtisku izdevumu)

3. Ja jau reģistrētai saimnieciskajai darbībai tiek veidota jauna struktūrvienība (piemēram, internetveikals), tā jāreģistrē VID. Kā pareizi reģistrēt struktūrvienību.


  • Kas ir saimnieciskā darbība?  
    • Par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.

      Saimnieciskās darbības kritēriji:

      Fiziskās personas darbību uzskata par saimniecisko darbību, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

      • darījumu regularitāte un sistemātiskums – trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados;
      • ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk euro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu) atsavināšanas;
      • darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

       

      Ienākumu gūšanu no nekustamā īpašuma pārdošanas, kā arī no īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu pārdošanas neuzskata par saimniecisko darbību, neatkarīgi no veikto darījumu skaita, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.

      Ienākumu gūšanu no metāllūžņu pārdošanas neuzskata par saimniecisko darbību, izņemot, ja metāllūžņus pārdod individuālais komersants, kurš saņēmis licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā.

      (!) Maksa par saimnieciskās darbības reģistrāciju nav paredzēta.

      (!) Par to, vai persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, var pārliecināties VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā “VID publiskojamo datu bāze” – “Saimnieciskās darbības veicēji”. 

  • Grāmatvedības organizēšana saimnieciskās darbības veicējiem  
  • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma (vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība)
      • Jākārto grāmatvedība, uzskaitot  gan saimnieciskās darbības ieņēmumus, gan ar to gūšanu saistītos izdevumus;
      • Ienākumu no saimnieciskās darbības nosaka, kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību;
      • No saimnieciskās darbības ienākuma maksājamo nodokli aprēķina par gadu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam, bet, ja kopējie ienākumi gadā pārsniedz 62 800 eiro- no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam;
        !!! Gada ienākumu deklarācija par 2020.gadu visiem saimnieciskās darbības veicējiem neatkarīgi no gada ienākumu apmēra  ir jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. jūlijam.
      • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru aprēķina, no kopējā gada apliekamā ienākuma, kurā iekļauti  arī ienākumi no saimnieciskās darbības, atskaitot  diferencēto neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus un piemērojot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi:
        • ienākumam līdz 20 004 eiro - 20 %
        • ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro - 23 %
        • ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro - 31 %;
      • Ja kopējie gada ienākumi, kam piemēro progresīvo likmi, nepārsniedz 62 800 eiro, tad deklarācijā aprēķināto nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā:
        • līdz 23.jūnijam–ja aprēķinātais nodoklis < 640 eiro ;
        • līdz 23. jūnijam, 23.jūlijam 23. augustam– ja aprēķinātais nodoklis > 640 eiro (iemaksājot katru reizi trešo daļu no nodokļa summas);
           

      !!! Ja ienākumi no saimnieciskās darbības nav gūti vai aprēķinātais nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma nepārsniedz 50 eiro, līdz 23.jūnijam iemaksā vienotajā nodokļu kontā minimālo nodokli 50 eiro apmērā;

      ​Minimālais nodoklis 50 eiro nav jāmaksā:

      - ja konkrētajā gadā ir veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par darbiniekiem;- ja konkrētajā gadā veiktas VSAOI par sevi kā pašnodarbinātu personu;

      - par pirmo gadu, kurā ir veikta saimnieciskās darbības reģistrācija un par nākamo gadu;

      - par gadu, kurā ir izbeigta saimnieciskā darbība;

      - proporcionāli tām dienām, kad kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, kā arī dienām, kad izsniegta darbnespējas lapa “B”;

      • Ja kopējie gada ienākumi, kam piemēro progresīvo likmi, pārsniedz 62 800 eiro, tad deklarācijā aprēķināto nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā:
        • līdz 23.jūlijam;
        • līdz 23.jūlijam, 23.augustam un 23.septembrim – ja aprēķinātais nodoklis >640 eiro  (iemaksājot katru reizi trešo daļu no nodokļa summas);


      !!! Gada ienākumu deklarācijā par 2020.gadu aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš visām personām neatkarīgi no gada ienākumu apmēra  ir  vienāds, t.i, nodokli par 2020.gadu vienotajā nodokļu kontā iemaksā:

      - līdz 23.jūlijam;

      - līdz 23.jūlijam, 23.augustam un 23.septembrim – ja nodoklis >640 eiro  (iemaksājot katru reizi trešo daļu no nodokļa summas);

      • Ja veikto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro, saimnieciskās darbības veicējam ir jāreģistrējas VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
         

      Noderīgu informāciju meklējiet sadaļās:“Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis” un informatīvie un metodiskie materiāli.

  • Samazinātā patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu
    • Samazinātā patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību.
      Samazināto patentmaksu maksā par sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Tās apmērs ir 17 euro gadā vai 9 euro pusgadā.
      Samazināto patentmaksu var maksāt, ja:
      • Personai ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte;
      • Saimniecisko darbību veic jomā, par kuru atļauts maksāt samazināto patentmaksu;Saimnieciskās darbības ieņēmumi iepriekšējā gadā nepārsniedz 3000 euro  un atbilstoši pašas personas prognozei saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu gadu) nepārsniegs 3000 euro; Nenodarbina citas personas un  nestrādā algotu darbu (nav algas nodokļa maksātājs);
      Ja persona maksā samazināto patentmaksu, tā vienlaikus nevar būt:
      • pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (arī komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru persona maksā patentmaksu;
      • mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs, kas no saimnieciskās darbības ienākuma maksā nodokli vispārējā kārtībā, piemērojot progresīvo nodokļa likmi.
      Uzskaite jāveic  tikai par saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
      Par ieņēmumiem, par kuriem maksā samazināto patentmaksu, nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
      No ieņēmumiem, ko gūst kā samazinātās patentmaksas maksātājs, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nav jāveic.
  • Mikrouzņēmumu nodoklis
    • Tiklīdz kredītiestādēs (bankās) būs izstrādāts saimnieciskās darbības ieņēmumu konta risinājums, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji varēs kredītiestādē pieteikties konta atvēršanai, savukārt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nodrošinās iespēju šo kontu reģistrēt.

      SDI ir vienkāršots mikrouzņēmumu nodokļa samaksas risinājums, kuram varēs pieteikties tikai MUN maksātāji. SDI konta lietotājam būs iespēja nesniegt MUN ceturkšņa deklarāciju un neveikt MUN samaksu vispārējā kārtībā - nodokļa samaksa un deklarācijas iesniegšana notiks automātiski.


      Mikrouzņēmumu nodoklis ir nodoklis, kas ietver: 

      a) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par mikrouzņēmuma īpašnieku
      b) mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.
       
      Mikrouzņēmumu nodokli ir tiesības maksāt, ja persona nav reģistrēta kā PVN maksātāja.
      Ja mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs kļūst vai tam ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo ceturksni.
      Jaunreģistrēts saimnieciskās darbības veicējs par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistrējas reizē ar saimnieciskās darbības reģistrāciju.
      Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir:
      1) apgrozījumam (ieņēmumiem) līdz 25 000 euro gadā -  25 %;
      2) apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 euro gadā – 40 %.
       
      Gadā, kad iegūst mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar: 
      • 2. ceturksni, likme apgrozījumam līdz 18 750 euro ir 25 %, pārsnieguma daļai – 40 %; 
      • 3. ceturksni, likme apgrozījumam līdz 12 500 euro ir 25 %, pārsnieguma daļai– 40 %
      • 4. ceturksni, likme apgrozījumam līdz 6250 euro ir 25 %, pārsnieguma daļai – 40 %.
         
      Mikrouzņēmuma nodokli maksā no ceturkšņa apgrozījuma (ieņēmumiem):
      • līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja deklarāciju, tajā norādot ceturkšņa apgrozījumu un no tā aprēķināto mikrouzņēmumu nodokli
      • aprēķināto nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23.datumama, t.i., līdz 23.aprīlim, 23.jūlijam, 23.oktobrim, 23.janvārim.
         
      Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs vienlaikus nevar būt saimnieciskās darbības veicējs, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, vai samazinātās patentmaksas maksātājs.
      Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību, uzskaitot gan saimnieciskās darbības ieņēmumus, gan ar to gūšanu saistītos izdevumus.
      Ja saimnieciskās darbības veicējs- mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, nodarbina darbiniekus, ar kuriem darba attiecības nodibinātas pēc 2021.gada 1.janvāra, tad darbinieka ienākumam no mikrouzņēmuma piemēro darbaspēka nodokļus (IIN un VSAOI) vispārējā kārtībā.
       
      Ar 2021.gada 1.jūliju arī uz saimnieciskās darbības veicēju- mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju attiecas minimālais obligāto iemaksu objekts. 

      Plašāka informācija par Mikrouzņēmumu nodokli atrodama tīmekļa vietnē www.vid.gov.lvpublicētajos metodiskajos materiālos.

  • Paziņotā saimnieciskā darbība
    • Ja  persona ienākumu gūst no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, pārdodot īres tiesības, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot vai atsavinot kustamo mantu, gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai tās aprobežojumiem) un tai nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, personai ir tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējai.
       
      Šādā gadījumā:
      • Personai ir pienākums informēt VID piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, ka tā gūst ienākumu, izmantojot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību
      • Gūtajam ienākumam no īpašuma (neatskaitot citus izdevumus, kā tikai nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par attiecīgo nekustamo īpašumu) piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa 10 % likmi;
      • Ir jāveic saimnieciskās darbības ieņēmumu  uzskaite ieņēmumu uzskaites reģistrā (izņemot, ja visa samaksa tiek saņemta kontā ar pārskaitījumu);
      • Ja ienākuma izmaksātājs ir juridiska persona, tad nodokli (10%) ietur izmaksātājs ienākuma izmaksas vietā;
      • Ja nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā, persona pati aprēķina un nomaksā nodokli (10%), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam, vai no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam- ja kopējie personas ienākumi gadā pārsniedz 62 800 euro;
      • Ienākumam no paziņotās saimnieciskās darbības, kam piemēro 10% likmi, nav tiesību piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus;
      • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no paziņotās saimnieciskās darbības ienākuma neveic;
      • Ja veikto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro, reģistrējas VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
  • Gadījumi, kad saimniecisko darbību atļauts nereģistrēt
    • Saimniecisko darbību var nereģistrēt, ja ienākumu gūst no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda – parka vīngliemezis (Helixpomatia) – ieguves, ja  minētie ienākumi kopā nepārsniedz 3000 eiro gadā.
       
      Šādā gadījumā:
      • no ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodoklis nav jāmaksā;
      • ir jāveic saimnieciskās darbības ienākumu uzskaite, lai noteiktu, vai gada ienākumi nepārsniedz 3000 eiro slieksni;
      • piecu darba dienu laikā pēc dienas, kad gada ienākumi (no ieņēmumiem atskaitot izdevumus) ir sasnieguši 3000 eiro, jāreģistrē saimnieciskā darbība. Turpmāk no ienākuma, kas pārsniedz 3000 eiro, jāmaksā nodokļi vispārējā kārtībā.
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 
    • Persona, kura ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, ir pašnodarbinātais.
      Pašnodarbinātajam no saimnieciskās darbības ienākumiem (peļņas) ir jāveic obligātās iemaksas, izņemot likumā noteiktos gadījumus*.
      Ienākumu (peļņu) nosaka kā konkrētā mēneša saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to saistīto izdevumu starpību.

      Sociāli apdrošināmā persona *

      Likme (%)

      Pašnodarbinātais (arī I, II vai III grupas invalīds, izdienas pensijas saņēmējs, invalīds – valsts speciālās pensijas saņēmējs)

      31,07

      Pašnodarbinātais, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (arī pensiju, kas piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem vai priekšlaicīgi)

      29,36

      Pašnodarbinātais – nekustamā īpašuma apsaimniekotājs

      26,59

      * Sociālai apdrošināšanai nav pakļauti un iemaksas var neveikt:

      • zemnieku (zvejnieku) saimniecību īpašnieki, kuri ir pensionāri vai I vai II grupas invalīdi, – no zemnieku saimniecībā gūtā ienākuma;
      • fiziskās personas, kuras veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vai gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, ja tās ir pensionāri vai I vai II grupas invalīdi, vai to pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā.


      Obligātās iemaksas aprēķina un veic par ceturksni.

      Pašnodarbinātais līdz ceturksnim sekojošā mēneša:

      - 17. datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums” (ziņojums)

      - līdz 23. datumam iemaksā vienotajā nodokļu kontā par konkrēto ceturksni aprēķinātās iemaksas.

       

      Iemaksu aprēķināšanas kārtība periodā līdz 2021. gada 30. jūnijam

      Ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības mēnesī sasniedz minimālās algas apmēru

       

      Ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru

      Ienākumi (peļņa) gadā nesasniedz 50 eiro

      500 eiro un vairāk

      mazāk par 500 eiro

      mazāk par 50 eiro no gada sākuma

      31,07 % **no vismaz 500 eiro (vai izvēlētas lielākas summas)

      +

      vismaz 5 % no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un 500 eiro (vai citas izvēlētās summas, no kā veic VSAOI pēc likmes 31,07%)

       5 % no faktiskajiem ienākumiem, kas ir lielāki par 50 eiro gadā

      nav jāveic

      ** Piemērojamā likme ir atkarīga no sociāli apdrošināmas personas statusa un darbības veida.

      Piemērs

      Jānis ir pašnodarbinātais un viņa ienākumi no saimnieciskās darbības ir 560 eiro janvārī un 200 eiro februārī.
      Par janvāri Jānim jāveic obligātās iemaksas 158,35 eiro (t. i., VSAOI no vismaz 500 eiro pēc likmes 31,07 %  un iemaksas pensiju apdrošināšanai pēc 5 % likmes no 60 eiro).
      Par februāri Jānim jāveic obligātās iemaksas 10 eiro (t. i., iemaksas pensiju apdrošināšanai pēc 5 % likmes no 200 eiro).
      Vairāk informācijas metodiskajā materiālā “Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”.

       

      Iemaksu aprēķināšanas kārtība periodā no 2021. gada 1.jūlija līdz 31. decembrim

      Ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības mēnesī sasniedz minimālās algas apmēru

      Ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru

      500 eiro un vairāk

      mazāk par 500 eiro

      31,07 % no vismaz 500 eiro (vai izvēlētas lielākas  summas)

      +

      vismaz 10 % no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un 500 eiro (vai cita izvēlētās summas, no kā veic VSAOI pēc likmes 31,07 %)

      10 % no faktiskajiem ienākumiem


      Piemērs
      Ingūna ir pašnodarbinātā un viņas ienākumi no saimnieciskās darbības ir 700 eiro jūlijā un 250 eiro augustā.
      Par jūliju Ingūnai jāveic obligātās iemaksas 175,35 eiro (t. i., VSAOI no vismaz 500 eiro pēc likmes 31,07 %  un iemaksas pensiju apdrošināšanai pēc 10 % likmes no 200 eiro).
      Par augustu Ingūnai jāveic obligātās iemaksas 25 eiro (t .i., iemaksas pensiju apdrošināšanai pēc 10 % likmes no 250 eiro).

       

      ! Ar 2021.gada 1.jūliju tiek ieviests minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnim, kas ir trīs minimālās mēneša darba algas (1500 eiro).

      Ja pašnodarbinātā (kas vienlaikus nav darba ņēmējs) obligāto iemaksu objekts (saimnieciskās darbības ienākums) ceturksnī ir mazāks par minimālo obligāto iemaksu objektu (1500 eiro), par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim pašnodarbinātais veic minimālās obligātās iemaksas 10 % apmērā valsts pensiju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajam obligāto iemaksu objektam (atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras veiktajam aprēķinam).

      Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām aprēķina minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic pašnodarbinātajam (ja tādas jāveic), un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo par šīm iemaksām Valsts ieņēmumu dienestam, kurš attiecīgi informē pašnodarbināto Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

      Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu ceturksnī  (1500 eiro), tad viņam Valsts ieņēmumu dienestam jāiesniedz apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz:

      1) 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni;

      2) 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

      Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam minēto apliecinājumu, pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 % apmērā no faktiskā ienākuma un papildus minimālās iemaksas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nerēķinās.


      Piemērs
      Ieva nav darba attiecībās, bet ir pašnodarbinātā, kas gūst ienākumus tikai no saimnieciskās darbības. Ieva prognozē, ka viņas ienākumi III ceturksnī nesasniegs 1500 eiro, un līdz 15.jūlijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, ka plānotie III ceturkšņa ienākumi nesasniegs 1500 eiro.
      Ievas ienākumi no saimnieciskās darbības ir 300 eiro jūlijā, 250 eiro augustā, 320 eiro septembrī. Ieva par III ceturksni veic iemaksas 87 eiro (t. i., 10 % no katra mēneša faktiskā ienākuma).
      Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ievai par III ceturksni nerēķina papildus veicamās minimālās iemaksas, jo Ieva ir iesniegusi apliecinājumu par ceturksnī plānotajiem ienākumiem.

      Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam minēto apliecinājumu, tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic pašnodarbinātajam, un līdz 2022. gada 20. martam paziņo par šīm papildus veicamajām iemaksām Valsts ieņēmumu dienestam, kurš šo informāciju Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nosūta pašnodarbinātajam.
       

      Piemērs
      Guna nav darba attiecībās, bet ir pašnodarbinātā, kas gūst ienākumus tikai no saimnieciskās darbības. Gunas ienākumi no saimnieciskās darbības ir 400 eiro jūlijā, 250 eiro augustā, 300 eiro septembrī. Guna par III ceturksni veic iemaksas 95 eiro (t. i., 10 % no katra mēneša faktiskā ienākuma).
      Guna līdz 15. jūlijam nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājumu, ka III ceturksnī ienākumi nesasniegs 1500 eiro.

       

      Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Gunai par III ceturksni aprēķina papildus veicamās minimālās iemaksas, jo deklarētais obligāto iemaksu objekts III ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro un Guna nav iesniegusi apliecinājumu par ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Gunai papildus jau veiktajām iemaksām par III ceturksni būs pienākums papildus maksāt obligātās iemaksas (atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras veiktajam aprēķinam) 10 % apmērā valsts pensiju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajam obligāto iemaksu objektam, t. i., 55 eiro (10 % no (1500 eiro – 950 eiro)).

       

      Ja pašnodarbinātais vienlaikus ir arī darba ņēmējs, tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, lai noteiktu, vai šai personai ir sasniegts minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnim, ienākumus (algu un saimnieciskās darbības ienākumu) summē. Ja deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro, tad obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs.

      Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnim un minimālās obligātās iemaksas attiecas arī uz saimnieciskās darbības veicēju – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

      Likumā noteiktām personu grupām minimālās obligātās iemaksas nepiemēro (piemēram, personām, kas sasniegušas pensijas vecumu vai kurām ir piešķirta vecuma pensija, personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti, personas, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti, u.c.)

      Vairāk informācijas par minimālajām iemaksām metodiskajā materiālā “Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”.

  • Pievienotās vērtības nodoklis
    • Uzsākot sistemātiski, pastāvīgi, par atlīdzību veikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamus darījumus, fiziskā persona var reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN, neskatoties uz to, ka nav sasniegts Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktais reģistrācijas slieksnis – 40 000 euro.

      Savukārt, ja fiziskās personas ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 euro, šai fiziskajai personai ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un veiktie darījumi jāapliek ar PVN.


      Ja fiziskā persona veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un šo preču kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 euro, tai ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un veiktās iegādes jāapliek ar PVN. Ja fiziskā persona sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, tai pirms šo pakalpojumu sniegšanas ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā.


      Ja fiziskā persona no citas dalībvalsts vai no jebkuras trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, tai pirms šo pakalpojumu saņemšanas ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāaprēķina PVN. 


      Reģistrēti nodokļa maksātāji, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, PVN uzskaitei kārto žurnālu. Žurnāla paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” (6.pielikums).


      Ja reģistrēti nodokļa maksātāji, kuriem ar PVN apliekamo darījumu vērtība iepriekšējā taksācijas gadā nav pārsniegusi 100 000 euro, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu kārto elektroniski. Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 6.pielikumā noteikto žurnālu var nekārtot, bet papildināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu ar ailēm, lai uzskaitītu aprēķinātās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā saņemta samaksa, un priekšnodoklī norādāmās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā veikta samaksa saskaņā ar nodokļa rēķiniem, kas saņemti no citiem reģistrētajiem nodokļa maksātājiem.


      Noderīgu informāciju meklējiet sadaļā Nodokļi/Pievienotās vērtības nodoklis.

  • Saimnieciskās darbības izbeigšana
    • 10 dienu laikā rakstiski informē VID par lēmuma pieņemšanu par reģistrētās saimnieciskās darbības  vai struktūrvienības darbības izbeigšanu vai darbības pārtraukšanu.

      Persona, kura gūst ienākumu no īpašuma, piemērojot 10% likmi, 5 darbdienu laikā no līguma darbības izbeigšanās dienas informē par to VID.

      Iesniegumu par saimnieciskās darbības izbeigšanu iesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu – izvēloties dokumentu grupu “Nodokļu maksātāja pamatdarbības veida un reģistrācijas datu izmaiņu veidlapas”/ “Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācijas dati”. No saraksta jāizvēlas saimnieciskās darbības reģistrācijas veids, kura darbību persona ir nolēmusi izbeigt, pie attiecīgā saimnieciskās darbības veida jāizvēlas “mainīt reģistrācijas datus” un veidlapā jāatzīmē saimnieciskās darbības beigu datums.

      Pēc saimnieciskās darbības izbeigšanas (ja nodokļi ir maksāti vispārējā kārtībā)  nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam, bet, ja kopējie personas ienākumi gadā pārsniedz 62 800 eiro- no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam, iesniedz gada ienākumu deklarāciju, aprēķina un nomaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumu no saimnieciskās darbības.


 


Noteikumi  Jautājumi un atbildes


(!) Pārskatus un deklarācijas iesniedz elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).