Saimnieciskās darbības veicēji

 Publicēts: 01.02.2021. 17.19


Apakšsadaļu izvēlne

 

 


1. Fiziskajai personai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas VID kā nodokļu maksātājai – saimnieciskās darbības veicējai –, norādot jomu, kurā persona veiks saimniecisko darbību.


2. Saimniecisko darbību var reģistrēt:

-  VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā "Dokumenti/No veidlapas/Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas/Nodokļu maksātāja (Fiziskas personas) reģistrācijas dati";


Saimnieciskās darbības veicējs var izvēlēties vienu no nodokļu maksāšanas veidiem:

Maksāt VSAOI un IIN no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā 

Kļūt par samazinātās patentmaksas maksātāju, ja ir   pensionārs vai persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu

Maksāt Mikrouzņēmuma nodokli Pieteikt paziņoto  saimniecisko darbību (bez saimnieciskās darbības reģistrācijas, ja gūst ienākumu no  īpašuma un nav būtisku izdevumu)


 

  • Kas ir saimnieciskā darbība?  
    • Par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.

      Saimnieciskās darbības kritēriji:

      Fiziskās personas darbību uzskata par saimniecisko darbību, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

      • darījumu regularitāte un sistemātiskums – trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados;
      • ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk euro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu) atsavināšanas;
      • darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

       

      Ienākumu gūšanu no nekustamā īpašuma pārdošanas, kā arī no īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu pārdošanas neuzskata par saimniecisko darbību, neatkarīgi no veikto darījumu skaita, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.

      Ienākumu gūšanu no metāllūžņu pārdošanas neuzskata par saimniecisko darbību, izņemot, ja metāllūžņus pārdod individuālais komersants, kurš saņēmis licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā.

      (!) Maksa par saimnieciskās darbības reģistrāciju nav paredzēta.

      (!) Par to, vai persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, var pārliecināties VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā “VID publiskojamo datu bāze” – “Saimnieciskās darbības veicēji”. 

  • Grāmatvedības organizēšana saimnieciskās darbības veicējiem  
  • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma (vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība)
      • ​Jākārto grāmatvedība, uzskaitot  gan saimnieciskās darbības ieņēmumus, gan ar to gūšanu saistītos izdevumus;
      • Ienākumu no saimnieciskās darbības nosaka, kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību, ievērojot, ka ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus gada ienākumu deklarācijā piemēro apmērā, kas nepārsniedz 80 % no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
      • Pilnā apmērā (bez 80% ierobežojuma) saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj šādus izdevumus:

      -darba algas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

      - nekustamā īpašuma nodokli;

      -pamatlīdzekļu nolietojumu;

      -kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai;

      • Saimnieciskās darbības izdevumus atskaita pilnā apmērā (nepiemērojot 80% izdevumu ierobežojumu):
        -par pirmo gadu, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība un par nākamo gadu;
        -par gadu, kurā ir izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process;
         
      • 2021.gadā avansa maksājumus var veikt brīvprātīgi;
      • No saimnieciskās darbības ienākuma maksājamo nodokli aprēķina par gadu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam, bet, ja kopējie ienākumi gadā pārsniedz 62 800 euro- no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam;
      • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru aprēķina, gada ienākumam piemērojot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi:
        - ienākumam līdz 20 004 euro- 20 %
        - ienākumam no 20 004 euro līdz 62 800 euro - 23 %
        - ienākumam, kas pārsniedz 62 800 euro -31 %;

       

      • Deklarācijā aprēķināto nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā  :
        - līdz 23.jūnijam–ja nodoklis < 640 euro;
        - līdz 23. jūnijam, 23.jūlijam 23. augustam – ja nodoklis > 640 euro, (iemaksājot katru reizi trešo daļu no nodokļa summas);
        - līdz 23.jūlijam, 23.augustam un 23.septembrim – ja nodoklis >640 euro un gada ienākumi >62 800 euro (iemaksājot katru reizi trešo daļu no nodokļa summas);
         

      Saimnieciskās darbības ienākumam ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

      Ja ienākumi no saimnieciskās darbības nav gūti vai nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma nepārsniedz 50 euro, līdz 23.jūnijam iemaksā vienotajā nodokļu kontā minimālo nodokli 50 euro apmērā.

      Minimālais nodoklis 50 euro nav jāmaksā:

      ​- ja konkrētajā gadā ir veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par darbiniekiem;

      -  ja konkrētajā gadā veiktas VSAOI par sevi kā pašnodarbinātu personu;
      - par pirmo gadu, kurā ir veikta saimnieciskās darbības reģistrācija un par nākamo gadu;  
      - par gadu, kurā ir izbeigta saimnieciskā darbība.

      Ja veikto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro, reģistrējas VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

      Noderīgu informāciju meklējiet sadaļās:“Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis” un informatīvie un metodiskie materiāli.
  • Samazinātā patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu
    • Samazinātā patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību.
      Samazināto patentmaksu maksā par sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Tās apmērs ir 17 euro gadā vai 9 euro pusgadā.
      Samazināto patentmaksu var maksāt, ja:
      • Personai ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte;
      • Saimniecisko darbību veic jomā, par kuru atļauts maksāt samazināto patentmaksu;Saimnieciskās darbības ieņēmumi iepriekšējā gadā nepārsniedz 3000 euro  un atbilstoši pašas personas prognozei saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu gadu) nepārsniegs 3000 euro; Nenodarbina citas personas un  nestrādā algotu darbu (nav algas nodokļa maksātājs);
      Ja persona maksā samazināto patentmaksu, tā vienlaikus nevar būt:
      • pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (arī komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru persona maksā patentmaksu;
      • mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs, kas no saimnieciskās darbības ienākuma maksā nodokli vispārējā kārtībā, piemērojot progresīvo nodokļa likmi.
      Uzskaite jāveic  tikai par saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
      Par ieņēmumiem, par kuriem maksā samazināto patentmaksu, nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
      No ieņēmumiem, ko gūst kā samazinātās patentmaksas maksātājs, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nav jāveic.
  • Mikrouzņēmumu nodoklis
    • Mikrouzņēmumu nodoklis ir nodoklis, kas ietver: 
      a) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par mikrouzņēmuma īpašnieku
      b) mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.
       
      Mikrouzņēmumu nodokli ir tiesības maksāt, ja persona nav reģistrēta kā PVN maksātāja.
      Ja mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs kļūst vai tam ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo ceturksni.
      Jaunreģistrēts saimnieciskās darbības veicējs par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistrējas reizē ar saimnieciskās darbības reģistrāciju.
      Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir:
      1) apgrozījumam (ieņēmumiem) līdz 25 000 euro gadā -  25 %;
      2) apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 euro gadā – 40 %.
       
      Gadā, kad iegūst mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar: 
      • 2. ceturksni, likme apgrozījumam līdz 18 750 euro ir 25 %, pārsnieguma daļai – 40 %; 
      • 3. ceturksni, likme apgrozījumam līdz 12 500 euro ir 25 %, pārsnieguma daļai– 40 %
      • 4. ceturksni, likme apgrozījumam līdz 6250 euro ir 25 %, pārsnieguma daļai – 40 %.
         
      Mikrouzņēmuma nodokli maksā no ceturkšņa apgrozījuma (ieņēmumiem):
      • līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja deklarāciju, tajā norādot ceturkšņa apgrozījumu un no tā aprēķināto mikrouzņēmumu nodokli
      • aprēķināto nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23.datumama, t.i., līdz 23.aprīlim, 23.jūlijam, 23.oktobrim, 23.janvārim.
         
      Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs vienlaikus nevar būt saimnieciskās darbības veicējs, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, vai samazinātās patentmaksas maksātājs.
      Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību, uzskaitot gan saimnieciskās darbības ieņēmumus, gan ar to gūšanu saistītos izdevumus.
      Ja saimnieciskās darbības veicējs- mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, nodarbina darbiniekus, ar kuriem darba attiecības nodibinātas pēc 2021.gada 1.janvāra, tad darbinieka ienākumam no mikrouzņēmuma piemēro darbaspēka nodokļus (IIN un VSAOI) vispārējā kārtībā.
       
      Ar 2021.gada 1.jūliju arī uz saimnieciskās darbības veicēju- mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju attiecas minimālais obligāto iemaksu objekts. 

      Plašāka informācija par Mikrouzņēmumu nodokli atrodama tīmekļa vietnē www.vid.gov.lvpublicētajos metodiskajos materiālos.

  • Paziņotā saimnieciskā darbība
    • Ja  persona ienākumu gūst no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, pārdodot īres tiesības, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot vai atsavinot kustamo mantu, gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai tās aprobežojumiem) un tai nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, personai ir tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējai.
       
      Šādā gadījumā:
      • Personai ir pienākums informēt VID piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, ka tā gūst ienākumu, izmantojot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību
      • Gūtajam ienākumam no īpašuma (neatskaitot citus izdevumus, kā tikai nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par attiecīgo nekustamo īpašumu) piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa 10 % likmi;
      • Ir jāveic saimnieciskās darbības ieņēmumu  uzskaite ieņēmumu uzskaites reģistrā (izņemot, ja visa samaksa tiek saņemta kontā ar pārskaitījumu);
      • Ja ienākuma izmaksātājs ir juridiska persona, tad nodokli (10%) ietur izmaksātājs ienākuma izmaksas vietā;
      • Ja nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā, persona pati aprēķina un nomaksā nodokli (10%), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam, vai no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam- ja kopējie personas ienākumi gadā pārsniedz 62 800 euro;
      • Ienākumam no paziņotās saimnieciskās darbības, kam piemēro 10% likmi, nav tiesību piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus;
      • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no paziņotās saimnieciskās darbības ienākuma neveic;
      • Ja veikto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro, reģistrējas VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
  • Gadījumi, kad saimniecisko darbību atļauts nereģistrēt
    • Saimniecisko darbību var nereģistrēt, ja ienākumu gūst no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda – parka vīngliemezis (Helixpomatia) – ieguves, ja  minētie ienākumi kopā nepārsniedz 3000 eiro gadā.
       
      Šādā gadījumā:
      • no ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodoklis nav jāmaksā;
      • ir jāveic saimnieciskās darbības ienākumu uzskaite, lai noteiktu, vai gada ienākumi nepārsniedz 3000 eiro slieksni;
      • piecu darba dienu laikā pēc dienas, kad gada ienākumi (no ieņēmumiem atskaitot izdevumus) ir sasnieguši 3000 eiro, jāreģistrē saimnieciskā darbība. Turpmāk no ienākuma, kas pārsniedz 3000 eiro, jāmaksā nodokļi vispārējā kārtībā.
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 
    • Fiziskā persona, kura ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, ir pašnodarbinātais. 

      VSAOI veikšana periodā līdz 2021.gada 30.jūnijam

      Ienākumi no saimnieciskās darbības mēnesī sasniedz minimālās algas apmēru

       

      Ienākumi no saimnieciskās darbības mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru

      Ja ienākumi gadā nesasniedz 50 euro

      500 euro un vairāk

      Mazāk par 500 euro

      Mazāk par 50 euro no gada sākuma

      31,07 % no vismaz 500 eiro (vai izvēlēta lielāka VSAOI objekta)

      +

      vismaz 5 % no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un 500 eiro (vai cita izvēlētā VSAOI objekta, no kā veiktas VSAOI pēc likmes 31,07%)

      Obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai

      (5% no faktiskajiem ienākumiem, kas ir lielāki par 50 eiro gadā)

      obligātās iemaksas neveic

       

      Līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17.datumam iesniedz pašnodarbinātā ziņojumu.

      Obligātās iemaksas un iemaksas pensiju apdrošināšanai veic  reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23.datumam.

      Sociāli apdrošināmā persona *

      Likme (%)

      Pašnodarbinātais (arī I, II vai III grupas invalīds, izdienas pensijas saņēmējs, invalīds – valsts speciālās pensijas saņēmējs)

      31,07

      Pašnodarbinātais, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (arī pensiju, kas piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem vai priekšlaicīgi)

      29,36

      Pašnodarbinātais – nekustamā īpašuma apsaimniekotājs

      26,59

          * Obligātai sociālai apdrošināšanai nav pakļauti un iemaksas var neveikt:

      • zemnieku (zvejnieku) saimniecību īpašnieki, kuri ir pensionāri vai I vai II grupas invalīdi- no zemnieku saimniecībā gūtā ienākuma;
      • fiziskās personas, kuras veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vai gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, ja tās ir pensionāri vai I vai II grupas invalīdi, vai to pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā.
         

      Noderīgu informāciju lasiet sadaļā Nodokļi/Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas/Informatīvie un metodiskie materiāli.

      VSAOI veikšana periodā no 2021.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim

      Ienākumi no saimnieciskās darbības mēnesī sasniedz minimālās algas apmēru

      Ienākumi no saimnieciskās darbības mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru

      500 euro un vairāk

      Mazāk par 500 euro

      31,07 % no vismaz 500 eiro (vai izvēlēta lielāka VSAOI objekta)

      +

      vismaz 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un 500 eiro (vai cita izvēlētā VSAOI objekta, no kā veiktas VSAOI pēc likmes 31,07%)

      Obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai

      (10% no faktiskajiem ienākumiem)

       

      ! Sākot ar 2021.gada 1.jūliju ir ieviests minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnim, kas ir trīs minimālās mēneša darba algas.

      Ja pašnodarbinātā (kas vienlaikus nav darba ņēmējs) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par minimālo obligāto iemaksu objektu,  par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim pašnodarbinātais veic minimālās obligātās iemaksas 10 procentu apmērā valsts pensiju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajam obligāto iemaksu objektam (atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veiktajam aprēķinam).

      Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām aprēķina minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic pašnodarbinātajam, un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo par šīm iemaksām Valsts ieņēmumu dienestam, kurš attiecīgi informē pašnodarbināto elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

      Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu ceturksnī, tad viņam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz:

      1) 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni;

      2) 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

      Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam minēto apliecinājumu, pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no ienākuma.

      Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam minēto apliecinājumu, tad Aģentūra aprēķina minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic pašnodarbinātajam, un līdz 2022. gada 20. martam paziņo par šīm iemaksām Valsts ieņēmumu dienestam.

      Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnim attiecas arī uz saimnieciskās darbības veicēju- mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju.

      Likumā noteiktām personu grupām minimālās obligātās iemaksas nepiemēro (piemēram, personām, kas sasniegušas pensijas vecumu vai kurām ir piešķirta vecuma pensija, personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti, personas, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti, u.c.)

  • Pievienotās vērtības nodoklis
    • Uzsākot sistemātiski, pastāvīgi, par atlīdzību veikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamus darījumus, fiziskā persona var reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN, neskatoties uz to, ka nav sasniegts Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktais reģistrācijas slieksnis – 40 000 euro.

      Savukārt, ja fiziskās personas ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 euro, šai fiziskajai personai ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un veiktie darījumi jāapliek ar PVN.


      Ja fiziskā persona veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un šo preču kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 euro, tai ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un veiktās iegādes jāapliek ar PVN. Ja fiziskā persona sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, tai pirms šo pakalpojumu sniegšanas ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā.


      Ja fiziskā persona no citas dalībvalsts vai no jebkuras trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, tai pirms šo pakalpojumu saņemšanas ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāaprēķina PVN. 


      Reģistrēti nodokļa maksātāji, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, PVN uzskaitei kārto žurnālu. Žurnāla paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” (6.pielikums).


      Ja reģistrēti nodokļa maksātāji, kuriem ar PVN apliekamo darījumu vērtība iepriekšējā taksācijas gadā nav pārsniegusi 100 000 euro, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu kārto elektroniski. Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 6.pielikumā noteikto žurnālu var nekārtot, bet papildināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu ar ailēm, lai uzskaitītu aprēķinātās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā saņemta samaksa, un priekšnodoklī norādāmās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā veikta samaksa saskaņā ar nodokļa rēķiniem, kas saņemti no citiem reģistrētajiem nodokļa maksātājiem.


      Noderīgu informāciju meklējiet sadaļā Nodokļi/Pievienotās vērtības nodoklis.

  • Saimnieciskās darbības izbeigšana
    • 10 dienu laikā rakstiski informē VID par lēmuma pieņemšanu par reģistrētās saimnieciskās darbības  vai struktūrvienības darbības izbeigšanu vai darbības pārtraukšanu.

      Persona, kura gūst ienākumu no īpašuma, piemērojot 10% likmi, 5 darbdienu laikā no līguma darbības izbeigšanās dienas informē par to VID.

      Iesniegumu par saimnieciskās darbības izbeigšanu iesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu – izvēloties dokumentu grupu “Nodokļu maksātāja pamatdarbības veida un reģistrācijas datu izmaiņu veidlapas”/ “Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācijas dati”. No saraksta jāizvēlas saimnieciskās darbības reģistrācijas veids, kura darbību persona ir nolēmusi izbeigt, pie attiecīgā saimnieciskās darbības veida jāizvēlas “mainīt reģistrācijas datus” un veidlapā jāatzīmē saimnieciskās darbības beigu datums.

      Pēc saimnieciskās darbības izbeigšanas (ja nodokļi ir maksāti vispārējā kārtībā)  nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam, bet, ja kopējie personas ienākumi gadā pārsniedz 62 800 eiro- no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam, iesniedz gada ienākumu deklarāciju, aprēķina un nomaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumu no saimnieciskās darbības.


(!) Pārskatus un deklarācijas iesniedz elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).