Tādu uzņēmējdarbību, ko veic cilvēks (fiziska persona), nedibinot uzņēmumu, sauc par saimniecisko darbību.
Cilvēkam pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas to vispirms jāreģistrē VID .
Saimniecisko darbību reģistrē tikai VID, tā nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā.
Saimniecisko darbību var veikt četros dažādos nodokļu režīmos:
Šajā nodokļu režīmā saimnieciskās darbības veicējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI).
Ir jākārto grāmatvedība, uzskaitot ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus. Reizi gadā VID jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Deklarācijā attiecībā uz saimniecisko darbību jāaizpilda D3 vai D31 sadaļa (atkarībā no tā, vai grāmatvedības uzskaite veikta vienkāršā vai divkāršā ierakstā). Reizi ceturksnī jāiesniedz “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums” un jāveic VSAOI.
IIN aprēķina no cilvēka kopējiem gada ar nodokli apliekamajiem ienākumiem. Kopējos ienākumos ieskaita gan saimnieciskās darbības ienākumus (tie ir starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem), gan citur, piemēram, no algota darba, gūtos ienākumus.
Pirms IIN aprēķināšanas no kopējiem ienākumiem atņem to daļu, kurai nodokli nepiemēro:
IIN likme ir progresīva – tā mainās atkarībā no ienākuma lieluma:
Ja kopējais gada ienākums, kurā ietver:
pārsniedz 200 000 eiro, tad ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro piemēro papildu IIN likmi 3% apmērā.
IIN aprēķina gada ienākumu deklarācijā.
Deklarāciju iesniedz VID nākamajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam vai, ja ienākumi pārsniedz 105 300 eiro, – no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.
Gada ienākumu deklarācijā aprēķināto IIN (ja tas nepārsniedz 640 eiro) iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz:
Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijās reizēs (vairāk skatīt šeit).
Pēc deklarācijas iesniegšanas aprēķināto IIN var samaksāt tiešsaistē, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu – EDS. EDS darba logā jāatver sadaļa “Maksājumi” – “Maksājuma mērķī” norāda – IIN maksājums, “Summa” norāda - deklarācijā aprēķināto IIN (summa var būt jau automātiski norādīta). Atverot sadaļu “Maksāt”, ir iespēja izvēlēties savu banku un nodokli samaksāt tiešsaistē internetbankā.
Ja ienākumi no saimnieciskās darbības nav gūti vai no tiem aprēķinātais IIN nepārsniedz 50 eiro, reizi gadā jānomaksā minimālais IIN 50 eiro.
Minimālo IIN maksā līdz 23.jūnijam vienotajā nodokļu kontā.
Minimālais IIN nav jāmaksā:
Vairāk informācijas par IIN aprēķināšanu un maksāšanu no saimnieciskās darbības skatāma sadaļā Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Informatīvie un metodiskie materiāli> Nodokļa piemērošanas kārtība> materiālā “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma”.
VSAOI aprēķina un maksā no saimnieciskās darbības mēneša ienākumiem (peļņas) šādā kārtībā:
1. Ja peļņa ir vismaz 740 eiro mēnesī, tad VSAOI veic no brīvi izvēlētas summas, kas nedrīkst būt mazāka par 740 eiro mēnesī (šī summa ir obligāto iemaksu objekts).
VSAOI likme ir 31,07 %. Atšķirīga likme ir vecuma pensijas saņēmējiem (29,36 %) un nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem (26,59 %).
VSAOI apmēru aprēķina, izvēlēto iemaksu objektu reizinot ar likmi.
Pašnodarbinātais var brīvi izvēlēties maksāt VSAOI no lielākas summas nekā 740 eiro, tādējādi palielinot savu pensijas kapitālu, kā arī tā atbalsta lielumu, ko varēs saņemt darbnespējas (piemēram, slimības) gadījumā.
No ienākumu daļas, ko aprēķina no faktiski saņemtajiem mēneša ienākumiem (peļņas) atņemot izvēlēto obligāto iemaksu objektu, veic iemaksas 10 % apmērā pensiju apdrošināšanai;
2. Ja peļņa ir mazāka par 740 eiro mēnesī, no visas summas (mēneša peļņas) veic iemaksas 10% apmērā tikai pensiju apdrošināšanai.
EDS aizpildot “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojumu” un norādot tajā savus ienākumus, maksājamo VSAOI apmēru EDS aprēķinās automātiski. Ienākumus aprēķina kā starpību starp konkrētā mēneša saimnieciskās darbības ieņēmumiem un ar to gūšanu saistītajiem izdevumiem. Būtiski, ka pašnodarbinātā ienākumiem nav jāpieskaita tie ienākumi, kas saņemti citā statusā (piemēram, darba alga).
“Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojumu” iesniedz reizi ceturksnī – līdz 17. aprīlim, 17. jūlijam, 17. oktobrim un 17. janvārim – par iepriekšējo kalendāra ceturksni.
Iemaksas jāveic par ceturksni līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23.datumam.
Iemaksas ieskaita vienotajā nodokļu kontā.
Aprēķinātās VSAOI var samaksāt tiešsaistē, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu – EDS. EDS darba logā jāatver sadaļa “Maksājumi” – “Maksājuma mērķī” norāda – VSAOI, “Summa” norāda - aprēķinātās VSAO iemaksas (summa var būt jau automātiski norādīta). Atverot sadaļu “Maksāt”, ir iespēja izvēlēties savu banku un nodokli samaksāt tiešsaistē internetbankā.
Vairāk informācijas par VSAOI aprēķināšanu un maksāšanu var apskatīt materiālā
Minimālās obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (minimālās iemaksas) ir obligāts maksājums, ko par personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ir noteiktas personu grupas (izņēmumi), par kurām minimālās iemaksas nav jāveic.
Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir 2220 eiro (trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas).
Minimālās iemaksas katrai konkrētai apdrošināmajai personai aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (Aģentūra).
Ja Aģentūra konstatē, ka personai deklarētais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par minimālo iemaksu objektu 2220 eiro ceturksnī, tā aprēķina minimālās iemaksas, kas ir jāpiemaksā līdz minimālajam iemaksu objektam.
Pašnodarbinātais pats par sevi veic minimālās iemaksas tikai tajos periodos, kad nav vienlaikus uzskatāms par darba ņēmēju. Ja pašnodarbinātais vienlaikus ir darba ņēmējs, minimālās iemaksas (ja tādas par personu jāveic) no saviem līdzekļiem veic darba devējs.
Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, minimālās iemaksas jāveic gan par saviem darbiniekiem, gan par sevi (ja nestrādā nekur citur).
Pašnodarbinātajam ir pienākums veikt minimālās iemaksas tikai gadījumā, ja tas EDS ir saņēmis informāciju par Aģentūras aprēķinātajām minimālajām iemaksām.
Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka saimnieciskās darbības ienākums nesasniegs 2220 eiro ceturksnī, viņam ir tiesības iesniegt VID apliecinājumu par nākamā ceturkšņa vai gada plānotajiem ienākumiem. Šādā gadījumā Aģentūra minimālās obligātās iemaksas neaprēķina un pašnodarbinātais veic VSAOI no faktiski saņemtajiem saimnieciskās darbības ienākumiem.
Vairāk informācijas var apskatīt sadaļā Nodokļi > Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas > VSAOI Informatīvie un metodiskie materiāli> materiālā “Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”.
Šajā nodokļu režīmā pašnodarbinātais maksā mikrouzņēmuma nodokli (MUN).
Vispārējā gadījumā ir jākārto grāmatvedība, uzskaitot ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus.
Reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam VID jāiesniedz MUN maksātāja deklarācija.
MUN maksā no mikrouzņēmuma apgrozījuma (saimnieciskās darbības ieņēmumiem, no kuriem neatskaita izdevumus).
No samaksātā MUN 80% tiek novirzīti pašnodarbintātā valsts sociālajai apdrošināšanai, bet 20% - iedzīvotāju ienākuma nodoklim.
MUN maksātājiem ir iespēja izmantot vienkāršotu MUN samaksas risinājumu un nekārtot grāmatvedību, bet izmantot Saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI konts). Tas ir īpašs norēķinu konts bankā, ar kura palīdzību saimnieciskās darbības veicēji MUN režīmā var automatizēt nodokļa samaksu. SDI konta lietotājam ir iespēja nesniegt MUN ceturkšņa deklarāciju un neveikt MUN samaksu vispārējā kārtībā - nodokļa samaksa un deklarācijas iesniegšana notiks automātiski.
Plašāka informācija par SDI kontu šeit
MUN likme ir 25 % (neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma).
MUN patstāvīgi samaksā (izņemot, ja izmanto SDI kontu) līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam par katra ceturkšņa apgrozījumu. MUN iemaksā vienotajā nodokļu kontā.
Aprēķināto MUN var samaksāt tiešsaistē, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu – EDS. EDS darba logā jāatver sadaļa “Maksājumi” – “Maksājuma mērķī” norāda – MUN, “Summa” norāda – MUN deklarācijā aprēķināto MUN (summa var būt jau automātiski norādīta). Atverot sadaļu “Maksāt”, ir iespēja izvēlēties savu banku un nodokli samaksāt tiešsaistē internetbankā.
Ja MUN maksātājs nodarbina darbiniekus, tad darbinieka ienākumam no mikrouzņēmuma piemēro darbaspēka nodokļus (IIN un VSAOI) vispārējā kārtībā.
Vairāk informācijas par MUN var apskatīt sadaļā Nodokļi > Mikrouzņēmumu nodoklis > Informatīvie un metodiskie materiāli.
MUN maksātājs ir pašnodarbināta persona.
Minimālās obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (minimālās iemaksas) ir obligāts maksājums, ko par personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ir noteiktas personu grupas (izņēmumi), par kurām minimālās iemaksas nav jāveic.
Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir 2220 eiro (trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas).
Minimālās iemaksas katrai konkrētai apdrošināmajai personai aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (Aģentūra).
Ja Aģentūra konstatē, ka personai deklarētais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par minimālo iemaksu objektu 2220 eiro ceturksnī, tad tā aprēķina minimālās iemaksas, kas ir jāpiemaksā līdz minimālajam iemaksu objektam.
Pašnodarbinātais pats par sevi veic minimālās iemaksas tikai tajos periodos, kad nav vienlaikus uzskatāms par darba ņēmēju. Ja pašnodarbinātais vienlaikus ir darba ņēmējs, minimālās iemaksas (ja tās jāveic) no saviem līdzekļiem veic darba devējs.
Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par saviem darbiniekiem, gan par sevi (ja nestrādā nekur citur).
Pašnodarbinātajam ir pienākums veikt minimālās iemaksas tikai gadījumā, ja tas EDS ir saņēmis informāciju par Aģentūras aprēķinātajām minimālajām iemaksām.
Ja pašnodarbinātais (kurš vienlaikus nav darba ņēmējs) prognozē, ka saimnieciskās darbības ieņēmumi nesasniegs 2220 eiro ceturksnī (2025. gadā), viņam ir tiesības iesniegt VID apliecinājumu par nākamā ceturkšņa vai gada plānotajiem ieņēmumiem. Šādā gadījumā Aģentūra minimālās iemaksas neaprēķina un tās nav jāmaksā.
Samazinātā patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, ko maksā par pusgadu vai par gadu:
Samazināto patentmaksu ieskaita vienotajā nodokļu kontā.
Nav jākārto grāmatvedība, bet ir jāuzskaita no saimnieciskās darbības gūtie ieņēmumi.
Par šiem ieņēmumiem nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
Patentmaksa ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums. Maksājot patentmaksu, no saimnieciskās darbības netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pensionāri (arī priekšlaicīgā pensijā) un cilvēki, kuriem ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte, ja viņi saimniecisko darbību veic jomā, par kuru atļauts maksāt samazināto patentmaksu, kā arī ja:
Vairāk informācijas var lasīt sadaļā Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Informatīvie un metodiskie materiāli> Nodokļa piemērošanas kārtība> materiālā “Samazinātā patentmaksa”.
Paziņotā (nereģistrētā) saimnieciskā darbība ir atvieglots nodokļa nomaksas režīms cilvēkiem, kas gūst ienākumus no īpašuma noteiktos darbības veidos (sarakstu skati zemāk) un kuriem nav būtisku saimnieciskās darbības izdevumu.
Ienākumi no īpašuma var būt: iznomāšana vai izīrēšana, īres tiesību pārdošana, lietu tālāka nodošana apakšnomniekam vai apakšīrniekam, kustamas mantas iznomāšana vai atsavināšana, samaksa par dabas resursu izmantošanu vai tās aprobežojumiem.
Nodokļa likme: 10% no visa gūtā ienākuma (neatskaitot izdevumus, bet atskaitot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu).
Ienākumam no paziņotās saimnieciskās darbības nevar piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.
Šis ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums. Nereģistrējot saimniecisko darbību, no tās netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Paziņoto saimniecisko darbību drīkst veikt, ja ienākumi no īpašuma tiek gūti šādos darbības veidos (atbilstoši NACE 2.1.red.). Darbības veids būs jānorāda EDS, reģistrējot paziņoto saimniecisko darbību.
0812 Grants un smilts karjeru izstrāde; māla un kaolīna ieguve
5590 Cita izmitināšana
6820 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana
7711 Automašīnu un citu vieglo mehānisko transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7712 Kravas automašīnu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7721 Atpūtas un sporta preču iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7722 Citu personīgas lietošanas un mājsaimniecības preču iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7731 Lauksaimniecības mašīnu un aprīkojuma iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7732 Būvniecības mašīnu un aprīkojuma iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7733 Biroju iekārtu, aprīkojuma un datoru iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7734 Ūdens transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7735 Gaisa transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7739 Citur neklasificētu mašīnu, aprīkojuma un materiālu lietu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7751 Automašīnu, dzīvojamo piekabju un piekabju iznomāšanas un līzinga starpniecības pakalpojumi
7752 Citu materiālu līdzekļu un nefinanšu nemateriālu aktīvu iznomāšanas un līzinga starpniecības pakalpojumi
Saimnieciskās darbības veicēji vispārējā un mikoruzņēmuma nodokļa režīmā tiek dēvēti par pašnodarbinātajiem. Terminu “pašnodarbinātais” izmanto labklājības politikas nozares tiesību aktos.
Par to, vai cilvēkam ir reģistrēta saimnieciskā darbība, var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzes sadaļā Saimnieciskās darbības veicēji. Datu bāzes meklētājā jāievada vārds, uzvārds un reģistrācijas numurs.
Ja izpildās vismaz 1 no 3 kritērijiem, cilvēkam jāreģistrē saimnieciskā darbība (vai jādibina uzņēmums):
Izņēmums ir ieņēmumi, kas gūti no personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu – pārdošanas (atsavināšanas)
Saimniecisko darbību var nereģistrēt par ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā un ir gūti no:
Šādā gadījumā no ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodoklis nav jāmaksā. Tomēr gūtie ienākumi ir jāuzskaita un, kad tie gada laikā pārsniedz 3000 eiro, 5 darbdienu laikā jāreģistrē saimnieciskā darbība.
Ienākumus uzskatīti var jebkurā sev ērtā veidā, piemēram, pierakstot burtnīcā vai elektroniski.
Par saimniecisko darbību neuzskata un nereģistrē:
Atbilstoši izvēlētajam darbības veidam, nereti ir obligāta attiecīgās nozares regulējošo normatīvo aktu ievērošana, kā piemēram, reģistrēšanās atbildīgo iestāžu uzturētajos reģistros, atļauju, licenču saņemšana, ja tādas nepieciešamas, vai citu kritēriju izpildīšana.
1. Saimnieciskās darbības veicējam, kurš reģistrē darbības jomu - starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu (6831 kods NACE 2. red.), papildus jāreģistrējas kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam VID un Ekonomikas ministrijas uzturētajā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Vairāk informācijas pieejama šeit.
2. Saimnieciskās darbības veicējam, kas ir tiesīgs patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgā profesijā (reģistrēts ārstniecības personu reģistrā) un gūst ienākumus ārpus darba attiecībām, papildus jāreģistrējas ārstniecības iestāžu reģistrā. Ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu reģistru uztur Veselības inspekcija. Vairāk informācijas pieejama šeit.
3. Saimnieciskās darbības veicējam, kura darbības joma ietver tirdzniecību ar akcīzes precēm, šādu tirdzniecības tiesību iegūšanai jāiegūst VID atbilstoša licence.
4. Saimnieciskās darbības veicējam – pedagogam, lai nodarbotos ar privātpraksi ir jāsaņem privātprakses sertifikāts Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Vairāk informācijas pieejama šeit.
Atsevišķās jomās tiesības darboties ir tikai Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem vai organizācijām (piemēram, komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, publiskām personām un iestādēm u.c.); šajās jomās nav iespējams reģistrēt saimniecisko darbību VID.
Joma un tās kods (NACE 2.1. red.)
Saņemtā samaksa par darījumiem skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem ir jāreģistrē kases aparātā. Tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos nodokļu maksātājs darījumu reģistrācijai drīkst nelietot kases aparātu (Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 82. un 84.punkti).
Pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu ir fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību un izpildās kāds no nosacījumiem: