Uzņēmumiem

 Publicēts: 31.10.2019. 16.07


Apakšsadaļu izvēlne

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 

Uzsākot breksita procesu, bija plānots, ka 2019. gada 30.martā Apvienotā Karaliste (turpmāk – AK) izstāsies no Eiropas Savienības (turpmāk - ES) un kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Izstāšanās no ES nozīmē būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs gan uzņēmumus, gan privātpersonas.
 

Savukārt 2019. gada 10. aprīļa Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 27 ES dalībvalstu vadītāji vienbalsīgi apstiprināja pagarinājumu līdz 31. oktobrim. 17. oktobrī Eiropadomē tika apstiprināta ES un AK sarunvežu panāktā vienošanās par precizēto dokumentu pakotni - Izstāšanās līgumu, tam pievienotajiem protokoliem un politisko deklarāciju par nākotnes attiecībām. Tā kā AK parlaments laikus neatbalstīja panākto vienošanos par precizēto dokumentu paketi, 19. oktobrī AK valdība, pildot nacionālā likuma prasību, nosūtīja Eiropadomes prezidentam vēstuli, lūdzot 50. panta pagarinājumu līdz 2020. gada 31. janvārim. Pagarinājums nosaka, ka AK izstāšanās var notikt arī ātrāk, ja tiks ratificēts Izstāšanās līgums.

Ņemot vērā AK iekšpolitiskās norises un to, ka AK parlaments jau vairākas reizes balsojumā noraidījis ES-AK sarunu rezultātā panākto vienošanos par Izstāšanās līgumu un tam pievienoto politisko deklarāciju par ES-AK nākotnes attiecību ietvaru, vēl joprojām jāpatur prātā arī bezvienošanās scenārija iespējamība.

Bezvienošanās scenārija gadījumā  AK nebūs spēkā ES tiesības un uz to neattieksies ES starptautiskie līgumi. Atsevišķās jomās ES un AK sadarbosies starptautisko organizāciju formātā (piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācija, ANO, NATO), tomēr sadarbība nebūs tik cieša, abpusēji ērta un izdevīga kā Eiropas Savienībā. Piemēram, AK izstājoties no Muitas savienības, pret AK būs jāpiemēro noteikumi, pārbaudes un tarifi kā pret citām trešajām valstīm. Jautājumos, kas ir ES kompetence un kurus starptautiskās organizācijas neregulē, var iestāties tiesiskā nenoteiktība.

Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par breksita procesu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapā.

 

Aicinām iepazīties arī ar Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta sagatavoto informāciju: Kā sagatavoties Brexit. Muitas rokasgrāmata uzņēmumiem  

  • Kas jāņem vērā uzņēmumiem, kuriem ir tirdzniecības partneri AK (no deal gadījumā)
    • AK izstājoties no ES, starp ES un AK tiks pārtraukta brīva preču aprite, kā tas ir pašlaik saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību pamatprincipiem. Ja vienošanās netiks panākta, ar izstāšanās brīdi būs jāpiemēro visi noteikumi un formalitātes attiecībā uz tirdzniecību starp ES un trešām valstīm par precēm, kas importētas no AK vai eksportētas uz AK.

      Uzņēmējiem, kas līdz šim baudīja brīvās preču kustības priekšrocības un kuriem nav pieredzes preču pārvietošanā uz/no trešām valstīm, nāksies saskarties ar jaunām, neierastām prasībām, kuru pildīšanai vai nu pašiem būs jāapgūst daudz jaunu zināšanu muitas likumdošanas un elektronisku sistēmu izmantošanas jomā, vai arī jāizmanto muitošanas speciālistu pakalpojumi. 

      AK kļūstot par trešo valsti, visas preces, kas tiks ievestas ES muitas teritorijā no AK vai kuras tiks izvestas no ES uz AK, būs pakļautas muitas uzraudzībai un kontrolei saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu. Preču pārvietošanai no/uz Apvienoto Karalisti būs jāformē muitas procedūras. AK kļūstot par trešo valsti, preču muitošana tiks veikta abās robežas pusēs.

      Precēm, kas tiks izvestas no Latvijas (Savienības muitas teritorijas) uz AK, būs jāpiemēro eksporta procedūra. Eksportējamās preces netiek apliktas ar muitas nodokli. Preču eksportam piemērojama PVN 0% likme. Savukārt šo preču ievešanai AK būs jāpiemēro atbilstoša procedūra atkarībā no tā, kādas darbības ar precēm paredzētas, piemēram – laišana brīvā apgrozībā, uzglabāšana muitas noliktavā vai cita.

      Lai varētu no AK ievest preces ES, vispirms AK jānoformē eksporta muitas procedūra. Atšķirībā no Latvijas, kur piekļuve muitas deklarēšanas sistēmām tiek nodrošināta caur Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, AK nepieciešams izmantot savu programmisko saskarni (uzņēmējiem jāizstrādā pašiem vai jāpērk), vai arī jāizmanto muitošanas speciālistu (muitas brokeru, muitas aģentu) pakalpojumi, kas ir par maksu. Nākamais solis – pirms ierašanās ES pārvadātājam Importa kontroles sistēmā jāiesniedz Ievešanas kopsavilkuma deklarācija, kas nepieciešama, lai veiktu riska analīzi drošības un drošuma nolūkiem. Ievešanas kopsavilkuma deklarācija jāiesniedz pirmajā ievešanas muitas iestādē noteiktā termiņā, pirms preces tiek ievestas. Informācija par ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanu, tai skaitā iesniegšanas termiņiem, kas atkarīgi no transporta veida, ir atrodama VID mājaslapas sadaļā Muita > Preču ievešana Savienības muitas teritorijā ˃ Ievešanas kopsavilkuma deklarācija.
      Ja krava netiek atmuitota (muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā) muitas iestādē uz ES ārējās robežas (piemēram, Francijā), lai to nogādātu līdz muitas iestādei Latvijā, būs jānoformē muitas procedūra - tranzīts, iesniedzot tranzīta deklarāciju un sniedzot galvojumu par nodokļu maksājumiem par visām kravā esošajām precēm. Tā kā AK izstāšanās brīdī būs Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru dalībvalsts, tranzītu varēs uzsākt jau AK, nevis pārvadātājam ierodoties uz ES ārējās robežas. Pēc tam šīs preces jānogādā muitas iestādē Latvijā, kur jānoslēdz tranzīta procedūra (tiek atbrīvots tranzīta galvojums) un jāpiemēro cita muitas procedūra vai pagaidu uzglabāšana. Informācija par tranzīta procedūras noformēšanu ir atrodama VID mājaslapas sadaļā Muita > Muitas procedūras > Īpašas procedūras > Tranzīts.  
      Lai varētu brīvi rīkoties ar precēm, kas ievestas no AK, tām būs jāpiemēro muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā, noformējot importa muitas deklarāciju un samaksājot par preču importu maksājamos nodokļus jeb muitas maksājumus. Ja visus kravā esošos sūtījumus deklarēt laišanai brīvā apgrozībā nebūs iespējams vienlaikus ar tranzīta procedūras noslēgšanu, tie būs jānovieto pagaidu uzglabāšanas vietā vai muitas noliktavā, iesniedzot attiecīgu deklarāciju.

       

      Importējot preces no trešajām valstīm un laižot tās brīvā apgrozībā, Latvijā maksājams:
       ievedmuitas nodoklis, piemērojot ES vienoti noteiktās muitas nodokļa likmes jeb Kopējo muitas tarifu, kas noteikts Regulas Nr. Nr.2658/87 I pielikumā, kā arī atsevišķos gadījumos citi ievešanas maksājumi, piemēram, antidempinga maksājums, kas par katru konkrēto gadījumu tiek noteikts ar atsevišķu regulu;
      • pievienotās vērtības nodoklis (PVN), piemērojot attiecīgai precei Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēto likmi 21%, 12%, 5% vai 0%;
      • akcīzes nodoklis par akcīzes precēm (tabakas izstrādājumi, tabakas lapas, elektroniskajās cigaretēs lietojamais šķidrums, alkoholiskie dzērieni, naftas produkti, bezalkoholiskie dzērieni, kafija, dabasgāze), piemērojot attiecīgai precei likumā “Par akcīzes nodokli” paredzēto likmi.

      Informācija par katram preces veidam noteikto muitas nodokļa likmi un tam piemērojamiem tirdzniecības politikas pasākumiem – ierobežojumiem, aizliegumiem, licencēm, atļaujām u.c. ir pieejama Integrētā tarifa vadības sistēmā (ITVS).

      Plānojot savu darbu, komersantiem ir lietderīgi iepazīties ar dažādu muitas procedūru piedāvātajām iespējām, piemēram, muitas procedūra – ievešana pārstrādei – varētu būt izdevīga ražotājiem. Informācija par preču deklarēšanu un muitas procedūrām publicēta VID mājaslapas sadaļā Muita > Muitas procedūras. Aicinām pievērst uzmanību, ka daļai no muitas procedūrām, lai tās piemērotu, jāsaņem muitas dienestu atļauja, kā arī var būt nepieciešams sniegt galvojumu muitas maksājumu parāda vai parāda, kas var rasties, segšanai.


      Saskaņā ar ES normatīvo aktu prasībām uzņēmējam, kas iesaistīts muitas formalitāšu kārtošanā, attiecībās ar muitas iestādēm visā ES teritorijā jāizmanto unikāls komersantu reģistrācijas un identifikācijas numurs – EORI numurs. Lai uzsāktu muitas formalitāšu kārtošanu, ir jāsaņem EORI numurs. Informācija ir pieejama VID mājaslapas sadaļā Muita > EORI numurs.


      Muitas formalitāšu kārtošana Latvijā notiek tikai elektroniski, muitas deklarāciju elektroniski iesniedzot Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) attiecīgajā funkcionalitātē – importa, eksporta, tranzīta vai manifestu un pagaidu uzglabāšanas funkcionalitātē. Gadījumā, ja Latvijas uzņēmēja līdzšinējie tirdzniecības partneri ir bijuši tikai citu ES dalībvalstu uzņēmēji un viņš nav EMDAS lietotājs, muitas deklarāciju iesniegšanai ir jāpieprasa EMDAS lietošanas tiesības. Informācija ir publicēta VID mājaslapas sadaļā Muita > Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS).


      Sagatavošanās pārmaiņām saistībā ar preču pārvietošanu nav tikai muitas administrāciju jautājums. Aicinām uzņēmējus, kuriem ir tirdzniecības partneri AK, novērtēt breksita iespējamo ietekmi uz savu darbību un interesēties par izmaiņām, kas saistītas ar AK izstāšanos no ES.

       

      Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar VID Muitas pārvaldes ekspertiem, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni 67120000 un izvēloties sarunu tēmu Nr. 2 “Muita”. 

      Papildu informācija par gatavošanos breksitam pieejama Ārlietu ministrijas mājaslapā.

  • Pārliecinieties par savu gatavību breksitam
    • 1. Saņemiet EORI numuru

      Lai uzsāktu muitas formalitāšu kārtošanu, jāizmanto unikāls komersantu reģistrācijas un identifikācijas numurs – EORI numurs. EORI numuru var saņemt tikai savā reģistrācijas dalībvalstī, bet tas izmantojams visā ES teritorijā. Ja to vēl neesat izdarījuši, EORI numuru iespējams pieprasīt un saņemt jau pirms breksita. Lai arī EORI numura piešķiršana neprasa daudz laika, aicinām to pieprasīt laikus, jo pēc breksita palielināsies iesniegumu skaits un jārēķinās, ka to apstrāde notiks rindas kārtībā. Informācija par EORI numuru un tā saņemšanu pieejama VID mājaslapas sadaļā Muita > EORI numurs.

      2. Pirms muitas procedūru 42 vai 63 piemērošanas izvērtējiet riskus saistībā ar piegādes pabeigšanu

      Ja Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības notiks 2019.gada 31.oktobrī bez vienošanās (no deal), lūdzam ņemt vērā, ka muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā ar procedūru kodu 42 vai 63 ietvaros noteikto saistību izpilde, tajā skaitā Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais nosacījums - 30 kalendāra dienā laikā preci piegādāt uz citu dalībvalsti, ir jāveic līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās brīdim.
      Tādēļ, pirms piemērot muitas procedūru 42 vai 63 precēm, ko paredzēts nogādāt saņēmējam Apvienotajā Karalistē, aicinām komersantus izvērtēt riskus saistībā ar piegādes pabeigšanu.

      3. Izvērtējiet eksporta riskus breksita brīdī

      Uzsākot preču pārvietošanu uz Apvienoto Karalisti (turpmāk – AK) īsi pirms breksita, jārēķinās, ka palielinātas kravu plūsmas apstākļos var nepaspēt laikus izvest preces no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) teritorijas uz AK.  AK kļūstot par trešo valsti, lai preces izvestu, būs jānoformē eksporta muitas deklarācija. Eksporta muitas deklarācija ir jāiesniedz muitas iestādē, kas atbildīga par vietu, kur reģistrēts eksportētājs, vai kur preces tiek iepakotas vai iekrautas eksporta sūtījumam, kas Latvijā reģistrētiem eksportētājiem var nozīmēt kravas atgriešanu Latvijā, lai noformētu eksporta muitas deklarāciju. Informācija par eksporta muitas procedūras piemērošanu pieejama VID mājaslapas sadaļā Muita > Muitas procedūras > Eksports.

      4. Noskaidrojiet izvešanas muitas iestādē noteikto kārtību eksporta muitas procedūras noslēgšanai

      Gatavojoties breksitam, tās ES dalībvalstis, no kurām uz AK tieši tiek nogādāts vislielākais kravu apjoms (Francija, Nīderlande, Beļģija), ir ieviesušas elektroniskas sistēmas, lai mazinātu sastrēgumus uz ES ārējās robežas ar AK. Piemēram, Francijas muita sadarbībā ar citām robežšķērsošanas  aģentūrām un AK ir izveidojusi Smart Border IT sistēmu, kuras galvenais nosacījums, preces izvedot, ir elektroniskas eksporta muitas deklarācijas MRN numura un svītrkoda uzrādīšana. Savukārt, preces izvedot no ES caur Nīderlandes ostām, pārvadātājam vispirms obligāti jāreģistrējas Nīderlandes ostu sistēmā.

      Aicinām iepazīties ar informāciju par gatavošanos breksitam Francijā:

      Informācija par gatavošanos breksitam Nīderlandē:

       

      5. Pārliecinieties par sadarbības partnera gatavību kārtot muitas formalitātes AK

      Uzņēmējiem jāņem vērā, ka importa deklarācijas iesniegšana AK pusē ne vienmēr ir AK importētāja pienākums, jo ne vienmēr pārdevēja atbildība beidzas ar eksporta formalitāšu pabeigšanu. Tas atkarīgs no noslēgtā līguma nosacījumiem (Incoterms).