Jautājums:
2022.gada 9.decembra metodiskajā materiālā "Grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā" minēts, ka 21.ailē “Proporcionāli sadalāmie izdevumi” norāda tos izdevumus, kurus izdarīšanas brīdī nevar tieši attiecināt uz vai citiem saimnieciskās darbības veidiem, piemēram, kredītiestādes pakalpojumus. Gada beigās šajā ailē uzkrāto izdevumu summu sadala starp citiem saimnieciskās darbības izdevumiem proporcionāli attiecīgajiem ieņēmumiem. Vai pareizi, ka šajā ailē var iekļaut bankas komisijas maksas izdevumus? Ja tā, ko nozīmē - gada beigās tos proporcionāli sadalīt. Piemēram, par saimnieciskā darījuma pārskaitījumu banka piemērojusi komisijas maksu 0,36 euro, - tā taču visa attiektos uz saimniecisko darbību?
Atbilde:
Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla (turpmāk –žurnāls) 21 .aili “Proporcionāli sadalāmie izdevumi” izmanto persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un citiem saimnieciskās darbības veidiem, gada laikā šajā ailē iekļaujot izdevumus, kuriem izdevumu rašanās brīdī nevar īsti noteikt atbilstību saimnieciskās darbības veidam. Noslēdzoties gadam, sadala žurnāla 21. ailē “Proporcionāli sadalāmie izdevumi” iekļautos izdevumus starp lauksaimnieciskās ražošanas un citiem saimnieciskās darbības izdevumiem proporcionāli attiecīgajiem ieņēmumiem, tātad izdevumus vērtē attiecībā pret atbilstošā darbības veida (nozares) ieņēmumiem.
Situācijā, ja par saimnieciskā darījuma pārskaitījumu banka piemērojusi komisijas maksu 0,36 euro, tad to iekļauj žurnāla izdevumu 20.ailē “Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem"”. Savukārt žurnāla 21.ailē “Proporcionāli sadalāmie izdevumi” iekļautu šādu izdevumu tikai tādā gadījumā, ja būtu lauksaimniecības izdevumi un citi saimnieciskās darbības izdevumi.
(Ministru kabineta 2022.gada 31.maija noteikumu Nr.322 “Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 20.21.apakšpunkts)
Jautājums:
Kā pareizi pēc jaunajiem noteikumiem par saimnieciskās darbības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā pēc kases principa uzrādīt par sevi samaksātās sociālās iemaksas jaunajā Izdevumu precizēšanas reģistrā par 2023. gadu (kurā ailē)? Piemēram, 1) 17.01.2023 samaksātas VSAOI par 2022.gada 4.ceturksni, piemēram. 2) 17.01.2024 samaksātas VSAOI par 2023.g. 4. ceturksni?
Atbilde:
2022. gada jūnijā ir mainīta saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites kārtība žurnālā, tostarp, saimnieciskās darbības veicēja par sevi veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – iemaksas) uzrādīšanas kārtība žurnālā, proti, 2022. gada 2. pusgadā par sevi veiktās iemaksas norāda žurnāla 23. ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz nodokļu aprēķināšanu”. Tātad pašnodarbinātā iemaksas saimnieciskās darbības izdevumos neiekļauj, attiecīgi izdevumu precizēšana par šiem maksājumiem nav jāveic.
Turklāt, gan iemaksas par 2022. gada 4. ceturksni, kuras veiktas 17.01.2023., reģistrē žurnāla 23. ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz nodokļu aprēķināšanu”, gan iemaksas par 2023. gada 4. ceturksni reģistrē 2024. gada žurnāla 23. ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz nodokļu aprēķināšanu”, proti, izdevumu ailē, kas nav attiecināma uz nodokļa aprēķināšanu. Veiktās iemaksas saimnieciskās darbības veicējs iekļaus vispārējā kārtībā gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Situācijā, ja 2022. gadā veiktās iemaksas saimnieciskās darbības veicējs ir iekļāvis saimnieciskās darbības izdevumos, tad arī aprēķinātās iemaksas par 2022. gada 4 .ceturksni ir jāiekļauj saimnieciskās darbības izdevumos un arī 2022. gada ienākumu deklarācijā.
(Ministru kabineta 2022.gada 31.maija noteikumu Nr.322 “Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 20.23.apakšpunkts)
Jautājums:
Ko tieši var precizēt ik mēnesi, uz kāda dokumenta pamata notiek ieraksts par precizējumu un kurā ailē veic ierakstu SD ieņēmumu un izdevumu žurnālā, ja VSAOI minētas 23.ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz nodokļu aprēķināšanu” un nav krājumu, ir pamatlīdzekļi.
Atbilde:
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta pirmajā daļā noteikts, ka ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība, savukārt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosacījumi paredz, ka pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no saimnieciskās darbības atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Tātad, lai varētu noteikt objektu iemaksu veikšanai par konkrēto mēnesi, kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā saimnieciskās darbības veicējs katru mēnesi var veikt saimnieciskās darbības izdevumu precizēšanu par pamatlīdzekļu nolietojumu, nosakot izdevumos iekļaujamo vērtību par mēnesim aprēķināto proporcionālo pamatlīdzekļu nolietojuma summu. Žurnāla ailes par precizēto pamatlīdzekļa nolietojuma vērtību neaizpilda.
(Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta pirmā daļa un Ministru kabineta 2022.gada 31.maija noteikumu Nr.322 “Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” VII. nodaļa)
Jautājums:
Kā pareizi aizpildīt izdevumu precizēšanas tabulu par 2022. gadu, ja pārejas laikā izmantots iepriekšējās versijas SD ieņēmumu un izdevumu žurnāls, kur 20.ailē ailē "Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem" norādītas par sevi veiktās VSAOI. Veicot šo iemaksu aprēķinu VSAOI netika ņemtas vērā, tomēr gada beigās 20.ailē "Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem" kopsummā tās ir uzskaitītas kā SD izdevumi?
Atbilde:
Tā kā līdz 2022. taksācijas gada beigām saimnieciskās darbības veicējs varēja turpināt kārtot 2022. gada sākumā noteiktajām prasībām iekārtoto žurnālu, tad veiktās pašnodarbinātā iemaksas var reģistrēt žurnāla 20. ailē "Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem". Lai sagatavotu gada ienākumu deklarāciju par 2022. gadu, var veikt izdevumu precizēšanu, izmantojot
iepriekš (līdz 2022. gada 2. jūnijam) paredzēto Saimnieciskās darbības izdevumu precizēšanas reģistru), kas paredz samaksātās iemaksas, kas izdarītas nākamajā gadā, bet attiecas uz taksācijas gadu, iekļaut taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos.
Papildus informējam, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla un saimnieciskās darbības izdevumu precizēšanas reģistra paraugs pieejams Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē https://www.vid.gov.lv Uzņēmējiem → Grāmatvedības organizēšana → Informatīvie un metodiskie materiāli → Grāmatvedības organizēšana.
(Ministru kabineta 2022.gada 31.maija noteikumu Nr.322 “Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 20.20.apakšpunkts)
Atbilde:
Ja Eiropas Centrālā banka nav publicējusi attiecīgās valūtas kursu, tad sabiedrība grāmatvedībā var izmantot jebkuru pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja (piemēram, Financial Times (www.ft.com), Bloomberg (www.bloomberg.com), Reuters (http://www.reuters.com) periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļa vietnē publicēto valūtas kursu.
(Grāmatvedības likuma 7.panta otrā daļa)
Atbilde:
Grāmatvedības likums attiecas uz:
• komersantiem;
• kooperatīvajām sabiedrībām;
• ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām;
• biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām;
• politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām;
• reliģiskajām organizācijām un to iestādēm;
• iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;
• valsts vai pašvaldību aģentūrām;
• citām publiskajām personām un iestādēm, patstāvīgajām iestādēm;
• individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām
• citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un to apvienībām
• LR reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas politiskajām partijām un fondiem.
Atbilde:
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, kas veic saimniecisko darbību var izvēlēties kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā.
(Grāmatvedības likuma 10. panta trešā daļa, likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.1pants).
Atbilde:
Par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Uzņēmuma vadītājs ir:
• personālsabiedrībā un Eiropas ekonomisko interešu grupā — visi šīs sabiedrības vai grupas biedri vai tie sabiedrības vai grupas biedri, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt sabiedrību vai grupu,
• kapitālsabiedrībā, Eiropas komercsabiedrībā, kooperatīvajā sabiedrībā un Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā — valde,
• individuālajā uzņēmumā, zemnieka vai zvejnieka saimniecībā — attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks,
• ārvalsts komersanta filiālē un nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgajā pārstāvniecībā — persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu (nerezidentu) darbībās, kas saistītas ar filiāli vai pastāvīgo pārstāvniecību,
• iestādē, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības aģentūrā, citā publiskajā personā un iestādē, kā arī patstāvīgajā iestādē — amatpersona, kas īsteno attiecīgās iestādes vispārējo administratīvo vadību (tiešās valsts pārvaldes iestādē — iestādes vadītājs),
• biedrībā, nodibinājumā, politiskajā organizācijā (partijā), politisko organizāciju (partiju) apvienībā, arodbiedrībā un arodbiedrību apvienībā, kā arī Eiropas politiskajā partijā un Eiropas politiskajā fondā — izpildinstitūcija vai pārvaldes institūcija (valde),
• reliģiskajā organizācijā un tās iestādē — vadība (vadības institūcija),
• individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību,
• fizisko personu, kuras veic saimniecisko darbību, apvienībā — visi šīs apvienības biedri vai tie biedri, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt šo apvienību,
• uzņēmumā, kuram pasludināts maksātnespējas process, — maksātnespējas procesa administrators .
(Grāmatvedības likuma 1. panta 10. punkts, 33. panta pirmās daļas 1. punkts)
Atbilde:
Uzņēmuma vadītājs ir tiesīgs grāmatvedību kārtot pats, ja viņš ir:
1) individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks;
2) fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību;
3) individuālais komersants;
4) kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks;
5) reliģiskās organizācijas vai tās iestādes vadītājs, ja reliģiskajā organizācijā vai tās iestādē grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā;
6) biedrības, nodibinājuma izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas (valdes) loceklis;
7) administrators, kurš, pildot Maksātnespējas likuma prasības, juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā organizē parādnieka grāmatvedības uzskaiti.
(Grāmatvedības likuma 35. pants)
Atbilde:
Uzņēmuma grāmatvedību var kārtot:
• viens vai vairāki uzņēmuma darbiniekiem (grāmatveži);
• cits uzņēmums – grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs – pakalpojumus;
• pats uzņēmuma vadītājs (noteiktos gadījumos).
Grāmatvedis ir fiziskā persona, kura uzņēmumā sagatavo gada pārskatus, konsolidētos gada pārskatus un citus normatīvajos aktos noteiktos finanšu pārskatus saskaņā ar attiecīgo normatīvo aktu prasībām, kā arī ir kompetenta veikt citus Grāmatvedības likumā noteiktos pienākumus un kuras kompetenci grāmatvedības jautājumos apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci šajā punktā minētajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai atbilstošs zināšanas grāmatvedības jomā apliecinošs sertifikāts.
Ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kura izglītība atbilst Grāmatvedības likumā noteiktajam.
(Grāmatvedības likuma 34. panta pirmā un otrā daļa)
Atbilde:
Vispārīgā gadījumā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātājs, kurš ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, PVN uzskaitei kārto Pievienotās vērtības nodokļa uzskaites žurnālu (turpmāk – PVN žurnāls), kura paraugs un aizpildīšanas kārtība sniegta Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 6.pielikumā.
Tiesības nekārtot PVN žurnālu, bet, kārtojot saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu elektroniski, to papildināt ar ailēm PVN uzskaitei, ir tikai tādam PVN maksātājam, kas izmanto PVN likuma 137.pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, t.i., ja arī PVN uzskaitei saimnieciskās darbības veicējs piemēro kases jeb naudas plūsmas principu.
(Pievienotās vērtības nodokļa likuma 137.pants, Ministru kabineta 2022.gada 31.maija noteikumu Nr.322 “Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 19.punkts, Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 6.pielikums)