Informācijas apmaiņa par nerezidentu finanšu kontiem (CRS)

Atbilde:

Nē, par šādām izmaiņām nav nepieciešams ziņot.

Atbilde:

Jā, nepieciešams iesniegt korekcijas ziņojumu par attiecīgo taksācijas gadu, kurā jānorāda konta statuss “Closed”.

Atbilde:

Finanšu iestādei ir jāturpina sniegt CRS ziņojumi par kontiem, kuri nav slēgti, katru gadu līdz brīdim, kamēr finanšu iestāde to ir slēgusi attiecīgā likvidācijas procesa ietvaros.

Atbilde:

Nē. Ja attiecīgajā gadā ir anulēta Latvijas bankas licence, tad CRS ziņojums ir jāiesniedz līdz nākamā gada 31.jūlijam.

Atbilde:

Ziņošanas periods norādāms kā taksācijas gada pēdējā diena, piemēram, par 2024. taksācijas gadu 2024-12-31, un gadījumā, kad faktiskais ziņošanas periods nav pilns taksācijas gads, tad XML datnes elementā <Warning> ir nepieciešams norādīt faktisko ziņošanas periodu.

Atbilde:

Nē, speciāli kodi nav jānorāda sniedzot pēdējo CRS un FATCA ziņojumu.

Atbilde:

Jānorāda visa izmaksātā summa gan klienta iemaksas, gan peļņa par taksācijas periodu, kurā līgums izbeigts.

Atbilde:

CRS ziņojumā jāsniedz informācija par individuālajiem kontu turētājiem, juridisko personu kontu turētājiem un juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, kuri ir automātiskajā informācijas apmaiņā par finanšu kontiem iesaistīto valstu un teritoriju rezidenti.

Atbilde:

Iesaistīto valstu sarakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Tā aktualizēta versija tiek piemērota, sākot ar nākamā gada 1. janvāri pēc publicēšanas.

Atbilde:

Nē, par jaunu valsti jāziņo tikai tad, kad ir pienācis tās noteiktais ziņošanas periods, kas norādīts MK noteikumu pielikumā.

Atbilde:

Finanšu iestādei ir jāpieprasa jauns pašapliecinājums vai dokumenti, piemēram, izziņa par rezidenta statusu.

Atbilde:

Jā, nepilngadīgā konta turētāja dati ir jāiekļauj CRS ziņojumā.

Atbilde:

Sniedzot informāciju par klientu, kurš ir vairāku valstu nodokļu rezidents, apdrošināšanas polises kopējā (pilnā) vērtība jānorāda katrai valstij.

Atbilde:

Jā, uzņēmuma dibināšanas valsts var atšķirties no nodokļu rezidences valsts.

Atbilde:

Ja finanšu iestādes rīcībā nav NMIN (piemēram, klienta nodokļu rezidences valsts nav šādu identifikācijas numuru izsniegusi) vai klienta norādītais NMIN ir nekorekts, tādos gadījumos NMIN ir aizstājams ar vienlīdzīgas nozīmes identifikācijas numuru, piemēram, sociālās apdrošināšanas numuru, identifikācijas dokumenta numuru un citiem.

Atbilde:

Nē, PVN numurs vai pārstāvniecība citā valstī nenozīmē, ka uzņēmums ir tās valsts nodokļu rezidents — jāvērtē, vai tas atbilst rezidences kritērijiem saskaņā ar attiecīgās valsts nodokļu likumiem.

Atbilde:

Ja klients ir pasīvs nefinanšu juridisks veidojums, finanšu iestādei ir jāiegūst informācija par kontrolējošām personām. Ja tiek konstatēts, ka kontrolējošās personas ir rezidenti kādā no CRS valstīm, tad šis konts tiek uzskatīts par ziņošanai pakļautu kontu.

Atbilde:

Nē, šī prasība attiecas uz abiem — gan CRS, gan FATCA. Finanšu iestādei vienmēr jāpārliecinās, ka klienta pašapliecinājums ir pamatots, salīdzinot to ar rīcībā esošo informāciju un dokumentiem, piemēram, no KYC vai AML procedūrām. Nepietiek tikai ar klienta norādīto informāciju, ja tā nav apstiprināta.

Paplašināts jautājums:

Vai finanšu iestāde, nosakot konta turētāja – juridiskās personas – tipu, var uzskatīt tam piešķirto GIIN (Global Intermediary Identification Number) par pierādījumu, ka šis konta turētājs ir finanšu iestāde un attiecīgi ir persona, par kuru nav jāsniedz ziņojums?

Atbilde:

Nē. GIIN tiek piešķirts FATCA ziņojumu sniegšanas nolūkos. Tas vien, ka konta turētājam ir piešķirs GIIN, nav pietiekams pamats, lai CRS vajadzībām to uzskatītu par finanšu iestādi. Ziņojošajai finanšu iestādei konta turētāja statuss ir jānosaka, izvērtējot pieejamo informāciju kopumā atbilstoši CRS prasībām.