Saimnieciskās darbības veicēji

 Publicēts: 12.05.2020. 15.48


Apakšsadaļu izvēlne

 

 


1. Fiziskajai personai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas VID kā nodokļu maksātājai – saimnieciskās darbības veicējai –, norādot jomu, kurā persona veiks saimniecisko darbību.


2. Saimniecisko darbību var reģistrēt:

  • VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Dokumenti” – “No veidlapas”-“Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas” – “Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācija”;
  • klātienē jebkurā klientu apkalpošanas centrā, uzrādot pasi vai personas apliecību (eID) un aizpildot nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu. Reģistrējot struktūrvienību, papildus iesniedz ziņas par struktūrvienībām

Saimnieciskās darbības veicējam jāizvēlas viens no nodokļu maksāšanas veidiem:

Nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības (vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība)

Patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu


Samazinātā patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu

Mikrouzņēmuma nodoklis Paziņotā  saimnieciskā darbība (bez saimnieciskās darbības reģistrācijas)


Swedbank saimnieciskās darbības formas izvēles palīgs 
 

  • Kas ir saimnieciskā darbība?  
    • Par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.

      Saimnieciskās darbības kritēriji:

      Fiziskās personas darbību uzskata par saimniecisko darbību, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

      • darījumu regularitāte un sistemātiskums – trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados;
      • ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu) atsavināšanas;
      • darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

       

      Ienākumu gūšanu no nekustamā īpašuma pārdošanas, kā arī no īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu pārdošanas neuzskata par saimniecisko darbību, neatkarīgi no veikto darījumu skaita, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.

      Ienākumu gūšanu no metāllūžņu pārdošanas neuzskata par saimniecisko darbību, izņemot, ja metāllūžņus pārdod individuālais komersants, kurš saņēmis licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā.

      (!) Maksa par saimnieciskās darbības reģistrāciju nav paredzēta.

      (!) Par to, vai persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, var pārliecināties VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā “VID publiskojamo datu bāze” – “Saimnieciskās darbības veicēji”. 

  • Grāmatvedības organizēšana saimnieciskās darbības veicējiem  
  • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma
    • Izvēloties maksāt nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā:

      • reģistrējas pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas;
      • kārto grāmatvedību, uzskaitot gan ieņēmumus, gan izdevumus;
      • ienākumu no saimnieciskās darbības nosaka kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību;
      • ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus piemēro apmērā, kas nepārsniedz 80 % no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
      • izdevumu ierobežojumu nepiemēro un pilnā apmērā saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj šādus izdevumus:

      - darba algas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

      - nekustamā īpašuma nodokli;

      - pamatlīdzekļu nolietojumu;

      - kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai;

      • ierobežojumu izdevumu atskaitīšanai 80 % apmērā piemēro gada ienākumu deklarācijā;
      • izdevumu ierobežojumu (80 % apmērā) attiecībā uz izdevumiem nepiemēro:
        • par pirmo gadu, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība un par nākamo gadu,
        • par gadu, kurā ir izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process;
      • veic nodokļa avansa maksājumus līdz  kārtējā gada 15.martam, 15.jūnijam, 15.augustam un 15.novembrim;
      • avansa maksājumu apmēru konkrētajam gadam VID aprēķina automātiski, pamatojoties uz iepriekšējā gada saimnieciskās darbības ienākumu;
      • nodokli aprēķina par gadu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam, bet, ja kopējie ienākumi gadā pārsniedz 62 800 eiro,no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam;
      • ienākumam piemēro progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi;
      • pēc deklarācijas aprēķināto nodokli iemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā:
        • līdz 16.jūnijam – ja nodoklis < 640 eiro;
        • līdz 16. jūnijam, 16.jūlijam 16. augustam – ja nodoklis > 640 eiro (iemaksājot katru reizi trešo daļu no nodokļa summas);
        • līdz 16.jūlijam, 16.augustam un 16.septembrim – ja nodoklis > 640 eiro un gada ienākumi > 62 800 eiro (iemaksājot katru reizi trešo daļu no nodokļa summas);
      • saimnieciskās darbības ienākumam ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

       

      Ja ienākumi no saimnieciskās darbības nav gūti vai nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma nepārsniedz 50 eiro, līdz 16.jūnijam iemaksā budžetā minimālo nodokli 50 eiro apmērā.

      Minimālais nodoklis 50 eiro nav jāmaksā:

      • ja konkrētajā gadā ir veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem;  
      • ja konkrētajā gadā veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par sevi kā pašnodarbinātu personu;
      • par pirmo gadu, kurā ir veikta saimnieciskās darbības reģistrācija un par nākamo gadu;  
      • par gadu, kurā ir izbeigta saimnieciskā darbība.

       

      Noderīgu informāciju meklējiet VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā “Nodokļi – “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis” un informatīvie un metodiskie materiāli.

  • Patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu
    • Patentmaksa

       

      Patentmaksu var maksāt, ja:

      - saimniecisko darbību veic kādā no jomām, kas minēta amatu un profesiju sarakstā (MK noteikumu Nr.28 1.pielikumā);

      - nenodarbina citas personas;

      - ieņēmumi nepārsniedz 15 000 eiro gadā.

      Patentmaksu var maksāt par vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Patentmaksas maksājuma termiņš nevar būt mazāks par vienu kalendāra mēnesi.

      Patentmaksas apmērs ir no 50 līdz 100 eiro mēnesī.

      Reģistrācijas iesniegumu iesniedz un patentmaksu samaksā (valsts budžetā  patentmaksas ieņēmumu kontā) ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms konkrētā perioda, kad paredzēts sākt patentmaksas piemērošanu.

      Uzskaita tikai saimnieciskās darbības ieņēmumus.

      Par ieņēmumiem, par kuriem maksā patentmaksu, nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

      Saimnieciskās darbības ienākumam nav tiesību piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

      Ja persona maksā patentmaksu, tā vienlaikus nevar būt pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (arī komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru persona maksā patentmaksu.


      Samazinātā patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu


      Samazināto patentmaksu var maksāt, ja:

      • saimniecisko darbību veic jomā, par kuru atļauts maksāt samazināto patentmaksu;
      • personai ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte;
      • saimnieciskās darbības ieņēmumi (arī iepriekšējā gadā) nepārsniedz 3000 eiro;
      • vienlaikus nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs, kas no saimnieciskās darbības ienākuma maksā nodokli  vispārējā kārtībā, piemērojot progresīvo nodokļa likmi;
      • nenodarbina citas personas un  nestrādā algotu darbu (nav algas nodokļa maksātājs).

       

      Samazināto patentmaksu maksā par sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Samazinātās patentmaksas maksājuma termiņš nevar būt mazāks par sešiem kalendāra mēnešiem.

      Samazinātās patentmaksas apmērs ir 17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā.

  • Mikrouzņēmumu nodoklis
    • Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistrējas:

      - reizē ar saimnieciskās darbības reģistrāciju;

      - iesniedzot pieteikumu līdz 15.decembrim, ja vēlas kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ar nākamā gada 1.janvāri.

      Mikrouzņēmumu nodokli var maksāt, ja:

      saimnieciskās darbības ieņēmumi – apgrozījums – kalendāra gadā nepārsniedz 40 000 eiro (ja pirmajā reģistrācijas gadā saimnieciskā darbība netiek veikta pilnu gadu, apgrozījuma ierobežojums tiek aprēķināts proporcionāli mēnešu skaitam, kuros tiks veikta saimnieciskā darbība); mikrouzņēmuma darbinieku skaits jebkurā brīdī nav lielāks par pieciem; fiziskā persona nav personālsabiedrības biedrs; mikrouzņēmuma darbinieka (arī īpašnieka) ienākums nepārsniedz 720 eiro mēnesī.

       

      Par ceturksni aprēķināto mikrouzņēmumu nodokli iemaksā budžetā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumama, t.i., līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim, 15.janvārim.

      Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vienlaikus nevar būt saimnieciskās darbības veicējs, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, vai patentmaksas maksātājs.

      Plašāka informācija par mikrouzņēmumu nodokli atrodama VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv publicētajos metodiskajos materiālos.

      Mikrouzņēmumu nodokli maksā no ceturkšņa  apgrozījuma (ieņēmumiem), piemērojot 15 % likmi, ja netiek pārsniegti mikrouzņēmumam noteiktie kritēriji.

       

  • Gadījumi, kad saimniecisko darbību atļauts nereģistrēt
    • Saimniecisko darbību var nereģistrēt, ja:


      1. Ienākumu gūst no īpašuma (piemēram, iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, pārdodot īres tiesības, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot vai atsavinot kustamo mantu, gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai tās aprobežojumiem) un nerodas izdevumi vai tie ir nebūtiski.

      Šādā gadījumā:

      • persona informē VID piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, ka tā gūst ienākumu, izmantojot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību;
      • gūtajam ienākumam no īpašuma (neatskaitot citus izdevumus, kā tikai nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par attiecīgo nekustamo īpašumu) piemēro 10 % nodokļa likmi;
      • veic saimnieciskās darbības ieņēmumu  uzskaiti;
      • ja ienākuma izmaksātājs ir juridiska persona, tas nodokli (10 %) ietur izmaksas vietā;
      • ja nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā, persona pati aprēķina un nomaksā nodokli (10 %), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam, ja kopējie personas ienākumi gadā pārsniedz 62 800 eiro, – no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam;
      • ienākumam no paziņotās saimnieciskās darbības, kam piemēro 10 % likmi, nav tiesību piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus;
      • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no paziņotās saimnieciskās darbības ienākuma neveic;
      • reģistrējas VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja veikto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro.


      2. Ienākumu gūst no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, vai nemedījamās sugas indivīda – parka vīngliemezis (Helix pomatia) – ieguves, ja  minētie ienākumi kopā nepārsniedz 3000 eiro gadā.

      Šādā gadījumā:

      • no ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodoklis nav jāmaksā;
      • jāveic saimnieciskās darbības ienākumu uzskaite, lai noteiktu, vai gada ienākumi  nepārsniedz 3000 eiro slieksni;
      • piecu darba dienu laikā pēc dienas, kad gada ienākumi ir sasnieguši 3000 eiro, jāreģistrē saimnieciskā darbība. Turpmāk no ienākuma, kas pārsniedz 3000 eiro, jāmaksā nodokļi vispārējā kārtībā.
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 
    • Fiziskā persona, kura ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, ir pašnodarbinātais.

      Ja pašnodarbinātā ienākumi no saimnieciskās darbības mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (430 eiro), tad  par šo mēnesi veic obligātās iemaksas no summas, kas nav mazāka par minimālo algu (430 eiro) vai no brīvi izvēlētas lielākas summas (turpmāk – obligāto iemaksu objekts).

      Obligāto iemaksu apmēru aprēķina: iemaksu objekts x pašnodarbinātā obligāto iemaksu likme.

      Papildus veic iemaksas pensiju apdrošināšanai 5 % apmērā no mēneša faktisko ienākumu un obligāto iemaksu objekta starpības.

      Ja ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru  (430 eiro), par šo mēnesi veic tikai iemaksas pensiju apdrošināšanai 5 % apmērā no faktiskajiem saimnieciskās darbības ienākumiem.

      Ja ienākumi gadā nesasniedz 50 eiro, obligātās iemaksas (arī iemaksas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai) neveic.

      Obligātās iemaksas un iemaksas pensiju apdrošināšanai veic reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

      Ja gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas, iemaksas pensiju apdrošināšanai 5 % apmērā no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma veic reizi gadā – līdz nākamā gada 15.aprīlim (obligātās iemaksas no objekta, kas nav mazāks par minimālo algu, veic reizi ceturksnī parastajā kārtībā).

       

      Sociāli apdrošināmā persona * Likme (%)
      Pašnodarbinātais (arī I, II vai III grupas invalīds, izdienas pensijas saņēmējs, invalīds – valsts speciālās pensijas saņēmējs) 32,15
      Pašnodarbinātais, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (arī pensiju, kas piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem vai priekšlaicīgi) 30,34
      Pašnodarbinātais – nekustamā īpašuma apsaimniekotājs 27,27

      * Obligātai sociālai apdrošināšanai nav pakļauti un iemaksas var neveikt:

      • zemnieku (zvejnieku) saimniecību īpašnieki, kuri ir pensionāri vai I vai II grupas invalīdi, – no zemnieku saimniecībā gūtā ienākuma;
      • fiziskās personas, kuras veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, ja tās ir pensionāri vai I vai II grupas invalīdi vai to pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā;
      • fiziskās personas, kuras gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, ja tās ir pensionāri vai I vai II grupas invalīdi vai to pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā.

      Noderīgu informāciju lasiet VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā “Nodokļi” – “Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas” – Informatīvie un metodiskie materiāli.

  • Pievienotās vērtības nodoklis
    • Uzsākot sistemātiski, pastāvīgi, par atlīdzību veikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamus darījumus, fiziskā persona var reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN, neskatoties uz to, ka nav sasniegts Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktais reģistrācijas slieksnis – 40 000 euro.

      Savukārt, ja fiziskās personas ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 euro, šai fiziskajai personai ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un veiktie darījumi jāapliek ar PVN.


      Ja fiziskā persona veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un šo preču kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 euro, tai ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un veiktās iegādes jāapliek ar PVN. Ja fiziskā persona sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, tai pirms šo pakalpojumu sniegšanas ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā.


      Ja fiziskā persona no citas dalībvalsts vai no jebkuras trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, tai pirms šo pakalpojumu saņemšanas ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāaprēķina PVN. 


      Reģistrēti nodokļa maksātāji, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, PVN uzskaitei kārto žurnālu. Žurnāla paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” (6.pielikums).


      Ja reģistrēti nodokļa maksātāji, kuriem ar PVN apliekamo darījumu vērtība iepriekšējā taksācijas gadā nav pārsniegusi 100 000 euro, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu kārto elektroniski. Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 6.pielikumā noteikto žurnālu var nekārtot, bet papildināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu ar ailēm, lai uzskaitītu aprēķinātās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā saņemta samaksa, un priekšnodoklī norādāmās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā veikta samaksa saskaņā ar nodokļa rēķiniem, kas saņemti no citiem reģistrētajiem nodokļa maksātājiem.


      Noderīgu informāciju meklējiet sadaļā Nodokļi/Pievienotās vērtības nodoklis.

  • Saimnieciskās darbības izbeigšana
    • 10 dienu laikā rakstiski informē VID par lēmuma pieņemšanu par reģistrētās saimnieciskās darbības vai struktūrvienības darbības izbeigšanu vai darbības pārtraukšanu.

      Persona, kura gūst ienākumu no īpašuma, piemērojot 10 % likmi, 5 darbdienu laikā no līguma darbības izbeigšanās dienas informē par to VID.

      Iesniegumu par saimnieciskās darbības izbeigšanu iesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu – izvēloties dokumentu grupu “Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas” – “Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācijas dati”. No saraksta izvēlas saimnieciskās darbības reģistrācijas veidu, kura darbību persona ir nolēmusi izbeigt, pie attiecīgā saimnieciskās darbības veida izvēlas “mainīt reģistrācijas datus” un veidlapā atzīmē saimnieciskās darbības beigu datumu.

      Pēc saimnieciskās darbības izbeigšanas nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam, bet, ja kopējie personas ienākumi gadā pārsniedz 62 800 eiro,no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam iesniedz gada ienākumu deklarāciju, aprēķina un nomaksā nodokli par ienākumu no saimnieciskās darbības.


(!) Pārskatus un deklarācijas iesniedz elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).