Jautājumu kategorija
IIN

Atbilde

Attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas atsavināta, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, piemērojams likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pamatnormās iekļautais regulējums, t.i., vērtējumam maksātāja rīcībā jābūt jau dienā, kad noslēgts atsavināšanas līgums, turklāt tas atsavināšanas līguma noslēgšanas dienā nedrīkst būt vecāks par 12 mēnešiem. Ja nekustamā īpašuma, kura sastāvā ir lauksaimniecības zeme, mežs un ēkas, pārdošanas līgums ir noslēgts 2022. gada 4. februārī, nosakot atbrīvojumu no aplikšanas ar IIN proporcionāli tās tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, tiks ņemts vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums, kas taisīts laikā no 2021. gada 5. februāra līdz 2022. gada 4. februārim.

Atbilde

Nosakot IIN atbrīvojumu proporcionāli tās tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā attiecībā uz ienākumu, kas gūts no īpašuma, kura sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, mežs un krūmāji, pamatojoties uz 2021. gada 4. februāra pārdošanas līgumu, tiks ņemts vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums, kas taisīts laikā no 2020. gada 5. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

Kā piemēro IIN atbrīvojumu (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 180. punkts) ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamas zemes atsavināšanas proporcionāli tās tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, ja pārdošanas līgums noslēgts līdz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumu spēkā stāšanās dienai, proti, 2021. gada februārī?

Atbilde

Ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecībā izmantojama zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), vai nekustamā īpašuma objektu kopību veido zeme, kuras sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, un ēkas vai būves, IIN atbrīvojumu piemēro proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, kas noteikts, pamatojoties uz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu (ne vecāku par 12 mēnešiem dienā, kad noslēgts atsavināšanas līgums), kurā norādīta nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība un tirgus vērtība katrai nekustamā īpašuma daļai.

Minētā kārtība ir attiecināma arī uz darījumiem, kas uzsākti, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, un piemērojama, ja nodokļa maksātājam ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums, kas nav vecāks par 12 mēnešiem no dienas, kad noslēgts atsavināšanas līgums (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 180. punkts).

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” stājās spēkā tikai 2022. gada 1. janvārī, bet normām tika noteikts atpakaļvērsts spēks ar nodomu piemērot labvēlīgākus nosacījumus (atbrīvojumu) arī tad, ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas līgums noslēgts 2021. gadā. Tādējādi pārejas noteikumu 180. punkts noteic, ka šajā gadījumā sertificēta vērtētāja novērtējums var būt taisīts arī pēc tam, kad noslēgts lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas līgums, taču ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc atsavināšanas līguma noslēgšanas dienas.

Ņemot vērā, ka grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pieņemti tikai 2021. gada 16. novembrī, nodokļa maksātāji, kas lauksaimniecības zemi pārdeva 2021. gada sākumā, nonāktu nelabvēlīgākā situācijā nekā nodokļa maksātāji, kuri lauksaimniecības zemi pārdeva 2021. gada beigās, jo, pirmkārt, pēdējo rīcībā ilgāku laiku bija informācija par pieņemtajiem likuma grozījumiem, un, otrkārt, pēdējo rīcībā arī būtu ilgāks laika periods, kurā saņemt sertificēta vērtētāja novērtējumu. Tādējādi, lai nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principu pret nodokļa maksātājiem, kas 2021. gada laikā ir atsavinājuši lauksaimniecībā izmantojamo zemi, likuma pārejas noteikumu 180. punkts būtu piemērojams tā, ka attiecībā uz nekustamo īpašumu – lauksaimniecībā izmantojamo zemi – sertificēta vērtētāja novērtējums var būt taisīts ne vēlāk kā 12 mēnešus no likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas, t.i., līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ja sertificēta vērtētāja novērtējums taisīts pēc atsavināšanas līguma noslēgšanas, svarīgi, lai nekustamajā īpašumā no atsavināšanas dienas nebūtu veikti būtiski ieguldījumi, kas ietekmē lauksaimniecībā izmantojamās zemes un citu nekustamā īpašuma daļu vērtību proporciju.

Paplašināts jautājums:

2018.gada 15.janvārī pārdod nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme, ēka un mežs (reģistrēti vienā zemesgrāmatas nodalījumā ar vienu kadastra numuru). Vai jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja īpašums iegādāts 2012.gada decembrī un tajā nav bijusi deklarēta dzīvesvieta?

Atbilde:
 

Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja nekustamo īpašumu veido lauksaimniecības zeme, ēkas un mežs un šajā īpašumā nav bijusi deklarēta dzīvesvieta.

Atbilde: 

Ienākumu no īpašuma pārdošanas, kas bijis personas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem no dienas, kad īpašums reģistrēts zemesgrāmatā, un bijis personas deklarētā dzīvesvieta 12 mēnešus pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanai, neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Atbilde:
 

Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā drīkst iekļaut izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu – samaksu notāram, noformējot pirkuma līgumu. Izdevumus pamato ar darījumu apliecinošiem dokumentiem.

Atbilde:
 

Saņemto rokasnaudu apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma, kuram nepiemēro iegādes izdevumus.

Atbilde:
 

Konkrētajā situācijā dāvinājumu vērtībā virs 1425 euro apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo dāvanas saņēmēju ar dāvinātāju nesaista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Māsīcai Civillikuma izpratnē ir radniecība ceturtajā pakāpē.

Atbilde:
 

Ja nekustamais īpašums iegūts, atjaunojot īpašuma tiesības, par iegādes vērtību uzskata nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību pārdošanas gada 1.janvārī.

Atbilde:
 

Ja nekustamais īpašums iegūts mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību. Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību, kas nav lielāka par nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu.

Atbilde:

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma nav jāmaksā, ja izpildās vismaz viena no šīm situācijām:

  • nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz Latvijas rezidenta vārda vismaz piecus gadus un pēdējo piecu gadu laikā līdz nekustamā īpašuma pārdošanas līguma noslēgšanas dienai tajā ir bijis deklarēts vismaz gadu;
  • nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz Latvijas rezidenta vārda vismaz piecus gadus un pēdējos piecus gadus tas ir bijis vienīgais īpašums;
  • pārdotais īpašums ir bijis Latvijas rezidenta vienīgais īpašums un no tā gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā gadu pirms vai gadu pēc tā pārdošanas.

Ja neviens no minētajiem kritērijiem neizpildās, ienākums no īpašuma pārdošanas būs apliekams ar nodokli un Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma - DK veidlapa.

Ja no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma ir samaksāts nodoklis ārvalstī, tad aizpildot DK veidlapu, aprēķināto nodokli samazina par ārvalstī samaksāto nodokli un pievieno dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu ārvalstī.