Atjaunināts: 27.05.2025.
Atbilde:
Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir pieejams speciāls rīks "Vednis", kas palīdz:
- noskaidrot, vai no darījuma jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
- sagatavot deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma;
- aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Vedni var atrast EDS, secīgi izvēloties:
- “Izveidot jaunu dokumentu”
- “No veidlapas”
- “Pēc dokumentu grupas” - “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti”
- “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma- DK veidlapa”
- “Aizpildīt ar vedni taksācijas periodam, sākot no 01.01.2018.”.
Atbilde
Par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā uzskata ieguldījumus, kuri saistīti ar īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu. Tiem jābūt veiktiem īpašuma turēšanas laikā un pierādāmiem ar izdevumu dokumentiem. Piemēram, veikto remontdarbu izmaksas (remontdarbiem nepieciešamie materiāli), iebūvējamas mēbeles un tehnika u. c.
Atbilde
Ja nekustamais īpašums iegūts mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata mantojuma dokumentā norādīto nekustamā īpašuma vērtību.
Ja mantojuma dokumentā nav norādīta nekustamā īpašuma vērtība, tad aprēķins atkarīgs no iegūšanas gada:
- ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000. gada 31. decembrim, par tā iegādes vērtību uzskata aktuālo īpašuma kadastrālo vērtību īpašuma atsavināšanas gadā, kuru dala ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms īpašuma atsavināšanas;
- ja nekustamais īpašums iegūts pēc 2000. gada 31. decembra, par tā iegādes vērtību uzskata aktuālo īpašuma kadastrālo vērtību īpašuma mantošanas gada 1. janvārī.
Atbilde
Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata, tā iegādes vērtību nosaka šādi:
Īpašuma iegūšanas veids | Nekustamā īpašuma iegādes vērtība | ||
Īpašums iegūts līdz 2000. gada 31. decembrim | Īpašums iegūts pēc 2000. gada 31. decembra | ||
Dāvinājums no svešas personas | Dāvinājuma līgumā norādītā vērtība, kas nav lielāka par pārdošanas vērtību | ||
Ja dāvinājuma līgumā vērtība nav norādīta - kadastrālā vērtība atsavināšanas (pārdošanas) gadā, dalīta ar patēriņa cenu indeksu* | Ja dāvinājuma līgumā nav norādīta vērtība – kadastrālā vērtība dāvināšanas (iegūšanas) gadā | ||
Dāvinājums no laulātā vai radinieka (līdz 3 pakāpei Civillikuma** izpratnē) | Atsavina (pārdod) 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā | Ja dāvinātājs ieguvis līdz 2000.gada 31. decembrim – kadastrālā vērtība atsavināšanas (pārdošanas) gadā, dalīta ar patēriņa cenu indeksu* | Ja dāvinātājs ieguvis pēc 2000. gada 31. decembra un ir dokumenti – vērtība, par kādu dāvinātājs ieguvis |
Ja dāvinātājs ieguvis pēc 2000. gada 31. decembra un nav dokumentu – kadastrālā vērtība gadā, kad dāvinātājs reģistrējis zemesgrāmatā | |||
Atsavina (pārdod) pēc 60 mēnešiem pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā | Dāvinājuma līgumā norādītā vērtība, kas nav lielāka par pārdošanas vērtību | ||
Ja dāvinājuma līgumā nav norādīta vērtība – kadastrālā vērtība, dalīta ar patēriņa cenu indeksu* | Ja dāvinājuma līgumā nav norādīta – kadastrālā vērtība dāvināšanas (iegūšanas) gadā | ||
* 2022.gadā noteiktais Centrālās statistikas pārvaldes katra gada patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem – 1,159; 2023.gadā noteiktais Centrālās statistikas pārvaldes katra gada patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem – 1,329; 2024.gadā noteiktais Centrālās statistikas pārvaldes katra gada patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem – 1,449; 2025.gadā noteiktais Centrālās statistikas pārvaldes katra gada patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem – 1,458. |
Radniecības pakāpes | ||
1. pakāpe | Vecāki un bērni | Tēvs, māte, dēls, meita |
2. pakāpe | Brāļi, māsas, vecvecāki un mazbērni | Brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, tēva tēvs/māte, mātes tēvs/māte, dēla dēls/meita, meitas dēls/meita |
3. pakāpe | Tēvoči, tantes, brāļa/māsas bērni u.c. | Tēva brālis/māsa, mātes brālis/māsa, brāļa/pusbrāļa dēls/meita, māsas/pusmāsas dēls/meita, tēva mātes tēvs/māte, tēva tēva tēvs/māte, mātes mātes māte/tēvs, mātes tēva māte/tēvs, dēla meitas meita/dēls, dēla dēla meita/dēls, meitas, meitas meita/dēls, meitas dēla meita/dēls |
Atbilde
Privatizēta nekustamā īpašuma iegādes vērtība ir pirkuma līgumā norādītā vērtība. Ja īpašums privatizēts par sertifikātiem, tad iegādes vērtība ir nekustamā īpašuma privatizācijai izlietoto privatizācijas sertifikātu vērtība. Viena privatizācijas sertifikāta nominālvērtība ir 39,84 eiro (28 lati).
Atbilde
Uzbūvēta nekustamā īpašuma iegādes vērtība ir kopējā summa, kas iztērēta tā izveidošanai, un šos izdevumus persona var pierādīt ar dokumentiem.
Ja nekustamais īpašums būvēts dzīvošanai pašam vai ģimenei un nodots ekspluatācijā pēc 2001. gada 1. janvāra, bet nav saglabājušies dokumenti par būvniecības izdevumiem, tad par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata tā kadastrālo vērtību gadā, kad tas tika nodots ekspluatācijā.
Atbilde
Ja nekustamais īpašums iegūts, atjaunojot īpašuma tiesības, par iegādes vērtību uzskata nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību pārdošanas gada 1. janvārī.
Atbilde
Kapitāla pieaugumu no darījumiem ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu, digitālo valūtu) aprēķina, kad persona saņem naudu vai citas lietas. Ienākums no virtuālās valūtas atsavināšanas (pārdošanas) jādeklarē šādos gadījumos:
- ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, tie jādeklarē līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam;
- ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro, tie jādeklarē līdz nākamā gada 15. janvārim.
Atbilde
Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā var iekļaut izdevumus, kas saistīti ar tā pirkšanu, piemēram, samaksu notāram par pirkuma līguma noformēšanu. Šos izdevumus pamato ar darījumu apliecinošiem dokumentiem.
Atbilde
Sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumam jābūt veiktam attiecībā uz lauksaimniecības zemes (nekustamā īpašuma) pārdošanas dienu, bet ne vecākam par 12 mēnešiem dienā, kad noslēgts atsavināšanas (pārdošanas) līgums. Tajā jābūt norādītai ne tikai nekustamā īpašuma kopējai tirgus vērtībai, bet arī atsevišķai tirgus vērtībai lauksaimniecības zemei un ēkām/būvēm.
Par deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu
Atbilde
Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir pieejams speciāls rīks "Vednis", kas palīdz:
- noskaidrot, vai no darījuma vispār jāmaksā nodoklis;
- sagatavot deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma;
- aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Vedni var atrast EDS, secīgi izvēloties:
- “Izveidot jaunu dokumentu”
- “No veidlapas”
- “Pēc dokumentu grupas” - “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti”
- “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma- DK veidlapa”
- “Aizpildīt ar vedni taksācijas periodam, sākot no 01.01.2018.”
Atbilde
Ja 2024. gadā saņemtais ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par šo ienākumu nav jāiesniedz.
Tomēr, ja šis ienākums kopā ar citiem neapliekamajiem ienākumiem 2024. gadā pārsniedz 10 000 eiro, tas jādeklarē gada ienākumu deklarācijā, kad ienākums saņemts.
Atbilde
DK veidlapu var atrast EDS, secīgi izvēloties:
- “Izveidot jaunu dokumentu”
- “No veidlapas”
- “Pēc dokumentu grupas” - “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti”
- “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapa”.
Atbilde
EDS deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma jāizvēlas ienākuma gūšanas periods un veids: ienākums no darījuma (neiekļaujot darījumus ar virtuālo valūtu) vai ienākums no darījuma ar virtuālo valūtu.
Aizpildot deklarāciju, jānorāda:
"Ienākumu gūšanas periods"– ja deklarācija tiek aizpildīta par visu gadu, jānorāda tikai konkrētais gads. Ja deklarācija tiek aizpildīta par ceturksni - jāatzīmē attiecīgais ceturksnis. Ja deklarāciju aizpilda nerezidents, jāatzīmē izvēles rūtiņa "Nerezidents" un jānorāda gads un mēnesis, kad ienākums tika saņemts.
"Ienākuma gūšanas diena" – izvēlas datumu, kad īpašums vai cits kapitāla aktīvs tika atsavināts (pārdots).
"Ienākuma veids" – izvēlas atbilstošo ienākuma veida kodu.
"Ieņēmumi no kapitāla aktīva atsavināšanas" – ieraksta darījuma kopējo summu, kāda norādīta pārdošanas līgumā.
"Saņemtā ieņēmumu daļa" – ieraksta kopējo darījuma summas daļu, kuru saņem norādītajā ienākuma gūšanas dienā.
"Izdevumi, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi" – ieraksta kopējās izmaksas, kas saistītas ar īpašuma iegādi un ieguldījumiem tā uzlabošanā.
"Attiecināmā izdevumu daļa" – aizpilda, ja ienākumi tiek saņemti vairākos maksājumos dažādos periodos. Izdevumu daļu aprēķina šādi: saņemto summu dala ar kopējo darījuma summu un reizina ar kopējiem īpašuma iegādes un uzlabošanas izdevumiem.
"Ārvalstī samaksātais nodoklis" – norāda summu, kas par šo ienākumu samaksāta citā valstī, bet tā nedrīkst pārsniegt Latvijā aprēķināto nodokļa summu.
"Apliekamais ienākums no kapitāla aktīva atsavināšanas" – EDS automātiski aprēķina:
- starpību starp ieņēmumiem no kapitāla aktīva atsavināšanas un izdevumiem, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, ja ieņēmumus no kapitāla aktīva saņem vienā pārskata periodā;
- starpību starp saņemto ieņēmumu daļu un attiecināmo izdevumu daļu, ja ieņēmumus no kapitāla aktīva saņem vairākos pārskata periodos.
"Aprēķinātais (vai ieturētais) iedzīvotāju ienākuma nodoklis" – EDS aprēķina nodokli, reizinot apliekamo ienākumu ar piemērojamo nodokļa likmi.
Atbilde
Ja deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma tiek konstatētas aizpildīšanas kļūdas vai nesakritības, nodokļu maksātājs par to tiek informēts.
Atbilde
Deklarācija par kapitāla pieauguma ienākumu par gadu ir jāiesniedz, ja ienākums (kapitāla pieaugums) ceturksnī ir mazāks par 1000 eiro.
Atbilde
Ja gada laikā viens īpašums tiek pārdots ar zaudējumiem, bet cits ar peļņu, tad radušos zaudējumus var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu. Lai to izdarītu, ir jāiesniedz gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācija, sākot no nākamā gada 1. marta.
Atbilde
EDS līdz nākamā gada 1. jūnijam jāiesniedz deklarācijas DK pielikums "Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā gadā".
Atbilde
Nē, darījums, ja no tā nav gūta peļņa vai ir ciesti zaudējumi, nav jādeklarē.
Atbilde
Dokuments, kas apliecina, ka ir uzsākts kapitāla aktīva atsavināšanas (pārdošanas) darījums, ir līgums par kapitāla atsavināšanu (pārdošanas līgums).
Ja darījums ir uzsākts vienā gadā, bet nav pabeigts līdz tā paša gada 31.decembrim, nodokļu maksātājam jāiesniedz deklarācijas DK pielikums – "Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā".
Šis dokuments jāiesniedz VID reizi gadā – līdz nākamā gada 1. jūnijam.
Atbilde
Katru saņemto ienākuma daļu deklarē tajā periodā, kad tā ir saņemta.
Piemēram, ja pirmajā ceturksnī saņemtā ienākuma daļa no nekustamā īpašuma pārdošanas ir vairāk nekā 1000 eiro, darījums jādeklarē un deklarācija par ceturksni ir jāiesniedz līdz nākamā mēneša 15. datumam, bet nodoklis jāiemaksā līdz 23. datumam.
Savukārt, ja ceturksnī saņemtā ienākuma daļa no nekustamā īpašuma pārdošanas, ir mazāka nekā 1000 eiro, tad darījums jādeklarē un deklarācija jāiesniedz par gadu līdz nākamā mēneša 15. janvārim, bet nodoklis jāiemaksā līdz 23. janvārim.
Ja maksājumi par īpašuma pārdošanu tiek saņemti vairāk nekā trīs taksācijas periodu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts atsavināšanas (pārdošanas) līgums, uzskata, ka viss ienākums ir gūts pirmo trīs taksācijas periodu laikā. Trešajā taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto summu, pat ja tā nav saņemta.
Atbilde
Ja fiziska persona (nerezidents) pārdod nekustamo īpašumu personai, kas veic reģistrētu saimniecisko darbību (piemēram, komersanti, zemnieku saimniecības, individuālie uzņēmumi, biedrības, nodibinājumi u. c), tad ienākuma izmaksātājs, maksājot par īpašumu, ietur 3 % iedzīvotāju ienākuma nodokli un pārskaita to valsts budžetā.
Ja nerezidents pārdod nekustamo īpašumu fiziskai personai, kura neveic saimniecisko darbību, tad viņam pašam jāaprēķina un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Deklarācija par kapitāla pieaugumu VID jāiesniedz līdz nākamā mēneša 15. datumam pēc ienākuma saņemšanas.
No 2025. gada kapitāla pieaugumam piemēro 25,5 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.
Par nodokļa samaksu
Atbilde
Lai noteiktu, vai jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja īpašums pārdots zem kadastrālās vērtības, vispirms jānosaka, kāda ir konkrētā īpašuma iegādes vērtība. Ja iegādes vērtība ir mazāka par pārdošanas vērtību, tad nodoklis ir jāmaksā. Savukārt, ja īpašuma iegādes vērtība ir lielāka nekā pārdošanas vērtība, tad nodoklis nav jāmaksā.
Lai noskaidrotu nekustamā īpašuma iegādes vērtību, aicinām izmantot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamo rīku "Vednis".
Vedni var atrast EDS, secīgi izvēloties:
- “Izveidot jauno dokumentu”
- “No veidlapas”
- “Pēc dokumentu grupas” - “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti”
- “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma- DK veidlapa”
- “Aizpildīt ar vedni taksācijas periodam, sākot no 01.01.2018.”
Atbilde
Jā, Latvijas rezidentiem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ārvalstīs pārdotā nekustamā īpašuma ienākuma.
Tomēr aprēķināto nodokli var samazināt par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli.
Ja ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir apliekams ar nodokli, VID būs jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma.
Vairāk informācijas par nosacījumiem, kad nodoklis nav jāmaksā zemāk materiālā.
Atbilde
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanas nav jāmaksā, ja izpildās abi šie nosacījumi:
- zemi iegādājas zemnieku saimniecības īpašnieks, komercsabiedrība, individuālais komersants, zemnieku saimniecība, VID reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs vai Latvijas zemes fonds;
- pēdējo trīs gadu laikā vismaz vienā gadā vairāk nekā puse no lauksaimniecības zemes pircēja saimnieciskās darbības ieņēmumiem (bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā) veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības, vai arī pircējs saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks.
Atbilde
Jā, jāmaksā, ja dzīvoklis tiek pārdots dārgāk, nekā tika iegādāts. Lai noteiktu, cik liels ienākums gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas (pārdošanas), no pārdošanas cenas ir jāatņem:
- īpašuma iegādes vērtība (pirkuma cena, privatizācijas sertifikātu vērtība u. c.);
- veiktie ieguldījumi īpašumā (remonts, uzlabojumi, ja ir maksājumu dokumenti);
- izdevumi par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā (valsts nodevas, komisijas nauda, zemesgrāmatas reģistrācijas izdevumi u. c.).
No šīs starpības tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Atbilde
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja nekustamais īpašums tiek pārdots saistībā ar mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā, ja vismaz 12 mēnešus pēc kārtas līdz pārdošanas līguma noslēgšanas dienai tas bija abu laulāto deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā papildu adrese).
Atbilde
Ja tiek atsavināts (pārdots) piespiedu dalītais zemesgabals, no nekustamā īpašuma daļas pārdošanas ienākuma ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Atbilde
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja īpašums tiek atsavināts (pārdots) sabiedrības vajadzībām un īstenojas viens no šiem nosacījumiem:
- īpašums bijis fiziskās personas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (kopš reģistrācijas zemesgrāmatā), vai
- ienākums no tā pārdošanas 12 mēnešu laikā tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā.
Atbilde
Saņemtā rokasnauda jādeklarē deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma, izvēloties ienākuma veida kodu "R". Saņemtajai rokasnaudai nepiemēro iegādes izdevumus.
Atbilde
Nē, no 2025. gadā gūtā ienākuma no dzīvokļa pārdošanas iedzīvotāju ienākuma nodoklis nebūs jāmaksā, jo dzīvoklis ir bijis īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem kopš tā reģistrācijas zemesgrāmatā un līdz tā pārdošanai pēc kārtas 12 mēnešus tajā bija deklarēta dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā papildu adrese).
Atbilde
Ja nekustamā īpašuma pārdošanas līgums noslēgts 2024. gadā, bet naudu no nekustamā īpašuma atsavināšanas saņem 2025. gadā, darījumam piemēro 20 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, ja līdz 2025. gada 2. jūnijam VID ir iesniegts deklarācijas DK pielikums “Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā”.
Atbilde
Ienākuma starpībai no kapitāla pieauguma tiek piemērots 25,5 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Atbilde
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas termiņš ir atkarīgs no ienākuma apmēra:
- ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāsamaksā līdz 23. datumam;
- ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro, iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāsamaksā līdz 23. janvārim.