Atjaunināts: 20.03.2025.
Atbilde
Par nekustamajā īpašumā veiktajiem ieguldījumiem var uzskatīt ieguldījumus nekustamajā īpašumā, kas veikti nekustamā īpašuma turēšanas laikā un ir dokumentāri pierādāmi izdevumi, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu.
Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir iespēja aizpildīt vedni, kas palīdzēs aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma. Vedni var atrast: “EDS” – “Izveidot jauno dokumentu” – “No veidlapas” – “Pēc dokumentu grupas” – “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” – “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma” – “DK veidlapa” – “Aizpildīt ar vedni taksācijas periodam, sākot no 01.01.2018.”
Atbilde
Iegādes vērtība ir pirkuma līgumā norādītā vērtība. Arī tad, ja nekustamais īpašums privatizēts par sertifikātiem, iegādes vērtība ir konkrētā nekustamā īpašuma privatizācijai izlietoto privatizācijas sertifikātu vērtība (viena privatizācijas sertifikāta nominālvērtība – 39,84 eiro (28 lati)).
Iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma palīdzēs aprēķināt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidotā programma vednis, kuru var atrast: “EDS” – “Izveidot jauno dokumentu” – “No veidlapas” – “Pēc dokumentu grupas” – “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” – “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma” – “DK veidlapa” – “Aizpildīt ar vedni taksācijas periodam, sākot no 01.01.2018.”
Atbilde
Uzbūvēta nekustamā īpašuma iegādes vērtība ir iztērētā izdevumu summa konkrētā nekustamā īpašuma izveidošanai, un šos izdevumus maksātājs var apliecināt dokumentāri.
Ja nekustamais īpašums izveidots, lai nodrošinātu sevi (vai savu ģimeni) ar dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu, un nodots ekspluatācijā, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, un nodokļu maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda ar nekustamā īpašuma izveidošanu saistītos izdevumus, par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums nodots ekspluatācijā.
Atbilde
Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no virtuālās valūtas (kriptoaktīvu) pārdošanas uzskata dienu, kad persona saņem naudu vai citas lietas.
Ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas norāda:
līdz 15. datumam nākamajā mēnesī pēc ienākuma gūšanas dienas, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, un līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro.
Atbilde
Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi.
Ja nekustamais īpašums iegūts, atjaunojot īpašuma tiesības, par iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata minētā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (aktuālo, fiskālo), t. i., kadastrālo vērtību, kuru nosaka uz atsavināšanas gada 1. janvāri. Minēto nosacījumu piemēro arī fiziskajām personām, kurām kā mantiniekiem atjauno īpašuma tiesības.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma no nekustamā īpašuma pārdošanas palīdzēs aprēķināt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidotā programma vednis, kuru var atrast: “EDS” – “Izveidot jauno dokumentu” – “No veidlapas” – “Pēc dokumentu grupas” – “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” – “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma” – “DK veidlapa” – “Aizpildīt ar vedni taksācijas periodam, sākot no 01.01.2018.”
Atbilde
Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti abi nosacījumi:
- īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;
- vismaz vienā gadā no pēdējiem trim gadiem vairāk nekā pusi no lauksaimniecības zemes pircēja saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības, vai arī lauksaimniecības zemes pircējs saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks.
Piebilde: neskatoties uz to, ka pircējs atbilst minētajiem kritērijiem, ja atsavina lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas ēkas un/vai būves, ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas būs apliekams, bet, ja pārdevējs var uzrādīt sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtu vērtējumu (ne vecāku par 12 mēnešiem dienā, kad noslēgts atsavināšanas līgums), kurā norādīta ne tikai nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība, bet arī atsevišķa tirgus vērtība lauksaimniecības zemei un ēkām/būvēm, tad ienākumu no lauksaimniecības zemes atsavināšanas ar nodokli neapliek.
Atbilde
Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi.
No starpības ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Atbilde
Ar nodokli neapliek ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas radies saistībā ar mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā, ja vismaz 12 mēnešus pēc kārtas līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai tas bijis abu laulāto deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā papildu adrese).
Atbilde
Ja saņemts ienākums no nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, jāmaksā nodoklis no nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas ienākuma.
Atbilde
Ar nodokli neapliek ienākumu no sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavināta nekustamā īpašuma, ja minētais īpašums ir fiziskās personas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā) vai šo ienākumu no jauna iegulda funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Atbilde
Kapitāla pieaugumam (starpībai) piemēro 25,5 % likmi.
Atbilde
Pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma Latvijas Republikas rezidenti iesniedz:
- līdz 15. datumam nākamajā mēnesī pēc ienākuma gūšanas dienas, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, un nodokli ieskaita valsts budžetā līdz 23. datumam;
- vai līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro, un nodokli samaksā līdz 23. janvārim.
Atbilde
“EDS” – “Izveidot jauno dokumentu” – “No veidlapas” – “Pēc dokumentu grupas” – “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” – “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma” – “DK veidlapa”.
Atbilde
Saņemto rokasnaudu apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma, bet iegādes izdevumus tajā neņem vērā.
Maksātājam, pirms aizpilda “Pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapu”, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir iespēja aizpildīt vedni, kuru var atrast: “EDS” – “Izveidot jauno dokumentu” – “No veidlapas” – “Pēc dokumentu grupas” – “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” – “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma” – “DK veidlapa” – “Aizpildīt ar vedni taksācijas periodam, sākot no 01.01.2018.”
Atbilde
Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma var atrast rīkjoslā “Darba virsma”: darba logā “Sagatavot dokumentu” izvēlas darbību “No veidlapas”, sadaļā “Pēc dokumentu grupas” izvēlas “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” – “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapa”, izvēlas ienākuma periodu un veidu – ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ( ienākums no darījuma (neiekļaujot darījumus ar virtuālo valūtu) jeb ienākums no darījuma ar virtuālo valūtu, un, atverot tabulu, deklarāciju DK aizpilda šādi:
3. rindu par ienākuma gūšanas periodu. Ja deklarācija DK aizpildīta par taksācijas gadu, norāda tikai taksācijas gadu. Ja deklarācija DK aizpildīta par ceturkšņa ienākumu, attiecīgā ceturkšņa laukā norāda simbolu "X". Nerezidents deklarācijā DK izvēles laukā "Nerezidents" izdara atzīmi un norāda taksācijas gadu un mēnesi, kurā gūts ienākums.
1. ailē "Ienākuma gūšanas diena" norāda datumu, kurā ir atsavināts kapitāla aktīvs.
2. ailē "Ienākuma veids" ieraksta deklarācijas DK sadaļā "Paskaidrojumi" norādīto ienākuma veida kodu.
3. ailē "Ieņēmumi no kapitāla aktīva atsavināšanas" ieraksta līgumā noteikto kopējo darījuma summu.
4. ailē "Saņemtā ieņēmumu daļa" ieraksta kopējo līgumā noteiktās darījuma summas daļu, kuru saņem norādītajā ienākuma gūšanas dienā.
5. ailē "Izdevumi, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi (ar veiktajiem ieguldījumiem)" norāda tikai tādus izdevumus, kas saistīti ar konkrētā kapitāla aktīva iegādi un tajā veiktajiem ieguldījumiem kapitāla aktīva turēšanas laikā.
6. aili "Attiecināmā izdevumu daļa" aizpilda, ja ieņēmumus no kapitāla aktīva saņem vairākos taksācijas periodos pa daļām, norādot izdevumu daļu, kas aprēķināta kā saņemtās atlīdzības daļas dalījums ar kopējo līgumā noteikto atlīdzību, kurš reizināts ar konkrētā kapitāla aktīva izdevumiem, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi.
7. ailē "Ārvalstī samaksātais nodoklis" norādāmā nodokļa summa par ārvalstī gūto ienākumu nedrīkst pārsniegt summu, kas būtu vienāda ar Latvijas Republikā aprēķināto nodokli.
8. ailē "Apliekamais ienākums no kapitāla aktīva atsavināšanas" norāda:
- starpību starp ieņēmumiem no kapitāla aktīva atsavināšanas un izdevumiem, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, ja ieņēmumus no kapitāla aktīva saņem vienā pārskata periodā;
- starpību starp saņemto ieņēmumu daļu un attiecināmo izdevumu daļu, ja ieņēmumus no kapitāla aktīva saņem vairākos pārskata periodos.
9. ailē "Aprēķinātais (vai ieturētais) iedzīvotāju ienākuma nodoklis" norāda aprēķināto nodokļa summu, kuru iegūst, 8. ailē aprēķināto apliekamo ienākumu reizinot ar noteikto nodokļa likmi.
Atbilde
Deklarāciju rezumējošā kārtībā pārbauda Valsts ieņēmumu dienests. Ja ir konstatētas nesakritības vai kļūdas, Valsts ieņēmumu dienests informē nodokļu maksātāju.
Atbilde
Ja ienākums jeb kapitāla pieaugums no ceturkšņa ienākumiem ir mazāks nekā 1000 eiro.
Atbilde
Ja aprēķinātais kapitāla pieaugums par taksācijas gadu no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas – pozitīvs, radušos zaudējumus attiecībā uz taksācijas gadu var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu, iesniedzot gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu, ja ienākums ir gūts līdz 2024. gada 31. decembrim.
Atbilde
Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) par taksācijas gadu līdz nākamā gada 1. jūnijam iesniedz deklarācijas DK pielikumu – informāciju par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā.
Atbilde
Nē, nav jādeklarē, bet informācija par darījumu jāiesniedz, ja to pieprasa Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.
Atbilde
Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no nekustamā īpašuma pārdošanas uzskata dienu, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas.
Piemēram, ja ienākuma daļa, kas pārsniedz 1000 eiro ceturksnī no nekustamā īpašuma atsavināšanas, saņemta pirmajā ceturksnī, deklarāciju iesniedz par pirmo ceturksni līdz nākamā mēneša 15. datumam un nodokli samaksā valsts budžetā līdz 23. datumam.
Ja ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas saņem vairāku taksācijas periodu laikā, aprēķinot apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas, izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli ieņēmumu daļai.
Ja nodokļa maksātājs ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas saņem vairāk nekā trīs taksācijas periodu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts atsavināšanas līgums, uzskata, ka viss ar atsavināšanu saistītais ienākums gūts pirmo trīs taksācijas periodu laikā. Trešajā taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto, bet nesaņemto summu neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav.
Atbilde
Ja nerezidents, fiziskā persona, pārdod nekustamo īpašumu komersantam, tad ienākuma izmaksātājs pie izmaksas ietur 3 % nodokli, kuru pārskaita budžetā. Gadījumā, ja no nerezidenta ienākuma no nekustamā īpašuma (kas netiek izmantots saimnieciskajā darbībā) atsavināšanas ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 3 % apmērā, nerezidentam ir tiesības vienlaikus iesniegt pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju un iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc 25,5 % likmes aprēķināt no kapitāla pieauguma, kuru nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Šajā gadījumā nerezidents ir tiesīgs aprēķināt nodokli no kapitāla pieauguma, iesniedzot pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēto deklarāciju.
Ja nerezidents gūst ienākumu no nekustamā īpašuma no fiziskās personas, kura nav saimnieciskās darbības veicēja, nerezidents iedzīvotāju ienākuma nodokli no šī ienākuma aprēķina un deklarāciju par ienākumu no kapitāla Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Kapitāla pieauguma ienākumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Ienākumam piemēro 25,5 % nodokļa likmi (sākot no 2025. gada).
Atbilde
Ja nekustamais īpašums iegūts mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību.
Ja mantojuma masā nav norādīta konkrētā nekustamā īpašuma vērtība, tad:
- ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000. gada 31. decembrim, par tā iegādes vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas;
- ja nekustamais īpašums iegūts pēc 2000. gada 31. decembra, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību uz nekustamā īpašuma mantojumā iegūšanas gada 1. janvāri.
Atbilde
Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību, kas nav lielāka par nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu.
Ja dāvinājuma līgumā nav norādīta konkrētā nekustamā īpašuma vērtība, tad:
- ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000. gada 31. decembrim, par tā iegādes vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas;
- ja nekustamais īpašums iegūts pēc 2000. gada 31. decembra, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību uz nekustamā īpašuma dāvinājumā vai mantojumā iegūšanas gada 1. janvāri.
Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas, kuru ar nodokļa maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, un nekustamo īpašumu atsavina 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz nodokļa maksātāja vārda, par tā iegādes vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma:
- vērtību, par kādu dāvinātājs ir iegādājies konkrēto nekustamo īpašumu, ja tas iegādāts pēc 2000. gada 31. decembra un nodokļa maksātāja rīcībā ir dokumenti, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;
- aktuālo kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda, ja tas iegādāts pēc 2000. gada 31. decembra un nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;
- aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ieguvis līdz 2000. gada 31. decembrim.
Atbilde
Ienākumu no īpašuma pārdošanas, kas bijis personas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem no dienas, kad īpašums reģistrēts zemesgrāmatā, un bijis personas deklarētā dzīvesvieta 12 mēnešus pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanai, neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Paplašināts jautājums:
Lūdzam skaidrojumu par to, kura kadastrālā vērtība (fiskālā vai universālā) tiek ņemta vērā, nosakot īpašuma iegādes vērtību (gadījumos, kad normatīvie akti paredz izmantot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību) īpašuma pārdošanas gadījumā (kapitāla pieaugums).
Atbilde
Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā kā īpašuma iegādes vērtība tiek izmantota kadastrālā vērtība (gadījumos, kad to paredz normatīvie akti), jālieto fiskālā kadastrālā vērtība.
Atbilde
Ja, piemēram, 2024. gadā saņemtais ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz. Ja šis ienākums kopā ar citiem 2024.gadā saņemtajiem neapliekamajiem ienākumiem pārsniedz 10 000 eiro, to deklarē tā gada ienākumu deklarācijā, kurā saņemts ienākums. Ja naudu no īpašuma pārdošanas saņēmāt 2024. gadā, tad ienākums jādeklarē 2024. gada ienākumu deklarācijā, kuru iesniegsiet 2025. gadā.
Atbilde
Attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas atsavināta, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, piemērojams likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pamatnormās iekļautais regulējums, t.i., vērtējumam maksātāja rīcībā jābūt jau dienā, kad noslēgts atsavināšanas līgums, turklāt tas atsavināšanas līguma noslēgšanas dienā nedrīkst būt vecāks par 12 mēnešiem. Ja nekustamā īpašuma, kura sastāvā ir lauksaimniecības zeme, mežs un ēkas, pārdošanas līgums ir noslēgts 2022. gada 4. februārī, nosakot atbrīvojumu no aplikšanas ar IIN proporcionāli tās tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, tiks ņemts vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums, kas taisīts laikā no 2021. gada 5. februāra līdz 2022. gada 4. februārim.
Atbilde:
Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā drīkst iekļaut izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu – samaksu notāram, noformējot pirkuma līgumu. Izdevumus pamato ar darījumu apliecinošiem dokumentiem.
Atbilde:
Konkrētajā situācijā dāvinājumu vērtībā virs 1425 euro apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo dāvanas saņēmēju ar dāvinātāju nesaista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Māsīcai Civillikuma izpratnē ir radniecība ceturtajā pakāpē.
Atbilde:
Ja nekustamais īpašums iegūts, atjaunojot īpašuma tiesības, par iegādes vērtību uzskata nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību pārdošanas gada 1.janvārī.
Atbilde:
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma nav jāmaksā, ja izpildās vismaz viena no šīm situācijām:
- nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz Latvijas rezidenta vārda vismaz piecus gadus un pēdējo piecu gadu laikā līdz nekustamā īpašuma pārdošanas līguma noslēgšanas dienai tajā ir bijis deklarēts vismaz gadu;
- nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz Latvijas rezidenta vārda vismaz piecus gadus un pēdējos piecus gadus tas ir bijis vienīgais īpašums;
- pārdotais īpašums ir bijis Latvijas rezidenta vienīgais īpašums un no tā gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā gadu pirms vai gadu pēc tā pārdošanas.
Ja neviens no minētajiem kritērijiem neizpildās, ienākums no īpašuma pārdošanas būs apliekams ar nodokli un Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma - DK veidlapa.
Ja no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma ir samaksāts nodoklis ārvalstī, tad aizpildot DK veidlapu, aprēķināto nodokli samazina par ārvalstī samaksāto nodokli un pievieno dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu ārvalstī.