Jautājumu kategorija
Akcīzes nodoklis

Atbilde:

Jā, komersantam, kurš saņēmis speciālu atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai ir atļauts realizēt dāvanu komplektus, kuros ietilpst alkoholiski dzērieni.

Realizējot šādus dāvanu komplektus, skaidras naudas norēķiniem atļauts izmantot tādu kases aparātu vai kases sistēmu, kas nodrošina alkoholisko dzērienu reģistrāciju kases aparātā vai kases sistēmā atsevišķā nodaļā[1].

Tātad, realizējot dāvanu komplektus, kuros ietilpst alkoholiski dzērieni, komersantam jānodrošina alkoholisko dzērienu reģistrācija atsevišķā nodaļā, kurā jāreģistrē visi alkoholisko dzērienu realizācijas darījumi, atsevišķi no citām preču grupām.

Lai dāvanu komplektus, kuros ietilpst alkoholiski dzērieni, realizētu mobilajā lietotnē/tīmekļvietnē, mobilajai lietotnei/tīmekļvietnei ir jābūt norādītai kā darbības vietai speciālajā atļaujā (licencē) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai[2].

Iegādājoties dāvanu komplektus, kuros ietilpst alkoholiski dzērieni, lietotnē/tīmekļvietnē, pircējs norēķinus var veikt tikai bezskaidrā naudā, savukārt pārdevējam pirms pārdošanas un samaksas saņemšanas jāpārbauda pircēja identitāte un vecums, izmantojot kvalificētus vai kvalificētus paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļus vai drošas lietotāju autentificēšanas prasībām atbilstošus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus[3].

 


[1] Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta septītā daļa.

[2] Turpat 6.1panta otrā daļa.

[3] Turpat 6.1panta trešā un ceturtā daļa.

Jautājums:

Vai komersantam, kurš saņēmis speciālu atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un patstāvīgā sīkražotāja sertifikātu saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, nododot tos patēriņam Latvijas Republikā, atļauts piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi?

Atbilde:

Likuma “Par akcīzes nodokli” (turpmāk – likums) 12.panta sestajā daļā noteikts, ka akcīzes nodokļa likmi 50 procentu apmērā no likuma 12.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās akcīzes nodokļa likmes saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro mazās alkoholisko dzērienu darītavas.

Alkoholisko dzērienu aprites likuma izpratnē mazā alkoholisko dzērienu darītava alkoholiskos dzērienus ražo no produktiem, kas iegūti savā īpašumā vai valdījumā Latvijas teritorijā esošajos dārzos un dravās[1], nodrošinot, ka absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā[2].

Komersants, kurš saņēmis speciālu atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai – alkoholisko dzērienu ražošanai, var saņemt patstāvīgā sīkražotāja sertifikātu, ja tā saražoto pārējo alkoholisko dzērienu apjoms iepriekšējā kalendāra gadā nepārsniedz 20 hektolitrus absolūtā alkohola[3]

Saņemto patstāvīgā sīkražotāja sertifikātu var izmantot pārējo alkoholisko dzērienu nosūtīšanai uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, norādot informāciju par sertifikātu pavaddokumentā. Sertifikāts kalpo kā apliecinājums tam, ka konkrētos dzērienus saražoja patstāvīgs sīkražotājs. Šādi tiek nodrošināts, ka citas dalībvalsts, kurā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, alkoholisko dzērienu saņēmējs ir tiesīgs piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi konkrētajā dalībvalstī, kur dzērieni tiek nodoti patēriņam, atbilstoši tās valsts nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Savukārt saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri tiek nodoti patēriņam Latvijas Republikā, samazinātā akcīzes nodokļa likme nav piemērojama.[4]

Detalizētu informāciju par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu alkoholiskajiem dzērieniem no 2022.gada 1.jūlija aicinām skatīt metodiskajā materiālā Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē “Par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu alkoholiskajiem dzērieniem no 01.07.2022”.

 


[1] Alkoholisko dzērienu aprites likuma 1.panta otrā daļa.

[2] Turpat 1.panta otrās daļas 2.punkts.

[3] Ministru kabineta 2022.gada 6.septembra noteikumu Nr.564 “Alkoholisko dzērienu patstāvīgo sīkražotāju darbības noteikumi” 6.punkts.

[4] Likuma “Par akcīzes nodokli” 12.panta sestā daļa.

Jautājums:

Vai akcīzes preču noliktavā drīkst atgriezt elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamos šķidrumus, to sagatavošanas sastāvdaļas (e-šķidrumus) un tabakas aizstājējproduktus par kuriem samaksāts akcīzes nodoklis?

Atbilde:

Jā, e-šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus (turpmāk – preces), kas marķēti ar akcīzes nodokļa markām, drīkst atgriezt akcīzes preču noliktavā, no kuras preces tika iegādātas.

Klients par atgriezto preci noformē piegādes dokumentu, kur darījuma aprakstā norāda, ka tā ir atgriešana, un atsauci uz piegādes dokumentu ar kuru viņš saņēma preci no piegādātāja (akcīzes preču noliktavas).

Akcīzes preču noliktavai, kas pieņem atgrieztās preces, ir jānodrošina šo preču atsevišķa uzskaite, lai būtu skaidrs, ka par šīm precēm ir samaksāts akcīzes nodoklis iepriekšējos periodos.

Ar akcīzes nodokļa markām atgrieztās preces no tirdzniecības vietām, kurām nav apstiprinātas akcīzes preču noliktavas statusa, akcīzes preču noliktava atkārtoti drīkst realizēt tikai un vienīgi citiem tirgotājiem, kuriem nav apstiprinātas akcīzes preču noliktavas statusa – mazumtirgotājiem. Atliktajā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā citām akcīzes preču noliktavām šādas preces realizēt nedrīkst.

Arī atkārtoti realizējot atgriezto preci, attaisnojuma dokumentā ir pienākums norādīt aprēķināto akcīzes nodokļa summu.[1]

Akcīzes nodokļa deklarācijā atgriezto preču apjomu, kā arī atkārtoto realizāciju akcīzes preču noliktavai nav jānorāda.

Vēršam uzmanību, ka piegādes un attaisnojuma dokumentā, papildus jānorāda arī akcīzes nodokļa markas sērija un numurs.[2]


 

[1] 2021.gada 21.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 33.5.apakšpunkts.

[2]Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 72.3 punkts.

Atbilde:

Jā, kafiju un bezalkoholiskos dzērienus (turpmāk – preces) drīkst atgriezt akcīzes preču noliktavā no kuras preces tika iegādātas.

Klients par atgriezto preci noformē piegādes dokumentu, kur darījuma aprakstā norāda, ka tā ir atgriešana, un atsauci uz piegādes dokumentu, ar kuru viņš saņēma preci no piegādātāja – akcīzes preču noliktavas.

Savukārt, akcīzes preču noliktavai, kas pieņem atgrieztās preces, ir jānodrošina šo preču atsevišķa uzskaite, lai būtu skaidrs, ka par šīm precēm ir samaksāts akcīzes nodoklis.

Lai nodrošinātu preču plūsmas izsekojamību, gan preču pārdevējam (akcīzes preču noliktavai), gan pircējam, kas saņēmis minētās preces, šo preču uzskaite ir jāved tā, lai trešajām personām (uzraudzības iestādēm) būtu skaidrs, vai akcīzes nodoklis par šīm precēm ir samaksāts.

No mazumtirdzniecības vietas atgrieztās preces akcīzes preču noliktava atkārtoti drīkst realizēt tikai un vienīgi citiem mazumtirgotājiem. Arī atkārtoti realizējot atgriezto preci, attaisnojuma dokumentā ir pienākums norādīt aprēķināto akcīzes nodokļa summu. [1]

Ja akcīzes preču noliktavā tiek atgriezta prece, kas realizēta līdz 01.06.2019., kad vēl nebija iegūts akcīzes noliktavas statuss, rīkojas kā iepriekš aprakstītajā gadījumā, nodrošinot akcīzes nodokļa samaksas par šīm precēm izsekojamību.

Akcīzes nodokļa deklarācijā atgriezto preču apjomu, par kuru samaksāts akcīzes nodoklis iepriekšējos periodos, kā arī to atkārtoto realizāciju akcīzes preču noliktavai nav jānorāda.


 [1] 2021.gada 21.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 33.5.apakšpunkts.

Atbilde:

Speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar akcīzes precēm Valsts ieņēmumu dienests izsniedz komercreģistrā reģistrētam komersantam.[1]

Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).[2]

Papildus informējam, ka pašnodarbinātai personai nav atļauta komercdarbība ar akcīzes precēm.


[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 14. punkts.

[2] Komerclikuma 1.pants.

Atbilde:

Ņemot vērā, ka no 2021.gada 1.jūlija e-šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus ir jāmarķē ar akcīzes nodokļa markām, par kurām akcīzes nodoklis jāsamaksā pirms marku saņemšanas, un šo produktu aprite tādējādi ir pilnībā izsekojama, komersantiem bez atsevišķas tam paredzētas speciālas atļaujas (licences) atļauts realizēt un piegādāt citiem vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem tādus e-šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kuri ir marķēti ar akcīzes nodokļa markām un par kuriem ir samaksāts akcīzes nodoklis.

Atbilde:

Elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļu un tabakas aizstājējproduktu realizācijai mazumtirdzniecībā licence nav nepieciešama.

Komersanti bez atsevišķas tam paredzētas speciālas atļaujas (licences) realizē un piegādā citiem vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem tādus e-šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kuri ir marķēti ar akcīzes nodokļa markām un par kuriem ir samaksāts akcīzes nodoklis.

Komersants, kurš nodarbojas ar elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļu tirdzniecību, pirms šo izstrādājumu tirdzniecības uzsākšanas, paziņo par to Veselības inspekcijai.[1]


[1] Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 8. panta devītā daļa.

Jautājums:

Kāda ir deklarēšanas un akcīzes nodokļa nomaksas kārtība nelicencētam komersantam, kurš no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ieved vai saņem elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamos šķidrumus, tā sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus?

Atbilde:

Ja komersants, kurš ieved vai saņem elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamos šķidrumus, tā sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus, nav saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, tad, ievedot elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamos šķidrumus, tā sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ievešanas brīdī tiem jābūt marķētiem ar akcīzes nodokļa markām, akcīzes nodoklis jāsamaksā pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas Valsts kases (reģ.Nr. 90000050138, BIC kods TRELLV22) norēķinu kontā: LV65TREL1060000533000 (ievedot preces izlaišanai brīvam apgrozījumam (importējot)).

Atbilde:

Tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes aizliegts pārdot un iegādāties ar distances līguma palīdzību, tajā skaitā ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts teritorijas.[1]

Distances līgums ir patērētāja [2] (fiziska persona) un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās par preces iegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kas noslēgta neklātienes apstākļos, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.


[1] Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 8.panta otrā daļa.

[2] Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts.

Atbilde:

Akcīzes nodoklis jāmaksā par kafiju — maltu vai nemaltu, grauzdētu vai negrauzdētu, ar kofeīnu vai bez tā, kura tiek klasificēta Kombinētās nomenklatūras 0901.preču pozīcijā, kā arī kafijas ekstraktiem, esencēm, koncentrātiem un izstrādājumiem uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata, kuri tiek klasificēti Kombinētās nomenklatūras 210 111 vai 210 112 preču pozīcijās[1].

Gadījumā, ja realizējat produktu, kura sastāvā ir kafija, akcīzes nodoklis jāaprēķina un jāmaksā tikai par 100% kafijas daļu produktā.

Piemēram, Šķīstošās kafijas dzēriens 3in1

  • Produkta svars 1000 g
  • Šķīstošā kafija produktā 7,9%

Tātad 100% kafijas daudzums šajā produktā ir 79 g.

Akcīzes nodoklis šim produktam jāaprēķina un jāmaksā par 79 g kafijas.


[1] Likuma “Par akcīzes nodokli”6.panta otrā daļa.

Atbilde:

Akcīzes nodoklis jāmaksā par šādiem bezalkoholiskajiem dzērieniem:

  • ūdeņiem un minerālūdeņiem, ja tiem pievienots cukurs, citas saldinātājvielas vai aromatizētāji;
  • pārējiem bezalkoholiskiem dzērieniem;
  • pārējiem dzērieniem, kas nav alkoholiskie dzērieni (alkoholiskajos dzērienos absolūtā spirta daudzums pārsniedz 0,5 tilpumprocentus).

Gan bezalkoholiskais alus, gan bezalkoholiskais vīns ir bezalkoholiskie dzērieni, par kuriem akcīzes nodoklis ir jāmaksā.

Bezalkoholiskie dzērieni nav:

  • augļu un dārzeņu sulas un nektāri;
  • dzērieni, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 10 procenti sulas, kas nav gatavota no koncentrāta, un kam nav pievienots vairāk kā 10 procenti cukura un kuri nesatur pārtikas piedevas un aromatizētājus (sīkāka informācija par pārtikas piedevām pieejama Komisijas Regulas B daļā[1]);
  • dabīgie ūdeņi un minerālūdeņi, ūdeņi, kas bagātināti ar minerālvielām un vitamīniem, un bez cukura, citu saldinātāju vai aromatizētāju piedevas.[2]

[1] Komisijas Regula (ES) Nr. 1129/2011 ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu, izveidojot Eiropas Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu.

[2] Likuma ”Par akcīzes nodokli”6.panta pirmā daļa.

Atbilde:

Latvijā ir atļauts realizēt kafiju un bezalkoholiskos dzērienus, ja tie ir iegādāti no komersanta, kam ir speciāla atļauja (licence) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai ar attiecīgo preču veidu, vai arī, ja minētās akcīzes preces tirgotājs pats ir ievedis no citas dalībvalsts vai importējis[1].

Ņemot vērā minēto, nelicencētam komersantam kafiju un bezalkoholiskos dzērienus ir atļauts iegādāties no tāda komersanta, kuram ir licence apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai ar attiecīgo preču veidu.

Pārliecināties, vai piegādātājs ir tiesīgs realizēt Latvijas Republikā kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un e-šķidrumus, var VID publiskojamo datu bāzē (Speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar akcīzes precēm | Valsts ieņēmumu dienests (vid.gov.lv)) sadaļā "Speciālas atļaujas (licences) un izziņas darbībām ar akcīzes precēm", atlasot pēc šādiem nosacījumiem:

Speciālas atļaujas (licences), izziņas sērija – LV1;

Statuss – Spēkā;

Akcīzes preču veids, ar kuru atļauta darbība – Kafija vai Bezalkoholiskie dzērieni vai Elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi.


[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 9.¹ punkts.

Atbilde:

Apstiprināts akcīzes preču noliktavas turētājs var realizēt kafiju, bezalkoholiskos dzērienus:

  • citai akcīzes preču noliktavai;
  • mazumtirgotājam;
  • galapatērētājam (jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas izmanto minētās preces patēriņam).

Ja minētās akcīzes preces realizēs citai apstiprinātai akcīzes preču noliktavai, par akcīzes nodokļa samaksu būs atbildīga tā apstiprinātā akcīzes preču noliktava, kura preci nodos patēriņam Latvijā, realizējot to patērētājiem vai citiem mazumtirgotājiem, kuri veic preču realizāciju gala patēriņam.

Vēršam uzmanību, ka apstiprināts akcīzes preču noliktavas turētājs, kas veic preču pārvietošanu atliktajā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, nemaksā akcīzes nodokli, ja Valsts ieņēmumu dienestam tiek iesniegti dokumenti vai akcīzes nodokļa deklarācijai pievienots apstiprināts to uzskaitījums, kas apliecina, ka bezalkoholiskie dzērieni un kafija tiek saņemti akcīzes preču noliktavā, pārvietoti uz citu akcīzes preču noliktavu Latvijā vai izvesti no Latvijas Republikas uz citu dalībvalsti vai ārvalsti.[1]


[1] Likuma “Par akcīzes nodokli” 25.panta vienpadsmitā līdz trīspadsmitā daļa.

Atbilde:

Gan preču piegādes dokumentā, gan attaisnojuma dokumentā jānorāda gan nosūtītāja, gan arī saņēmēja, ja saņēmējs ir akcīzes preču noliktava, noliktavas akcīzes identifikācijas numurs.[1]

Preču piegādes dokumentā akcīzes nodoklis nav jānorāda, taču, ja par preču piegādes dokumentu izmanto attaisnojuma dokumentu (rēķinu), tajā ir jānorāda arī visi attaisnojuma dokumentam noteiktie rekvizīti, t.sk. akcīzes nodoklis.[2] Akcīzes nodokli nenorāda, ja kafiju un bezalkoholiskos dzērienus realizē akcīzes preču noliktavas turētājam.

Ja attaisnojuma dokuments tiek noformēts gan par kafiju, gan par bezalkoholiskajiem dzērieniem, akcīzes nodokli norāda katrai preču grupai atsevišķi.


[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 72.2 punkts.

[2] 2021.gada 21.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 33.5. punkts.

Jautājums:

Vai mazumtirgotājs, kas saņēmis speciālo atļauju licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai ir tiesīgs iegādāties alkoholiskos dzērienus no cita mazumtirgotāja tālākai realizācijai? Vai šajā gadījumā ir pieļaujami norēķini skaidrā naudā?

Atbilde:

Komersanti, kuri veic alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību (veikals, bārs u.c.), alkoholiskos dzērienus var iegādāties arī no citiem alkoholisko dzērienu mazumtirgotājiem.

Līdz ar to, komersanti, kuri ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai ir tiesīgi iegādāties realizācijai alkoholiskos dzērienus no:

  • apstiprināta noliktavas turētāja;
  • reģistrēta saņēmēja;
  • komersanta, kuram ir speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai;
  • komersanta, kuram ir speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. [1]

Ja mazumtirgotājs realizē alkoholiskos dzērienus citam mazumtirgotājam tālākai realizācijai, papildus kases čekā vai kases čekam pievienotā attaisnojuma dokumentā, kas noformēts saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem [2], jānorāda šādi rekvizīti[3]:

  • alkoholisko dzērienu veids atbilstoši piemērojamai akcīzes nodokļa likmei saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 12. panta pirmo daļu;
  • absolūtā spirta saturs (tilpumprocentos);
  • atsevišķas mazākās pārdošanas vienības (piem., pudeles, tetrapakas) tilpums litros;
  • preču mazākās pārdošanas vienības daudzums;
  • akcīzes nodokļa markas sērija un numurs, izņemot gadījumus, ja attaisnojuma dokumentu aizpilda nemarķējamam alkoholiskajam dzērienam.

Mazumtirgotāji savstarpējos norēķinus var veikt tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā.[4]


[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 112.punkts.

[2] 2021.gada 21.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”.

[3] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 121.2 punkts.

[4] Alkoholisko dzērienu aprites likuma 5.panta pirmā daļa un Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 126.punkts.

Atbilde:

Komersants, kam ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai ar darbības veidu – alkoholisko dzērienu (t.sk. alus) ražošana (turpmāk – alus ražotājs), ir tiesīgs realizēt alkoholiskos dzērienus vairumtirdzniecībā tikai tādam komersantam, kuram ir speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, speciālā atļauja (licence) reģistrēta saņēmēja darbībai, speciālā atļauja (licence) attiecīgo akcīzes preču vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai.[1]

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka komersants, kuram ir speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, drīkst iegādāties realizācijai alkoholiskos dzērienus no apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai no komersanta, kuram ir speciālā atļauja (licence) attiecīgo akcīzes preču vairumtirdzniecībai.[2]

Alus ražotājs, realizējot alu komersantam, kuram ir speciālā atļauja (licence) attiecīgo akcīzes preču mazumtirdzniecībai, savstarpējos norēķinus var veikt bezskaidras vai skaidras naudas norēķinu veidā.[3]

Saņemot no darījuma partnera (pircēja, klienta) samaksu par alu skaidrā naudā, saņemtā samaksa ir jāreģistrē kases aparātā, darījumu partnerim izsniedzot kases čeku.[4]

Preču piegādes dokumentu var nesagatavot, ja samaksu par preču piegādi (saņemšanu) apliecina kases čeks, kas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību.[5]

Lai šo darījumu reģistrētu grāmatvedības reģistros, ieraksts jāpamato ar attaisnojuma dokumentu, kurš atbilst Grāmatvedības likuma[6] un Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumu Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” prasībām[7], un attiecībā uz akcīzes precēm papildus jāņem vērā Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” attaisnojuma dokumentam noteiktās prasības[8].

Ja gadījumā čeks satur visus attaisnojuma dokumenta rekvizītus, papildus, attaisnojuma dokuments nav jānoformē.

Savukārt, ja čeks nesatur visus attaisnojuma dokumenta rekvizītus, papildus čekam jānoformē attaisnojuma dokuments, norādot tajā visus normatīvajos aktos noteiktos attaisnojuma dokumenta obligātos rekvizītus.

Papildus iesakām attaisnojuma dokumentā, kas pievienots čekam, norādīt atbilstošā čeka numuru un datumu, kas nepārprotami ļauj identificēt konkrēto preču realizāciju.


[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 96.punkts.

[2] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 112.punkts.

[3] Alkoholisko dzērienu aprites likuma 5.panta otrā daļa.

[4] Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 3. un 38.punkts.

[5] Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumu Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 45.punkts.

[6] Grāmatvedības likuma 11.pants.

[7] Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumu Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 32. un 33.punkts.

[8] Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumu Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 34. punkts un Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 69.2.punkts.

Jautājums:

Uzņēmums, kuram ir izsniegta Speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, nodarbojas ar alus mazumtirdzniecību, piedāvājot patērētājiem alu izlejamā veidā. Alus tiek pildīts patērētāja klātbūtnē pārdošanas brīdī plastikāta (PET) pudelēs, izlejot alu no mucām.
Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz, ka no 2018.gada 1.aprīļa alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot PET iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz 0,5 litrus, ja dzēriena stiprums lielāks par 5,8 % un 1 litru, ja dzēriena stiprums ir 5,8 % vai mazāks.
Vai iepriekšminētie ierobežojumi attiecas uz alus tirdzniecību izlejamā veidā? Vai minētais uzņēmums drīkst pildīt un realizēt alu jebkāda tilpuma PET tarā no alus lejamās iekārtas neatkarīgi no tā, vai šo PET taru patērētājs iegādājas uz vietas vai atnesis sev līdzi?

Atbilde:

Komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, ir tiesīgs realizēt alu, vīnu un raudzētos dzērienus izlejamā veidā promnešanai patērētāja iepakojumā, ja speciālajā atļaujā (licencē) deklarētajā darbības vietā ir atļauta alkoholisko dzērienu realizācija promnešanai[1].

No 2018.gada 1.aprīļa alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz 0,5 litrus, ja dzēriena stiprums lielāks par 5,8% un 1 litru, ja dzēriena stiprums ir 5,8% vai mazāks. Ierobežojumi neattiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir pildīti iepakojumos, kas ir izgatavoti no stikla, keramikas, koka, metāla vai kompleksā iepakojuma, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kurš iepakots kartona kastē[2].

Ierobežojumi attiecībā uz alkoholisko dzērienu iepakojuma vienībām neattiecas uz izlejamo alkoholisko dzērienu tirdzniecību.

Ņemot vērā minēto, alkoholiskos dzērienus drīkst realizēt izlejamā veidā patērētāja izvēlētā jebkura veida tilpuma un taras veida iepakojumā, kā arī nav aizliegts, ka tirgotājs atsevišķi patērētājam piedāvā iegādāties taru, kurā tirgotājs patērētāja klātbūtnē iepilda alkoholiskos dzērienus.


[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 121. 1 punkts.

[2] Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.pants.

***VID uzziņa: www.vid.gov.lv sadaļā NODOKĻI>Akcīzes nodoklis>VID uzziņas un vēstules>

Uzziņa par alus realizācijas tilpuma ierobežojumiem, kas neattiecas uz izlejamo alu

Jautājums:

Vai komersants, kuram ir speciāla atļauja (licence) alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai ir tiesīgs organizēt alkoholisko dzērienu degustāciju biroja telpās. Vai uz biroja telpām ir nepieciešama kāda speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, ja no biroja telpām netiks veikta alkoholisko dzērienu realizācija.

Atbilde:

Likuma „Par akcīzes nodokli” 2.panta sestā daļa nosaka, ka speciāla atļauja (licence) nepieciešama šādām konkrētām darbībām ar akcīzes precēm:

  • apstiprināta noliktavas turētāja darbībai;
  • reģistrēta saņēmēja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem;
  • reģistrēta nosūtītāja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem;
  • alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu vairumtirdzniecībai;
  • alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu mazumtirdzniecībai.

No minētās normas secināms, ka alkoholisko dzērienu degustācijai nav nepieciešams saņemt speciālo atļauju (licenci).

Attiecīgi normatīvie akti nenosaka alkoholisko dzērienu degustāciju organizēšanas vietu. Tādējādi alkoholisko dzērienu degustāciju var organizēt biroja telpās.