Personas datu apstrāde VID

Muitas lietu politikas īstenošanai, valsts ekonomiskās robežas aizsardzībai, izmantojot videonovērošanu ar un bez audioierakstiem muitas kontroles punktos un dronus (tai skaitā kvadrokopterus jeb bezpilota lidaparātus ar videokamerām), veicot muitas kontroles pasākumus ārpus telpām komersantu uzņēmumu muitas noliktavu teritorijā un brīvajā zonā (ostās un pierobežā):

• juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, Muitas likums, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestā daļa un citi Eiropas Savienības institūciju un Latvijas Republikas tiesību akti muitas jomā, Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi muitas jomā u.c.;
• iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, valsts kontroles institūcijas, tiesas, prokuratūra, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību institūcijas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu iestādes un organizācijas, valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, iestādes, pilnvaroti VID darbinieki (likumā noteiktajos gadījumos);
• datu glabāšanas ilgums: atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam, muitas kontroles punktu videonovērošanas kameru ieraksti,– no 30 līdz 150 dienām, dienesta videoreģistratoru un Mobilās transportlīdzekļu identificēšanas sistēmas (MOTIS) videokameru ieraksti,– līdz 30 dienām, bezpilota gaisa kuģu fotokameru  ieraksti,-  līdz 36 mēnešiem;
• izmantojamie tehniskie līdzekļi: stacionārās videonovērošanas sistēmas videokameras, kas uzstādītas muitas kontroles punktos; VID rīcībā esošie individuālie videoreģistratori; VID īpašumā vai nomā esošajos transportlīdzekļos uzstādītie videoreģistratori un Mobilās transportlīdzekļu identificēšanas sistēmas (MOTIS) videokameras; valsts bezpilota gaisa kuģu fotokameras vai videokameras; pārnēsājamās videokameras; diktofoni; stacionārie tālruņi; mobilie tālruņi; fotoaparāti.

• juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, likums “Par akcīzes nodokli”, Pievienotās vērtības nodokļa likums, citi saistītie normatīvie akti nodokļu jomā, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestā daļa, Eiropas Savienības institūciju un Latvijas Republikas tiesību akti nodokļu jomā, Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi nodokļu jomā u.c.;
• iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, valsts kontroles institūcijas, tiesas, prokuratūra, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību institūcijas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu iestādes un organizācijas, valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, iestādes, pilnvaroti VID darbinieki (likumā noteiktajos gadījumos);
• datu glabāšanas ilgums: atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam, audita un tematisko pārbaužu kvalitatīvas nodrošināšanas (tai skaitā auditora, tematisko pārbaužu veicēja un nodokļu maksātāja pārstāvja informācijas apmaiņas laikā) izmantojamiem videoreģistratora, dienesta mobilā tālruņa ierakstiem vai diktofona ierakstiem – no 6 mēnešiem līdz 24 mēnešiem vai līdz uzsāktā administratīvā/tiesvedības procesa beigām.

Fizisko personu un juridisko personu pārstāvju konsultēšanai un informācijas sniegšanai nodokļu un nodevu jomā klātienē, kā arī klienta sūdzību objektīvai izskatīšanai izmantojamiem videoreģistratora, dienesta mobilā un stacionārā tālruņa vai diktofona ierakstiem – no 6 mēnešiem līdz 24 mēnešiem vai līdz uzsāktā administratīvā/tiesvedības procesa beigām.

Divas reizes gadā tiek pārskatīts ierakstu turpmākā nepieciešamības veikšana, dzēšot (iznīcinot) nevajadzīgos ierakstus pirms noteiktā glabāšanas gala termiņa.

• izmantojamie tehniskie līdzekļi: tiešsaistes platformas – Microsoft Teams un “Zoom”, stacionārās videonovērošanas sistēmas videokameras, kas uzstādītas muitas kontroles punktos un administratīvās ēkas un citu VID izmantojamo ēku teritorijā un telpās; VID rīcībā esošie dienesta individuālie videoreģistratori; valsts bezpilota gaisa kuģu fotokameras vai videokameras; pārnēsājamās videokameras; diktofoni; stacionārie tālruņi; mobilie tālruņi; fotoaparāti.

• juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, likums “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma kodeksā”, Fizisko personu datu apstrādes likums, Administratīvās atbildības likums, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestā daļa, Eiropas Savienības institūciju un Latvijas Republikas tiesību akti nodokļu jomā, likums “Par grāmatvedību”, likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Alkoholisko dzērienu aprites likums, Muitas likums, Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumi Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”, Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” u.c.;
• iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, valsts kontroles institūcijas, tiesas, prokuratūra, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību institūcijas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu iestādes un organizācijas, pilnvaroti VID darbinieki (likumā noteiktajos gadījumos);
• datu glabāšanas ilgums: ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam, administratīvo pārkāpumu procesa kvalitatīvai nodrošināšanai izmantojamiem videoreģistratora, dienesta mobilā un stacionārā tālruņa vai diktofona ierakstiem –  līdz 12 mēnešiem vai līdz uzsāktā administratīvā/tiesvedības procesa beigām.

Divas reizes gadā tiek pārskatīts ierakstu turpmākā nepieciešamības veikšana, dzēšot (iznīcinot) nevajadzīgos ierakstus pirms noteiktā glabāšanas gala termiņa.

• izmantojamie tehniskie līdzekļi: tiešsaistes platformas – Microsoft Teams un “Zoom”, stacionārās videonovērošanas sistēmas videokameras, kas uzstādītas muitas kontroles punktos un administratīvās ēkas un citu VID izmantojamo ēku teritorijā un telpās; VID rīcībā esošie dienesta individuālie videoreģistratori; valsts bezpilota gaisa kuģu fotokameras vai videokameras; pārnēsājamās videokameras; diktofoni; stacionārie tālruņi; mobilie tālruņi; fotoaparāti.

• juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, Likums “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”, likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, likums “Par nodokļiem un nodevām” un ar to saistītie likumi par atsevišķiem nodokļu un nodevu veidiem, kas norādīti šī likuma 8.pantā, likums “Par grāmatvedību”, Komercnoslēpuma aizsardzības likums, likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Alkoholisko dzērienu aprites likums, Muitas likums, Administratīvās atbildības likums, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestā daļa, Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumi Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”, Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”, Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”, Ministru kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumi Nr.691 “Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai u.c.;
• iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, valsts kontroles institūcijas, tiesas, prokuratūra, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību institūcijas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu iestādes un organizācijas, pilnvaroti VID darbinieki (likumā noteiktajos gadījumos);
• datu glabāšanas ilgums: ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam, administratīvo pārkāpumu procesa kvalitatīvai nodrošināšanai izmantojamiem videoreģistratora, dienesta mobilā un stacionārā tālruņa vai diktofona ierakstiem –  līdz 12 mēnešiem vai līdz uzsāktā administratīvā/tiesvedības procesa beigām.

Divas reizes gadā tiek pārskatīts ierakstu turpmākā nepieciešamības veikšana, dzēšot (iznīcinot) nevajadzīgos ierakstus pirms noteiktā glabāšanas gala termiņa.

• izmantojamie tehniskie līdzekļi: tiešsaistes platformas – Microsoft Teams un “Zoom”, stacionārās videonovērošanas sistēmas videokameras, kas uzstādītas muitas kontroles punktos un administratīvās ēkas un citu VID izmantojamo ēku teritorijā un telpās; VID rīcībā esošie dienesta individuālie videoreģistratori; valsts bezpilota gaisa kuģu fotokameras vai videokameras; pārnēsājamās videokameras; diktofoni; stacionārie tālruņi; mobilie tālruņi; fotoaparāti.

Operatīvo darbību veikšanai, noziedzīgu nodarījumu valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā un muitas lietu jomā, kā arī noziedzīgu nodarījumu VID ierēdņu (darbinieku) darbībā, kas saistīti ar to pienākumu izpildi, novēršanai:

• juridiskais pamats: likums “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma kodeksā”, Fizisko personu datu apstrādes likums, VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, Krimināllikums, Kriminālprocesa likums, Operatīvās darbības likums, likums “Par nodokļiem un nodevām” un ar to saistītie likumi par atsevišķiem nodokļu un nodevu veidiem, kas norādīti šī likuma 8.pantā, likums “Par grāmatvedību”, Komercnoslēpuma aizsardzības likums, likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Alkoholisko dzērienu aprites likums, Muitas likums, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestā daļa, Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumi Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”, Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”, Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”, Ministru kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumi Nr.691 “Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai”, Biometrijas datu apstrādes likums, Ministru kabineta 2014.gada 6.maija noteikumi Nr.234 “Biometrijas datu apstrādes sistēmas noteikumi”, Eiropas Savienības normatīvie akti nodokļu un muitas jomā u.c.;
• iespējamās saņēmēju kategorijas: kriminālprocesā iesaistītie datu subjekti, valsts kontroles institūcijas, tiesas, prokuratūra, valsts pārvaldes iestādes, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu iestādes un organizācijas, pilnvaroti VID darbinieki (likumā noteiktajos gadījumos);
• datu glabāšanas ilgums: atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam.

Divas reizes gadā tiek pārskatīts ierakstu turpmākā nepieciešamības veikšana, dzēšot (iznīcinot) nevajadzīgos ierakstus pirms noteiktā glabāšanas gala termiņa.

• izmantojamie tehniskie līdzekļi: tiešsaistes platformas – Microsoft Teams un “Zoom”, stacionārās videonovērošanas sistēmas videokameras, kas uzstādītas muitas kontroles punktos un administratīvās ēkas un citu VID izmantojamo ēku teritorijā un telpās; VID rīcībā esošie dienesta individuālie videoreģistratori; valsts bezpilota gaisa kuģu fotokameras vai videokameras; pārnēsājamās videokameras; diktofoni; stacionārie tālruņi; mobilie tālruņi; fotoaparāti.

• juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, Kontu reģistra likums, Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumi Nr.186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju” u.c.; 
• iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, kuriem ir atvērts konts kredītiestādē, pilnvaroti VID darbinieki, tiesas, prokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri, bāriņtiesas, Latvijas Banka, pašvaldības (likumā noteiktajos gadījumos);
• datu glabāšanas ilgums: atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam.

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpildes kontroles nodrošināšanai atbilstoši VID noteiktai kompetencei; valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības ievērošanas pārbaudēm, valsts amatpersonu sarakstu pareizības un pilnīguma pārbaudes nodrošināšanai, pārbaužu veikšanai interešu konflikta novēršanas jomā, kā arī likumpārkāpumu, kas saistīti ar korupciju, tostarp korupcijas riskiem, un interešu konflikta situācijām, novēršanai, kā arī saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai. 

• juridiskais pamats: Vispārīgās datu aizsardzības regulas^[1] (Datu regula) 6. panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunkts, 9. panta 2. punkta “g” apakšpunkts, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Valsts civildienesta likums, Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestā daļa, Fizisko personu datu apstrādes likuma 25., 34., 36. un 35. pants, likums “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”, Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumi Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” u.c.;
• iespējamās saņēmēju kategorijas: valsts kontroles institūcijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, prokuratūra, valsts drošības iestādes;
• datu glabāšanas ilgums: valsts amatpersonu deklarācijas - 30 gadi, citi dati ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam), korupcijas risku novēršanai izmantojamo dienesta diktofona audioieraksti, videoreģistratora videoieraksti un audioieraksti – līdz 6 mēnešiem;
• publiskas pieejamību nodrošināšana, pēc noteiktā termiņa nodrošinot to publisku nepieejamību: valsts amatpersonu deklarācijām – piecus gadus;
• izmantojamie tehniskie līdzekļi: tiešsaistes platformas – Microsoft Teams un Zoom, stacionārās videonovērošanas sistēmas videokameras, kas uzstādītas muitas kontroles punktos un administratīvās ēkas un citu VID izmantojamo ēku teritorijā un telpās; VID rīcībā esošie dienesta individuālie videoreģistratori; videokameras; pārnēsājamās videokameras; diktofoni; stacionārie tālruņi; mobilie tālruņi; fotoaparāti.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 679/2016 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

• personas datu apstrādes nolūks (mērķis) - VID stacionāro tālruņu un konsultatīvā tālruņa audioierakstu veikšana, nodokļu maksātājiem konsultāciju sniegšanas procesā nodokļu un muitas jomā, lai, pildot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, vienlaikus nodrošinātu valsts pārvaldes labas pārvaldības principu, kas ietver datu aizsardzību, taisnīgu un efektīvu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā, efektīvu sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, uzlabojot procedūras privātpersonas labā, ievērošanu;
• juridiskais pamats: Datu regulas 6.panta 1.punkts “c” apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienakumu; e) apakšpunkts - lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektā, sestā un desmitā daļa, Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants u.c.;
• iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, pilnvaroti VID darbinieki, pilnvaroti Finanšu ministrijas darbinieki, tiesas, prokuratūra, izmeklēšanas iestādes, valsts kontroles institūcijas (likumā noteiktajos gadījumos);
• datu glabāšanas ilgums: no 6 mēnešiem līdz 24 mēnešiem, bet atsevišķos gadījumos audioieraksti tiek izmantoti ilgāk, ja tie pieprasīti administratīvā/tiesvedības procesa nodrošināšanai. Divas reizes gadā tiek pārskatīts ierakstu turpmākā nepieciešamības veikšana, dzēšot (iznīcinot) nevajadzīgos ierakstus pirms noteiktā glabāšanas gala termiņa.
• izmantojamie tehniskie līdzekļi: VID rīcībā esošie dienesta stacionārie tālruņi; mobilie tālruņi.

Fiziskās – personu un personāla - drošības, īpašuma aizsardzības un VID fiziskās apsardzes nodrošināšanai, tai skaitā, izmantojot videonovērošanu un videoierakstus, kā arī elektroniskās piekļuves kontroles sistēmā un apsardzes signalizācijas sistēmā uzkrātos datus:

• juridiskais pamats: Datu regulas 6.panta 1.punkta “c” un “e” apakšpunkts un 9.panta 1.punkta “b” apakšpunkts, Apsardzes darbības likums, Informācijas atklātības likums, likums “Par valsts noslēpumu”, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestā daļa, Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumi Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”, Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa noteikumi Nr.280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”, likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” u.c.;
• iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, pilnvaroti VID darbinieki, tiesas, prokuratūra, izmeklēšanas iestādes, valsts kontroles institūcijas, pilnvaroti komersantu (objekta apsaimniekotāja) pārstāvji vai darbinieki, pilnvaroti komersantu – apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji (likumā noteiktajos gadījumos);
• datu glabāšanas ilgums: atbilstoši sasniedzamajam apstrādes nolūkam, VID administratīvās ēkas stacionārās videonovērošanas sistēmas ierakstiem – no 30 līdz 90 dienām, piekļuves kontroles un apsardzes signalizācijas sistēmas darbības procesā uzkrātajiem datiem – 12 mēnešus, muitas kontroles punktu stacionārās videonovērošanas sistēmas ierakstiem - no 30 līdz 90 dienām;
• izmantojamie tehniskie līdzekļi: stacionārās videonovērošanas sistēmas videokameras, kas uzstādītas muitas kontroles punktos un administratīvās ēkas un citu VID izmantojamo ēku teritorijā un telpās; VID rīcībā esošie dienesta individuālie videoreģistratori; valsts bezpilota gaisa kuģu fotokameras vai videokameras; pārnēsājamās videokameras; fotoaparāti.

• juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, likums “Par akcīzes nodokli”, Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.622 “Akcīzes preču aprites kārtība” 99.2, 99.3 un 99.4punkts;
• iespējamās saņēmēju kategorijas: pilnvaroti VID darbinieki, valsts kontroles institūcijas, izmeklēšanas iestādes, tiesas, prokuratūra, pilnvaroti komersantu – noliktavu turētāju – darbinieki, datu subjekts par sevi (likumā noteiktajos gadījumos);
• datu glabāšanas ilgums: 3 mēneši;
• izmantojamie tehniskie līdzekļi: tkomersanta uzstādītās stacionārās videonovērošanas sistēmas videokameras.

• juridiskais pamats VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, Iesniegumu likums, Informācijas atklātības likums, Paziņošanas likums, Elektronisko sakaru likums, Elektronisko dokumentu likums, Dokumentu juridiskā spēka likums, Arhīvu likums, Ministru kabineta 2018.gada 4.septembra noteikumi Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”, Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis”, Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi Nr.748 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”;
• iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekts par sevi, valsts kontroles institūcijas, tiesas, prokuratūra, valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, pilnvaroti komersantu, biedrību un nodibinājumu darbinieki vai dalībnieki, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu iestādes, valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, iestādes, kredītiestādes, pilnvaroti VID darbinieki, fiziskas personas, kredītiestādes (likumā noteiktajos gadījumos);
• datu glabāšanas ilgums: ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam);
• izmantojamie tehniskie līdzekļi.

• juridiskais pamats: Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu 17. panta pirmā daļa; Vispārīgā datu aizsardzības regulas^[1] (Datu regula) 6. panta 1.punkta “c”, “e” apakšpunkts, 9. panta 1. punkta “b”, “f”, “g”, “h” un “i” apakšpunkts; Fizisko personu datu apstrādes likums; Valsts civildienesta likuma 7. pants; Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums; Sodu reģistra likums; Administratīvā procesa likums; Informācijas atklātības likums; Iesniegumu likums; likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 2. pants; Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants; Ministru kabineta 2014. gada 23. septembra noteikumi Nr. 563 “Noteikumi par ziņu sniegšanu un saņemšanu no sodu reģistra”; VID iekšējie normatīvie akti, kas pieņemti atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;  
• datu veidi, kurā iekļaut šādu informāciju: ierēdņa amata pretendenta vai ierēdņa vārds; uzvārds; personas kods; dzimšanas datums; mēnesis, gads, pilsonība; dzimums; ģimenes stāvoklis; personas pases un citu, personību apliecinošu dokumentu, dati; sodāmība un tās raksturs, administratīvā pārkāpumu sodi; dati par piemērotajiem disciplinārsodiem; dati par maksātnespējas procesu; deklarētā un faktiskā dzīvesvietas adrese; izglītība; kontakttālruņu numuri; elektroniskā pasta adrese; nodarbinātības dati un informācija par amatiem; dati par saimnieciskajiem darījumiem un darījumu partneriem; dati par ienākumiem; dati par kontiem un to stāvokli kredītiestādēs; dati par aprēķinātajām un nomaksātajām nodokļu summām, kā arī par nodokļu parādu; dati par īpašumu, t.sk., transportlīdzekļiem dati par tuvākajiem radiniekiem (laulātais, brāļi un māsas, pusbrāļi, pusmāsas, vecmāte, vecaistēvs, 19) īpašu kategoriju (sensitīvie) dati – dzimšanas vieta, informācija par VID nodarbinātā veselības stāvokli (obligātās veselības pārbaudes kartes, darbnespējas lapas), no veselības informācijas sistēmas saņemtā informācija par noslēgtajām darbnespējas lapām, informācija par darbinieka piederību arodbiedrībai; likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17. panta pirmās daļas prasības par ierēdņa nevainojamu reputāciju kvalitatīvas izpildes nodrošināšanai, publiski pieejamā informācija par VID ierēdņa un pretendenta uz VID vakantā ierēdņa amatu radinieku vai likumā pieļaujamās sadarbības partneri, kā arī no citiem informācijas avotiem iegūtā informācija par pretendenta ietekmējamības korupcijas riskiem: personas vai tās radinieku iesaistīšanās nodokļu izkrāpšanas shēmās, pretendentam esošais maksātnespējas statuss, ievērojamie nodokļu parādi, ievērojamie uzkrājumi, kuru gūšanas izcelsme ir apšaubāma, KNAB administratīvi sodītās personas par amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, vairākas reizes saņemtie administratīvie sodi par netikumīgu uzvedības rīcību, vai ir piemēroti disciplinārsodi u.tml.
• iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekts par sevi, pilnvaroti VID darbinieki, pilnvaroti Finanšu ministrijas darbinieki, tiesas, prokuratūra, izmeklēšanas iestādes, valsts kontroles institūcijas (likumā noteiktajos gadījumos);
• datu glabāšanas ilgums: ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam), informācijai par pretendentiem uz vakantajiem ierēdņa un darbinieka amatiem – 24 mēnešus vai līdz uzsāktā administratīvā/tiesvedības procesa beigām.

Informācijai par ierēdņa vai darbinieka valsts civildienesta vai darba tiesisko attiecību gaitu VID Personālvadības pārvaldes izmantojamās informācijas sistēmās – līdz normatīvajos aktos noteiktā glabāšanas termiņa beigām;

– izmantojamie tehniskie līdzekļi: tiešsaistes platformas – Microsoft Teams un “Zoom”, stacionārās videonovērošanas sistēmas videokameras, kas uzstādītas administratīvās ēkas un citu VID izmantojamo ēku  telpās; VID rīcībā esošie stacionārie tālruņi; mobilie tālruņi, diktofoni.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 679/2016 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

VID nodokļu un nodevu kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroles (audita un tematisko pārbaužu) kvalitatīva nodrošināšana (tajā skaitā, auditora, tematisko pārbaužu veicēja un nodokļu maksātāja pārstāvja informācijas apmaiņas laikā):

• juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkts c) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienakumu; e) apakšpunkts - lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestā daļa, likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likums ”Par nodokļiem un nodevām” u.c.;
• iespējamās saņēmēju kategorijas: Pilnvarots VID ierēdnis vai darbinieks, Finanšu ministrijas pilnvarota amatpersona, datu subjekts par sevi, izmeklēšanas iestāde, tiesu un prokuratūras institūcija, valsts kontroles institūcija;
• datu glabāšanas ilgums: no 6 līdz 36 mēnešiem vai līdz uzsāktā administratīvā/tiesvedības procesa beigām;
• izmantojamie tehniskie līdzekļi: tiešsaistes platformas – Microsoft Teams un “Zoom”, stacionārās videonovērošanas sistēmas videokameras, kas uzstādītas muitas kontroles punktos un administratīvās ēkas un citu VID izmantojamo ēku teritorijā un telpās; VID rīcībā esošie individuālie videoreģistratori; videokameras; pārnēsājamās videokameras; diktofoni; stacionārie tālruņi; mobilie tālruņi; fotoaparāti.

• juridiskais pamats: Likums “Par grāmatvedību”; Darba likums; Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums; Publisko iepirkumu likums, Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums, Komerclikums, Notariāta likums, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestā daļa,VDA regulas regulas 6.panta 1.punkts a), c) apakšpunkti; “Ministru Kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā;
• iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, pilnvaroti VID darbinieki, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību institūcijas, tiesas, prokuratūra, izmeklēšanas iestādes;
• datu glabāšanas ilgums: ilglaicīgi, saskaņā ar Grāmatvedības likumā un citos saistošajos normatīvajos aktos noteiktajiem glabāšanas termiņiem; lietās, kas saistīti ar valstij piekritīgo mantu – 5 gadi;
• izmantojamie tehniskie līdzekļi: tiešsaistes platformas – Microsoft Teams un “Zoom”, stacionārās videonovērošanas sistēmas videokameras administratīvās ēkas un citu VID izmantojamo ēku telpās; stacionārie tālruņi; mobilie tālruņi; fotoaparāti.

• personas datu apstrādes nolūks (mērķis) - Atbalsta Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai nodrošināšana, dīkstāves atbalsta un atbalsta darbinieku algu subsīdijai nodrošināšana, termiņa pagarinājuma piešķiršanas (atbalsta ietvaros) nodrošināšana (turpmāk - atbalsts), atbalsta piešķiršanas un izlietošanas kontrole, nelikumīga/nepamatota atbalsta piedziņa un ar to saistītās darbības, informācijas ieguves, analīzes un aprites organizēšana un nodrošināšana atbalsta piešķiršanas un kontroles vajadzībām attiecībā uz juridisko un fizisko personu saimniecisko un finansiālo darbību, informācijas par sniegto komercdarbības atbalstu publicēšanas Eiropas Komisijas pārziņā esošajā elektroniskajā sistēmā Aid Award System Application ( nodrošināšana, informācijas uzskaites glabāšana par sniegto atbalstu 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas un informācijas pēc pieprasījuma iesniegšanas Eiropas Komisijai nodrošināšana;
• juridiskais pamats: Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 2. pants un 15. panta trešā daļa, Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojums "Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā", Komisijas 2014. gada 17. jūnija regula Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, Komisijas 2004. gada 21. aprīļa regula (EK) Nr. 794/2004 ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, Eiropas Komisijas 2014.gada 27.jūnija Regulas (ES) Nr.717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" un to grozījumi, Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos", Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 386 “Kārtība, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”, Administratīvā procesa likums, Ministru kabineta 2020.gada 24.novembra noteikumi Nr.709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes situācijas apstākļos", Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumi Nr. 194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”, Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību”, likums "Par nodokļiem un nodevām", Civilprocesa likums, Komercdarbības atbalsta kontroles likums, Maksātnespējas likums;
• iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekts par sevi, VID pilnvaroti nodarbinātie; Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas pilnvaroti nodarbinātie; Tiesībaizsardzības iestādes, Valsts kontroles institūcijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra; Eiropas Komisija;
• datu glabāšanas ilgums: 10 gadi no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas.

• personas datu apstrādes nolūks (mērķis) - Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk - NIL likums) un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktajai kompetencei nodrošināt uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumus. Uzdevuma ietvaros nodrošināt, nodokļu maksātāju un ar nodokļiem apliekamo objektu reģistrāciju un uzskaiti un kontroli pār reģistrācijas dokumentu atbilstību likumā noteiktajām prasībām un faktiskajam stāvoklim, kā arī nodrošināt NIL likuma likuma subjektu uzraudzību, ziņojumu par darbības veidu un par atbildīgo personu iecelšanu pieņemšanu un kvalitātes un datu ticamības novērtēšanu;
• juridiskais pamats: likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22-2. pants, 99. panta otrā un trešā daļa,  NIL likuma 45. panta pirmās daļas 4. punkts, otrā daļa, trešā daļa, ceturtā daļa, Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta “c” apakšpunkts (lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu) “e” apakšpunkts (lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtas pilnvaras);
• datu glabāšanas ilgums: saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, līdz 10 gadiem

Informācija par personas datu apstrādes nolūku (mērķi) - Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam VID administrēta nodeva, nodrošinot sociāli atbildīgas valsts principam saskaņotu un mērķtiecīgu kredītu procentu kompensāciju hipotekāro kredītu ņēmējiem mājokļa iegādei vai būvniecībai nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā EURIBOR likmes kāpuma un inflācijas rezultātā pieaugušo kredīta maksājumu un patēriņa cenu radīto būtisko izmaksu slogu mājsaimniecībām.

Nodevas maksātājam (kredītiestādei) ir pienākums ne vēlāk kā līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša desmitajam datumam iesniegt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā VID tīmekļvietnē publicētajā formātā noteiktu informāciju par katru atbilstīgo hipotekārā kredīta ņēmēju.

juridiskais pamats:   Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.-4 pants; Vispārīgās datu aizsardzības regulas^[1] (Datu regula) 6. panta 1. punkta “c” apakšpunkts; likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10.panta pirmā daļa; likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.panta 1.punkts.

Datu apstrādātāja (operatora), kontaktinformācija: AS "Emergn" Skanstes iela 27, Rīga, LV-1013.

Datu subjektu kategorijas: fiziskas personas - patērētāji, ar kuriem nodevas maksātājs ir noslēdzis hipotekārā kredīta līgumu.

Datu veidi: vārds, uzvārds, personas kods, hipotekārā kredīta ņēmēja maksājumu konta numurs, BIC kods, personai aprēķinātā kredītu procentu kompensācijas summa, ja konta numurs ir trešās valsts, papildu tiek apstrādāta saņēmēja deklarētā dzīvesvietas adrese.

Datu saņēmēju kategorijas: datu subjekts par sevi, tiesībaizsardzības iestādes, valsts kontroles institūcijas.

Datu glabāšanas ilgums: 10 gadi (pamatojoties uz Civillikuma 1895. pantu, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.-4 panta trīspadsmito daļu patērētāja un nodevas maksātāja strīdi saistībā ar kredītu procentu kompensācijas aprēķinu ir risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā)

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 679/2016 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

Valsts ieņēmumu dienests, nodrošinot labas pārvaldības principa ievērošanu, rūpējas par to, lai sabiedrību regulāri informētu par iestādes darbību un attīstību, kā arī konsultētu un izglītotu normatīvo aktu piemērošanas jomā, kas attiecas uz nodokļu saistību izpildi. Līdz ar to, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā un likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajiem pienākumiem, Valsts ieņēmumu dienests organizē informatīvos pasākumus (seminārus, preses konferences u.c.), kuri tiek atspoguļoti gan Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnēs, sociālajos tīklos, gan arī plašsaziņas līdzekļos. Pildot šos pienākumus, Valsts ieņēmumu dienests veic arī personu datu (attēla un balss skaņas ierakstu) apstrādi. Šādos gadījumos pie ieejas pasākumā izvieto informatīvās zīmes, kas norāda, ka publiskā pasākuma norisi fotografē, filmē, kā arī veic translāciju  plašsaziņas līdzekļos vai Valsts ieņēmumu dienesta  pārvaldītajos komunikācijas kanālos.

Fizisko personu privātums, tai skaitā datu aizsardzība Valsts ieņēmumu dienestam ir ļoti nozīmīga, tādējādi personu dati tiek apstrādāti tikai normatīvajos aktos noteikto pienākumu un līgumos noteikto saistību izpildei, personu tiesisko interešu realizācijai, sabiedrības informēšanas nodrošināšanai, ar ko varat iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Valsts ieņēmumu dienesta izmantojamā informācija par pasākuma dalībniekiem:

• lai nodrošinātu pasākuma norisi, piekļuvi pasākuma norises telpām,- dalībnieka iesniegtā kontaktinformācija (vārds, uzvārds, iestādes vai uzņēmuma nosaukums, tālruņa numurs un/vai e-pasta adrese);
• lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par iestādes darbību, konsultētu un izglītotu normatīvo aktu piemērošanas jomā, ir pieejami un var tikt publicēti VID tīmekļa vietnēs un/vai sociālajos tīklos personu fotoattēli, video un balss ieraksti, kas uzņemti Valsts ieņēmumu dienestā un sabiedriskos pasākumos ārpus Valsts ieņēmumu dienesta telpām.

Fizisko personu datus iestādē uzglabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams nolūkam, kādam tie ir iegūti. Ja personas dati vairs nav nepieciešami iepriekš noteiktajam šo datu apstrādes nolūkam, tie tiek dzēsti. Valsts ieņēmumu dienesta pilnvaroti darbinieki, kuriem ir piekļuve personas datiem, ir apmācīti ar tiem darboties atbilstoši tiesību aktiem personas datu apstrādes un aizsardzības jomā un iestādes iekšējam normatīvajiem aktiem.
Ja Jums rodas jautājumi vai pretenzijas par personas datu apstrādi un aizsardzību Valsts ieņēmumu dienestā, ziņojiet par to e-pastā vid@vid.gov.lv, kur Jūsu iesniegtā informācija tiks reģistrēta un izvērtēta, vai arī sazinieties ar Valsts ieņēmumu dienesta personas datu aizsardzības speciālistiem, kuru kontaktinformācija pieejama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.