Personas datu apstrāde VID

 Publicēts: 27.08.2018. 08.33


Apakšsadaļu izvēlne

VID personas datu aizsardzības speciālistu kontaktinformācija

e-pasta adrese datuaizsardziba [at] vid.gov.lv

Uldis Mugarevičs, tālrunis 67122658 Iveta Grūberte, tālrunis 67122663

Valsts ieņēmumu dienests veic fizisko personu datu apstrādi atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā “Valsts pārvaldes principi” noteiktajam – normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

Valsts ieņēmumu dienests savas pilnvaras izmanto tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un nolūkam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas (ES) Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgas datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDA regula)) 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunktu – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras un nodrošinātu likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pantā un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pantā noteikto pienākumu un uzdevumu veikšanu.

Fizisko personu datu apstrāde tiek veikta, ievērojot VDA regulas 5.pantā noteiktos personas datu apstrādes principus un citos normatīvajos aktos, tai skaitā personas datu aizsardzību reglamentējošā jomā, noteiktās prasības, nodrošinot likumīgu, godprātīgu un datu subjektam pārredzamu, tikai nolūka sasniegšanai nepieciešamajā minimālajā apjomā, precīzu un, ja nepieciešams, atjauninātu personas datu apstrādi, dzēšot, labojot vai iznīcinot neprecīzos datus, kā arī ievērojot datu glabāšanas ierobežojumu, dzēšot (iznīcinot) datus vai nodrošinot datu publisku nepieejamību, ja tie vairs nav vajadzīgi nolūka sasniegšanai.


Valsts ieņēmumu dienestā ir apstiprināta personas datu apstrādes drošības politika un noteikta kārtība (procedūra):

  1. personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanai, novēršanai un Datu valsts inspekcijas kā uzraudzības iestādes un datu subjekta informēšanai VDA regulā noteiktajos gadījumos;

  2. informācijas sagatavošanai un sniegšanai datu subjektiem un saņēmējiem, tai skaitā trešajām personām;

  3. videoreģistratoru videoierakstu un audioierakstu vai diktofonu audioierakstu veikšanai, uzglabāšanai un izsniegšanai;

  4. informācijas nesējos esošās informācijas dzēšanai (iznīcināšanai) vai publiskas nepieejamības nodrošināšanai.

Valsts ieņēmumu dienestā ir noteiktas par personas datu aizsardzību atbildīgās personas, kā arī darbinieku tiesības un pienākumi atbilstoši amata aprakstam un atbildība par personas datu apstrādi un aizsardzību.


Valsts ieņēmumu dienests veic fizisko personu datu apstrādi šādiem apstrādes nolūkiem:

  • Muitas lietu politikas īstenošanai, valsts ekonomiskās robežas aizsardzībai, tai skaitā, izmantojot videonovērošanu ar un bez audioierakstiem muitas kontroles punktos:
    • - juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, Muitas likums un citi Eiropas Savienības institūciju un Latvijas Republikas tiesību akti muitas jomā, Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi muitas jomā u.c.;
      - iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, valsts kontroles institūcijas, tiesas, prokuratūra, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību institūcijas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu iestādes un organizācijas, valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, iestādes, pilnvaroti VID darbinieki (likumā noteiktajos gadījumos);
      - datu glabāšanas ilgums: ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam), muitas kontroles punktu videonovērošanas kameru ieraksti – līdz 90 dienām;
  • VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanas un ar to saistīto uzdevumu nodrošināšanai:
    • - juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants,  Eiropas Savienības institūciju un Latvijas Republikas tiesību akti nodokļu jomā, Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi nodokļu jomā u.c.;
      - iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, valsts kontroles institūcijas, tiesas, prokuratūra, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību institūcijas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu iestādes un organizācijas, valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, iestādes, pilnvaroti VID darbinieki (likumā noteiktajos gadījumos);
      - datu glabāšanas ilgums: ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam), audita un tematisko pārbaužu kvalitatīvas nodrošināšanas (tai skaitā auditora, tematisko pārbaužu veicēja un nodokļu maksātāja pārstāvja informācijas apmaiņas laikā) izmantojamiem videoreģistratora ierakstiem vai diktofona ierakstiem – no 12 līdz 36 mēnešiem vai līdz uzsāktā administratīvā/tiesvedības procesa beigām, fizisko personu un juridisko personu pārstāvju konsultēšanai un informācijas sniegšanai nodokļu un nodevu jomā klātienē, kā arī klienta sūdzību objektīvai izskatīšanai izmantojamiem videoreģistratora ierakstiem vai diktofona ierakstiem – 24 mēnešus vai līdz uzsāktā administratīvā/tiesvedības procesa beigām;
  • Administratīvo pārkāpumu valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā un muitas lietu jomā novēršanas, atklāšanas un lietu izskatīšanas nodrošināšanai:
    • - juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, Eiropas Savienības institūciju un Latvijas Republikas tiesību akti nodokļu jomā, likums “Par grāmatvedību”, likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Alkoholisko dzērienu aprites likums, Muitas likums, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumi Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”, Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” u.c.;
      - iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, valsts kontroles institūcijas, tiesas, prokuratūra, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību institūcijas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu iestādes un organizācijas, pilnvaroti VID darbinieki (likumā noteiktajos gadījumos);
      - datu glabāšanas ilgums: ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam);
  • Operatīvo darbību veikšanai, noziedzīgu nodarījumu valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā un muitas lietu jomā, kā arī noziedzīgu nodarījumu VID ierēdņu (darbinieku) darbībā, kas saistīti ar to pienākumu izpildi, novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai, tai skaitā, izmantojot videonovērošanu ar vai bez audioierakstiem (pamatojoties uz VDA regulas 23.panta 1.punktā noteiktajiem ierobežojumiem, informācija datu subjektiem par viņu apstrādājamiem datiem netiek sniegta, izņemot kriminālprocesā iesaistītajiem datu subjektiem Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā):
    • - juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, Eiropas Savienības institūciju un Latvijas Republikas tiesību akti nodokļu jomā, Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi nodokļu jomā, Muitas likums, Krimināllikums, Kriminālprocesa likums, Operatīvās darbības likums, likums “Par grāmatvedību”, likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Alkoholisko dzērienu aprites likums,  Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumi Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” u.c.;
      - iespējamās saņēmēju kategorijas: kriminālprocesā iesaistītie datu subjekti, valsts kontroles institūcijas, tiesas, prokuratūra, valsts pārvaldes iestādes, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu iestādes un organizācijas, pilnvaroti VID darbinieki (likumā noteiktajos gadījumos);
      - datu glabāšanas ilgums: ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam);
  • Kontu reģistra informācijas izmantošana efektīvas nodokļu administrēšanas sistēmas darbības nodrošināšanai, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas sekmēšanai, Latvijas un starptautiskās finanšu sistēmas izmantošanas novēršanai nelikumīgās darbībās, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai:
    • - juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, Kontu reģistra likums, Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumi Nr.186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju” u.c.;  
      - iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, kuriem ir atvērts konts kredītiestādē, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienests, operatīvās darbības subjekti, izmeklēšanas iestādes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pilnvaroti VID darbinieki, tiesas, prokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri, bāriņtiesas, Latvijas Banka, pašvaldības (likumā noteiktajos gadījumos);
      - datu glabāšanas ilgums: ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam);
  • Interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā kontroles nodrošināšanai atbilstoši VID noteiktai kompetencei:
    • - juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Valsts civildienesta likums, Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums, Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumi Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” u.c.;
      - iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, pilnvaroti VID darbinieki, pilnvaroti Finanšu ministrijas darbinieki, tiesas, prokuratūra, izmeklēšanas iestādes, valsts kontroles institūcijas (likumā noteiktajos gadījumos);
      - datu glabāšanas ilgums: ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam);
      - publiskas pieejamību nodrošināšana, pēc noteiktā termiņa nodrošinot to publisku nepieejamību: informācijai par VID amatpersonām izmaksāto atalgojumu, kas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92.panta otro daļu katru mēnesi publicējama iestādes tīmekļa vietnē, – līdz nākamajā mēnesī izmaksātā atalgojuma publicēšanai, valsts amatpersonu deklarācijām – piecus gadus;
  • VID konsultantu kvalitatīvas informācijas sniegšanas nodrošināšanai un uzraudzībai, izmantojot konsultatīvā tālruņa sarunu ierakstus:
    • - juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, Eiropas Savienības institūciju un Latvijas Republikas tiesību akti nodokļu un muitas jomā, Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi nodokļu un muitas jomā, Muitas likums, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestā daļa u.c.;
      - iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, pilnvaroti VID darbinieki, pilnvaroti Finanšu ministrijas darbinieki, tiesas, prokuratūra, izmeklēšanas iestādes, valsts kontroles institūcijas (likumā noteiktajos gadījumos);
      - datu glabāšanas ilgums: ne ilgāk par 24 mēnešiem;
  • VID fiziskās apsardzes nodrošināšanai, tai skaitā, izmantojot videonovērošanu bez audioierakstiem, kā arī elektroniskās piekļuves kontroles sistēmā ar piekļuves viedkartēm un apsardzes signalizācijas sistēmā uzkrātos datus, lai nodrošinātu nepiederošu personu nekontrolētu neiekļūšanu VID telpās un nodrošinātu VID klientu un nodarbināto fizisko drošību un VID īpašuma, tai skaitā informācijas resursu, aizsardzību, drošību un saglabāšanu:
    • - juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts un 9.panta 1.punkta b) apakšpunkts, likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, Apsardzes darbības likums, Informācijas atklātības likums, likums “Par valsts noslēpumu”, Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumi Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”, Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa noteikumi Nr.280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām” u.c.;
      - iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekti, pilnvaroti VID darbinieki, pilnvaroti Finanšu ministrijas darbinieki, tiesas, prokuratūra, izmeklēšanas iestādes, valsts kontroles institūcijas, pilnvaroti komersantu – VID ēku apsaimniekotāju – darbinieki, pilnvaroti komersantu – apdrošināšanas sabiedrību – darbinieki (likumā noteiktajos gadījumos);
      - datu glabāšanas ilgums: atbilstoši sasniedzamajam apstrādes nolūkam, VID administratīvās ēkas stacionārās videonovērošanas sistēmas ierakstiem – no 30 līdz 90 dienām, piekļuves kontroles un apsardzes signalizācijas sistēmas darbības procesā uzkrātajiem datiem – 12 mēnešus;
  • Akcīzes preču (spirta, tabakas un naftas produktu) aprites kontroles nodrošināšanai un krāpniecisku darījumu akcīzes preču apritē novēršanai, izmantojot videonovērošanu akcīzes preču noliktavu teritorijā:
    • - juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, likums “Par akcīzes nodokli”, Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.622 “Akcīzes preču aprites kārtība” 99.2, 99.3 un 99.4punkts;
      - iespējamās saņēmēju kategorijas: pilnvaroti VID darbinieki, valsts kontroles institūcijas, izmeklēšanas iestādes, tiesas, prokuratūra, pilnvaroti komersantu – noliktavu turētāju – darbinieki, datu subjekts par sevi (likumā noteiktajos gadījumos);
      - datu glabāšanas ilgums: komersanta videonovērošanas sistēmas cietajā diskā uzkrātā informācija no videonovērošanas kamerām par laiku līdz trim mēnešiem;
  • Iestādes dokumentu un arhīvu pārvaldības nodrošināšanai:
    • - juridiskais pamats VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, Iesniegumu likums, Informācijas atklātības likums, Elektronisko sakaru likums, Elektronisko dokumentu likums, Dokumentu juridiskā spēka likums, Arhīvu likums, Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”, Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis”, Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi Nr.748 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”;
      - iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekts par sevi, valsts kontroles institūcijas, tiesas, prokuratūra, valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, pilnvaroti komersantu, biedrību un nodibinājumu darbinieki vai dalībnieki, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu iestādes, valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, iestādes, kredītiestādes, pilnvaroti VID darbinieki, fiziskas personas, kredītiestādes (likumā noteiktajos gadījumos);
      - datu glabāšanas ilgums: ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam);
  • Iestādes grāmatvedības un personāla uzskaites nodrošināšanai:
    • - juridiskais pamats: VDA regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunkts – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants, VDA regulas 6.panta 1.punkts a) apakšpunkts, 9.panta 2.punkta a) un b) apakšpunkts, likums “Par grāmatvedību”, Darba likums, likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Administratīvā procesa likums, Valsts civildienesta likums, Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums u.c.;   
      - iespējamās saņēmēju kategorijas: datu subjekts par sevi, pilnvaroti VID darbinieki, pilnvaroti Finanšu ministrijas darbinieki, tiesas, prokuratūra, izmeklēšanas iestādes, valsts kontroles institūcijas (likumā noteiktajos gadījumos);
      - datu glabāšanas ilgums: ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam), informācijai par pretendentiem uz vakantajiem ierēdņa un darbinieka amatiem – 24 mēnešus vai līdz uzsāktā administratīvā/tiesvedības procesa beigām, informācijai par ierēdņa vai darbinieka valsts civildienesta vai darba tiesisko attiecību gaitu VID Personālvadības pārvaldes izmantojamās informācijas sistēmās – līdz normatīvajos aktos noteiktā glabāšanas termiņa beigām.

 

Valsts ieņēmumu dienests veic personas datu apstrādi:

  • rīkotajos pasākumos, VID tīmekļa vietnēs un sociālajos tīklos
    • Valsts ieņēmumu dienests, nodrošinot labas pārvaldības principa ievērošanu, rūpējas par to, lai sabiedrību regulāri informētu par iestādes darbību un attīstību, kā arī konsultētu un izglītotu normatīvo aktu piemērošanas jomā, kas attiecas uz nodokļu saistību izpildi. Līdz ar to, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā un likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajiem pienākumiem, Valsts ieņēmumu dienests organizē informatīvos pasākumus (seminārus, preses konferences u.c.), kuri tiek atspoguļoti gan Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnēs, sociālajos tīklos, gan arī plašsaziņas līdzekļos. Pildot šos pienākumus, Valsts ieņēmumu dienests veic arī personu datu (attēla un balss skaņas ierakstu) apstrādi. Šādos gadījumos pie ieejas pasākumā izvieto informatīvās zīmes, kas norāda, ka publiskā pasākuma norisi fotografē, filmē, kā arī veic translāciju  plašsaziņas līdzekļos vai Valsts ieņēmumu dienesta  pārvaldītajos komunikācijas kanālos.

      Fizisko personu privātums, tai skaitā datu aizsardzība Valsts ieņēmumu dienestam ir ļoti nozīmīga, tādējādi personu dati tiek apstrādāti tikai normatīvajos aktos noteikto pienākumu un līgumos noteikto saistību izpildei, personu tiesisko interešu realizācijai, sabiedrības informēšanas nodrošināšanai, ar ko varat iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē - https://www.vid.gov.lv/lv/personas-datu-apstrade-vid.

    • Valsts ieņēmumu dienesta izmantojamā informācija par pasākuma dalībniekiem:
      •    lai nodrošinātu pasākuma norisi, piekļuvi pasākuma norises telpām,- dalībnieka iesniegtā kontaktinformācija (vārds, uzvārds, iestādes vai uzņēmuma nosaukums, tālruņa numurs un/vai e-pasta adrese);
      •    lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par iestādes darbību, konsultētu un izglītotu normatīvo aktu piemērošanas jomā, ir pieejami un var tikt publicēti VID tīmekļa vietnēs un/vai sociālajos tīklos personu fotoattēli, video un balss ieraksti, kas uzņemti Valsts ieņēmumu dienestā un sabiedriskos pasākumos ārpus Valsts ieņēmumu dienesta telpām.

      Fizisko personu datus iestādē uzglabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams nolūkam, kādam tie ir iegūti. Ja personas dati vairs nav nepieciešami iepriekš noteiktajam šo datu apstrādes nolūkam, tie tiek dzēsti. Valsts ieņēmumu dienesta pilnvaroti darbinieki, kuriem ir piekļuve personas datiem, ir apmācīti ar tiem darboties atbilstoši tiesību aktiem personas datu apstrādes un aizsardzības jomā un iestādes iekšējam normatīvajiem aktiem.
      Ja Jums rodas jautājumi vai pretenzijas par personas datu apstrādi un aizsardzību Valsts ieņēmumu dienestā, ziņojiet par to e-pastā vid [at] vid.gov.lv, kur Jūsu iesniegtā informācija tiks reģistrēta un izvērtēta, vai arī sazinieties ar Valsts ieņēmumu dienesta personas datu aizsardzības speciālistiem, kuru kontaktinformācija pieejama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.