Atbilde:
Arī pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma stāšanas spēkā 2013.gada 1.janvārī nekustamā īpašuma pārvaldniekiem, kas iesaistās darījumos saistībā ar ūdens, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes piegādi, kā arī kanalizācijas un atkritumu izvešanas pakalpojumiem un citiem komunālajiem pakalpojumiem kā starpnieki, ir tiesības piemērot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) tikai atlīdzībai par sniegto starpniecības pakalpojumu (tas ir, kasiera atlīdzībai), neraugoties uz to, ka Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav tieši pārņemtas likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 21.2 un 21.3daļas normas.
Tādējādi nav pamatotas publiskajā telpā izskanējušās bažas, ka nekustamā īpašuma pārvaldnieki, kuri līdz 2012.gada 31.decembrim piemēroja likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 21.2daļu, ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma stāšanos spēkā 2013.gada 1janvārī, iekasējot no klientiem maksājumus par siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes un ūdens piegādēm, kā arī par kanalizācijas un atkritumu izvešanas pakalpojumiem, un pārskaitot tos faktiskajiem šo preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, vairs nevarēs piemērot PVN tikai kasiera atlīdzībai, bet tiem būtu jāpiemēro PVN visai minēto preču un pakalpojumu vērtībai.
Atbilde:
Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” paredzēja, ka nekustamā īpašuma pārvaldnieki, izmantojot minētā likuma 2.panta 21.2 un 21.3daļā noteiktās tiesības, var izvēlēties PVN piemērošanas kārtību veiktajiem darījumiem neatkarīgi no to ekonomiskā satura un būtības. Proti, attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesa ietvaros patērētājiem piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, tie varēja brīvi izvēlēties uzskatīt sevi par minēto preču un pakalpojumu piegādātāju (piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta trīspadsmito daļu) vai arī par starpniekiem (piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 21.2daļu).
Izstrādājot Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tika īstenots mērķis redakcionāli uzlabot un pilnveidot minētā likuma normas, sakārtot likuma struktūru un precizēt likumā lietoto terminoloģiju, lai tā būtu saskaņota ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk - Direktīva 2006/112/EK). Tādējādi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6.panta trešajā daļā ietvertais regulējums ir precizēts atbilstoši Direktīvas 2006/112/EK 28.pantam.
Norādām, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta četrpadsmitajā daļā (redakcijā, kas stājās spēkā 2013.gada 11.janvārī) ir noteikts, ka nodokļu administrācija, nosakot nodokļa maksājuma apmēru, ņem vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Turklāt Direktīva 2006/112/EK neparedz, ka nodokļa maksātājiem, kas iesaistīti nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darījumos, būtu tiesības izvēlēties PVN piemērošanas kārtību veiktajiem darījumiem. Līdz ar to Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav pārņemts likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 21.2daļa un 21.3daļā ietvertais regulējums.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6.panta trešo daļu, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus, tādējādi šis darījums pielīdzināms pakalpojumam. Savukārt, ja nodokļa maksātājs ir iesaistīts preču piegādē, tad PVN šim darījumam piemērojams Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā, tas nozīmē, ja nodokļa maksātājs piegādā preces savā vārdā, tad tas pats veicis šo preču piegādi.
Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punkta „b” apakšpunktam darījumus ar elektroenerģiju, gāzi, siltumenerģiju, apkuri, ūdeni, tvaiku un dzesēšanas enerģiju uzskata par preču piegādēm.
Atbilde:
Ja nekustamā īpašuma pārvaldnieks savā vārdā izraksta rēķinu klientiem (iedzīvotājiem vai juridiskām personām) par nekustamā īpašuma pārvaldīšanas ietvaros piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, tad tas ir uzskatāms par šo preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju. Ja nekustamā īpašuma pārvaldnieks ir reģistrēts nodokļa maksātājs, šajā gadījumā ar PVN ir apliekama visa piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtība. Šī nekustamā īpašuma pārvaldnieka PVN deklarācijā norādāma visa piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtība un tam ir tiesības samazināt valsts budžetā maksājamo PVN summu, atskaitot kā priekšnodokli PVN summu, kas ir norādīta nekustamā īpašuma pārvaldniekam faktiskā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja izrakstītajā PVN rēķinā.
Vienlaikus informējam, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums definē terminu „starpnieks”. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 26.punktu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta PVN rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34.panta sestajai daļai starpniecības pakalpojuma ar PVN apliekamā vērtība ir starpniecības atlīdzība. Ņemot vērā minēto, paskaidrojam, ja nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesā puses vienojās, ka nekustamā īpašuma pārvaldnieks darbojas kā starpnieks starp faktiskajiem preču piegādātājiem un pakalpojuma sniedzējiem un patērētājiem (iedzīvotājiem vai juridiskām personām), tad nekustamā īpašuma pārvaldnieks, kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, piemēro PVN tikai atlīdzībai par sniegto starpniecības pakalpojumu, tas ir, kasiera atlīdzībai (ja tāda ir). Šajā gadījumā nekustamā īpašuma pārvaldnieka PVN deklarācijā norādāma tikai atlīdzība par sniegto starpniecības pakalpojumu (ja tāda ir) un tam nav tiesību atskaitīt kā priekšnodokli PVN summu, kas ir norādīta no faktiskā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja saņemtā PVN rēķina.
Tādējādi attiecībā uz PVN piemērošanu nekustamā īpašuma pārvaldnieku veiktajiem darījumiem būtiskākā Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējuma atšķirība no likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” ietvertā regulējuma (2.panta 21.2daļa) ir tā, ka nekustamā īpašuma pārvaldnieki nav tiesību brīvi izvēlēties PVN piemērošanas kārtību veiktajiem darījumiem. Izrakstot patērētājiem rēķinus savā vārdā, nekustamā īpašuma pārvaldnieks uzskatāms par preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju. Savukārt, ja līgumā ir noteikts, ka nekustamā īpašuma pārvaldnieks darbojas kā starpnieks, tai skaitā nodrošinot norēķinu veikšanu starp patērētāju un faktiskajiem preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ar PVN ir apliekama tikai reģistrēta nodokļa maksātāja atlīdzība par sniegto starpniecības pakalpojumu.
Atbilde:
Attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldnieka, kurš darbojas kā starpnieks, rēķinu izrakstīšanas kārtību, paskaidrojam, ka šāds nekustamā īpašuma pārvaldnieks nedrīkst izrakstīt patērētājiem rēķinus par nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesa ietvaros piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, nenorādot izrakstītajos rēķinos datus par faktiskajiem piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, jo tas neatbilstu veiktā darījuma ekonomiskajam saturam un būtībai. Lai šajos gadījumos, pamatojoties uz nekustamā īpašuma pārvaldnieka, kurš darbojas kā starpnieks, patērētājiem izrakstītajiem rēķiniem, būtu iespējams pilnībā izprast veiktā darījuma būtību un izsekot tā norisei, rēķinos jāveic atsauces uz faktisko preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju izrakstīto rēķinu datiem, norādot visu informāciju, kas būtu nepieciešama patērētājam, kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, priekšnodokļa atskaitīšanai (piemēram, faktiskā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, tā izrakstītā rēķina datums un numurs, konkrētam patērētājam piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība un PVN summa). Savukārt nekustamā īpašuma pārvaldnieka rekvizīti patērētājam izrakstītajā rēķinā norādāmi ar piezīmi, ka tas ir maksājuma saņēmējs. Tā kā šādu rēķinu izrakstīšanas kārtību nosaka darījuma ekonomiskais saturs un būtība, speciāls regulējums Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav paredzēts. Vienlaikus vēršam uzmanību, ja nekustamā īpašuma pārvaldnieks iekasē maksu par sniegto starpniecības pakalpojumu (piemēram, kasiera atlīdzību), tad attiecībā uz šo pakalpojumu nekustamā īpašuma pārvaldnieks ir uzskatāms par starpniecības pakalpojumu sniedzēju.
Atbilde:
Ja tiks ievērota iepriekšējā jautājumā aprakstītā rēķinu izrakstīšanas kārtība, preču vai pakalpojumu saņēmējam, kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs un nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesa ietvaros saņemtās preces un pakalpojumus izmanto ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Šajā gadījumā, pamatojoties uz nekustamā īpašuma pārvaldnieka izrakstītajā rēķinā veikto atsauci uz faktiskā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja rēķinu un attiecīgā rēķina datiem, PVN deklarācijas pielikumā (PVN 1 pārskata I daļā) kā darījuma partneris norādāms faktiskais preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, kā arī minētajā pārskatā norāda faktiskā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja izrakstītā PVN rēķina numuru un datumu. Šāda rēķinu izrakstīšanas kārtība ir jāpiemēro arī tiem nekustamā īpašuma pārvaldniekiem (ja tie darbojas kā starpnieki), kas nav reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā. Tādējādi arī šādu nekustamā īpašuma pārvaldnieku klientiem – reģistrētiem nodokļa maksātājiem – būs tiesības atskaitīt priekšnodokli par nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesa ietvaros iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.
Vēršam uzmanību, ka nekustamā īpašuma pārvaldniekiem, kuri arī turpmāk vēlas darboties kā starpnieki, būtu jāizvērtē nekustamā īpašuma pārvaldnieka un faktiskā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līguma nosacījumi, gan arī nekustamā īpašuma pārvaldnieka un tā klienta noslēgtā līguma nosacījumi un nepieciešamības gadījumā jāveic grozījumi līgumos, piemēram, noslēdzot papildu vienošanos, lai būtu nepārprotami skaidrs, ka tie darbojas kā starpnieki.
Ja noslēgtajos līgumos nav noteikts, ka nekustamā īpašuma pārvaldnieks darbojas kā starpnieks, tad attiecībā uz darījumiem, kas veikti, sākot ar 2013.gada 1.janvāri, tas kvalificējams kā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesa ietvaros piegādāto preču un sniegto pakalpojumu piegādātājs, neatkarīgi no tā, kādu PVN maksāšanas kārtību tas piemēroja līdz 2012.gada 31.decembrim, pamatojoties uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normām. Lai nekustamā īpašuma pārvaldnieka, kas ar 2013.gada 1.janvāri kvalificējams kā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, klienti (reģistrēti nodokļa maksātāji) varētu atskaitīt priekšnodokli par nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesa ietvaros iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma pārvaldniekam jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā. Ja nekustamā īpašuma pārvaldnieks nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un nevēlas reģistrēties, tas var grozīt līgumu nosacījumus, lai 2013.gadā darbotos kā starpnieks. Kā jau norādīts, ja nekustamā īpašuma pārvaldnieks, kas nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, darbojas kā starpnieks un ievēro iepriekš izklāstīto rēķinu izrakstīšanas kārtību, tad tā klientiem, reģistrētiem nodokļa maksātājiem, ir iespējas atskaitīt priekšnodokli par nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesa ietvaros saņemtajām precēm un pakalpojumiem.
Atbilde:
Lai nekustamā īpašuma pārvaldnieks, kas līdz 2012.gada beigām izmantoja likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 21.2daļā noteikto regulējumu, vēlas turpināt darboties kā starpnieks arī 2013.gadā attiecībā uz komunālajiem maksājumiem, tam ir jāizvērtē savu noslēgto līgumu nosacījumi gan ar faktiskajiem preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, gan arī ar saviem klientiem (iedzīvotājiem un juridiskām personām, kas atrodas konkrētajā pārvaldāmajā nekustamajā īpašumā).
Ja, izvērtējot iepriekš noslēgto līgumu nosacījumus, nekustamā īpašuma pārvaldnieks, kas līdz 2012.gada beigām izmantoja likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 21.2daļā noteikto regulējumu, secina, ka pēc būtības tas darbojas kā preču piegādātājs un pakalpojumu sniedzējs, nevis kā starpnieks, tad ir nepieciešams veikt izmaiņas līgumos, lai:
- nekustamā īpašuma pārvaldniekam tiktu saglabāta iespēja darboties kā starpniekam arī turpmāk;
- tiktu nodrošināta starpniecības darījuma ekonomiskajam saturam un būtībai atbilstoša rēķina vai nodokļa rēķina izrakstīšana;
- tiktu veikta starpniecības darījuma atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē atbilstoši grāmatvedību regulējošo normatīvo aktu prasībām;
- klientiem, kas ir reģistrēti nodokļa maksātāji, būtu nodrošināta iespēja atskaitīt priekšnodokli par komunālajiem maksājumiem, ja nekustamā īpašuma pārvaldnieks nav reģistrēts nodokļa maksātājs.
Norādām, ka nekustamā īpašuma pārvaldniekam – nereģistrētam nodokļa maksātājam, kas līdz 2012.gada beigām izmantoja likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 21.2daļā noteikto regulējumu, neveicot izmaiņas noslēgtajos līgumos gan ar faktiskajiem preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, gan arī ar saviem klientiem, ir jāievēro Pievienotas vērtības nodokļa likuma 59.panta otrajā daļā noteiktais par reģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā gadījumā, ja pēc līgumu nosacījumiem ir secināms, ka tas ir uzskatāms kā preču (ūdens, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes) piegādātājs vai pakalpojumu (kanalizācijas, atkritumu izvešanas un citu komunālo pakalpojumu) sniedzējs.
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka domstarpības starp dzīvokļu pārvaldi, namu pārvaldi, namīpašnieku vai nekustamā īpašuma pārvaldnieku un šo personu klientiem ir risināmas, pusēm savstarpēji vienojoties par nepieciešamajiem grozījumiem to noslēgtajos līgumos.
Atbilde:
Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 6.2panta 15.punktam PVN samazināto likmi piemēroja siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem. Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta divpadsmitajā daļā ir noteikts, ka PVN samazināto likmi piemēro siltumenerģijas piegādei, ja tās faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta trīspadsmitajā daļā ir pārcelts Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 140.punktā ietvertais regulējums, kas uzliek fiziskajai personai, kas pērk un patērē siltumenerģiju un koksnes kurināmo saimnieciskās vai profesionālās darbības vajadzībām, pienākumu paziņot par siltumenerģijas un koksnes kurināmā lietošanas mērķi piegādātājam vai personai, kas nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.
No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka nekustamā īpašuma pārvaldnieks Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta trīspadsmitajā daļā noteikto no iedzīvotājiem saņemto informāciju nodod faktiskajam siltumenerģijas piegādātājam. Ja nekustamā īpašuma pārvaldnieks darbojas kā starpnieks, faktiskais siltumenerģijas piegādātājs piemēro minēto preču piegādēm PVN likmi, pamatojoties uz nekustamā īpašuma pārvaldnieka sniegto informāciju par patērētāju sadalījumu starp fiziskām personām, kas izmanto siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām (piemēro samazināto PVN likmi), un juridiskām personām un fiziskām personām, kas saņem siltumenerģiju saimnieciskās vai profesionālās darbības vajadzībām (piemēro PVN standartlikmi). Tādējādi, ja tiks ievērotas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta trīspadsmitās daļas prasības, siltumenerģijas piegādātāja rīcībā būs informācija, kas nepieciešama, lai piemērotu pareizi PVN likmi siltumenerģijas piegādei.
Vēršam uzmanību, ja nekustamā īpašuma pārvaldnieks nav sniedzis faktiskajam siltumenerģijas piegādātājam iepriekš minēto informāciju, tad siltumenerģijas piegādātājs piemēro PVN standartlikmi. Tādējādi nekustamā īpašuma pārvaldniekiem, kas darbojas kā starpnieki, noteikti būtu sniedzama minētā informācija par patērētājiem faktiskajiem siltumenerģijas piegādātājiem, jo tikai šādi tiek nodrošināta samazinātās PVN likmes piemērošana siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, kuri izmanto to mājsaimniecības vajadzībām.