Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2025. gada septembrī

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Grozījumi veikti likuma 7.⁴ panta 2.punktā, nosakot, ka neizpildītās saistības nodokļu jomā neattiecas uz nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma 24.panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar likuma 41.pantu. Grozījumi veikti 18.panta pirmās daļas 21.punktā, no tā izslēdzot ar riska personu sarakstu saistīto regulējumu. Savukārt, lai noteiktu nodokļu administrācijas pienākumu uzturēt riska personu sarakstu, likuma 18.panta pirmā daļa papildināta ar 21.¹ punktu. Likuma 26. panta 6.¹ daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma pieņemšanu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un piedziņas uzsākšanu, bet nokavētiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem - ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 euro. Ņemot vērā, ka nav nepieciešams turpmāk saglabāt likuma 24.panta pirmās daļas 10.punktā noteikto de minimis atbalsta regulējumu, no likuma 24.panta pirmās daļas izslēgts 10.punkts un 1⁶. daļa. Likuma 29. pants papildināts ar 2.¹ un 2.² daļu, nosakot jaunu nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību - vienotajā nodokļu kontā iemaksājamā nodokļa (izņemot muitas nodokli), nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķina nokavējuma naudu divas reizes mēnesī - katra mēneša pirmajā un piecpadsmitajā datumā un nosakot gadījumus, kad  nokavējuma naudu neaprēķina.  Saistībā ar likuma papildināšanu ar Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām pieņemt lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei veikti grozījumi 34.⁴ pantā. Tādejādi, ietvertais regulējums paplašinās iespējas VID operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus ".lv" zonas. Likuma 112.panta otrās daļas 3.apakašpunktā noteikts, ka būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, VEDLUDB izmanto arī būvkomersantu darbības kontrolei. Grozījumi veikti arī citos likuma pantos saistībā ar elektroniskās informācijas uzskaiti būvlaukumā un tās izmantošanu. Pārejas noteikumi papildināti ar 247. un 248. punktu, nosakot konkrētu grozījumu spēkā stāšanās laikus. 

04.09.2025.

03.10.2025.

Grozījumi Kontu reģistra likumā

Kontu reģistra likuma 5.pants tiek papildināts ar 2.¹ daļu, paredzot reģistrā ziņu sniedzēja pienākumu, iekļaujot ziņas par konta slēgšanas datumu, norādīt, vai konts ir slēgts ar atlikumu. Vienlaikus tiek paredzēta ziņas statusa maiņa uz “konts slēgts” bez papildu atzīmes par atlikuma esamību tajos gadījumos, ja vairs nepastāv apstākļi vai zūd pamats reģistrā iekļauto ziņu statusam “konts slēgts ar atlikumu”. Tādējādi tiek nodrošināta kontu reģistrā esošo datu precizitāte un attiecīgi aktuālā situācija par klienta kontiem. Valsts ieņēmumu dienests un ziņu sniedzējs likuma 5. panta 2.¹ daļas noteikumus uzsāk piemērot ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūlijā.

11.09.2025.

14.10.2025.

Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra noteikumi Nr. 530 “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 7 “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi””

Grozījumi nosaka, ka sākot ar 2026. gada 1. janvāri EDS ar lietotājvārdu un paroli varēs autentificēties tikai tie EDS lietotāji, kam nav iespēju autentificēties ar kvalificētiem autentifikācijas rīkiem, piemēram, nerezidentiem, ārvalstniekiem - muitas klientiem, kam nav izsniegti kvalificēti elektroniskās autentifikācijas rīki.

02.09.2025.

09.09.2025.

Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra noteikumi Nr. 531 “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 908 “Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm un piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu””

Ar grozījumiem tiek precizēta noteikumos noteiktā PVN 0% likmes piemērošanas kārtība preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to saskaņojot ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 50.pantā noteikto, akcīzes nodokļa atbrīvojuma un atmaksas piemērošanu bruņoto spēku vienībām atbilstoši grozījumiem likuma “Par akcīzes nodokli” 20.pantā, kā arī uzlabota PVN un akcīzes nodokļa atmaksas procesa efektivitāte, vienkāršojot iesniegumu apriti visām iesaistītajām pusēm. Jaunā redakcijā izteikti  noteikumu 1., 2., 3. un 4. pielikumi.

02.09.2025.

09.09.2025.

Ministru kabineta 23.09.2025 noteikumi Nr. 562 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi””

Grozījumu mērķis ir pilnveidot grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisku rēķinu ieviešanu un pārskata gada slēguma inventarizāciju. Noteikumi papildināti ar  25.¹ punktu, nosakot kārtību kādā  koriģē strukturētu elektronisko rēķinu (turpmāk – e‑rēķins),  ja daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ja iepriekš izrakstīts kļūdains strukturēts elektroniskais rēķins. Svītrots  31. punkts, kas skaidroja strukturēta e-rēķina formātu. Noteikumi papildināti ar 31.¹ punktu, nosakot, ja attaisnojuma dokuments noformēts kā e-rēķins, tad šādu e-rēķinu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot atvasinājumu papīra formā (izdrukas). Noteikumi papildināti ar 34.¹  un 34.² punktu, nosakot, ka darījumos starp uzņēmumiem gala rēķinu var nesagatavot gadījumā, ja sākotnēji avansa rēķins bija noformēts e-rēķina veidā. Noteikumu 33.¹ punkts nosaka, ka par attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī rēķinu, kuru izsniedzis ārvalsts saimnieciskā darījuma dalībnieks un kurā nav visi Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā noteiktie attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un noteikta rēķinā norādāmā informācija. Jaunā redakcijā izteikts 68. punkts, nosakot, ka prasību un saistību inventarizāciju var veikt, izmantojot mūsdienu digitālos risinājumus. Jaunais 68.¹ punkts nosaka, ka bezskaidras naudas atlikuma inventarizāciju uzņēmums veic, pamatojoties uz maksājumu pakalpojumu sniedzēja (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) nodrošināto informāciju par klientam sniegtu finanšu pakalpojumu. Noteikumos veikti  arī citi precizējumi un grozījumi attiecībā uz muzeju krājuma inventarizāciju, budžeta iestāžu pārskata slēguma inventarizāciju un Valsts kasē atvērto kontu atlikumu salīdzināšanu.  

23.09.2025.

26.09.2025.