Valsts ieņēmumu dienesta ēka Talejas 1 kļūst par pirmo centralizēto "Valsts biroju"

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ziņa, publicēta 22.10.2025.

Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū. Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde. 

“Burtu maiņa uz ēkas fasādes simbolizē daudz vairāk nekā tikai jaunu nosaukumu – tā iezīmē jauna cikla sākumu valsts pārvaldes efektīvākai un ilgtspējīgākai darbībai. “Valsts biroji” ir apliecinājums tam, ka iestādes spēj sadarboties, dalīties resursos un veidot modernu darba vidi, kas kalpo sabiedrības interesēm. Valsts iestāžu biroju pārcelšana uz šo ēku ir rūpīgi pārdomāts solis. Tas nodrošinās efektīvu telpu un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī veidos nozīmīgu ietaupījumu valsts budžetā nākotnē, vienlaikus radot iespēju virknei publisko iestāžu darbinieku strādāt mūsdienām atbilstošā un energoefektīvā birojā,“ norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ar šīm pārmaiņām plānots periodā no 2027. gada līdz 2044. gadam samazināt valsts ilgtermiņa izdevumus, kas veidos ietaupījumu budžetā 18,2 miljonu eiro apmērā, ļaujot to novirzīt citiem mērķiem.

Lai iestāžu nomniekiem nodrošinātu telpu pielāgošanas, aprīkojuma un pārcelšanās izmaksas, kā arī nomas maksu bez papildu finanšu līdzekļiem no valsts budžeta, VNĪ plāno publiskas izsoles ceļā atsavināt iestāžu apdzīvotās ēkas Rīgā, Brīvības ielā 55, Lāčplēša ielā 1, Krišjāņa Valdemāra ielā 32, Klijāna ielā 7. Septembra sākumā VNĪ izsolē pārdevusi ēku Krīvu ielā 11, Rīgā par 1,6 miljoniem eiro (nī sākuma cena bija 1,4 miljoni eiro). Pēc VNĪ aplēsēm šo ēku sakārtošanai un neatliekamo darbu veikšanai tuvākajos gados būtu nepieciešams ieguldīt apmēram 73 miljoniem eiro.

Pēc VNĪ provizoriskiem aprēķiniem, atsavinot iestāžu patlaban apdzīvotos īpašumus, laika posmā no 2026.gada līdz 2027. gadam no nekustamo īpašumu atsavināšanā gūtajiem līdzekļiem tiks radīta iespēja atmaksāt ēkai Talejas ielā saņemto aizņēmumu apmēram 17,3 miljonu eiro apmērā, kas ļautu samazināt publiskā sektora iestāžu nomas maksu (kapitāla ieguldījumu atmaksas komponenti) par nepilniem pieciem eiro par kvadrātmetru mēnesī.

Jau ziņots, ka pērn 29. oktobrī valdība atbalstīja vairāku publiskā sektora iestāžu pārcelšanu uz biroju ēku Talejas ielā 1, Rīgā, lai palielinātu valsts resursu efektivitāti un samazinātu valsts  izdevumus.

No VNĪ pārvaldībā esošajām ēkām tikai 17,5% gadījumu valsts sektora iestādes atrodas modernās telpās B1 kategorijas biroja ēkās, pārējie nomnieki lieto B2 vai zemākas kategorijas birojus, kuriem raksturīga zemāka energoefektivitātes klase un augstāks vides resursu patēriņš, lai nodrošinātu atbilstošu telpu klimatu un labsajūtu darbiniekiem. Atbrīvojot neefektīvas kabinetu tipa ēkas, iespējams nodrošināt, ka publiskā sektora iestādes var funkcijas pildīt energoefektīvās, mūsdienīgās, viegli transformējamās un koplietojamās telpās, ietaupot būtiskus līdzekļus valsts budžetā un veicinot valsts nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošanu.

Paralēli VNĪ attīsta arī valstij piederošas kopstrādes telpas reģionos, kuras varēs izmantot ikviens valsts pārvaldē strādājošais. Pirmais valsts kopstrādes birojs Cēsīs vēra vaļā durvis valsts pārvaldes darbiniekiem 2025. gada sākumā.

VNĪ ilgtermiņa redzējums ir vieda un efektīva darba vide publiskajai pārvaldei, kas paredz atteikšanos no individuālām biroju ēkām katrai iestādei, veidojot koplietojamas biroju ēkas. Latvijas un citu Eiropas valstu pieredze parāda, ka lielai daļai valsts pārvaldē nodarbināto nav nepieciešams pastāvīgi atrasties birojā, lai veiktu darba pienākumus, un palielinās nepieciešamība pēc tādas darba vides, kas ļauj ātri un efektīvi risināt starpnozaru jautājumus un veicina sadarbību. Patlaban pēc VNĪ aplēsēm vidējā platība uz vienu nodarbināto valsts iestāžu birojos Rīgā ir 20,5 m2, atsevišķos gadījumos sasniedzot pat 50 m2. Plānots, ka 2027. gadā viena valsts pārvaldē nodarbinātā nosacītās darba vietas vidējā aprēķinātā platība nebūs lielāka par 10 m2.

Par VNĪ 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību kopumā 3530 nekustamajiem īpašumiem, to skaitā, 390 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst ēkas 963 tūkstošu m² platībā, kā arī zeme zem ēkām 6,21 miljonu m² platībā, un 3 140 zemes īpašumiem ar kopējo platību 8.66 miljonu m² platībā. 2024.gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.